LATtāds kā kata`Logs...
Pieļauju, ka ieraugot vāka attēlu, atcerēsies redzētu un nobāztu... paša grāmatplauktā! Nedomājot ka tajā kas šimbrīžam derīgs.
| Grāmatas autori ir tā laika Latvijas nopietnākie ģeogrāfi un naturālisti. Daudzu publikāciju autori un dabas vērtību popularizētāji. a/s Valters & Rapa; Rīga 1933; sērija Jaunais zinātnieks; 107 lapaspuses; Mazliet par I.Sleini un J.Siliņu pie /pētnieki/. | SATURS - 1. I.Sleinis - Daugava, tās novietojums un augšgals; 2. K. Ašmanis.- Daugavas gultnes ģeoloģija; 3. N. Delle - Daugavas ģeoloģiskais griezums; 4. I. Sleinis - Lejup pa Daugavu; a) Daugava no Piedrujas līdz Daugavpilij; b) Daugavas posms Daugavpils-Pļaviņas; c) Daugava no Pļaviņām Iīdz Doles salai; d) Daugava Rīgas zemumā; 6. I. Sleinis - Daugavas ielejas flora; 7. J. Siliņš - Daugavas un viņas krastu fauna; a) Zivis un zveja; b) Putni; c) Zīdītāji; 8. V.Lamsters - Daugavas loma vēsturē; 9. I. Sleinis - Daugavas saimnieciskā loma; 10. I. Sleinis - Pilsētas Daugavas krastos; 11. K. Ašmanis - Brauciens pa Daugavu; a) Ekskursijas; b) No Pļaviņām līdz Juglai |  |
| Kārlis Ašmanis, GAUJA, Rīga 1930; 85 lpp. Vietējais Cēsu skolotājs, pats izstaigājis Amadas un Gaujas krastus, un arī savus skolniekus vedis Dabā. | SATURS - Gaujas avoti un vispārējs raksturojums; Teikas par Alauksta, Ineša, Gaujas un Tirzas izcelšanos; Šļūdoņu loma augstieņu un leju, - upju gultņu un ezeru radīšanā; Pirmatnējo upju gultņu un ezeru pārveidošanās līdz ar purvāju attīstību; Izsīkstošās Gaujas pietekas ar ezeriem; Gaujas gultnes ģeoloģija; Gaujas flora tagadnē un senatnē; Gaujas augšgals. Lejasciems. Valka, Strenči. Smiltene; Gauja Valmieras apriņķī. Valmiera. Jumera. Zilais kalns. Ellīte. Rauna. Sārumkalns. Cēsis. Kvēpene. Amata. Līgatne. Brasla. Sigulda. Turaida. Gaujas lejasgals. Plostošana un zveja Gaujā; |  |
| Jēkabs Delle, Venta un Abava, Rīga 1932 | ||
| Eduards Tomāss, Pededze, Lubāns, Aiviekste; Rīga 1937.g., 112 lpp. ar 6 kartēm un 48 ilustrācijām. Autors (1889-1958) vēlāk emigrācijā izdeva ģeogrāfijas mācību grāmatas. | Teksts izdevumā sadalīts nodaļās - I . Pededze; II. Lubāns; III. Aiviekste; IV. Pededze, Lubāns un Aiviekste literatūrā; Aprakstīta katra lielāka pieteka; vairākas lapas veltītas apvidus attēlojumam literatūrā, mākslā. grāmatas beigās plašs literatūras saraksts. |  |
| Brīvā Daugava, LPSR izglītības ministrija, Rīga; 1957; 368 lapaspuses rediģēja E. Žīgurs, autori no novadiem un Pilsētas; | ...izdota saskaņā ar ministra Viļa Samsona pavēli... Nezinu vai saukt to par bibliografisku retumu, bet interesanta gan. Piemēram ar tālaika administratīvajiem rajoniem - Jaunjelgavas rajons; Baldones, Pļaviņu un Aknīstes rajons. Atsevišķi Krustpils un Jēkabpils rajons..., loģiski jo Upe pa vidu! |  |
| Kur plūst Lielupe, Literārais redaktors E. StāIs Techniskais redaktors R. Oškāja Schemas zīmējusi A. Sēja; S. Ziemeļa, O. Putriņa, l. Federoviča, A. Belova, J. Rudāja u. c foto Nodota salikšanai 1957. g. i9. Jūlijā. Parakstīta iespiešanai 1957. g. 17. septembri. | SATURS Kur plūst Lielupe. E. Žīgurs, L. Ūdris ....... 6 Vēsturisks apskats par Latvijas psr Lielupes baseina rajoniem. S. Ziemelis 36 Zemgale latviešu literatūra. D. Bušs 69 Jelgava: Pa Jelgavas vēsturiskajām vietām ........ 99 lepazīsimies ar Jelgavas rūpniecību. V. Vītols 107 Jelgavas rajons. V. Lejiņa 112 Bauskas rajons. M. Rūse 129 Auces rajons 146 Dobeles rajons: Pa Dobeles pilsētu. V. Ziemelis 155 Kroņauce—Tērvete-Zaļenieki-Krimūnas M. Kāpostiņa 174 Annenieki—Zebras ezers—Biksti—Jaunpils—Lestene— Džūkste— Sīpele— Bērze— Šķibe—, L. Ūdris ... 179 Tukuma rajons. T. Vilciņš 183 Literatūra par Zemgali . . . . 205 Grāmatā minēto apdzīvoto vietu, upju, ezeru, kalnu u. c. vietu nosaukumu alfabētisks rādītājs 217 |  |
| ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ Daugavas ielejas attīstība Marija Majore LVI, Rīga 1962; 77 lpp. | Saturs - Daugavas ielejas morfoloģija Daugavas ielejas pētīšanas metodes Faktori, kas ietekmē Daugavas ielejas attīstību; - Reljefs; Ģeoloģiskā uzbūve; - Klimats; Augu valsts; Neotektonika; Daugavas ieleja atšķirīgos ģeomorfoloģiskos apvidos; Daugavas ielejas attīstības gaita |  |
| Mūsu baltā Daugava, Harjs Marnics, Grāmatu draugs 1966 285 lpp. | Ikšķiles mācītājs, kurš mēdzis pabraukt uz īstiem baļķu plostiem, raksta savas atmiņas par pieredzēto upē un krastos no Krāslavas līdz Rīgai.. Četrās nodaļās apkopota vēsture un sadzīve pie Daugavas. 20.gs. sākumā. Tekstu papildina paša zīmētas krāču shēmas (locijas), fotogrāfijas un vēsturiski attēli. Pielikumā daugaviešu izteicieni. Dažas no locijām pieejamas apskatei ŠEIT. |  |
Ieskats saturā - Dabas un Vēstures kalendārs 1978. gadam, pilnībā lasāms bibliotekās; -saitētie raksti upes.lv fragmenti; Arī citi kalendāri /periodika - | lEKŠĒJO ŪDEŅU AIZSARDZĪBA UN RACIONĀLA IZMANTOŠANA A. Rudzroga. Primārais un sekundārais ūdens piesārņojums 135 A. Pastors. Daugavas izmantošana un regulēšana..140 P. Mihailovskis. Minerālūdeņu aizsardzība Latvija 144 A. Freimanis. Notekūdeņu ievadīšana pazemē 147 E. Bērziņš. Meliorācija nav tikai nosusināšana 149 G. Sēne. Lubāna pārvērtības 153 A. Venskis. Kāpēc gruntsūdens līmenis pazeminās 161 G. Ābele, A. Rudzroga. Dzērves avotu ziedaugu un aļģu flora 170 NO ŪDEŅU VĒSTURES G. Eberhards. Pirmsledus laikmeta upes , . 177 M. Rudzīte. Ūdeņu nosaukumi Latvijā 186 I. Loze. Sārnates purva senās mītnes 196 J. Urtāns. Senas dziedniecisko avotu izmantošanas tradīcijas 198 M. Kuplais. No ūdensdzirnavu pagātnes . 201 A. Vilsons. Upju un ezeru daile latviešu folklorā 205 |  Pilns saturs /lasītava/periodika, spiežam uz vāka - |
| GAUJAS SENIELEJA, Ojārs Āboltiņš, Guntis Eniņš, Gaujas senieleja. — R.: Liesma, 1979. — 136 lpp., H., 12 Ip. il. — (Stāsti par dabu). | Grāmatā aplūkoti Gaujas senielejas izveidošanās pirmsākumi un vēlākā laika pārveidojumi, raksturoti izcilākie dabas pieminekļi pašreizējā Gaujas nacionālā parka teritorijā (ielejas, klintis, alas u. c). Teksti Ir ne tikai zinātnisko faktu materiāls, bet ari apkārtējās dabas tēlojumi, turklāt tas viss saistīts ar mūsdienu dabas aizsardzības problēmām. |  |
| Ģeoloģiskie objekti Gaujas nacionālajā parkā / V. Kuršs, G. Eniņš, A. Stinkule, J. Straume, V. Venska. — R.: Zinātne 1989. — 128 lpp. | Grāmatā raksturotas Gaujas baseina ģeoloģiskās uzbūves īpatnības. No zinātniskā un izglītojošā viedokļa izvērtēti devona un kvartāra iežu atsegumi, tajos atrastie seno organismu pārakmeņojumi, īpaši aplūkoti daudzie šajā teritorijā esošie aizsargājamie ģeoloģiskie objekti. Pastāstīts, kādi intensīvi ģeoloģiskie procesi Gaujas nacionālā parka teritorijā noris mūsu dienās, parādītas alu, kriteņu un gravu veidošanās īpatnības. Darbā ietverti ari derīgo izrakteņu ieguves un ģeoloģisko objektu aizsardzības jautājumi. Tekstā ievīti ar dažādiem ģeoloģiskajiem objektiem saistītie nostāsti un tautas teikas. |  |
| Arheoloģiskie pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā. J.Apals, — R.: Zinātne 1986. — 128 lpp. | Aplūkotas visas arheoloģisko pieminekļu grupas un tipi. Shēmas, attēli, |  |
| Latvijas Kultūras fonds, 1991- 2000; sastādītāja Vaida VILLERUŠA, autoru kolektīvs; | Pirmais laidiens - no Aizkraukles līdz Rīgai; otrais - no Rīgas līdz jūrai; trešais- no Daugavpils līdz Pļavinām ; beidzamais - no Koškovciem līdz Daugavpilij. |  |
| Plašāks ieskats digitalizēts, spiežam uz vāka ********************** | daļējs SATURS - P. Poļaks, Pie Daugavas sākuma; A. Pastors, Daugava visu gadu plūst; G. Eberhards, Daugavas krāces, kauli un grūbes; I. Proboks, Rīgas līča pludmaļu barotāja; I. Fatare, Retumi Daugavas krastos; A.Āboliņa, Sūnas Daugavas ielejā; A. PiterānsDaugavas ielejas ķērpji; Z. Eglīte, Papardes Daugavas krsatos; A. Mauriņš, Šis daudzveidīgais Skrīveru denderārijs; S. Saliņš, ...un šis unikālais Skrīveru mežs; |  ~~~~~~~~~~~~~~~ |
| Augšdaugavas avoti, Bruno Jansons; Daugavpils, 1993; 23lpp | Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 1992. gada Augšdaugavas avotu ekspedīcijas materiāli. |  |
| Mazās upes P.Cimdiņš, R.Liepa Zinātne 1983, 62lpp | Dabas un pieminekļu biedrības izdevums sērijā "Daba un mēs"; SATURS - Ūdens riņķojums un mazās upes; Straujupītes, olainītes, līčloču tecētājas; Tikai daži likteņi; Cik spēka mazajām upēm?; Kāda ir mazo upju auglība; Latvijas mazo upju tips; "Slapjā sadegšana" jeb bioloģiskā pašattīrīšanās; Upes nākamajām paaudzēm; |  |
| Upju kopšanas padomi, Loreta Urtāne, Andris Urtāns; | ||
| Grāmata-fotoalbums„ "Atmiņu Daugava” ir ieskats vēsturē un laikā, kuru vēl joprojām atceras vairāku paaudžu cilvēki. |  | |
| Georgs Baumanis, No Pļaviņām līdz Koknesei Jāņa Sēta 1994, 155 lpp | Vēsturisku foto, gleznu un grafiku albūms. | |
Cilvēks un daba: Engures ekoreģions M. Kļaviņš, V. Melecis, 2013, Visus LU Akadēmiskā apgāda izdevumus var izvēlēties un iegādāties grāmatu galdā Raiņa bulvārī, vai apgādā. . | Grāmatas mērķis ir apkopot Engures ezera sateces baseinā veikto komplekso, padziļināto pētījumu rezultātus, kuros atklāta sociālekoloģisko sistēmu funkcionēšana, un novērtēt sociālekonomisko faktoru ietekmi uz biodaudzveidību. Izvērtētas iespējas noteikt dažādu procesu indikatorus, kuru ilgtermiņa monitorings nodrošinātu nepieciešamo informāciju par sistēmas ilgtspēju. Tas ļautu izstrādāt konceptuālu modeli, pēc kura izvērtēt sociālekonomisko faktoru, virzošo spēku un slodžu ietekmi uz ekosistēmām un biodaudzveidību Engures ekoreģionā. Piemēram - Engures ezera sateces baseina ilgtermiņa izmaiņas 20. un 21. gadsimtā. LU ģeogrāfes. |  |
| Guntis Eberhards, Upju ieleju veidošanās un mūsdienu gultnes procesi dienvidaustrumu Baltijā, 2013; 213 lpp. | Monogrāfija ir LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes emeritētā profesora Gunta Eberharda ilggadēju zinātnisko pētījumu rezultātu apkopojums par upju ielejām un to veidošanos dienvidaustrumu Baltijas reģionā. Pētījumā ne vien analizēta un izvērtēta tagadējo upju ieleju morfoloģija, uzbūve un mūsdienu gultnes procesi, bet arī parādīta šo upju iespējamā senvēsture. Monogrāfija ir vērtīgs mācību līdzeklis LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem, mācībspēkiem. Noderīgs izziņas avots pētniekiem un firmām, kas veic lietišķos pētījumus un projektēšanas darbus upju ielejās. |  |
| Māris Kļaviņš, Pēteris Cimdiņš Ūdeņu kvalitāte un tās aizsardzība | Grāmatā aplūkoti galvenie jautājumi, kas saistās ar ūdeņu kvalitāti un ūdeņu aizsardzību – ūdens ķīmiskās īpašības, dabas ūdeņu sastāvs un to veidošanās procesi un tas, kā ūdeņus ietekmē dabiskie un antropogēnie faktori. Apskatīts Latvijas ūdeņu sastāvs un vides piesārņojuma ietekme uz to. Grāmata paredzēta universitāšu ķīmijas, bioloģijas, medicīnas un vides zinātnes studentiem, kā arī vides aizsardzības jomā strādājošajiem. |  |
| | ||
TŪRISTU CEĻVEŽI | ||
| Valdis Avotiņš, Ints Lukss, Salacas pērles Kultūrvēsturisks tūrisma ceļvedis pa Salcu un apkātni; Izdevniecība AGB, 2002; 64 lpp. | izdevniecība AGB laipni piedāvā iepazīties ar grāmatas fragmentu - pdf 195 Kb Atjaunots izdevums 2006.g. ar kartēm 1 : 45 000 un vēl cits teksta fragments (ar rupju kļūdu par Ķireles iztekas ezeriem...) |  |
| Pa OGRES upi, Gundars Patmalnieks; ūdenstūristu ceļvedis, "Staburaga bērni" 2005; | Brīvā formā izklāstīts ceļojums no pašas iztekas ar izkāpēm abos krastos pie apskatāmām vietām, un trešās garākās mūsu Upes iztekas meklējumiem. Krāsainas shēmas 1 : 100 000 (aptuveni) pie kartēm. |  |
| Mergupe. Suda. Lielā Jugla. Rīgas ūdensceļi Gundars Patmalnieks, ūdenstūristu ceļvedis "Staburaga bērni" 2007; 77 lpp. | Īpaši interesanti "strautošanas" (creeking) cienītājiem, Izsāpēti dziļš autora skatījums uz nekrietnībām Latvijas Dabā, tai skaitā upju gultnēs un krastos. Melnbaltas shēmas 1 : 100 000 (aptuveni) Nākamais bija plānots pa Amatu (Amadu), mūsu ūdeņnieku Meku... |  |
| Vidzemes attīstības aģentūra 2006, Jāņa Sēta | Ūdenstūristiem izdoti ceļvedīši, katrs par vienu upi. Kopumā tādi radīti par deviņām Vidzemes un Latgales upēm. Ērti lietošanā. Kartes 1 : 100 000 / 1 cm = 1 km. Latviski, angliski, krieviski. |  |
| Starp Skrundu un Zemgali
:ūdenstūrisma ceļvedis pa Vadakstes un Ventas upēm /[teksts: Ints Lukss,
Valdis Avotiņš ; kartes: Gaidīte Birziņa ... [u.c.] ; rediģēja: Zaiga
Lasenberga]]. Rīga : Republikas jauno tūristu stacija, 1992 (Valmiera : Liesma). 18 lpp., atvērumā kartes. | Ceļvedī aprakstīti 47 kilometri laivošanai pa Vadakstii un tālāk līdz Skrundai.
|  |
SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU
Zinātnisku publikāciju rādītājs -
Larisa Glazačeva, Publikāciju rādītājs LR upju un ezeru un tai pieguļošās Baltijas jūras akvatorijas hidroloģijā. XVIII – XX gadsimti. – Rīga : LU,1997.-220 lpp. (#2276)
(IZLASE)
13. Andrušaitis G. Alauksta un Ineša ezera fiziski ģeogrāfiskais raksturojums // P.St.LVU raksti. – 1961.-39sēj.-201.-207.lpp.
50. Atklājums kas dzima pirms 200 gadiem [par Engures ez. pārplūšanu.] // Pad. Jaunatne 1961.-12.febr.-3.lpp.
57. Baldones sēravota aizsargājamais apvidus.-Rīga : Zemes bagātību pētīšanas institūta izd. 1940.-334.lpp.
101. Brežģo B.Upes un ezeri Latgalē pēc XVIII gs. Dokumentiem // Daba.-1927.-Nr.5-195-203lpp.
120. Cukermanis K. Baltijas jūras senās krastu līnijas no Liepājas līdz Lietuvas robežai // Ģeogr. Raksti.- Rīga : Latv. ģeogr. b-ba, 1934.- ¾ sēj. – 35.-38.lpp.
124. Čaule I. Ērgļu HES būve uz Ogres upes // Tehniskais žurnāls. – 1928.- 4 Nr. : 7/8; 9/10.
149. Efferts F. Daugavas ūdensceļš // Satiksme un technika. – 1942.- Nr. 6. – 1.- 4. lpp.
216. Graudziņš K. Lielupe kā satiksmes ceļš // Tēvija. – 1897. – Nr. 11. –2. lpp.
219. Graviņu K Burtnieku pils un ezers // Baltijas Vēstnesis. – 1871. –2. Nr.: Nr.11.-12.
225. Guntmans M. Daugavas krāču izcelšanās // LU raksti. –1926. – 13. – 457.- 458. lpp.
250. Ielagin A. Die Wasserkraft der Windau bei Goldingen // Rigasche Ind.- Ztg. –1892. Nr.5.
251. Ieleja K. Daugavas ūdensceļa izbūves projekti // Ekonomists. – 1939. – Nr.23.
252. Ieleja K. Daugavas ūdensspēka izbūves projekti // Ekonomists. – 1940. – Nr. 3.
255. Iksens A. Odzes ezers // Latvijas jaunatne. – 1932. - Nr. 4. – 113.-114. lpp.
261. Jakoby E. Atšķirīgs Doles spēkstacijas projekts // Techniskais žurnāls. – 1924. Nr.5/6;7/8.
262. Jakoby E. Lielupes Majoru cilpas …// LU raksti. –Inž.zin. fak. – 1929.-1935.- I.-1.1. sēj.
272. Kačalova O., Kumsāre A. Lielie ezeri Rīgas apkārtnē. – Rīga : LPSR ZA izd., 1962. – 68.lpp.
298. Kēlers A. Lubānas klānu meži // Meža dzīve. – 1937. – Nr. 138. – 5028.-5034. lpp.
302. Knaps R. Kurp tecēs Lielupe [regulēšanas projekti] // Cīņa. – 1961. – 21.febr.
312. Kress R. Lielupes ūdensceļu tīkls //Ekonomists. – 1939. Nr.17. –1236.-1239. lpp.
326. Ķuze A. Meliorācija Latvijas teritorijā līdz 1918.g. // Meliorācija L. – Rīga :Z.ie.k.d.,1941.-I.
332. Lasmanis I. Venta kā ūdensceļš // Ekonomists. – 1939.- Nr.17. – 1233. – 1236.
356. Liepa R., Parele E. Vaidavas ezers // Zin. un tehnika. – 1981. – Nr.6.
377. Napiersky A.W. …des neuen Durchstiches der Kr”umung des Aa. // Notizblatt des techn. Ver zu Riga, - 1863. Nr.9.,10.
385. Nomals P. Daži purvu ezeru ūdeņi Latvijas piejūras apgabalos // LU raksti, -1932. –Nr.5.
399. Ozoliņš V. Usmas ezera morfometrija // Ģeogr. raksti. – 1929. –1.sēj. – 131.-138.lpp.
414. Pabst A. Der Windau – Niemen Kanal // Rigache Ind.-Ztg. – 1888. – Nr.10. S. 112.-113.
446. Pakalns I. Aiviekstes ūdensceļš // Ekonomists. – 1939. Nr.17.
475. Pastors A. Gauja – unikāla dabas pieminekļu upe. –
482. Pāvulāns V. Satiksmes ceļi Latvijā XIII-XVII gs. –
521.
588. Slaucītājs L. Par Apukalna – Alūksnes autgstumu apgabala morfometriju un hidrogrāfiju // Ģeogr. raksti. –
615. Stakle P. Neveiksme ar Amatas izbūvi //Techniskais žurnāls. –1925. –Nr.4/5.
630. Stakle P. Lielie ezeri Rīgas apkārtnē // Ģeogr. raksti. –1935. – 5.sēj. –146.-177.lpp.
Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. Aigars Liepiņš.