Jūŗā ietekošās mazās upes,  

apakšbaseini  -   Bārta    S a k a Užava I r v e        

Baltijas jūŗā ietekošās upes - ( A - Z );                                                        ŪDENSLĪMENIS

~Aldas valks ~ Annas upīte ~Bubieris ~Ceriņu grāvis ~Tirdzniecības kanāls ~Dangas grāvis ~Dīķgrāvis ~Ēnava ~Griguļupe ~Gulēnu valks ~ IRVE ~ Jaunupe ~ ~Kaļķvalks ~Kapupe ~Kārļupīte ~Krūzēnu grāvis ~ Sīkragupe ~Laiku upīte ~Lenkupe ~LīvaX ~Lošupe ~ Lūžupe ~Mārka grāvis ~Mazirbe ~ Medoles strauts ~Muižupīte ~Nabeļvalks ~Olderupīte ~Papes kanāls ~ Pāžupīte ~ PērkoneX ~Pitragsupe ~ Rīva ~Rudupe ~  SAKA ~ Sārnate ~ Sventāja ~ ~ Tirdzniecības kanāls /BĀRTA ~ UŽAVA ~Vecročupe ~ VENTA ~Vičaka ~Zemstilta upīte ~ 

Upju sakārtojums no Lietuvas robežas uz ziemeļiem -                                                                              ŠVENTOJI   Lietuvas laivojamās upes --

Sventāja  tek pilnībā Piejūras zemienē Lietuvas  ziemeļrietumos un gar  Latvijas  dienvidrietumu stūri - Bārtavas līdzenumu Sventājas - Luknas senlejā, vēsturiska  robežupe .                                                                                                                                             PAPILDINĀTS-20.06. 2021.

Upes izteka atrodas Skodas rajona rietumos. 34 km veido valsts robežu starp Latviju un Lietuvu, vidējā caurtece 5,38 m ³/s. Ietek Baltijas jūrā pie Sventājas., 4,5 km* no robežas. Platums grīvā ap 30 metriem. Latvīši, kuri te mīt vēl 21.gs., gan sauc ne par Svētupi... (G.S.2017.) Gan agrākos gados Latvijā, un pat mūsdienu pierobežā dzīvojošie lielo kopus upi sauc vienkāršāk - par Leišupi. Dabas liegums  lejtecē  - saite dabas pārvaldes vietnē .

Pietekas tecēšanas virzienā (>labās, <kreisās) -

<Paraistupis; >Gunlupis; <Laukupis; >Dunojelis; <Plaušmirkis; >Žlokalnis; >Skroblis; /valstu robeža/ >Lukne; >Ģeišupe; ?>Līgupe; <Graumenalis; >Leju Svētavots; <Impiltis; <Rūdis; <Kulše; >Rungupīte; <Darba; >Kaņava /Skrābas gr.;

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas  iespējams  sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Latvijas robežas apgājēji, 1836 lielā grupa, tā vien gar upēm, pār upēm, šā gada Sulu laikā nonākuši līdz Dižjūŗai!

Papes kanāls  (arī Papes ezera kanāls)  savieno caur slūžām Papes ezeru ar Baltijas jūru  Rucavas novada Rucavas pagastā, Papē .

Kanāls izrakts 1834. gadā, uz kanāla uzbūvēts dambis ar slūžām — regulatoru, kas vēlā ko gadu laikā vairākkārtīgi pārbūvēts.  Kanālā ietek Paurupes—Līgupes kanāls, pa kuru uz jūru, apejot Papes ezeru, tiek novadītas agrāk ezerā ietecējušās upes Līgupe un Paurupe. Tagad to ietekas izveidojot "vienlīmeņa" krustojumus atkal pievienotas ezeram.

PAPES kanāla 1,77 sateces rajons; -Papes ezers- (>Tukleru kanāls; >Kalnišķu strauts; >Vidusupe; <Līgupes-Paurupes kanāls8 (<Melnupe); >Līgupe20 //Līgupis (>Bružupe; <Kliņķupīte (>Mazais Ķirbu str.); <Tabāku grāvis; >Vārnupīte; >Melnupe); <Paurupe17 -Pikta peļķe (>Vecmaušu`kanāls; >Pemperu grāvis; >Urbānu strauts; >Rucava));

ATTĒLS - kreisajā malā vēl pietrūkst Tosmares ezera lai varētu pilnībā iztēloties piekrastes mitrājus pirms gadusimtiem līdz Sventājai.

KARTE 1636. gads - labi redzamas vairākas ezerā ietekošas upelītes, izzudušās Platupe, Sarma un Latupe;

Liepājas ezers ir liels ezers Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā. 0,4 m vjl., 37,12 km (1960), garums 16,2 km; Bārtas kanāls, sateces rajons 2578 km², ūdens apmaiņa 9 x gadā, līmeņa svārstības sakrīt ar jūras uzplūdiem un paliem. Notece pa Ostas kanālu. Būtisks ainavu veidojošs apstāklis ir uz ezeru upju nesto vielu nosēšanās. Jaunākajā ģeoloģiskajā laikmetā nogulu uzkrāšanās ir atdalījusi Tuosmares ezeru (Ālandes ietekme) Z gals, un tagad jau pilnībā izzudušo Meķes ezeru (Bārtas ietekme) D galā.

Lagūnas tipa ezers, no jūras atdala vairākus kilometrus plats smilšu bārs. Spēcīga eitrofikācija, aizaugošs, plaši niedru masīvi, jo īpaši dienvidu daļā. Iepretī Liepājai plašs ūdens klajums. Ap 15 salu ar kopējo platību — 36 ha. Krasta līnijas garums — 44,6 km. Ezera gultni pārsvarā klāj dūņas, 0,4—1 m biezs slānis. Krasti zemi. 10 sugu zivis. Galvenās p-ie-tekas : BĀRTA, Ālande, Otaņķe, MālupīteX; Par tām vairāk sadaļā / Bārtas sateces rajons.

KARTES - Izdevniecība " Jāņa Sēta " Liepājas novads, 2016;  karte   mērogā 1 : 75 000

Līva , senā dabiskā Pērkona //Liepājas ezera noteka jūrā. (>ĶīšupeX; >Muitas upīte);

Olafs Gūtmanis, Ejam kuršos, ejam līvos... (Kurzemes Vārds 28.02.2003.) fragments -

"Manā priekšstatā, un es līdz šim neesmu atradis rakstos ticama skaidrojuma, ir šaubas par Līvas un Bārtas upju vienlaicīgu pastāvēšanu. Divas upes līdztekus taču nevarēja tecēt?! Līvas upes gultne daudzmaz iezīmējas. No grīvas puses (tā un Līvas ciems varēja atrasties, kur Vecie kapi), dodoties pa straumi augšup, nonāca Līvas laukumā, kur manā bērnībā vēl rēgojās resns pālis, pie kura reiz kuģi sieti, tad iepretī Centrālajiem kapiem abas vecās dūņainās Līvas upes palienas, Pērkones kanāla vieta un, iespējams, senā venternieku taka, kas cauri grāvim (tas vietumis atgādina upīti) aizved līdz Maiļu ragam un tam cauri vēl tālāk līdz Melnezeram un Reiņu stūrim. Kādreiz Tosele, tagad vien grāvim līdzīga vecupe, iztecēja no Meķu ezera. Pa Ālandi kuģoja līdz Grobiņai, pa Tebru līdz Aizputei."
Arī tulpju Jura šeit ilustrēts -

Nosaukuma pamatsakne `l i i v` - smiltis līvu valodā. Un tikai pārveidojot rodas `liepa -s` caur "der Linden" (vācu valoda).

Tirdzniecības kanāls savieno Liepājas ezeru ar Baltijas jūru  Liepājas pilsētas teritorijā.

Cietokšņa kanāls (arī Melnupīte ) ir daļa no Liepājas ziemeļu daļas fortifikācijas sistēmas.

Savieno Tosmares un  Liepājas ezerus ar Ālandes upi un  jūru. Liepājas cietoksnis un forti ir plaša nocietinājumu sistēma, ko izbūvēja laikā no 1894. līdz  1908. gadam pēc Krievijas cara Aleksandra III rīkojuma inženieris ģenerālmajors Ivans Makdonalds. Kanāls izbūvēts daļēji pa bijušās Tosmares ezera noteces Melnupītes gultni. Krastos atrodas fortifikācijas sistēmas daļas Ziemeļu forts, Redans, Mazais forts, Lunete, Vidusforts un Austrumu forts. 19. gadsimta beigās daļa kanāla bija kuģojama. Pievienojas >Grīzupīte; >Timlera grāvis. No Zaļās birzs kā neliels grāvis pietek > Muitas upīte//Vērnieku jeb Vērenieku, (bija LR Civillikumā noteikta kā publiska ūdenstece). ~Cietokšņa kanāls; Tosmares ez. (<Grīzupīte (>Strautiņupīte));

Annas upīte ir Baltijas jūrā ietekošs ūdensnovads uz Pāvilostas un Grobiņas novadu robežas.

Upīte sākas no grāvju sistēmas pie pamestās Ventspils—Liepājas dzelzceļa līnijas ziemeļaustrumos no Stirnu ciema, ietek jūrā pie Annas kapiem. Upes garums pēc dažādiem avotiem 2,44 — 4,3 km. Upīte  visā garumā regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastos - Rīvas, Labrags. Upi šķērso autoceļš P111 un kādreizējā  dzelzceļa līnija Liepāja - Ventspils. Upē ? atrodas betona dambja paliekas, plānotās papes fabrikas vietā.

Lenkupe ir Baltijas jūrā ietekošs novadgrāvis  Pāvilostas un Grobiņas novados.

Garums 7 km, rajons 3,6  km². Sākas kā novadgrāvis dienvidaustrumos no Medzes muižas Medzes pagastā. Augštecē bijušo Melderu dzirnavezeru. Ietek jūrā dienvidrietumos no Saraiķiem. Gultne  visā garumā regulēta. Lenkupi šķērso pamestais Ventspils—Liepājas dzelzceļš un autoceļš P111. Grīvā saimniecība Lenki.

Kārļupīte ir Baltijas jūrā ietekošs novadgrāvis Pāvilostas novada Vērgales pagastā.

Sākas no Ploču purva pie Ploces. Upe tek rietumu virzienā, ietek jūrā rietumos no Saraiķiem. Visā garumā regulēts. Kārļupīti šķērso pamestais  Ventspils—Liepājas dzelzceļš un autoceļš P111. Grīvā saimniecība Kārļi (1940).

~ Ceriņu grāvis; Krūzēnu grāvis;

Bubieris ir Baltijas jūrā ietekoša upe Pāvilostas novada Vērgales pagastā.

Sākas kā novadgrā vis ziemeļaustrumos no Vērgales stacijas. Tek pa mežainu apvidu Piemares līdzenumu, ietek jūrā ziemeļos no Saraiķu muižas. Gultne  visā garumā, izņemot pēdējos 500 m pirms ietekas jūrā, regulēta. Tos beidzamos metrus nemitīgi pieregulē pati jūra! Lielākā  pieteka ir no < kreisās puses <Kristapenes grāvis (<Lanka);  <Bubierpieteka 1,2 km;

~ Gulēnu valks (<Vernātu gr.); Grīvā saimniecība Gulēni (1940).

Kapupe 0,8 - ietek jūrā Ziemupes ciemā pie kapiem;

Satekupes - (>Kunkuļupe2,8 (<Zaķa gr.; <Bezvārda gr.); ar <Ziemupe);

Dangas grāvis; Laiku (-as) ? upīte; Griguļupe; Rudupe9 (>Ezergrāvis; <Grīņu valks; <Tīrpora gr.); Iļģenu valks;

SAKA ir Tebras un Durbes koptekupe Pāvilostas novadā .                                  Skatāma pilnībā atsevišķā lapā.

Tek pa Piemares līdzenumu 6 km garumā un Pāvilostā ietek Baltijas jūrā. Upe tek pa 5-6 m dziļu ieleju ar vidējo kritumu 0,4 m. Kritums jū ras līmeņa un noteces svārstību dēļ ir main īgs. Upes platums ir no 25-30 m sākumā līdz 45 m grīvā. Grīvā izbūvēta osta ar moliem, cara brālim Pāvilam. Upi šķērso autoceļš P111 un pamestais Liepājas—Ventspils dzelzceļš.

Pietekas - > Mindes orga, > Malduguņu orga, < Torka orga, < Remešvalks.

~ Aldas valks; Kaļķvalks;

PAPILDINĀTS - 23.08.2019.

Rīva līkumo no Rietumkursas augstienes gar Ķoņu grēdu un Piemares līdzenumā gar Rīvas pacēlumu, Kurzemes  rietumu piekrastē.

Iztek no Vilgāles ezera Kurmāles paugurainē, caur aizsprostu. No iztekas līkumo starp pauguriem, vietām izteiktā ielejā, pie Lipaiķciema pagriežas jūras virzienā. Pie Adzes sasniedz Baltijas ledus ezera senkrastu, kur bijusi senā grīva un kamdēļ pastāv < aptekas gultne Aga. Vidustecē tek pa Bandavas pauguraini un Apriķu līdzenumu. Lejtece mežainajā Piemares līdzenumā. Ietek Baltijas jūrā dienvidos no Jūrkalnes. Lejpus Pievīkām veido līdz pat 10 m dziļu ieleju ar stāvkrastiem. Pēdējos 9,5 kilometros lejpus Gumbu tiltam kritums >10 m. Lejtecē upe līdz 10 m plata, tek labi veidotā mežainā ielejā ar terasēm un palu apteku gultnēm. Pēdējā kilometrā dziļā gravā (līdz 12 m) izlaužas cauri Labraga stāvkrastam uz jūru. Apjomīgie koku sakritumi iztīrīti 2014.g.; divi bijušo dzirnavu aizsprosti, lašu nārsta upe?

VĒRTUMI KRASTOS - Kuršu ķoniņu ciemi; >Lipaiķu pilskalns; >Basu pilskalns;

Lielākās pietekas - ( > labās, < kreisās) -

>Vilgutiņa; < / Aga (9 km); < Bēršupīte; < Mara9; < Drabeņu valks3,06;

Rolanda Lebussa apraksts VidVēstīs - Upju vizītkartes - Rīva, 2007;

Satekas no iztekas -Vilgāles ezers (>Jāmaņupe; <Vārdupe); <Bēršupīte2,4; >Vilgutiņa /Našķupe2,78; >Krāčdanga1,68/Muska;< Mara9; <Kalējsātu valks1,63; >Mālvalks; <Aga; <Drabeņu valks3,06;

Reiz bija gara, gara, sala, saukta Amerika. To no > puses apņēma pati Rīva, no otras <kreisā atteka - sānstraume Aga. Tad vajadzēja rakt.., un tagad tek tikai viena < puse - tātad Rīva ~ Aga ~ Rīva mijas. Sala bija ~13  km² plaša, ar ko ievērojama citu upju salu saimē; iesauka - "Amerika"! 

> Jāmaņupe 6,58 km, 22,6[], regulēta 5,38 -1956-1992.g. 

> Mara 9,81/9,04, 18,7[], regulēta 1965-1986.g.

Uz jūras pusi no šosejas tilta (1988) betona dambja paliekas, kādreiz iesāktās un nepabeigtās papes fabrikas vieta, ūdenskritums. Upei augsti, stāvi krasti, apauguši ar kokiem un krūmiem. Gleznains skats uz upes ieleju. Stāvo jūras krastu aprakstījis J. Jaunsudrabiņš tēlojumā „Labrags” (Kopoti raksti, 14. sēj., Rīga, 1984, 333. – 334. lpp.). No suitu lapas.

(Rīvas ieteka, foto: Gatis - Wondermondo.com;)

Ēnava  ir  Baltijas jūrā  ietekoša upe  Pāvilostas novadā ,  Alsungas  un  Ventspils  novados.                        Nejaukt ar Ventas <Ēnavu Kuldīgas rajonā.

Sākas kā novadgrā vis ziemeļaustrumos no Rīvas ciema uz Alsungas un Pāvilostas novadu robežas. Tek pa mežainu apvidu Piemares līdzenumā, ietek jūrā pie Labraga 500 m ziemeļos no Rīvas upes ietekas. Atsevišķi upes posmi regulēti; lejtece gravā šķeļ jū ras stāvkrastu. Robežupe Ventspils un Liepājas malējiem pagastiem - Jūrkalnei un Ulmalei (1940). Upi šķērso autoceļš P111, krastos vairākas viesu mājas.

~ Muižupīte; Mārka grāvis (Brūverupīte); Pāžupe; Vičaka - SārnateX;

LCP, Dz.Ērglis 2003 - K. E. Frišenfelds jūras krastā noorganizēja dežūras, lai sagaidītu un signalizētu laivām no Zviedrijas. K. Rārs savukārt informēja cilvēkus, kuri gatavojās bēgt uz Zviedriju, lai viņi pēc dotā signāla ierastos Sārnates upes grīvā, kur bija paredzēts veikt iesēšanos no Zviedrijas atbraukušajās laivās.

VIČAKA ietek jūrā pie mūsdienu Sārnates ciema, un bieži kartēs tā ne-pareizi nosaukta par Sārnati, kura pienākas Užavai.

UŽAVA; Medoles strauts; VENTA;

Lošupe  ir Būšnieku ezera noteka  Kurzemes  rietumu piekrastē.

Sākas no Būšnieku ezera Ventspils pilsētas ziemeļos un ietek Baltijas jūrā. Uz Lošupes iztekas izbūvēta caurtece, kas regulē ezera līmeni. Upi netālu no iztekas šķērso Staldzenes iela. Pie ietekas jūrā šķērso stāvkrastu pa līdz  3 m dziļu gravu. Pa Klāņu -Būšnieku ezera kanālu pievienojas arī Klāņu ezers un < pieteka Aga. Ievērtējot dzirnavu pastāvēšanu 19. gs beigās, iespējams pilnībā mākslīga izcelsme.

KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Ventspils novads, 2015;  karte  mērogā 1 : 75 000 

Jaunupe ietek jūŗā ... pie Jaunupes.

Olderupīte 3,4 km, arī Oldere vai Olderupe; bijusi saimniecība Olderi (1940). Valodnieki nesniedz viennozīmīgu vārda skaidrojumu. Endzelīns piedāvā caur līvu valodu - oldere (mainot savu izteku; līb. `older` «nemierīgs»). Nosaukums reti izplatīts visā Kurzemē. Kāda moderna firma izmantojusi savā nosaukumā...

Lūžupe  (arī ir  Lūžņa ; augštecē  Nābeļupe ) ir  Baltijas jūrā  ietekoša upe  Ventspils novada   Tārgales  un  Ances pagastos .

Sākas dienvidaustrumos no Ovišiem pie autoceļa P124. Agrāk sākās no Klāņezera un novadīja uz jūru Lūžņas purva ūdeņus. Pēc purva meliorēšanas ūdeņus uz Irves upi novada Dižgrāvis un notece uz Lūžupi aizsērējusi. Tek pa mežainu mazapdzīvotu apvidu Piejūras zemienes Irves līdzenumā. 8 km garumā tek starp  kāpu grēdām paralēli jū ras krastam. Ietek jūrā pie Lūžņas ciema. Jaunatrastā senā kartē (17.gs.s.) zīmēts, ka upe lielāka par Irvi savieno Nabbe See ar Meer... Būs bijis tā,  ka ar vācu vārdu apzīmētā `nabbe` (kas to pašu nozīmē visur kur), piekrastē aizsērējot, atstājusi mūsdienās Nabelvalku kā piemiņu.

~ Nabeļgrāvis; ?Lūžņas purva grāvis; un Nabelvalks arī!

IRVE, tā pati Irbe vai Īra līvu mēlē. Rindas un Stendes koptekupe - skatāma savā sadaļā!

Ķikana un Celmupes satekupe; (lielākā Celmupes daļa savienota ar Mazirbi). Garums 1,5 km līdz piekrastei un vēl ~ 1 km pa pludmali viļņu varā; kritums 2,1 metrs, no Ķikana pārrakuma, kurš tādā veidā vairs nav < Mazirbes pieteka, un atdalītā pussausā lejtece ieguva "celmupe" nosaukumu (skatīt tālāk). Kopš 1977.g. Slīteres Valsts rezervāta DR robeža.

Sākas kā novadgrāvis austrumos no Nevejas ciema Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā nedaudz aiz mājas "Ventinieki". Beidzas kā kāpu caurrakums Sīkragā, erozijas bāzes maiņa un līmeņa kritums iznīcināja *Baltokalnu ezeru. Tek pa mežainu apvidu Slīteres Nacionālajā parkā. Zemienē, 2,5 km no ietekas jūrā sadalās divos atzaros; kreisais atzars ietek jūrā starp  Jaunciemu un Sīkragu, ? labais atzars (Celmupe, 1,5 km garš; kritums 2 m) tek ziemeļaustrumu virzienā gar piekrastes kāpu grēdām un ietek Mazirbes upē (Wiki). Atsevišķi upes posmi regulēti. Lejpus Nevejas uz upes izbūvēti divi dīķi. Upi šķērso autoceļi P124 un  P125. Iztekas purvainē 2014.g. atrasts Ventnieku bedrīšakmens - saite uz historia.lv.  

Lielākās pietekas ir > Vecmājupe (7 km) un > Mīzalvalks; Rutkvalks; >Celmupe2,1;

Mazirbe (arī ir Reinupe, Siliņupe) ir Baltijas jūrā ietekoša upe Dundagas novada Kolkas un Dundagas pagastos.

Sākas purvainajos mežos Slīteres Zilo kalnu pakājē ziemeļos no Šlīteres ciema. Tek pa Piejūras līdzenumu Slīteres nacionālā parka teritorijā. Ietek jūrā pie Mazirbes ciema. Agrāk bija pieteka Ķikans. Ekoloģiskais stāvoklis slikts - komunālā piesārņojuma dēļ upe nespēj bioloģiski pašattīrīties (A.Seile1986). Upi šķērso autoceļi P124 un P125. Celmupe nosaukums tiek lietots savienojumam starp Sīkragupi un Mazirbi, kas vēsturiski ir Ķikana lejas daļa.

Mazirvei ir 8  pietekas, lielākās no  kurām ir >Zārtapu valks jeb Rākstupīte un < Celmupe2,5 km;

Pitragsupe (augštecē  Kukšupe ) ir Baltijas jūras Irves šaurumā ietekoša upe Dundagas novadā .

Sākas ziemeļos no Rukšpurva Dundagas pacēlumā. Tek ziemeļu virzienā, pa dziļu gravu šķērso Slīteres Zilo kalnu krauju. Upes vidustece līdzenumā Slīteres nacionālajā parkā regulēta. Ietek jūrā starp Košragu un Pitragu. Pie Zviedrgrāvja ietekas atrodas 1 m augstais un 2,2 m platais Zviedrgrāvja ūdenskritums. Upi šķērso autoceļš P125.

Lielākās pietekas ir < Mežvidu valks; >Zviedrgrāvis 7 (<Purlejas valks);

Vecročupe 1,6 (>Vaides grāvis; <Kukšupes grāvis);

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE /  SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Aigars Liepiņš