Jūs nokļuvāt Daugavā ārpus Latvijas. Par Daugavu LATVIJĀ - lūdzu mainiet valodu!

Austrumu Daugava ~

Daugava, Likteņupe mūsu, kā arvien tek no austrumiem un 2/3 tās sateces baseina atrodas tur - aiz robežas. Toties pēc ūdens daudzuma, saņemtās noteces apjoms ir daudz mazāks. Šajā lapā (lai atsloglotu LAT Ziņu Pūru) apkopojam visu par Daugavas augšgalu, īpaši ekspedīcijas, pētījumus un versijas par izteku.

Protams neaizmirstot pietekas un pieteku pietekas kā arī jebkuru vietvārdu ar baltisku sakni, izcelsmi.

Šeit arī plašāk par pārējām austrumpuses upēm kuras tek prom no Latvijas; piederīgas Mudavas / Narvas baseinam.

Krievu: Западная Двина = Zapadnaja Dvina; no iztekas līdz Baltkrievijai 325 km, lielākās pietekas -  kreisā < Meža 259 km, labā > Toropa 174 km; un kreisā < Veļesa 101 km.

Baltkrievu: Заходняя Дзвіна = Zahodņaja Dzvina līdz robežai 328 km, lielākās pietekas - > Drisa 183 km; > Oboļa 148 km; > Usvjača 100 km; > Sarjanka 77 km (no tiem Baltkrievijā 87); <Disna 178 km; <Kaspļa 134 km; <Ulla 123 km; <Ušača 118 km; <Lučesa 90 km;

DAUGAVA sākas Valdaja augstienē Korjakinas purvā izmirušā apvidū kā mazs strauts km garš ietek Dviņecas ezerā. No kura jau iztek kā pilnvērtīga upīte  6-8 metrus plata. Tālāk caur Ohvata ezeru Daugava jau ir pieaugusi līdz 15 metru platumam. Tālākais tecējums līdz 50 metrus dziļā ielejā. Arī turpmāk sastopami caurteces ezeri. Augšpus un lejpus Vitjebskai gultnē atsedzas dolomīti. Daudz krāčainu posmu - no Vitebskas līdz Ullas ietekai 33 krāces. Lejpus Ullai dziļums vidēji līdz 3 metriem, krācēs 0,8 m. Upē veidojas applūstošas smilšu sanesu salas.

Meža tek Krievijas federācijā absolūtu garākā < kreisā pieteka Kaļiņinas un Smoļenskas apgabalos.  Garums 259 km, baseina platība 9080 km². Sākas Valdaja augstienē, tek pa līdzenu purvainu apvidu.

Kaspļa – iztek no ezera ar tādu pašu nosaukumu, kurš atrodas Vitebskas augstienes nogāzēs Krievijas teritorijā Smoļenskas apgabalā. Rietumu Dvinas < kreisā pieteka – Upes garums ir 136 km, Baltkrievijas robežās – 20 km. Upes gultne maz līkumaina, augštecē 10 – 30 m plata, lejtecē līdz 40 – 50 m.

Oboļa iztek no Neščerdo – Gorodeckas augstienē esošā Ezeriščas ezera un ietek Rietumu Dvinā Polockas zemienē. Pa Oboļas upi iet populārs ūdens maršruts. Līdz Kozjanu ciematam upe līkumo caur neizbrienamiem purviem, priežu un jauktiem mežiem, aizmirstiem meža ezeriem. No Kozjaniem līdz Niščas grīvai Oboļas upe tek pa akmeņainiem sēkļiem starp augstiem krastiem.  

Lučesa – Rietumu Dvinas kreisā pieteka, Vitebskas apgabala Vitebskas un Lioznenas rajonos. iztek no Zeļonoe ezera pie Babinoviču pilsētas. Rietumu Dvinā ietek Vitebskas pilsētas robežās. Upes garums 105 km, platums 20 – 30 m, lejtecē līdz 60 m, iesalst decembrī līdz marta beigām. Lučesai ir stāvi, krauji krasti. Izmantota koku pludināšanai. Nosaukuma izcelsme radniecīga mūsu Laucesai un Laucei.

382,5. km ietek Drisa, upe Baltkrievijā un viena no lielākajām Daugavas > labā krasta pietekām.

Upes garums ir 183 km, baseina platība — 6420 km² (aptuveni 1500 km² Krievijas teritorijā). Iztek no Drisas ezera, pēc tam tekot caur vairākiem citiem ezeriem (Ostrovci, Siņša, Buza). Kritums 41 m. Upes caurtece ietekā ir ap 40 m³/s. Upes ieleja stipri pārpurvojusies, tās platums - 200—500 metru. Palienes platums - 100—500 metru. Pietekas (> labās) Neščerda, Nišča, (< kreisās) Dohnarka, Zvanica;

DAUGAVA IR SIMBOLS, tamdēļ tai veltām vairāk kā jebkam citam -

LATGALES augstienes austrumu nogāze spiesta notecēt cauri Baltkrievijai, lai tad ar līkumu atgrieztos Latvijā pa Daugavu. Līdzīgi mazumiņš kas ietek Riču ezerā, ar lielu līkumu atgriežas caur < kreiso pieteku Dysnu,

< Dzisna /Dysna (<Drysviatka /Drysviata /Drūkša (Lietuvas-Baltkrievijas robeža) - Drukšiai ez. (<Ryčanka -Riču ezers - Silica -Sila ez. (Vaļaņišku upe -ez. -Kuriļišku upīte -Beļanu ez.)));

ROBEŽDAUGAVA sākas ~

- līdz ar > labo pieteku Rosica, tā ar vienu krastu 16,7 kilometrus līdz pie < kreisās Robežupes ietekas - abi krasti Latvijā! Šajā posmā tai vairākas nelielas pietekas un tāda parādība kā karengravas. Baltkrievu pusē ietek Viata un Drujka, Latgales pusē - Krutovka; Ļipka ar >Rubežņica; Čerņija; Marku upīte; Kiseļevcu strauts un Pomazina.

Drujka (rus. Друйка; blr. Друйка) reka je u severozapadnom delu Republike Belorusije, u Vitepskoj oblasti.

Drujka je otoka jezera Drivjati koje pripada Braslavskoj grupi jezera. Teče preko područja Braslavske grede i nakon 52 km toka uliva se u reku Zapadnu Dvinu (deo basena Riškog zaliva i Baltičkog mora) kod naselja Druja. Ukupna površina slivnog područja ove reke je 1.050 km². Na svom toku protiče kroz tri manja jezera Cno, Njespiš i Njedrovo. Kod sela Drujska na reci je izgrađena manja brana sa hidroelektranom koja ujedno reguliše nivo vode kako u reci tako i u celokupnom sistemu Braslavskih jezera. Najveće pritoke su potoci Pliskavica i Obabica.

Iztek no Bižas ezera Rundēnu pagastā. Augštece tek pa Rāznavas pauguraini, vidustece — Dagdas pauguraini. Garums 77 km (Latvijā 50 km), Latvijas teritorijā upe ap 40 km garumā regulēta. Lejpus Moļneicas ietekas 7 km garumā Sarjanka ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe.  Baltkrievijas teritorijā tek pa Polockas zemieni. Ietek Daugavā lejpus Verhņadzvinskas 377. km līdz Daugavas grīvai. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Sarja  (Baltkrievijā). Arī 1920.g. Rīgas miera līguma aprakstā Saranka ir valsts robežas posms.

Lielākās pietekas ir >labā pusē Volčica (12 km), Deņica (12 km), Malcenka (11 km), Čaušica (21 km), Asūnīca (35 km); Nalogu strauts (8 km), Vanagupīte (9 km), Moļneica (11 km);

Nosaukums - cilme varētu būt visnotaļ interesanta, jo līdzīgi ūdeņu nosaukumi sastopami no mūsdienu Igaunijas līdz Lietuvai, (kā arī krietni tālāk austrumos). Piemēram vispārzināmais `Saare-maa` un igauņu uzvārds `Sarja`. Šodien ir iespējams pavēstīt kapēc šāda nosaukuma variācijas. Manuprāt acīmredzami ka piedēklis `-janka` izliekas kā pamazināmā forma. Taču Latvijā šī ir nozīmīga, plaša apvidus upe, ar daudzām pietekām, kurpretīm Baltkrievijā viņa pati ir salīdzinoši sīka Daugavas pieteka - tātad neliekuļojot `mazulīte`.

Un gluži glupi ir situācija vienu no Sarijas pietekām (sinonīms Volčicai) saukt "stiprākā vārdā" Sarja. Tas būtu kā Līčupītes pieteka Līčupe...

Lukšova - Apaļu-Neikšānu ceļa > labā pusē 2011, foto - Otīlija Kovaļevska

Visas Sarijas baseina pietekas -                                                                                                                     Saite uz LĢIA Vietvārdu datu bāzi ~

SARJA 77 -Bižas ezers (<Nalogu strauts8 (>Kazeņa); >Siņicas strauts8; >Volčica12; >Deņica12 (>Pustošku gr.; >Guseņica); <Vonogupeite9; <GreivaX -Gaiļupe; <Moļneica11 (Melnais gr.); >Malcenka11 (<Oļšanīks); >Čauša21 (>Tovša); >Asūnīca35 -Dagdas ezers (<Locupe; >Giutineica); >Narūta -Eša ezers (<Paulinka; <Akmeneica -Riuseits (Patmaļniku str.); -Udrijas ez.; <Židovka; <Jurkovas upīte); (>Gušča13 (<Purpļanka)); (>Dagda12; >Jolzas upīte; Jolzas ez.-Tēce; >Ormjanka (<Sarkanā upīte); <Naudas grāvis (>Tētes gr.); <Akmineica; <Aktica (>Lukšova14 (>Ūšupe)); <Pupaļņa; Borisovkas upe); >Turja; <Kamenka; <Mukvjacica;

Asūnīca, arī Asūne (latgaliešu: Osyuneica, baltkrievu: Асуніца), ir upe Latvijā un Baltkrievijā.

Posmā no Pīzāniem līdz Akticai tā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe. Latvijā šķerso Dagdas, Asūnes, Robežnieku un Ķepovas pagastus. Iztek no Dagdas ezera Ustjes līča. Posmā no Dagdas ezera līdz Lielajam Asūnes ezeram upi sauc arī Dagda. Lielākā apdzīvotā vieta krastā ir Asūne. Ietek Sarjankā Baltkrievijas teritorijā.

Lielākās pietekas: Ormjanka, Akmineica, Aktica, Pupaļņa, Rūbežneica //Borisovkas upe.

Narūta (arī Ešica, Obitele, Gaļšuna, Guščica, Guščina, Ješica, Naritka, Naritne, Niedrupe, Ustjanka) ir upe Dagdas novadā, kas savieno Ežezeru un Dagdas ezeru.

Iztek no Eša ezera dienvidu krasta pie Ličmurāniem. Tek līdzās autoceļam P55 (Rēzekne — Dagda). Caurtek Obiteļu dzirnavu dīķim, Galšūnam, Kauseņam, Narūtam un Dagdas dzirnavu dīķim. Ietek Dagdas ezerā, Dagdas pilsētas teritorijā. Narūtu augštecē šķērso valsts autoceļš V648 (Murāni — Belaja — Vaivodi). Tās krastos atrodas Beitāni, Neikuri, Dagda. Pie Purpļiem > krastā — Dagdas pilskalns. Lielākā pieteka — Guščica. foto: dziedava.lv

Satece - Esis (ar 12 strautiem) - Obiteļu dzirnavezers; -Galšuns (>janovas ezers; >Purpļu ezers); -Kauseņš -Narūts; >Gušča (>Purpļanka);

Gušča (arī Guščica) ir Narūtas > labā krasta pieteka Dagdas novadā.

Sākas no Kromančuka ezera uz Andrupenes un Andzeļu pagastu robežas. Uzņem grāvjus no Glušņa un Praļņica. Tek pa Dagdas meža dienvidrietumu malu. Augštece līdz Slobodai regulēta, lejtece izteiktā ielejā. Ietek Narūtā Dagdas pilsētas teritorijā. Upes krastā pie Dagdas muižas parka atrodas Dagdas ala. Pēdējos gados sakopšanas darbi, talkas. Pieteka > Purpļonka;

paldies Ludzas bibliotekai, varam lasīt latgalyski!

Sarja (Sārija, Sarjanka) – Daugovas lobō pītaka (lejtece Boltkrīvejā). Upe iztak nu Bižas azara dīnvydreitu gola. Augštecē tak pa Rāznovas pauguraini, vydstecē – pa Dagdas pauguraini. Augštecē nu kreisō krosta upē īplyust nūvodgrōvu yudiņi. Latvijas teritorijā upes guļtne gondreiž 40 km garumā regulēta. Tei nūvadeita gar Greivas azara molu. Tyvojūtīs Boltkrīvejas rūbežai, upe tak pa dziļōku īleju. Šajā pūsmā pi Timaņim un Burakim bejušas yudiņsdzērnovas. Lelōkōs pītakas: lobō – Siņicas ryucs (8 km), Volčica (12 km), Dēnīca (12 km), Malciņa (11 km), Čaušica (21 km), Asūnīca (35 km, pēc cytim datim -- 23,6 km); kreisō – Nalogu ryucs 98 km), Vonogupeite (9 km), Mōlneica (7 km). Lejpus Mōlneicas ītakas 7 km garā pūsmā upe ir Latvijas un Boltkrīvejas rūbežupe. Upes baseinā 75 azari (kūpplateiba 29 km²). Upi škārsoj Ezernīku – Škaunes un Ludzas – Dagdas ceļš.

Garums 77 km (Latvijā 50 km).; Baseins 1047 km² (Latvijā 840 km²).; Goda nūtece 0,25 km^2; Krytums 63 m (0,8 m/km).

 (Latvijas daba. 5.sēj. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1998. – 48.lpp.) 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

(Wiki) - Upe izsenis tika izmantota kā ērts tirdzniecības ceļš preču pārvadāšanai. No Daugavas kopējā garuma ūdens transports varēja izmantot ap 980 km. Izmantojot Daugavas augšteces pietekas, pa vairākiem valkiem varēja bez sevišķām grūtībām sasniegt Dņepru, Volgu un to pietekas. Taču tā kā Daugava ir viena no Austrumeiropā krāčainākajām upēm (kopskaitā ap 150 krāču), un diezgan sekla (vasarās pat lejtecē vietām tās dziļums nepārsniedza 1 m), bet ledus klāja upi 4 mēnešus gadā, navigācijas sezona bija tikai agrā pavasarī vai vēlā rudenī.

karte 1539 - Tropetz

Baltkrievijā populārākās laivojamās upes.