Riežupe ~ ar satekupēm;

Riežupe (saukta arī Reža, Režupe, augštecē Mizas grāvis, vidustecē Rimzātupe, lejtecē Liekne) ir Ventas > labā pieteka Pieventas līdzenumā ar sākumu Austrumkurzemes augstienes Vārmes nolaidenumā  Kuldīgas novadā;                       PAPILDINĀTS- 17.07.2017.

Režupe vai Režģupe, sākas Austrumkurzemes augstienes A malā pie Kabiles ap 87 m vjl. Tek caurmērā uz rietumiem pa lielākoties mežainu un un reti apdzīvotu apvidu. Augšdaļā ieleja sekla, ar pļavu joslu dibenā un ar mežiem malās. Lejas daļā tā izveido līdz 20 m dziļu gravu, apvienojas ar Veldzi un sasniedz Ventu lejpus Kuldīgas (LKV39). Vēsturiskajos Kabiles un Kuldīgas pagastos (1940).

Sākas bijušā Mizu purva Mizu pļavās Kabiles pagastā; variants satekot pirmiem grāvjiem ar nosaukumiem. iepriekš minētie "87 m vjl." tad attiektos vienīgi uz > zaru - Desas grāvi. Upes.lv piedāvā sateku 80,0 m vjl. par sākumu 39 km. Augštecē tek pa Austrumkursas augstieni, lejtece pa Pieventas līdzenumu. Augštece un vidustece līdz Rimzātu dīķiem regulēta.Lejtecē upe stipri līkumaina, tek pa līdz pat 20 m dziļu ieleju. Lejpus Veldzes ietekas atrodas Riežupes ūdenskritumi. Kilometru pirms ietekas Ventā upes kreisajā krastā atrodas Riežupes smilšu alas. Riežupes un Mērgavas satekā izbūvēti Rimzātu dīķi (5 dīķi ar kopplatību 277 ha). Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Kabile, Mežvalde. Upi šķērso autoceļi P120  un P121. Darbinājusi trīs ūdensdzirnavas. 

Pieminējumi saistīti ar Ēģenieku purvu /grāvi ir kļūdaini.

Lielākās pietekas - >Mērgava22; >Lībvalks7; <Rūpjupe11; <Ozolvalks8,1; <Veldze29;

Viens nosaukuma skaidrojums saistāms ar klaušu darbos strādājamām, `režām`. Riežas sistēma - lauksaimiecisku platību mērs kopš 17.g.s. beigām, ieviešas Baltijā no Polijas.

Mērgava, 30 km gara > pieteka ar 36 m kritumu un 60 km² mežainu sateces baseinu. Lejasdaļā plašās palieņu pļavās sazarojusies (AP.68). Satekā ar Riežupi kolchozu laikmetā izveidoti Rimzātu zivju dīķi. Agrākā situācija shēmā zemāk. Garums sarāvies līdz 22 km. 

Rūpjupe, 21 km gara < kreisā pieteka ar nosaukumu augštecē Mācītājmājas strauts un posmā Lanciņupe (LģiA). 

Ozolvalks < kreisā pieteciņa 8km, patiešām ūdens kurš velkas pa mežu, pa mežu, no vēsturiskām Avotu jeb Silakroga mežsargmājām. 

Lībvalks > labā pieteka lejastecē. 

Veldze satek ar > Riežupi 7 km pirms Ventas; (vidustecē saukta arī Krēslas upīte, Piņķupīte, Griķupe). Augšgals Vārmes nolaidenumā, viss tecējums Pieventas līdzenumā. Bija lielākā Režas pieteka, tagad aizaudzis kanāls, novadgrāvis vāji izteiktā ielejā. 

Upe sākas grāvju sistēmā R no Ēģernieku purva. Riežupes < kreisā pieteka Kuldīgas novada Kabiles un Rumbas pagastos.  Visā garumā tek Pieventas līdzenumā. Baseina augšdaļa kanalizēta. Saskaņā ar meloratoru datiem upes baseins ir 71,0 km², garums 28,79 km no kuriem lielākā daļa sarakta 1964.g., 1971.g., 1981.g. un 1987.g. Lejtecē skaisti un viegli pieejami ūdenskritumi, kuri kā "brīnums" atradās 20.gs. beigās, jo agrāk it kā nebija aprakstīti.

 Augštecē tek pa Austrumkursas augstieni, (wiki), lejtece — pa Pieventas līdzenumu. Augštece un vidustece līdz autoceļam P120 regulēta. Lejtecē upe stipri līkumaina, vairāki ūdenskritumi. Ietek Riežupē pie Rumbeniekiem. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Lejas un Veldze. Upi šķērso autoceļi P120 un P121.

Lielākās pietekas -

<Bāliņstrauts, <Serenvalks, <Ezervalks un <Plocis. 

Vilis Biļķins, 1974.07.01 Ceļa Zīmes  - Veldži, 1253. «ambo Welsc», 14. g.s.t. «beyde Velzen», (Plāķis 123, 1. un 2. velžuciems, velžmuiž.) Teritorija atradās austrumos no Kuldīgas, abpus Veldzes upes lejas galam.

Kurzemes hercogistes laikā pie Kabiles darbojas dzelzs apstrādes manufaktūra jeb čuguna ceplis - domna (Anteins76). Tas apgādā ar izejvielu citu rūpniecības uzņēmumu pie Ēdas upes.

Kabiles ūdensdzirnavas padomju laikā pārtop atpūtas centrā - somu pirts. Šeit notiek daudzkas... Arī DAGERU (Dižkoku atbrīvošanas grupa) nakšņošana saltā 1977.g. februāra vidū, ar nākamās dienas ainavu kopšanu bijušās muižas parkā gar Desas dīķi.

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Kuldīgas novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

*Daži autori LIEKNES nosaukumu attiecina tikai uz lejteci no Veldzes un Riežupes satekas. Citi, tikai zem tagadējiem Rimzātu dīķem... Bet labāk to aizmirst! 

Dabas parks 1962.g.

Riežupes dabas parks ir viens no pirmajiem Latvijā reizē ar Piejūras DP un Gaiziņkalnu).

Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē - saite par patreizējo stāvokli.

Kabiles p., Kabiles dz., U, T, vv, īp. prof. G. Taube, n. A. Žežulkovs Upesmuižas dz., U, T, īp. I. Cīrulis 

VIETA TAVAI REKLĀMAI!

Labais bloks

Skaistie, mākslīgie Tēvzemes ūdenskritumi!!!

Sateces baseins -

Riežupe no iztekām - >Desas grāvis; <Mizas grāvis /Ēģernieku grāvis?; <Rūpjupe11 (>Kaķvalks); <Ozolvalks8,1; >Mērgava22; <Sālsvalks; >Lībvalks7 (<Graudupe1,4); <Dzērsvalks; <Veldze29 /Piņķupīte; -Ēģernieku purvs; (<Bāliņstrauts; <Serenvalks; <Ezervalks; <Plocis);

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

PIELIKUMI -

J.Delle, Venta un Abava 1932, /../ Otrā līdzīga rakstura upe, arī bagāta pietekām, ir Riežupe. Tā ietek Ventā lejpus Kuldīgas. Izceļas viņa Mizu purvā, dienvidrietumos Kabilei. No labās Riežupe piejem Mergavu un Lībvalku, no kreisās — Rūpjupi un Veldzi. Riežupe lejas galā pazīstama arī zem Lieknas vārda. Ventas krasti no Jēram līdz Edas ietekai vairākus metrus augsti, pati upe braslaina. 

attēls: padomju topokartes fragments - CIK SAV-DABĪGS UN JAUKS APVIDUS ABU UPJU SATEKAS PĻAVĀS. 

Riežas un Mergava - sateces apvidus pļavas  pirms totālas "uzlaboš- anas" un masīva - jiem kolchoza zivju dīķiem. 

1933.09.12 Valdības Vēstnesis 
solīšanu no zemāk uzrādītām summām: 1) Kuldīgas apr., Kuldīgas pag. Griķu meliorācijas sabiedrības Veldzes upes regulēšanas darbus 12.015 tek. m garumā, ar ar 18.360 kub. m zemes tilpuma, novērtētus par Ls 10.627,80. Drošības nauda Ls 1.060, — . 

1938.07.22 Brīvā Zeme 
iet ap 45.000 baļķu. Pēc koku pludināšanas šovasar Ventā paredzēts uzlabot ūdens ceļu. Ari Abavā un Riežupē izdarīs akmeņu spridzināšanu un tīrīšanu. 

1956.05.11 Padomju Kuldīga 
strādnieki. Lūk, pašreiz uzsākti zemes darbi Kuldīgas— Rendas lielceļa iztaisnošanā posmā Riežupe—Lībvalki. Pēc darba pabeigšanas abpus ceļam iestādīs augļu kociņus. 

G.Eniņš, Riežupes alu noslēpums vēl nav atklāts - saite 1992.07.18 Diena periodika.lv. 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš