Vadakste ~

no sateces avotiem - Svētaiņu, Kerkliņu, Druve, Ezerupe, Suste, Līgotne, Vērteža, Burbuļstrauts, Illaisis, Bruzile, Jūdupe;

Vadakste ir Ventas > labā krasta pieteka Viduslietuvas zemienes R daļā un Vadakstes līdzenumā, Auces un Saldus novados. Tās ūdensguves rajona labās pietekas nāk no Austrumkurzemes augstienes dienvidu daļas Ķērkliņu-Lielauces grēdas. PAPILDINĀTS - 28.11.2022.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	-sateka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
VADAKSTE	59 - 75	Vadakstis	49,2		sateka	87,0	xx km	1250 775 Latvijā	0,28	robežupe

Sākas Auces pilsētas apkārtnē lēzenu drumlinu pauguru ainavā sliktas noteces apstākļos. Noteikta iztekas vieta nav nosakāma samudžināto novadgrāvju dēļ. Līgotnes beigums pārklājas ar Vadakstes sākumu tātad `Līgotne` ir nosaukums augšteces posmam; vai arī paliek kā neliela < pieteka.

Augštece līdz Putrām regulēta 1951.g., "pārtīrīta" 1965, 1990, 2011. Kļūstot lielākai, sākot no Ģiltenes, upe veido attekas un salas. Robežtilti Ezerē, Laižuvā un Priedulā. Pie Vadakstes ciema Vadakstes ūdenskrātuve. Sateces rajons galvenokārt Dienvidkursas drumlinu laukā, kas nosaka pieteku virzienu.

Sākās kur nu kuram - dažādi avoti uzrāda dažādas iztekas, un tam līdzi svārstās kilometrāža. Ja sākas "grāvju sistēmā" ūdenšķirtnē ar Lielupes < Svētes < pieteku Auci, "starp Auci un Bēni", tad tie ir tikai vēl 5 kilometri ar bijušu purveli... Enciklopedijās minētais `82 km` garums veidojas pieskaitot arī Līgotni ! Gan Līgotne gan Avīkne šodien ir ievērojami lielākas pietekas, un Līgotne kā pirmā pieteka ir daudz garāka. Līgotnes un Avīknes sateka pie Putrām, šķiet loģiskāk (kas arī ticis publicēts). Ietekmi rada līkumu iztaisnošana, turklāt 20.gs. mainot valstu robežu, mainās arī posmu raksturojums.

54 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Upi šķērso autoceļi P96 un P104, arī bijusī Mažeiķu dzelzceļa līnija ().

Lielākās pietekas, > labās - ( A - Z ), >Avīkne 30; >Benaišu strauts; >Burbuļstrauts 4; >Alkšņupe22; >Ezerupe56 (>Līkupe40; >Druve22; >Suste17); >Rīku strauts3; >Pestīle 9; kreisās < - < Līgotne 14; < Mežupe; < Aglona 23; < Ašva;

Dabas parks - Zvārdes meži,

dabas liegums Zvārde;

aizsargājamā Rubas muižas aleja;

saites Dabas pārvaldes vietnē;

Incēnu Dobeskalns - zīmējums E.Brastiņš 1923.g.

VĒRTUMI apvidū -
Incēnu pilskalns un Meža kalns;
Karaļavoti;
Vadakstes valdnieks, Karātavu kalns-pilskalns,
leišu etnogrāfiskie ciemi,
<Ašvas pilskalns,
dendroloģiskais liegums Rubas muižas aleja;
A.Bīlenšteina dzimtā vieta;

Lietuviski raug - Vadakstis -

Avīkne, Vadakstes > labā satekupe (iespējamība?) Austrumkursas augstienes D nomalē un Vadakstes līdzenumā, Auces un Saldus novados. (vidustecē? — Sudrabstrauts - Lģia VDB...)

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
AVĪKNE	26,5	Aviekna	38		sateka		20,1 km	78,4		> satekupe

Aviekne - garums 33 km, kritums 38 m, sateces rajons 82 km². Līkumaina, vietām iztaisnota, palienēs plašas pļavas. Pietekas nelielas (LME67). Augšgals - Sudrabstrauts sākas no Uzliekņa purva meža susināšanas grāvju sistēmas Lielauces paugurainē Lielauces pagasta ziemeļrietumos. Tek pa Vadakstes līdzenumu austrumu - dienvidu virzienā. Lielākajā daļā tecējuma gultne regulēta, uzņem apkārtējo meliorācijas sistēmu ūdeņus. Savienojoties ar Līgotni rada pašu Vadaksti. Dobeskalnos abos krastos seno kuršu pilskalni, savdabīgs, bet ne unikāls novietojums. Lejteces 4. kilometrā, A līkumā <Vītiņu kanāls (1927?) caur Birzuļu mežu savieno ar Līgotni / Vadaksti?) Pirms satekas Putras dzirnavas. Regulēta 1958., 1963., 1976. Šķērso autoceļu P96 un Glūdas—Reņģes dzelzceļu.

Lielākā pieteka > Melnupe; novadgrāvji - Grūbes gr.5,6, Steļķu gr.8,2; Cepļa gr.; Vītiņu kanāls 3,1;

Ernests Brastiņš, Latvijas pilskalni 1926 -... otrkārt — Sudrabkalni ir plaši lietots vietu vārds, treškārt — senrakstā ir šķiroti vienkārši kalni vai kalnāji no pilskalniem (schlottesbergk). Šie un citi apstākļi liek domāt, ka pilskalns pie Incēnu mājām ir meklētā Sudrabenes pilsvieta. Šām domām par labu runā vēl vietu vārdi „Sudrabbirze", „Sudrabiņu mājas", „sudrabkalni" u. c. Otrpus upei esošais „Mežakalns" ir tā Sudrabenes pilssēta, kura pēc nodedzināšanas tiek uzcelta citā vietā, kā tas teikts rīmju * kronikā.* Atskaņu chronika.

Līgotne, Vadakstes augšteces posms (vai < kreisā pieteciņa) Vītiņu pagastā.

Regulēta visā 10,x kilometru* garumā (1965., 1990.); noteces rajona platība 48,2 km²... Tek caur - Auces pilsētu un sarunvalodā tiek saukta vienkārši - Auces upe;. Lejtecē daļu ūdens uz Avīkni novelk Vītiņu kanāls. Skaista iespēja ka sākas no Ķeveles Karaļavota, tur bijušas pat dzirnavas.

*Ir atšķirīgi uzskati par mūsdienu Līgotnes augšdaļu, visās mūsdienu kartēs tas izveidots no jauniem melorācijas grāvjiem. Pēc satekupju versijas tā kļūst 23 km gara, pagaidām... Pieteka < Veldres grāvis4,9 (36892). Ķeveles Karaļavots ir viens no Latvijas lielāko duča. Apraksts no G.Eniņa Latvijas Avīzei - saite. Vēsturiskais Vecauces pagasts.

No Auces virzienā uz dienvidiem, upju ielejas seklas, vāji veidotas jo saskaras ar perma kaļķakmeņu slāni. Daudz pārakmeņojumu kanalizēto posmu atbērtnēs.

Nosaukums saistāms tikai ar kādu tagad noraktu pauguru Auces vakarpusē. Nosaukuma nozīme dziļi baltiska, gan `līgot`- ar nozīmi svārstīties, šūpoties, gan lietuviešu `linguoti` kas no `lygos`- līdzens (J.Endzelīns) ja upei tāds mierīgs raksturs. Padumjā laika topokartēs upe nodēvēta par "Auce"..!

Mežupe ir mūsdienu valsts robežas grāvis, izveidots 1921.g. likvidējot Vaidupi, uz kuras bija Surgunču dzirnavu ezera uzdambējums. Nosaukums tāds radies tikai robežas izveides laikā, un nezin no kā... Plašāk par Bīleiķu sādžu un apkārtni raksta Žanis Skudra savā mūža darbā, kuru pieejamu darījusi Saldus biblioteka. Grāmatā par ūdeņiem no 51. lapaspuses un tālāk.ŠEIT ~

Alkšņupe, arī Kraukupe, vidustecē — Rozas upe, 22 km gara Vadakstes > labā pieteka Vadakstes līdzenumā, Saldus novadā.

Sākas no meža meliorācijas grāvju sistēmas Vadakstes pagasta ziemeļdaļā pie Glūdas—Reņģes dzelzceļa. Visā tecējuma garumā gultne regulēta, uzņem apkārtējo meliorācijas sistēmu ūdeņus. Kritums 11 m, sateces rajons 34,3 km.

Ezerupe, Ezere ir Vadakstes > labā pieteka Saldus novadā, Kurzemē, Saldus pauguraines D nomalē un Vadakstes līdzenumā.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
EZERUPE	56 (43,52)	Ezere	48,1		Kerkliņu ez.		10,04 km	387	0,11

Tecējums veido vairākus izteikti lielus līkumus kuri seko senajam reljefam (?). Ezerupe jeb Ezere sākas Cieceres- Ķerkliņu subglaciālās iegultnes dienvidu daļā Zvārdes pagastā. Lejteces tecējums līdztekus Vadakstei pa samērā šaurām palieņu pļavām (AP95). Kritums palielinās pirms ietekas, kur arī dzirnavas. Regulēta 1958., 1973. Upes.lv par pamatnosaukumu atļaujas izvirzīt tieši garāko formu `Ezerupe`, jo tā skaisti izsaka gari stiepto augšgala ezeru būtību un otras tādas Kurzemē nav. Nosaukums Ezere pirmkārt piederas miestam, kurš līdz 20 gs. vidum saucās Liel-Ezere. Ezeres dzirnavezers 24ha, kopš 1974 g. dabas aizsardzības objekts.

Lielākās pietekas - >Druve22; >Suste17; >Līkupe40; >Bruzile27; <Pūteļu grāvis11; <Jaunauces grāvis9; <Jūdupīte9;

dabas liegums Zvārdes meži;

Gar šiem robežgrāvjos pārvērstajām upēm šoziem soļoja 1836 robežas apstaigātāji, un sūtīja mums foto sveicienus.

foto ir provokatorisks...!

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Druve ir Ezeres labā > pieteka Lielauces paugurainē un Saldus paugurainē, Saldus un Dobeles rajonā.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
DRUVE	22	Melnupe	25		pļavas pie Striķiem		2,04 km	40,8

Druve tek pa Austrumkursas augstienes dienvidu nogāzi un starp drumliniem Vadakstes līdzenumā. Tās ūdensguves rajons ir šaurs. Upē ietek 12 mazas pietekas un meliorācijas novadgrāvji. Druve posmiem ir iztaisnota. Palienē plašas pļavas, augštecē arī mežu puduri, lejtecē lielāki meži. Kritums augštecē 2,0 m/km, lejtecē 0,6 m/km. (A.Pastors95) Iespējams `Krūmupe` vietā atbilst nosaukums Krumešupe, jo tāds ir bijis 7,7, km garumā regulēšanas plāns. Pastāv virkne posmu nosaukumu, pārbaudāmi! - Aizliekņu upīte, Druva, Druvupīte, Krūmešu upe, Krūmupe (vidustecē),

Lapupe (lejtecē), Mellupe (vidustecē), Melnupe, Sedus upe, Skolas upīte (vidustecē), Vecupīte (augštecē)

Suste ir Vadakstes > labā pieteka Vadakstes līdzenumā, Saldus rajonā. Arī Susta, Šustupīte, augštecē Mellupīte, vidustecē Laimesstrauts.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
SUSTE	18	Šustupīte	13	0,8	Dadžu purvu		12,8 km	44	0,011

Tek pa Vadakstes līdzenumu. Tā sākas Dadžu purva rīta malā un tālāk tek pa vāji izteiktu ieleju uz dienvidiem. Gultne izņemot dažus kilometrus lejtecē, ir regulēta. Suste ietek Vadakstē pie Ezeres, aptuveni 0,4 km lejpus Ezeres ietekas. Sustes pieteces rajons ir sazarota meliorācijas novadgrāvju sistēma. Pietekas - (<Rāva //Ķiļķu gr.; >Lielais grāvis; <Misiņgrāvis (>Sustu str.));

Līkupe ir Ezeres > pieteka Austrumkursas augstienes dienviddaļā un Vadakstes līdzenumā.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
LĪKUPE	40		46,2				dabiska?!	113		samudžināta augštece

Izteka Lielā Striķu purva rīta puses malā, Saldus rajonā. Augšteces apvidū lēzeni viļņots drumlinu reljefs, iztaisnotā upe tek pa pļavām un tīrumiem. Vidustecē meži mijas ar palieņu pļavām, krasti nav augsti. Lejtecē krasti kļūst augstāki, upe līkumiana, vairākkārtīgi maina virzienu. Kritums lejtecē samazinās no 1,2 līdz 0,7 m/km. Vēl īsākākas 11 pietekas kopgarumā 22 km (A.Pastors95). Garums 46 (AP1965). Reģistrēti nosaukumi augštecē Zaļējupīte, Arnika, Jumpraviešu upe, Kārklupe, Murdēnupe, Šķimelene (Lģia VDB). Pirmā > labās puses pieteka iepējams Bauku strauts.

Īlaisis, minēts arī kā Šarlote (!), Līkupes > lejteces pieteka 12 km gara. Augštecē Sūbrupīte, Auskaļu upīte, Vērmjupīte vidustecē (Lģia VDB). Pie ietekas atradās Šarotes muižiņa- politska nodeva hecoga sievai.., netālu Īllaišu vecsaimniecība. Raksturīga leišmales nosaukuma forma (vīr.dzimte), arī mūsdienās Lietuvā sastopams personvārdos.

Vērteža ir 11 km gara Līkupes vidusteces > labā pieteka, ar > labā pusē Upītes grāvis, arī Neļauku upīte, sākās pie Kauķiem (LģiaVDB).

Mazā Līkupe 6 km gara ar > pieteku Celmu strauts. Nosaukums `grābāni` mežā pie upes augšteces, Grābānu liekna (LgiaVDB).

Bruzile ir 27 km gara Ezeres > labā pieteka Saldus rajonā, augštecē Sauļupe. Sākas Kursīšu apkaimes pļavās. Līkumo pa Vadakstes līdzenuma lēzeni viļņoto virsmu. Apvidus mežains, palienē vidustecē vietām pļavas. kritums 25 m, rajons 68,9km². Kritums augštecē 0,6 palielinās līdz 1,25 m/km. Nelielas pietekas 32 (tsk. novadgrāvji) 50 km kopgarumā. (A.Pastors95). Regulēta daudzkārtīgi 16,5 km, beidzamo reizi 2011.g.

Ik_TVaAvikne.png

shēma: enciklopedija Latvijas daba 1995.g.

Lai notvertu upes, kas pa Austrumkursas nokalni bēg uz dienvidaustrumiem, Venta aizmetusi Vadaksti 83 km garā lokā uz austrumiem. Vadakste uztver un aizloka uz Ventu 48 km garo Ezerupi, kas nāk no Svētaiņu ezera. Ezerupe savkārt uztver Druvu, Līkupi un Brūzupi. Šo upju noteces apstākļus var raksturot Līkupes dati. Tā

sākas 108 m augstumā un savā 31 km garumā nokrīt 42 m, kas dod vidējo kritumu 1,35 m uz 1 km. Garās Vadakstes kritums ir mazāks — 0,9 m. (LZDT)

Ceļvedis ūdenstūristiem pa Vadaksti un Ventu,

Ints Lukss, Valdis Avotiņš, 1992.g. anotācija -/plaukts/uzkrajums/

VADAKSTES sateces rajons sākot no iztekas -

>Līgotne14 -Karaļavots; >Avīkne26 /Sudrabstrauts (>Vikstrauts; >Dīķu strauts); <Melnupe; <Vītiņu kanāls3,1 (>Cepļa grāvis)); <Mežupe /Miežupis (<Kūlupis; >Vaidupe); <Dubulis; <Klykolis; <Benkavas gr.; >Benaišu strauts (>Asīšu grāvis (>Ražuku`gr.); <Burkānu`grāvis), >Ģēģeru gr.1,3; <Pavadakstis; <Aglona23 (>Vežupis; >Pipiris; <Sertupis); <Prūdupis; >Burbulis4, <Kilaupis; >Silupe1,5; >Alkšņupe22 (>Robežgrāvis); iznīcinātas Bīleiķos ~ <Vaidupe; <Vilkupe; <Lāčupe;

>Ezerupe56 (<Briežukalna strauts; <Klagātupīte -Zvārdes ezers; -Svētaiņu ezers -Ķerkliņu ezers (<Grīvu`strauts (>Matužēnu str. (>Vat?strauts;)); >Alīdas strauts);

>Druve22 (<Goguļupīte; <Arnikaišu str.; <Miķeļstrauts (>Lapezera gr.)); <Grunduļu strauts; <Pūteļu grāvis11; <Jaunauces gr.9; <Lieknas`gr.; <Jūdupīte9; >Līkupe40 (<Mālkalna str.; <Mazā Līkupe6 (>Celmu str.); >Vērteža11 -Ķauķu dīķis (>Upītes grāvis); >Bērnu strauts; >Illaišis //Šarlote12; >Bruzile27 (>Kalnenieku str.; <Garozu strauts; <Renģenes strauts (<Riepju strauts); <Paparžu gr.);

>Suste17 (<Rāva //Ķiļķu gr.; >Lielais grāvis; <Misiņgrāvis (>Sustu str.)); >Rīkstrauts3; <Ašva (>Vaidminas); <Valkštaris; >Pestīle 9 (>Jaunais grāvis; (>Burbu gr.));

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Saldus novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);

1745. g. Vadakstes muižā uzcēla jaunu kalpotāju māju un klēti, kā ari pili, kas 1744. gadā bija nodegusi, bet tagad tika uzcelta no jauna, kopā ar jaunām dzirnavām" 238 g. Vadakstei tik ļoti nepieciešamās dzirnavas izpostīja ūdensplūdi"240.

1754. g. LAUKSĀTĒ dzirnavas draudēja sagrūt, bet, ceļot stiprus dambjus un rokot kanālus, plūdu ūdeņus savaldīja un dzirnavas pamatīgi izlaboja" 241 (A.T.85).

„Ezerē, Vadakstes upes labajā krastā, «neuzvaramās" militārie speciālisti bija nolēmuši būvēt aerodromu. Trešo pēc lieluma Vissavienībā — kā viņi paši lielījās. Maija mēneša (1941. g. A. C.) sākumā simtiem Ezeres pagasta lauksaimnieku pēkšņi saņēma pavēli ierasties vest granti aerodoma būvei. (*17)

Vadakste — pirmā lielākā Ventas pieteka uz Latvijas-Lietuvas robežas. 1211 km² bas., kas N un E no Auces robežo ar Lielupes bas. Vadakstes augšgals ap Auci sazaro plašā novadgrāvju tīklā, tās izteka atrodas 113 m vjl., un upe sasniedz 83 km garumu. No Mežupes ietekas līdz Ventai ap 50 km garumā Vadakste ir robežupe starp Latviju un Lietuvu. Tās lielāko pieteku tīkls zarojas Latvijas pusē, kur tā uzņem pāri par 10 pietekām, starp kurām lielākās ir Avīkne, Alkšņupe, Ezerupe, Suste un Pestile, bet Lietuvas pusē Eglone un Ašva. Vadakstes bas. Lielākā daļa atrodas Latvijas territorijā starp Auci un Ventu, kas ir lēzens nolaidenums ar kritumu no N uz S, kurā lokās plašais Vadakstes pieteku tīkls, kas nāk no 4. reģ. augstākiem novadiem un zarojas Vecauces, Vadakstes, Jaunauces, Rubas, Zvārdes, Kursīšu un Ezeres pagastā (JR60).

Vadakste/Venta Griezes tilta vieta foto: Rimantas Lazdynas

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš