Misa ar pietekām ~                     LĪMENIS UPĒ

no avotiem - Siksne, Aklais strauts, Vārniņa, Augstupe, Vāverupīte, Rūsiņupīte, Olāja, Vīksniņa, Spulle, Medaine, Pupla, Mīlupīte, Tēces strauts; 

Tomēr, upe garāka par 100 kilometriem ir pelnījusi savu atsevišķu lapu. Jo tikai tādā veidā iespējams UPES.lv apmeklētājam sniegt vairāk par mazajām, otrās un trešās pakāpes pietekām. Turklāt Misa pati teju vai kļūst kā Lielupes pieteka, tamdēļ ka Iecava kopš zināmas rakņāšanās daļēji notek pa Velna grāvi. 

Misa ir Iecavas > labā pieteka no Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenuma uz Rīgavas tīreļu līdzenumu, Zemgalē, Bauskas un Jelgavas rajonā.                                                                                                                                                                         PAPILDINĀTS - 09.10.2023.

Sākas Valles pagastā Baldones—Vecumnieku paugurlīdzenuma pakājē, no Misas purva kuram cauri izrakti grāvji. Augšdaļā tek cauri vairākiem purviem (Salenieku, Sikšņu,Beibežu,Lādzeres tīrelim); vietām sadalās vairākos zaros, palienēs daudz atteku un vecupju. Pavasara palos plaši pārplūst. Tīreļu līdzenumā, kur augštece regulēta, izveidojot grāvju tīklu. Upes gultne pamatā iet pa ledus laikmeta stāvūdens (limnoglaciālu) līdzenumu, krastos daudzi purvi. Posmā līdz Zvirgzdei upes gultne taisnota. No Zvirgzdes līdz Plakanciemam tek pa līdzenu mežainu apvidu. Līmenis no iztekas 29,9 km garumā pazeminās par 19,1 m; no Zvirgzdes līdz lejgalam uz 60,6 km kritums 14,2 m. Pirmos ūdeņus salasa no purviem viļņainā pamatmorēnu līdzenumā ap 34 m vjl. Augšgalā Misa tek pa viļņainu, mālainu, apdzīvotu un iekoptu lauku klajumu, bet drīz ieiet vāji drenētā, slapjām pļavām un mežiem bagātā līdzenumā. Upmalas pļavu josla veido it kā dabisku klajuma koridoru caur priežu un egļu mežiem. Sākot no Olaines, upes gultne iegrauzta līdzenumā pietiekoši dziļi (tomēr ielejas arī te nav), lai dzīvesvietas neapdraudētu pavasara plūdi. (LKV1937).

*kanalizetaji visu izvelk garāku (garais rublis?), viņiem pat 114,35..

Lielākās pietekas ( A - Z ) - >Apiņupīte; >Cena; >Daugavas—Misas kanāls12; >Gailīšu strauts; <Mīlupīte; >Olaine13; >Pupla; >Taļķe34; >Vārnupe17; >Zvirgzde 30; <Medaine13; <Skujupīte; <Tēces strauts; <Vāverupīte6;

Attālumus pieņemts rakstīt līdz ietekai ; (šeit pēc jaunākajiem datordatiem). 

Misas purvs; 106.km pirmais tilts; agrāk Peppinguppe, Pepiņ-kruoga-upe, Stelpes un Vecumnieku robežupe - ietek Misā?!. Tādejādi šis līkumotais strauts gar Skoļi-Silmači-Beitiņi, ir mūsdienu Misas augšgals.

104,5 < Tēces strauts ir 5,3 km garš... novad-kanāls;  94.km >Vārnupe;

99,2.km P89 tilts; Stelpes tilts; 97.km < Milupīte, agrāk {Wahrne Str.(-auts), savukārt 94.km >Vārnupe augšgalā ir grāvis no Sikšņu purva jeb visa Sikšņu upīte?; Vārnupe (augštecē Vārniņa) ir 15 km gara Misas >labā pieteka Vecumnieku novadā. Izteka - uz dienvidiem no Valles. Augštecē tek ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā, lejtecē sagriežoties uz rietumiem. Ietek Misā lejpus Stelpes. Lielākā pieteka - Pančupīte ar >Zirgupīti. Upi šķērso valsts autoceļi P87 (Bauska—Aizkraukle) un P89 (Ķekava—Skaistkalne).

87,5. km tilts Bauska-Vecumnieki; 85. km dzelzbetona tilts; 82. km Krustpils dzelzceļa līnija; 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

78. km, Taļķe, > labā krasta pieteka no Valles paugurgrēdas, Vecumnieku un Ķeguma novados. 

Sākas mežainā apvidū Valles pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava - Krustpils ( Lāčplēsis ) uz austrumiem no stacijas Goba (!).  Tek mežainā un purvainā apvidū, augšdaļā caur Gribas tīreli, lejasdaļā caur Beibezi. Vietām taisnota, plašs meliorācijas tīkls (A.Pastors70).  Upes sateces rajons atrodas Upmales paugurlīdzenumā. Gandrīz visā garumā upe regulēta. Vecumniekos uz upes ierīkots dīķis Vecais ezers. Savukārt Jaunais ezers ierīkots īpatnējā veidā, ar pazemes cauruļvadu appludinot izrakto kūdrāju. Lielākās pietekas Gailīšu str., Vīksniņa (22 km) garums 35 km, kritums 40 m, rajons 68 km². {Wikschne-1870}

Vecumnieku Runckās, paplašinot lielceļu, atklātas pamatzemē iedziļinātas 4 bedres — pavardu vietas un atrastas bezripas trauku lauskas. Pārbaudot atradumu vietu, kultūras slānis nebija konstatējams, tādēļ jādomā, ka dzīves vieta te pastāvējusi neilgu laiku vai arī cilvēki te dzīvojuši epizodiski. Līdzīga rakstura piemineklis jau agrāk reģistrēts Vecumnieku Mazvējiņos, Taļķes upes kreisajā krastā, kur atrasta apmestā keramika un 1929. g. pārbaudes izrakumus izdarījis Ed. Šturms. Nav izslēgta arī varbūtība, ka šajās vietās pastāvējušas viensētas, bet to varētu noskaidrot tikai izrakumos (M.Atgāzis69). Apmestā keramika liecina par vēlo bronzas laikmetu...

73,5. km Zvirgzde ir 30 km gara Misas > labā pieteka Ķeguma un Vecumnieku novados. Tek caur Gribas tīreli, rajons mežains, purvains - Damštīrelis, Turku tīrelis, u.c., palienēs pļavu masīvi. Upe un pietekas iztaisnotas (A.Pastors70). Sākas kā grāvis mežā austrumos no Birzgales. Tipiska līdzenuma upe, kuras krastos meliorētas lauksaimniecības platības. Upes gultne visā garumā regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Birzgale, Zvirgzde. To šķērso autoceļš P89. Lielākās pietekas: Augstupe (10 km), Rūsiņupīte (7 km) - Staņķa dzirnezers. Garums 32 km, kritums 31 m, rajons 154 km² (132 km²).

Apiņupīte ir Misas >labā pieteka Vecumnieku novadā. Sākas kāpu grēdas (osu -wiki?) pakājē austrumos no Piebalgām Vecumnieku pagastā. Upe tek pa mežainu, augštecē pārpurvotu, apvidu. Upes gultne līdz Drākanei regulēta. Upi šķērso autoceļš P89.

66,5. km Dzelzāmurs; (VNīA ūdensnoteka līdz 68.km)

62. km Iecava-Baldone (atšķirība no I.Luksa mērījuma (1992) sasniedz 7 km! );

61,2. km Mīlupīte ir Misas > labā pieteka Baldones novadā. Sākas no grāvju sistēmas ziemeļaustrumos no Piebalgām. Augštece līdz autoceļam P89 tek pa mežainu apvidu. Vidustecei līdz Mīlu kalniem krastos lauksaimniecības zemes. Līdz Vārpu - Iecavas ceļam upes gultne regulēta. Lejtece tek pa izteiktu ieleju. Agrāk posmos Balduones upīte, Dzedupīte, Dāku upīte. Nosaukums visiem šiem ar sakni `mil-` iespējams lietuvisms ar nozīmi pirts... Upi šķērso autoceļš P89.

54. km šoseja E67 Rīga-Bauska; 43,3 kilometrā sākas Valsts atzītā "ūdensnoteka"...; 39,9. km dzelzbetona tilts; 38,2. km Daugavas—Misas kanāls;

Vai te, pie Misas,  nenotika kādreiz lielas cīņas? Jā, kur tad ir Olaines muiža? Kur Teodora skola? Kur Olaines baznīca? Visapkārt tikai pļava, drupas, rets balts skurstenis starp vītoliem. J.Jaunsudrabiņš

Rakstnieks A.Dziļums piemin arī vācu kapus, Pirmā pasaules kara smago kauju lieciniekus. Jā, tie vēl ir. Smerdukļa rietumu malā - "Pins- Braker" (tuvākās nosacīti ir Brāķeru un Pinču mājas), austrumu malā - "Martenberg III" un "Martenberg II". (V.Strazdiņa, Ķekava2001)

36,5. km Plakanciema tilts; 30,5. km dzelzbetona tilts;

26,5. km > Olaja //Olaine, ar pieteciņu no < purviem vecā kartē `Sinsidel`, . Laika gaitā pamatīgi pārveidota un kļuvusi īsāka, ar sākumu lejpus Rīgas apvedceļa. Visā 8665 metru garumā valsts nozīmes ūdensnoteka. Lielāka pieteka < Smerd-eckell (<Apšukalnu kanāls (>Vāciešu liekņa); visi viņi ir grāvji... Paradoksālā Jaunolaine (apdzīvotā vieta) atrodas vecākās apvidus daļas vēsturiskājā centrā.

19. km Rodes tilts; 22. km Pēternieku tilts, <baznīca, iepretīm pie šosejas vēsturiskie robežstabi no kuriem Livonijas un Hercogvalsts robeža kā taisne sasniedz Ķemerus;

MEDAINE < kreisā pieteka 20 km., pie ietekas bijušo Bazūņu mājvieta, dzejnieces Veltas Medaines - Brastiņas tēva mājas.

15. km Jelgavas dzelzceļa tilts; > Dalbes baznīca un vecum vecais "Mītavas" ceļš.

3,5. km > Cena ar < pieteku Spulle; ietek starp bijušiem Cenas krogu un Cenas muižu.

Cena bija (18 km ? gara) upe Zemgalē, Cenas tīreļa maģistrālais ūdensnovads, Misas > labā pieteka. Meža novadkanāls sākas Cenas tīrelī Babītes novadā un ietek Misā Ozolnieku novadā. Cena visā savā garumā tek caur purvainajiem Jelgavas apkārtnes mežiem un praktiski visā garumā tās gultne ir regulēta un taisnota (wiki). Tās dabiskā gultne precīzi vairs nav izsekojama, tāpat tas vai mūsdienās uzdotā iztekas vieta un garums, kurš no tā atkarīgs, ir daudz maz vēsturiski atbilstošs.

Bez tam pastāv Lielā Cena, Cenas grāvis, Cenas pļavas, Cenas tilts, varbūt arī Mazā Cena? Viss nosauktais protams saistīts ar Cenas purvu, lielo purvu! Viss tek no purva uz malām, jeb D, DR cauri strēlnieku mežam (1917), kurā savi nosaukumi palikuši no fričiem {Zene-Bach /Vorast-bach /Olai-Graben /Moor graben}. Bez tam uz Babīti pretējā debessmalā arī tek kāda Cena, Ceniņa... Nosaukums no leišu `kena` - cinis, purva sūnu cinis.

Ieteka Iecavas 6. km, < kreisajā krastā franču kara skanstis (1812).

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI,  - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Vēsturiskums kopš 12. gs.

Būs ko stāstīt gan par feodālā laika robežupi, A.Dziļuma un J.Jaunsudrabiņa zivju lomiem un olimpisko airētāju attīstību.

Misa tiek izvēlēta par robežpunktu jau Modenas bīskapa Vilhelma 1226. gada 15. marta lēmumā, kuru tā paša gada 11. decembrī izdotajā bullā apstiprināja arī pāvests. (1000)

Ja atmiņa mani neviļ, tad kopš 1253. gada karaļa Mindauga līguma ar Livonijas ordeni par robežu jeb zemju sadali, Misa un Ķekava ir šīs robežas sastāvdaļas. Tā tas vilcies gadu simtus, bet dabā robeža nosprausta pilnībā nekad nav tikusi. Augstās komisijas spējušas apvidū veikt dažus posmus, tad atstājot vēlākam, labākam laikam.

Kurzemes hercogistes rūpniecības uzplaukuma laikā attīstījās Misas augšgala centri Režas un Dzelzāmuri. Abas šīs vietas bija Baldones uzraudzībā kopš 1654.g. un izgatavoja lielgabalus eksportam. Zvirgzdes krastos raka purva rūdu (rāvu), pa Misu un Lielupi no Talsiem piegādāja rūdu. (J.J. 1933.)

Starp citām Kurzemes hercogvalsts metāla rūdas ieguves vietām bija - Rāvas galvenās atrašanās vietas bija Misas upes vidējā un augšējā daļā.(165) Cepļa vietā pie Zvirgzdes upītes  tagad stāv paprāvs uzkalniņš; šis kalniņš izcēlies no sabērtiem sārņiem. Tur tuvumā upē bija nogremdēti lielgabali, kas izvilkti un izdalīti apkārtnes saimniekiem, bet... (J.J.1932)

nav ūdensdzirnavu?, nekur!!,nevienas!

1915.g. fronte tuvojas Rīgai - Oktobra pirmajās dienās ieņemtā linija Bērzminte, Brāķeri, Daibe, Mangaļi, Ķemeri, Ragaciems bija īsāka par iepriekšējo Iecavas un Lielupes liniju, tomēr viņas garums bija 80—90 kilometri, kuru nocietināšanās darbi prasīja daudz pūļu un materiāla, jo ierakumus varēja būvēt tikai uzbērumu veidā; iedziļināšanās gruntē, ar retiem izņēmumiem, nebija iespējama. (R.Bangerskis, LK192)

Spilgtu leecibu par Breža leelam kaujas gajeenu organizatora spējām dod sekošais peemērs par jaunformeetā Daugavgrīvas pulka 1. rotas uzbrukumu pee Misas upes, kura leelee panākumi pirmo reizi eerindoja latveešu strēlneeku kaujas sasneegumus galvenā mitekļa pavēlē.

(Kapt. Edv. Mednis — Mūsu nacionālas kara taktikas nodibinātājs un izveidotājs)

20. gadsimta brīvajā Latvijā Olaines un Doles - Ķekavas pagasta, un Cenas un Iecavas pagasta robežupe.

Dīvainākā upe Misa -

 - Jānis Jaunsudrabiņš.

Dzejniece Velta Medaine (*1911- +1938) tēva mājās Bazūnēs iemantojusi pseidonīmu, augusi un poēziju guvusi mazās upītes krastos.

Pēternieku pagasta Vāgnera paraugsaimniecība kā jauninājumu ieviesēja. Kūdrāju kultivēšanu varēts iesākt 1936.g. -"...vēlā rudenī, jo tad tikai nobeidza izrakt pa Medaines upīti lielo novadgrāvi." Pēternieku izmēģinājumu saimniecība dibināta 1913.g. pie Rīgas politechniskā institūta, un 1920-1940 darbojās kā Valsts Pēternieku purvu kultūras izmēģinājumu stacija. Mērķis pētīt nosusināto kūdras purvu kultivēšanas iespējas. 1960.g saimniecības kopējā platība 909 ha.

Tuvumā Teodora skola kurā ilgus gadus kā pārzinis strādā Teodors Zeiferts, latviešu literatūras vēstures autors.

Alfreds Dziļums pelna uz plostiem -

Pie Daibes tilta mūsu plosti iepeldēja platā jaunupes straumē. Te varēja ar ķeksi sasniegt upes dibenu — mēs strauji nesāmies uz priekšu, cauri Jelgavas šosejas tiltam, garām Daibes baznīcai, tad atkal apgūlāmies dziļā, rāmā upes jomā.

~ Pilveru pilskalns

"Pilskalnam visapkārt slapjas un krūmiem aizaugušas pļavas. Tās senāk esot bijušas slapjš purvs saukts par „Missas purvu", jo Missas upe šai purvā ņemot savu sākumu. Tagad šis purvs esot nosusināts ar grāvjiem."

Ernests Brastiņš min arī kā pirmo pieminējumu Pilveru pilskalnam uzdevis v. Lovis savā „Burgenlexikon...". (attēls augšā)

Savukārt otrs Misas apvidū esošais Caunu pilskalns atrodas 1,5 km no upes > labā krasta pirms Upmalnieku grāvja Baldonē. 

KURLAND, būtu pilns uzraksts

Un cita, vecāka karte no 1791.gada - Melīna atlanta fragments:  //site.1273.mozfiles.com/files/1273/Ik_Missa1791.jpg

Savulaik Jaunsudrabiņš -"Bet upe mani pievelk. Pēc dažām dienām es atkal sēdu pie Misas. Es esmu nogājis labi lejāk, jau Kurzemes novadā."

...tas arī redzams... gaidot vilcienu uz perona, lejā kluss ūdenslēpju līcis, nekust.

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Bauskas, Jelgavas rajons 1:100 000, Rīgas apkārtnes karte mērogā 1 : 75 000.

Sateces rajona shēma,

MISA viss sateces rajons no iztekām - 

Čābļu purvs; >Misas purvs; <Tēces strauts; <Milupīte (-Bārbeles ezers; <Zaļezera purvs; >Pāču purvs);

>Vārnupe17 (>Zirgupīte//Pančupīte; >Simtiņu purvs); augšgals Vārniņa no Buku purva;

>Taļķe31 (<Vilku tīrelis; Vecais ezers; -Jaunais ezers; Vīksniņa22 (>Baliņa; <Lāču purvs);  >Gailīšu`strauts); >Ogu purvs;

>Zvirgzde30 (Augstupe10; >Sodums; >Rūsiņupīte7; (>Baltais purviņš; Aklais`strauts5,2; (Plošu grāvis5,4) -Staņķu ezers)); 

>Apiņupīte6; <Kangarpurvs; <Vāverupīte6; >Mīlupīte11;  >Upmalnieku`grāvis; >Daugavas—Misas kanāls12; <Skujupīte; >Stiebrāju`grāvis;

>Olaja //Olaine8,7 ( <`Sinsidel`? (<Apšukalnu kanāls (>Vāciešu liekņa)); 

?Valdavu grāvis3,0

<Medaine13; >Pupla; >Cena18 (<Spulle);

`*` shēmā divi senču pilskalni, Pilveru un Caunu.

Kad Misas tecējums pirms Plakanciema nokļūst tās augstākajā ziemeļu līkumā, no kreisā krasta uz vakariem aizstiepjas vecas, tagad sausas gultnes. Mudžeklis palēnām, vairākos gados atmudžinās - vēsturiskās kartes Iecavai uzrāda tādu Maza Missa uppe. Ģeo-grafiskā loģika ir tāda ka - lēzenā līdzenā apvidū starp Misu un Iecavu pavasara palu un plūdu ūdeņi plūda pāri kur pagadās. Izveidojās daudzas seklas gultnes, kurās sausajā sezonā varēja arī nekas netecēt. Jāņupes Smakupes kopejais apvidus kļuva pazīstams kā Kambarlejas nosusināšanas projekts. Toreiz gan bija citi traktori un citi nosaukumi (arī darītājiem...).

Misas lejasgala meliorācijas biedrība * 1928.g.

Meliorācijas biedrība Medaine * 1930.

daļa pazaudēti vārdi kopš 1939.g. Vecmuižā - katriņas upe, misa, tajke, zvirgzde; lliela misa, maza misa, vārna /S. strauti: apiņupite, gailīšu straūts, kaul-upe, ķekaviņa, līčupe, rusiņa upite, vilpite; [bāliņupīte, bārku str, glizda str., igvātes II igvates upīte, kalmāte, sikšņu upīte, vīksnīte. grāvji: dobītes upe].
// ezeri: aklezers, kaülupes ez., linez., naktspēļu ez., panka, staņķa ez. [vicezers]. [11a. dīķi: mazais dīķis, pļavas d., varžu d., zelta d. 12. puri: baberpürs, beībezis, plikais p., struņķu p., suoduma p. [dzeņa p., jaulietis, krauklīts, kusu p., naglas p., ņukas p., strigu p., sikšņu p., žebu p.]. 13. tīreļi: aklezera tīrels, gravu t., kaķu rüozas t., lādzēnu t., plikai t., plūošu pura t., sirmais t., skujaja t. jeb skuju t., stabiņu t. staldā(r)t t., turku t., vārtu pura t., vilku t.; [lejas tīrelis, lielais t. seržu t., sveķu t.j.

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš