Ventas lielbaseins ~                  LĪMENIS UPĒ

Liela upe Latvijas vakarpusē Lietuvā un Kurzemes pussalā; starp Austrumkursas un Rietumkursas augstienēm Kursas un Piejūras zemienē. Ventas nosaukums esot cēlies no līvu vārda vēna, kas nozīmē “upes ieteka jūrā”, “jūras šaurums” vai “osta”.

Uz Ventas atrodas garākais dabīgais ūdenskritums Eiropā - Ventas Rumba :-).                                             PAPILDINĀTS - 13.08.2019.

Te būs ko sameklēt vairāk...

146. km < ietek ŠĶĒRVELIS; kopā ar plašu pieteku tīklu strauji krīt no Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraines. Daudzveidīgas ainavas, vēsture, dabas pieminekļi; izteku augstienē Embūtes Dabas parks, lejtece pie Ventas dabas liegums; 

Garums 14 km, kritums 100...

145.km <Ātrais kalns; >Gobdziņu klintis; - augstākie pamatiežu atsegumi Rietumlatvijā.

Labajā > krastā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Ketleru atsegums, Plieņu atsegums - saite DA pārvaldes vietnē;

140. km <Lēnupe //Imala; 6 km garā upīte izvairījusies no lielmelioracijas, divas dzirnavas. Lēnu muiža, piemiņas vieta O.Kalpaka bataljonam (1919); Nosaukuma variants `imala` varētu būt kļūda (no J.E.1922), toties ir < pieteka Imaļu valks jeb strauts.

137. km < ietek Koja, reti pirmatnēja upīte.                                     Nesajaukt ar Kroju!

Baseins Rietumkursas augstienē starp Bandavas un Embuotes pauguraini. Izteka ūdenšķirtnē ar Sakas Tebru; varētu būt nelielajā, aizaugošajā Ģēģeru mežezerā. Biežāk publicētais garums (25 km) būtu aptuveni līdz satekai pie Tulčiem, jeb pietekai Z no Ilzika ezera. Gultne dziļā ielejā līkumo starp pauguriem. No Ķīšu meža un Kuncu gravām līdz Kārumlejām nepātraukts mežs. Ainava raiba, dziļas gravas, plašas nogāžu pļavas, avoksnāji. Gravains saglabājas arī pie <Kukuļupītes ietekas - Mīramgrava un Kotkalna grava. Robežupe Asītes, Kalvenes, Rudbāržu un Nīkrāces pagastiem (1940). Kreisajā pusē Taujēnos viens no bijušiem padomju stratēģisko ballistisko raķešu objektiem. Ietek pirms Rudbāržiem, lejtecē vienīgās vēsturiskas dzirnavas (1814), vēl 21 gs. sākumā darbojās. Nosaukums ­`kuoja` - tipisks līvu / lībiešu, vai somugru. 

VĒRTUMI - Tulču pilskalns, Dzeldes pilskalns; Kuncu grava, senkapi, Lēnu baznīca;                                         (E.Brastiņš - ...aklā mežā...)

Lielākās pietekas - (<Kukuļupīte; >Strautupīte6; >Bērzkroga upe8 /Dūņupe); vēl 38 mazākas 63 km kopgarumā. [30,06/3,11]; 

Kr.Bachmanis, Zemīti gaidot (1922) - /../ pret austrumeem un deenvideem aizsteepjas platā, peesnigusē Kojas upes leja, pa kuŗu līkumo mazeem, apaļeem, neskaitameem līkumeem tumši-brūnee upmalas krūmi.

135,5. km ietek > Bērzene12;

Sumata (augštecē Būdniekupe, Būdniekupīte, vidustecē Jaunās muižas upīte, Jaunmuižupe, Sematupe, Sumate, Sumatupe, Sumatupīte, Vilka purva upe) ir 11 km gara Ventas > labā pieteka Skrundas novadā. Iztece - no Vilka purva. Tek ziemeļu virzienā, vidustecē pagiežoties uz ziemeļrietumiem. Ietek Ventā pie Doņu mājām. Sumatu divreiz šķērso valsts autoceļš P107 (Skrunda — Ezere). Tās krastos atrodas Bračas un Jaunmuiža.

