NEcikSEN - 26. ZIEDU MĒNEŠA DIENĀ (2015.g.), Jāņstarpās, ŠAJĀ LAPĀ IENĀCA DAUDZI, NEPARASTI DAUDZI. GAIDĪTi JŪS! ESAT AICINĀTI PIEDALĪTIES - PADALOTIES. PAT TIKAI AR DOMĀM PAR GAIDĪTO VAI CERĒTO...
Latviski -
Gauja - Coiwa - Bērzupe līvu valodā (pēc vienas versijas).
JUGLA - Juglas ezers, Mazā un Lielā Jugla vai mazāk zināmā Jogla (Salacas kreisā pieteka) - `j o g i` nozīmē upe.
LILASTE līvu valodā līlud nozīmē niedres.
Ventas nosaukums ir cēlies no līvu vārda vēna, kas nozīmē "upes" (niknāslaivas©). Kā te lai neatceras Veina (Veinameinens) - Dveina/ Duna/ Daugava . . .
Mūsdienu Jelgavkrasti ir jauns nosaukums bijušajai Liepupes
muižai jeb Perniģelei - Pernu jogi – mazā māsa Pērnavas upei. No līvu (igauņu)
tā pati liepu upe. `Jelgab` zinām arī ir mantots vārds no līviem, ar nozīmi ciems.
Ainažos Jau 13.gs. robeždokumentos minēta upīte Haynejecken, kas latviski būtu “Sienupīte”.
RANDU PĻAVAS Latviešu valodai aizguvums “rand” igauniski to arī nozīmē, pļavu. Līviem līdzīgi “jūrmala”, un pretējā Kurzemes piekrastē mēs zinām “Līvod randa” — Līvu krasts (kultūrvēsturiskā teritorija).
Irbes upe arī devusi vārdu Lielirbes ciemam, kas izveidojies upes grīvā. Lībiešu valodā nosaukumi sakrīt - Īra un Īra, pretstatā Mazirbei, kas lībiski ir Irē un tās nosaukums arī cēlies no upes ar tādu pašu nosaukumu. Vēl 20. gadsimta 30. gados Lielirbes ciems bija viens no lielākajiem Ziemeļkurzemes piekrastē un līdz ar to arī upe bija pilna dzīvības. Pēc kariem un okupācijām ciems ir degradējies. Palikušas vien 3 mājas un daudzu māju vietas.
ĀDAŽI nosaukumam līvu valodas sakne, vai neskaidra cilme no Gaujas viduslaiku Aa
Savukārt šeku piemērs tieši pretējs. Jo ar lopkopību un lauksaimniecību saistītos jēdzienus ziemeļzemju ļaudis apguva satiekoties ar pienācējiem no stepju puses, indoeiropešiem. AINAŽI nosaukuma skaidrojumam sastopamas versijas - Līvu ‘ainagi’ nozīmē “vientuļš”, ko mēģina izskaidrot ar atrašanos tālā nomalē, atšķirti no citām apdzīvotām vietām. Tam pretī cits līvu vārds ‘aina’, kā arī igauņu ‘hainast’ — nozīmē “siens”, “augi”, kas liecina par piejūras pļavām. Jau 13.gs. robeždokumentos minēta upīte Haynejecken, kas latviski būtu “Sienupīte”.
lespējams, šis vārds ir Ķeguļciema nosaukuma pamatā, jo tam tuvējā mežā bija daudz dzegužu. Tās tur mājo vēl arvien... 2002. g. (LZA Vēstis)
Tas pats līviski
~ ARĪ SADAĻU NOSAUKUMI VĒL TIKAI SMILTĪS IEŠVĪKĀTI ~
Profesores Martas Rudzītes publkācija par dažiem Salacas apkaimes hidronīmiem (Santupīte, Lepurga, Korģīte, Ķirums) Baltistica II, 1966.; pdf datne,
Ķirele pie Mazsalacas
foto Lauris Erenpreiss
PIEMĒRAM - - TIE IR LĪVU, somu CILTS VĀRDI.