 Lielākas pietekas (>Oša valks; <Katla valks);

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Kuldīgas novada mērogā 1 : 75 000 (kilometrs centimetrā);

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

132. km no > labā krasta Ventā ietek Klūga, arī Grāverupe (starp > Zaņu un > Cieceri); 

Sākas mežos no vairākiem strautiem - iztekas žuburs. Lielākā pieteka >Gaidupe, bez tās vēl 17 mazākas pietekas 30 km kopgarumā. Lielākā apdzīvotā vieta Pumpuri; Pietekas - (>Sīļupīte; <Žuburvalks (Kražu strauts); <Garais strauts; <Zirdzenes upīte (<Lāču strauts); <Skrapstvalks; >Kūrisas valks (<Bišu valks); >Akmeņvalks (>Rugājvalks); >Gaidupe); Otrais nosaukums `grāverupe` vairāk attiecas uz mežaino augšdaļu. Mūra tilts - skrunda.lv.

Kalpaka bataljona cīņas 5.- 6. martā 1919. gadā, pāri Klūgai ved uz liktenīgo pārpratuma sadursmi.

> pilskalns Krievu kalns; <Skrundas pilsmuiža; 129. km Skrundas tilts, < Skrundas pilskalns;

128. km > ietek CIECERE; 127. km Liepājas dzelzceļa līnijas tilts; 

>VecVentas vecupe (<Straumēnu gr.; >Pastaru gr. (>Vārņpurvagrāvis));

105. km >Mazupe14 (<Puorupe (<Alkšņvalks; >Melnais valks)); Ar nosaukumu "Saweneeken" reģistrētas ūdensdzirnavas, kuyŗā vietā?!; tuvumā Savenieku muižas skolā Jrgenos strādājis (1891-1896) etnogrāfs Kārlis Pētersons.

113. km < Ēnava (<Robežupīte (<Rijas valks); <Dzirnavu str. (<Lodeskalnupīte)); >Iernestiņvalks; Briežu krāces, <atsegums;

103. km < ietek Lejējupe 19 /Barauce (<Sprincupe18); <Krūku pilskalns;                                                                saite - Vietvārdu datu bāzes krājums par Lejējupi~

Lejējupes mūsdienu PAMATnosaukums saistāms ar vairākām vecsaimniecībām - Lejējiem. Tās daudzie sinonīmi ir gan dažādu laiku pamatnosaukumi, gan kādas pietekas piejukšana. `Lejēji` pieņemams kā raksturīgs apvidvārds.

Visas pietekas - (?Cīruļupīte; <Svilpdīķis- <Gaiļvalks; <Pinčupe; <Piķvalciņš; <Sprincupe18 -Āpezers; (>Eldernes Svētavoti; >Mazsālija; >Krogsētu valks; <Pāze8 -Tīrelis));

Pāze jeb Pažupe ir Sprincupes < kreisā pieteka. Garums 8 km, baseins 20,4 km². Tek pa Kuldīgas novada Pelču pagastu. Iztek no Pāzes purva un tajā tiek novadīts ūdens no Pelču zivjaudzētavas dīķiem. Nav vērā ņemamu pieteku. Upē sastopami bebri, ir neliela vēžu un zivju populācija (    ). > Daurātupe;

99. km > ietek Ēda; garums 6 km/ kritums 13,1 m/, rajons 166 km²/; veidojas satekā >Šķēde ar < Vārme.

Tek samērā dziļā ielejā ar vienmērīgu kritumu (AP95). Cits autors raksta - Sasniedz Ventu 13 km pirms Kuldīgas; ar kopējo kritumu 88 metri; ...izteka 107 m vjl. (J.Rutks60) - nav tādas vietas! Pārdomu vērts gadījums, kā Stockholmā dzīvojošs biedrs var izveidot tekstu par "42 km gara; ar 299 km² baseinu...".

>Ēda6 (>Šķ-ēde32 (<Eda? (>Eglīte); <Lukačupe (>Krieviņupīte6,1); >Grauzdupe (>Dobjais valks); <Pormale; >Polīšupe; >Ūdrupe; <Karpene); <Vārme17 (>Palīce6,88 (<Vidiņu grāvis); <Ķīse; <Dūre (>Gnīdupe; ?Strumpe));

Ļoti saputrota vēsturisko nosaukumu un novadgrāvju situācija Lģia pārlūkā.

- J.Delle, Venta un Abava 1932, - Pie Šķēdes muižas, satekot Grauzdupei un Lukačupei, izceļas Šķēde. Tā uzjem sevī no kreisās Porupi, Kārpeni, Vārmi; no labās Polīšupi un Ūdri. No Šķēdes muižas, klm. 10 garumā, Šķēde plūst strauji, augstos krastos, tad ievijas mežainā apgabalā un pie Upatnieku mājām iegūst nosaukumu Eda. Izkļuvuši atkal no mežiem, vēl dažus kilometrus tā plūst pa pļavām klātu ieleju, līdz sasniedz Ventu klm, 10 augšpus Kuldīgas. Otra, līdzīga rakstura upe, arī bagāta pietekām, ir Riežupe (citāts?).

attēls: Edde ieteka ar shematiskām pietekām, 16.gs., (Zviedrijas archiiws)

Ar 2021. gadu Ēdā un tās satecēs sāksies Lab`ūdens (LifeGoodWater) ekoloģiskās kvalitātes izpēte, sekojošu uzlabojošu darbību veikšanai.

98. km Rumbiņas krāces; <Ķeiru vīksna; >Ēķupe, bijusī muiža un mežniecības apgaita, neliels grāvis.

85. km Rumba, Kuldīga - ķieģeļu tilts; Ventas ielejas dabas liegums,                                    RUMBA WebKAMERĀ- šodien lec ZIVIS?! Tad skaties zemāk, arī tīklos...

Alekšupīte, augštecē saukta arī Čūtene, Dzirnavupīte, Pelčupīte, vidustecē Sūre, Sūrupīte, lejtecē arī Alekša upīte. Garums 8km, kritums 30m /30,2 km²; ietek Ventā 70 m lejpus vecā tilta, no <kreisā krasta Kuldīgā. Upes izteka Pelču pagastā Kurmāles paugurainē netālu no Upenieku dīķiem. Pirms ietekas Ventā izveidots dzirnavu dīķis, lejpus kura dabīgs 4,15 m augsts un 8 m garš ūdenskritums  (augstākais 1/2dabīgais ūdenskritums Kurzemē). Pie dzirnavu dīķa aizsprosta atrodas vecās dzirnavas, tās minētas visvecākajos dokumentos par Kuldīgu. Uzskata, ka tās celtas kopā ar pili. Dzirnavas atjaunoja 1807. gadā un no 1820. līdz 1838. gadam te darbojās papīrdzirnavas. Padomju laikā dzirnavās bija iekārtotas sadzīves pakalpojumu kombināta mehāniskās darbnīcas. Lielākās pietekas - Kurmāles upīte; <Taurkalna upīte; 

Populārs tautas sporta pasākums beidzamos gadus ir Alekšupītes karnevāls un Alekšupītes skrējiens. 

81. km < Veckuldīgas pilskalns, <Krāčupīte; 79. km > Riežupe /Liekna; 74. km < Sarkanās sienas; < ietek Padure, <Padures pilskalns; 72.km > Rudupe; >Annas valks; >Šķībais gr.;

67. km > ABAVAs ieteka, >Abavmuižas krustakmens; 64. km`<Paventu pilskalns;

60. km <Nabes ezeru noteka;

53. km >Ragava //Dzirnavupe -Zlēku dzirnavezers -Pāžupe -Kāžezers -Kāžupe; ar vienu pieteku < Slazda valks; ietekā < Valles kalns; Zlēku tilts; {Ragawa 1908}, Endzelīns Ragava augšgalā Augstupe, 1922.g.

<Veļupīte; <Kuļupīte; <Stradze47/41;

43. km > Lagzdienas pilskalns - beidzamais pie senā jūras krasta; < Jostnieku dižakmens; >Pabērzkalns; <Kaļķupīte, Vendzavas muiža; >Cērsupe;

ZVIRBUĻUPĪTE Piltenē, foto: www.vieglicelot.lv

Ap 12, 5 metriem virs mūsdienu jūras līmeņa bija reiz jūras krasts pēc Ledāja pazušanas. Upes apkārtne mainās - sākas lieli vecupju līkumi un dzelmes līdz 10 -15 metriem; skats līdz apvārsnim; un tikai senāko akmens laikmeta cilvēku darbošanās pēdas gar bagātām Ventspils lagūnas piekrastēm.

30. km > atteka Vecventa ar Zvirbuļupīti, Piltene; valodnieki pierakstījuši upes nosaukumu `Beste`, un akurāt še..! Vai nosaukums mainījies, vai kāda no tām ir pieteka, vēl skaidrojams. Tādam viduslaiku centram kā Piltenei Zvirbuļupīte nepiestāv (manuprāt...).

>Landzes liepas; <Zūras muzejs; <Melnais grāvis -Zūru pūņa;

23. km > ietek Vēždūka ar > Gārzdes strauts; <Leču parks; <Bebrupīte;

<Jaunmuižas gr; <Medole?; <Vārves str. -Pūņu purvs; >Standze; <Bāliņu gr.; <Pasiekstes lunka; Ventas ostas robežas;

07. km >Packules lunka /Dokupe (>Bridupe //Vecā Kamārce); >Packule +Packules-Kamārces kanāls (>Kamārce //Elšķene (<Zambe60,54 //Skalde?) >Platenes kanāls +Platene; Ļoti interesants apvidus, kurš 1930-os gados raksturots kā "lielākā piedauzība zemes reformas neizdarībās". Senu un vecu Ventas atteku gultnes savstarpēji savienotas un atvienotas, radot mūsdienu prātiem rebusu.

Dokupe ir vēsturiska Ventas akvatorijas daļa pie Doku kapiem, Packules lunkas > krastā. Šeit 1640-80 gados tika uzbūvēta hercogistes flote, remontēti kuģi un arī pastāvēja ziemas osta. Neatgriezeniski izpostīta no zviedriem. Vēstures piemineklis. Doku kapos atdusas dziedātāja Alīda Vāne (), vairāki tēlnieka x.x. kapa pieminekļi. 

Dampeļu atsegums; 05. km dzelzs tilts, Ventspils; mūsdienu Ventas straume nograuzusi Ancilus laikmeta jūras gultnes nogulumus, līdzīga sastāva kādi redzami Staldzenes stāvkastā.

< Vidumgrāvis 4km, (arī Vidumupīte, Viduma grāvis, Vecais Viduma grāvis, Jaunraktais Viduma grāvis) sākās slapjajās pļavās kur tagad lidlauks; ietecēja pie Sarkanās muižas. Lejtece izveidota no jauna - Jaunais Vidumgrāvis - ap 1930.gadiem. Garums varētu tikt precizēts, jo nez vai apkārt Reņķa dārzam arī skaitās. Vecā kartē nosaukums - Ziegel ar pieteku Widum... Tajā laikā dabiska līkumota upīte gar Kuldīgas ceļu kalpo kā robeža pilsētas un pilsoņu pļavām. No kam varētu būt nosaukums - `upīte vidū`. Vēl šodien ir Vidumpļava un Viduma iela. Ieaugot pilsētā kļuva par netīru noteku, kura piesārņoja Ventu un starptautiskos ūdeņus!, līdz 20.g.s. beigās pārtapa līdz nepazīšanai. Jau tad pārsteigumu raisīja glīti izpītie krasti, kur tagad vēl ierīkoti mākslīgi mitrāji lietus notekūdeņu attīrīšanai. Iebraucot Ventspilē pa sauszemi noteikti ieraugat Vidumupīti ar strūklaku "Luize Šarlote". Kā jau pilsētā, jābūt arī tiltiem, tāds ir vēsturisks Sarkanais tilts ar dažādām nosaukuma leģendām, plānots atjaunot. Mūsdienās ūdeni vajag slēpošanas trases sniega pūtējiem, tamdēļ arī bebri tiek tramdīti. Vēl pērn (2016) noplūda kanalizācijas ūdeņi īsu brīdi sagandējot pilsētniekus. Toties 1940.g. ūdensnoteka iekļuva Lpsr vēlēšanu iecirkņu robežaprakstā. Fakts - beidzamā Ventas pieteka! Pat ja izrādītos ka palieni meliorējot otrā ir pārtapusi par pirmo, tradīcija šoreiz ir iesakņojusies pārāk par svešo Ziegel Bach. 

Pēc kādas hipotēzes, aizvēsturiskos laikos Ventas straume caur Ventspils lagūnu veidoja dažādas cilpas. Ir pieņēmums, ka tāda teces vieta ir mūsdienu Zemstilta purvs (Veinbergs1996) un arī līdzās esošais Būšnieku ezers ar pieguļošajiem purviem (Lina Semjonova2020).

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt.

VENTAS sateces baseins ar daļēji pietekām — ( A - Z ); (>labās; < kreisās), apakšbaseinos secība no iztekas; 

>ABAVA129; <Alekšupīte8 (<Kurmāles upīte; Taurkalna upīte); >Annas valks (>Šķībais grāvis); <Bāliņu gr.; <Bārtiens; >Bensona upe; >Bērzene12 (<Bērzenes`strauts); >Bērzvalks; >Buntu grāvis; >Cērsupe (>Aungrāvis); 

>CIECERE51 -Cieceres ezers- Mazupe /CIECERE (>Zarupīte (>Purviņu strauts); <Valtu strauts; >Cūku strauts; <Mežupīte (>Timrēnu strauts; <Akmeņstrauts)); <Lomzere (<Elles strauts); <Timbru strauts; >Salas strauts; >Dūņupe); >Butnāru str.; >Jānupīte4,2; >Kaļķupīte -Saldus ez.- Vēršāda (<Kazenieku strauts; Brocenu ez.; >Nabagupe |šķirtne ar Abavas Imulu|; Saldus ezers); >Slimnīcas strauts; <Siltupīte; >Dīcmaņu strauts11; <Spaļu strauts; >Kumeļpurva grāvis4,23; <Bukupe14 (>Lanka); >Krimelde25 //Rūtupe (>Burtnieku str.; >Vēdzele; <Krieķupīte; <Lašupīte (>Dēņu str.); >Meldzirnupe); <Naša; <Tilgāļu valks; >?; <Paksīte26 (Daku upe4,55); ?Gubu str.; ?Pišķupe; 

>Dabiķene37 (>Drūktupe; >Akmenupe; <Nīžuva; <Krūte; <Šventupe; <Paragalve); <Virvīča 131; <Šerkšne 56; <Varduva 96; -Lietuvā\

>Daurātupe; >Dižgŗāvis; >Dobjais valks; <Dūmiķe; >Ragava //Dzirnavupe8 (>Pāze -Kāžupe); >Ēda6 (>Šķēde32 (<Eda (>Eglīte); >Grauzdupe (>Dobjais valks); <Pormale; >Polīšupe; >Ūdrupe; <Karpene); <Vārme17 (>Palīce6,88 (Vidiņu grāvis); <Ķīse; <Dūre (>Gnīdupe; ?Strumpe)); 

<Einupīte; <Ēnava19 (<Robežgrāvis (<Rijas valks); <Dzirnavu strauts); <Garūdene15 //Ropjupe/Pīgupe (>Zaļumu strauts; <Durbes upīte); >Grozila (<Pīļupīte); >Gudupe; <Lēnupe6 (<Imaļu str.); >Iernestiņvalks (>Pločupīte); <Jaunmuižas gr.; <Kaļķupīte; >Klūga17 (>Sīļupīte; <Žuburvalks (Kražu strauts); <Garais strauts; <Zirdzenes upīte (<Lāču strauts); <Skrapstvalks; >Kūrisas valks; >Akmeņvalks; >Gaidupe); <Krāčupīte (<Meņģupīte2,4); <Koja26 (<Kukuļupīte; >Strautupīte6; >Bērzkroga upe8); <Krebicupīte; >Kumbrupe; <Kukupīte (<Aukstais valks); <Kuļupīte; >Kustes kanāls; <Laurupīte (>Silaiņu gr.); <Lejasgaļu valks; <Lejējupe19 (<Svilpdīķis-; <Pinčupe; <Gaiļvalks (Vistiņvalks); <Piķvalciņš; <Sprincupe18 -Āpezers (>Mazsālija; >Krogsētu valks; <Pāze8 -Tīrelis) >Lones gr.); <Lētīža32 /Lēntiņa -Bātas dīķis- <Velda7; >Zāģene; (>Kazbarupe; >Ošupīte; <Drapeļupe; <Bakuze5; <Gaurata; >Baltupe7); <Līgutu strauts; <Losis44 (<Angeldis; <Jonupe; <Medupīte; <Ģirupīte; <Zvērupe; <Dārģis; <Spinnis14 (<Norupīte); (*Špinnis; Lauris; Dūmiķis); >Mazupe14 (<Puorupe (<Alkšņvalks; >Melnais valks)); >Mārtiņsalas kanāls; <Meduole?; <Melnais gr; >Miglasstrauts; <Naba1,7 -Nabes ezers (>Mellais gr; >Zīļvalks; <Garūdens); >Neivārda grāvis; >Packule (>Kamārce22 (>Elšķene (<Zambe; >Mauriņupe); <Skalde; >Platene); <Padure19 (Dūņupīte; >Andavas upe2,5 (<Rudupe3,2)); >Plocis; >Plūču valks; >Poļvalks; >Ponakste27 (Alkšņu valks; <Robalts11,5 (Niedras dīķi >Augstupīte); >Čabu gr.; Zobenvalks); <Raņķvalks; >RIEŽUPE42 (<Mizas gr.; >Desas gr.; >Mērgava22; >Lībvalks7; <Rūpjupe11; <Ozolvalks31; >Veldze); >Roznieku gr.; >Rudupe18 (>Cepļupīte; >Bebrupe (>Kazu valks); >Raitiņvalks; >Skārbuļvalks); <Runčvalks; <Skutule; >Standze9; >Straumēnu gr.; >Sudrabstrauts; >Sumata11 (>Oša valks; <Katla valks); <ŠĶĒRVELIS14 (>Krustkalnu upe2,07; <Dzelda24 /Kazupe (<?); (>Lanka10 (<Kuiļupe5,0; >Ošķe6,0; <Cepļupīte1,5)); >Pļavnieku valks//Strautiņvalks3,0; >Namdaru valks//?Kvašu valks//?Krāsu valks4,1); 

>VADAKSTE82 -robežupe; (>Līgotne14; >Avīkne30; Benaišu strauts; Burbuļstrauts4; Alkšņupe22; >Ezere56 (Druve); Suste17; Rīku strauts3; Pestīle9; <Mežupe; Aglona23; Ašva 33); >Vecventa8 (>Zvirbuļupe); >Vēždūka33 (>Modes grāvis+ <Māteru grāvis; <Kāršmežupe; <Kreziņģe10; <Vārzava; >Sirgumupe; <Varžupe; >Gārzdes strauts); <Veļupīte; <Vidumgrāvis; 

>ZAŅA 48(53) \ūdenšķirtnē ar Vadaksti\ - >Brasla; >Strazdupīte; <Kārklupe12 (Grietēnu strauts (>Sātu strauts; <Lībaišu strauts)); >Bāliņu gr.; <Briežu strauts; >Plocīte7 (>Vēršupīte); Abrupe7 (<Pusaru gr.); >Ainu grāvis5; <Mellupīte9 (>?Varžu strauts; Straumīte); >Desu strauts; Plaupis9 //Šķēpu strauts6?; <Zaļenis8 //Zaļēnstrauts; <Pīpāļu strauts; >Lībju strauts; >Mazā Zaņa //Zaņas strauts13 /Zirnāju strauts13; >Dadzu strauts; >Puteņu grāvis 6; 

>ABAVA129; (A - Z) >Bebrupe11; >Dārtsmuižas strauts >Dzelzāmurupe//Lanka; >Dzirupe; >Kalešupe; >Kroja11; Kurzemnieku strauts11; Lašupīte9; >Jāņupe- Līgupe17; Mellupīte; Mežzīles upe10; >Pampju grāvis; >Pūpolstrauts2,5; >Pūre18; >Putnukroga strauts; >Sarkanavots; >Sēržu`valks; >Stelba; >Šķērsciema upīte; >Tojātu upīte; >Tukte; >Veģupīte8; >Svente//Kārone22; >Zvarīte6; <Amula66 (55); <Auziņu grāvis; <Bebrupīte; <Biežupīte; <Dumpju strauts; <Dūņupīte7; <Imula52; <Īvande26; <Kaderu valks; <Mazupīte; <Oļupe9; <Ozolupe; <Roja15; <Rumbiņa; <Rumbulīte15; <Teņņu strauts; <Valgale22; <Vēdzele35; <Viesata41; <Zārvalks; <Žagarvalks; <Žīdu strauts11; 

ATTEKAS - <Pasiekstes lunka; >Vecventa; >Packules lunka /Dokupe (>Vecā Kamārce);

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

2019. - Kārlis Skalbe - 140!