Hidronīmu daudzveidība un dažādība

Meklējot Latvijas upju vēsturiskos nosaukumus citās VALODĀS, lūdzu - augšējā izvēlnē spiest - LĪVU ~ LIT ~ BEL ~ DEU.

Ikviena vieta atdzīvojas nosaukta vārdā. Vispārpieņemts ka tieši upju nosaukumi (hidronīmi) ir vis-senākā vietvārdu daļa; Jo vērtīgāki ir nesaprotamie.

Mēs ikdienā pat nenojaušam cik daudz pierastu vārdu, tajā skaitā vietu nosaukumu izcelsme ir atrodama citās valodās. Un pirmām kārtām tie ir līvi (lībieši) kuru dzīves telpā iespiežoties pirms 3000 gadiem, balti pieņēma un pārņēma arī upju nosaukumus. Taču arī pārveidojot...

MOBILAJAI IERĪCEI - NOSPIEST - UZ SĀKUMU -

Pamatnosaukums - Vietvārds (ģeogrāfiskais nosaukums), kas tiek ieteikts oficiālai apstiprināšanai un (vai) lietošanai, kad objektam nav oficiāla vietvārda. Tas ir nosaukums, ko toponīmikas speciālisti atzinuši par vispiemērotāko konkrētajam objektam, izvērtējot visus viņiem zināmos tā nosaukumus. Atsevišķos gadījumos var būt divi pamatnosaukumi.                           attēls ir no Ziemeļvidzemes Urgas, foto Lauris Erenpreiss 

TĀLĀK šajā sadaļā APKOPOTI DAŽĀDU UPJU VIENĀDIE NOSAUKUMI. 

Citi zināmie objekta nosaukumi (tajā skaitā paralēlie nosaukumi, nosaukumu varianti, agrākie, vēsturiskie nosaukumi, kļūdainie nosaukumi, nosaukumi dialektā, citās valodās).                                                                                 AVOTS:Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA).

VISI upju nosaukumi atrodas karte/saraksts/;                                               Varbūt gribēji SAVU UPI atrast ? - MEKLĒTĀJĀ lūdzu!

VĒL par baltisko upju nosaukumiem rodams LIETUVAS daļā, un ja būtu interese, ir pamats izveidot nosaukumu SKAIDROJUMU lapu.

VIENĀDIE NOSAUKUMI DAŽĀDĀM UPĒM - 

Urga var būt - maza upīte, strauts; Urga — Daugavas piet.; Urga — Aviekstes piet.;  Urga —  Lielās Juglas piet.; Urga — Mazās Juglas piet.; Urga — Abzas pieteka; Urga — vecupe, Daugavas atteka. (Wiki©)

Akmene var būt - Akmene — pilsēta Lietuvā; Akmene — apdzīvota vieta Aizputes novada Cīravas pagastā; Akmene — upe Latvijā, Durbes piet.; Akmene — upe Latvijā, Ķires kreisā satekupe; 

Akmeņupīte var būt - Akmeņupīte — Gulbenes novadā, Mudažas piet.; Akmeņupīte — Jaunpiebalgas novadā, Gaujas piet.;  Akmeņupīte — Salas novadā, Vīķu ezera piet.; Akmeņupīte — Smiltenes novadā, Palsas piet.; Rogāļu strauta cits nosaukums;  Umaras nosaukums augštecē.

Bebrupe var būt — Aiviekstes < piet.; — Abavas > piet.; — Pededzes piet.; Ogres <Lobes piet. Lobes ezerā.

Bērzene var būt - Bērzene — Daugavas piet.; Bērzene — Ventas piet.; Vecbērzes nosaukums lejtecē. Bērzene — ezers Lībagu pagastā; Bērzene — apdzīvota vieta Ambeļu pagastā; 

Brasla var būt - Brasla Gaujas piet., Daugavas > Dīvajas satekupe, Brasla — apdzīvota vieta Krimuldas pagastā, Brasla — apdzīvota vieta Straupes pagastā.

Bukupe var būt -  Bukupe — apdzīvota vieta Zirņu pagastā; Bukupe — Cieceres piet.; Daugavas > pietekas Rudņas cits nosaukums;

Buļļupe var būt - Buļļupe - Lielupes atteka (Wki?) Rīgā; - Imulas kreisā piet.; - Sedas < piet. pirms Burtnieka; - Nitišu grāvis Daugavpils raj.; -Gaujas >Braslas < piet.; Buļļu avots - Ventas<Dzeldas /Lankas < krastā Embuotē;

Dūņupe var būt - Dūņupe//Duoņupe — Dienvidsusējas piet.; Dūņupe — Cieceres ezera piet.; Dūņupe — Sudas piet.; Dūņupe — Tumšupes piet.; Deukļupes cits nosaukums; Mīlgrāvja cits nosaukums.

Dzirnupe var būt - Dzirnupe — Amatas piet.; Dzirnupe — Gaujas piet.; Dzirnupe — Rauņa piet.; Dzirnupītes cits nosaukums; Glāžupes cits nosaukums. Igates cits nosaukums;

Ežupe,  Ežupīte -

Jaunupe var būt: - Bērzes nosaukums lejtecē; Jaunupe — kanāls starp Svētupi un Salacu; Jaunupe — upe Ventspils novadā; Lielupes nosaukums lejtecē; Spuņņupes cits nosaukums. Jaunupe — apdzīvota vieta Tārgales pagastā;

Jāņupe var būt - Jāņupe - Smakupes piet. Iecavas novadā; Joņupes cits nosaukums; Līgupes cits nosaukums;

Jāņupīte var būt - Vildogas cits nosaukums; Kalnupes cits nosaukums; Jāņupīte ~ Daugavas > piet. Krāslavā; Jāņupīte32 ~ Laucesas > piet. SĒLIJĀ; Jāņupīte9 ~ Mergupes < piet.; Jāņupīte ~ Lielupes < piet. Brankciemā;

Kalnupe var būt - Kalnupe - upe, Stendes piet.; Kalnupe - upe, Grūžupes labā satekupe; Kalnupe - upe, Engures ezera piet.; Kalnupe - upe, Aiviekstes vecupe; 

Kazupe var būt - Kazupe — apdzīvota vieta Jaunbērzes pagastā; Kazupe — Ilūkstes piet.; Kozupes (Maltas pietekas) cits nosaukums; Kaugurupītes cits nosaukums;

Kozupe var būt - Kozupe — upe, Daugavas piet.; Kozupe — Maltas piet.; Kiudolicas augšteces nosaukums; Kozupe — ciems Rugāju pagastā;

Ķīšupe var būt - Ķīšupe - Rīgas līcī ietekoša upe Vidzemē; Ķīšupe - Ramatas pieteka Ziemeļvidzemē; Ķīses cits nosaukums; Ķīšupe - dzelzceļa pietura Saulkrastos;

Lāčupīte var būt - Lāčupe kas ietek Rīgas līcī pie Klapkalnciema; Lāčupīte > Eglonas pieteka SĒLIJĀ, un Susejas Gārsenē; Lāčupīte Tirzas piet.; Lāčupīte > Hapaka grāvja piet.; Lāčupīte - ; vai pat Lācupīte< Neretas <Odzes piet.;

Lašupe var būt: - Lašupe — upe, Melnupes piet. Priekuļu novadā; Melnupes cits nosaukums; Lašupe — apdzīvota vieta Lutriņu pagastā; Lašupe — stacija dzelzc. līnijā Jelgava—Liepāja; Lašupītes cits nosaukums Melnupes cits nosaukums

Liepene var būt - no Ligates pietekas; Liepene — apdzīvota vieta Tārgales pagastā; Lepenes (senās latgaļu valsts) cits nosaukums.

Lukna var būt - Lukna (ezers) — ezers Traķu rajonā; Lukna  — Traķu rajonā, Merķa pieteka; Lukna — Pluņģes rajonā, Minijas piet.; Lukna  — Anīkšču rajonā, Nevēža ezera ieteka; Lukna  — Utenas rajonā, Vižuonas piet.

Mazupe var būt - Akmenes cits nosaukums; Atupes cits nosaukums; Cieceres nosaukums augštecē; Iesalas nosaukums lejtecē; — Ventas piet.; — Tērandes piet.; — Melnupes piet.; — Pededzes piet.; — Pilsupes piet.; Trumpes nosaukums vidustecē;

Mālupe var būt -  Mālupe — Pededzes piet.; Mālupe — Vijatas piet.; Bērzenes nosaukums lejtecē; Užavas cits nosaukums, Mālupe — ciems Mālupes pagastā; 

Melnupe var būt - Melnupe — Abavas piet.; Melnupe — Dzirnupes labā satekupe; Melnupe — Engures ezera piet.; Melnupe — Lilastes ezera piet.; Melnupe — Mustjegi piet.; Melnupe — Odzes ezera piet.; Melnupe — Salacas piet.; Melnupe — Virgas piet.; Čerņijas cits nosaukums; Meļļupes cits nosaukums; Tumšupes cits nosaukums; 

Mellupīte var būt - Mellupīte -Lielupes piet.; -  Līgupes  piet.; - Rūjas piet.; - Stendes  piet.; Mellupīte - upe, Dursupes piet.; Mellupīte - upe, Pļavupes piet.; Meļļupīte; Mellupe;

Melnupīte var būt - Melnupīte — Akmenes piet.; — Bārtas piet.; — Gaujas piet.; — Eglaines piet.; — Īslīces piet.; — Liepara piet.; — Piestiņas piet.; — Pededzes piet.; —  Raiskuma ezera piet.; — Tarupes piet.; — Viesītes piet.; —Virgas piet.; Borovkas cits nosaukums; Bruņinieku upes nosaukums augštecē; Cietokšņa kanāla cits nosaukums;  Kārklupes cits nosaukums; Mellupītes cits nosaukums; Smirdas cits nosaukums;

Nabe (-a) var būt - Svētupes baseinā; arī Vitrupes senielejā no Lādes ezera; Braslas > piet.; Ventas < piet. no Nabes ezeriem; Nabelvalks jūŗā.

Odze var būt - Odze — odžu dzimtas čūska; Odze — upe, Neretas piet.; Odze — upe, Pelavas piet.; viens no Kolupes nosaukumiem augštecē; 

Pērļupīte var būt - Pērļupīte — Mustjegi piet. Alūksnes novadā un Igaunijā; Pērļupīte — Gaujas piet. Jaunpiebalgas novadā; Ķikutupes cits nosaukums; 

Pēterupe var būt:- Pēterupe — Rīgas līcī ietekoša upe; Pēterupe — Saulkrastu pilsētas daļa; Pēterupe — apdzīvota vieta Saulkrastu pagastā; Melnupes cits nosaukums Gaujas > Vaidavais pieteka. 

Robežupe, Robežupītes ir visās Latvijas malās un vidos, loģiski taču! Robežupe — Daugavas pieteka; Robežupe — Vilaunes pieteka; Rūbežupes cits nosaukums; Sventājas cits nosaukums (wiki). 

Silupīte var būt: - Silupīte — Kausupes piet.; Silupīte — Rūjas piet.; Greimicas cits nosaukums. 

Strazdupīte var būt — Strazdupīte (Gaiļupīte) — Rīgā Juglā; Strazdupīte — Novadnieku pagastā un Zvārdes pagastā Saldus novadā; Strazdupīte — Kalkūnē Daugavpils novads; 

Strumpe var būt - Strumpe — Gaujas piet.; Strumpe — Stendes piet., Strumpe — apdzīvota vieta Ludzas novada Pureņu pagastā; 

Svēte var būt - Svēte — Lielupes piet.; Svēte — Puzes ezera piet.; Svēte — apdzīvota vieta Jelgavas rajonā; 

Trumpe - upe, kas ietek Durbes ezerā; Trumpe - Stendes pieteka; 

Vēdzele var būt - vēdzele — mencu dzimtas zivs; Vēdzele — upe, Abavas piet.; Vēdzele — upe, Krimeldes piet.; 

Viesīte var būt: Viesīte - upe, Mēmeles piet.; Viesīte - upe, Dvietes piet.; Viesīte - pilsēta SĒLIJĀ; 

Vilkupe var būt - — Dvietes piet.; — Pededzes piet.; — Zalvītes piet.; — Dobes piet.; — Bārtas piet.; Vilkupe — apdzīvota vieta Aknīstes novadā;

Vietvārdu dzīve

Krišjānis Barons 1858. gadā - 

Igate, Dzirnupe vai Tora? - maijs 9, 2013.

Autors: Jānis Lūsis, meža taksators (pārpublicēts saziņā ar autoru)

 Avīzē „Auseklis” 2013.gada 30.aprīļa numura 8.lpp. ir pie „Igates baznīcas atklāj svētavotu”. Šajā rakstā ir minēts „Biedrības Igate valdes priekšsēdētājs Valters Piebalgs zināja stāstīt, ka Dzirnupīte, kas tek ielokā gar baznīcu, līdz 60.gadiem saukta par Toru, kas senebreju valodā nozīmē mācība, likums”. Vismaz jau otro reizi „Auseklī” lasu, ka Igates upi, kas iztek no Aijažu ezera un ieplūst Aģē devē par Toru. Nezinu no kurienes radies šāds maldīgs priekšstats. Tiksim skaidrībā ar upju nosaukumiem.

  Enciklopēdijās par Aģi teikts, ka tā ir upe 43km  (39km) gara un tās lielākās pietekas ir Mazupīte (15km), Tora (13km), Igate (5km). Aģes upes nosaukums ir no lībiešu valodas vārda Adya (Aigā), kas nozīmē krastmala. Toras upe sākas netālu no Igates apmēram 1,5 km attālumā no baznīcas, netālu no „Liepkalnu” un „Vallīšu” mājām, iespējams tādēļ tā kādreiz ir sajaukta ar Igates upi. Tomēr nevienā oficiālā rakstu avotā vai kartē es neesmu redzējis, ka jebkad Igates upe būtu saukta par Toru. Uz Limbažu-Raganas autoceļa tilta pār Igates upi ir uzraksts „Dzirnupe”, tas ir no padomju laikiem, kad nezināmu iemeslu dēļ Igates upe nosaukta par Dzirnupi. Mūsu dienās izdotajās kartēs upes nosaukums ir Igate, tāds pats ir uz zemes robežu plāniem. Atsevišķās, vecākās līdz 1940. gadam izdotās, kartēs pie upes nosaukuma Igate iekavās ir rakstīts Mazā Aģe.

Autora foto: Toras upe meža masīvā pie Vidrižu-Bedrīšu autoceļa

Tik tālu būtu noskaidrots kura no upēm ir Igate, kura Tora un Aģe. Kā ir ar nosaukumiem? Liela daļa no Limbažu novada bija lībiešu zeme Metsepole (meža puse, mežaina vieta), tāpēc arī ļoti daudzi vietvārdi ir cēlušies no lībiešu valodas. Par Aģi ir minēts raksta sākumā.  Lībiešu valodā Igā nozīmē mūžs, Igātie - mūža darbs, grūti pateikt vai šiem vārdiem ir kāds sakars ar upes un apdzīvotās vietas nosaukuma izcelsmi.

Tora 1950.gadā izdotajā enciklopēdijā ir saukta par Taras upi, tā varētu būt pārrakstīšanās kļūda, jo visos citos pieejamajos avotos upes nosaukums ir Tora. Lībiešu valodā vārds Tōra, Tōrri nozīmē darva, darvains. Tas varētu būt upes nosaukuma pamatā, jo tā tek cauri zemām, purvainām vietām un tās ūdens ir tumšs un no tā arī varētu būt cēlies upes nosaukums.

Nejauksim upju nosaukumus, visas trīs upes sauksim savos vārdos!

Fragments no 2krasti.lv:

– nedaudz savādākam ar nelielu ekstrēma rozīnīti braucienam pa Tartaku. Ideju visi atbalsta, jo neviens pirms tam nav dzirdējis par tādu upi…un šķiet izaicinājums pēc nelielas Tartaka ekspedīcijas romantikas nevienam nenāks par ļaunu, plus, pats upes nosaukums „Tartaks” izklausās jau diezgan COOL, lai arī beigās pie galīgas skaidrības par nosaukumu netiekam, jo uz dažiem upes tiltiem parādās nosaukumi ar dažādām galotnēm gan Tartaks, gan Tartaka…nu, bet tā ir Latvija, un tas takš nemaina lietas būtību par laivošanu. Pasākumu nolemjam sākt pašā Ciriša ezerā pie Aglonas un pabeigt Višķu ezerā. /../

1539. g. Rīgas archibīskaps izlēņo prāvestam O. Huntam (Otto Hunt) no J. Nētkena (Jacob Notken) iepirktos īpašumus Ķekavas novadā sekojošās robežās: zemesgabals pie Daugavas ar muižu un labības un zāģu dzirnavām (Schneidenmoelen), sākot no Ķekavas pie vecā pener (?), līdz Hene zemei u.t.t. Tālāk vēl viens līcis, ko Hunts iepircis no Lielvārdes un ierīkojis dzirnavu dambi u.t.t. Vēl viens zemesgabals blakus Puicken zemei un ceļam uz BERZU dzirnavām (Bersenmolen).192 (A.T.85)

1542. g. Rīgas archibīskaps Vilhelms izlēņo J. Klingspornam (Jorgen Klingsporn) Ikšķiles novadā esošo zemi un krogu viņpus Daugavai pie ordeņa zemēm, gar Sīkupes krastiem esošos zemesgabalus akmens metiena platumā līdz akmens lauztuvēm un aizdambējumam, kur Klingsporns uzcēlis dzirnavas, ar noteikumu, ka archibīskapa zemniekiem vecās tiesības uz ūdeni un zemi nemainās.196 (A.T.85)

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Karte kā dažu nosaukumu piemērs

Šādā kartē varētu būt piemēram senākos vēstures avotos minētie vietvārdi; vai mūsdienu upju nosaukumi vīriešu dzimtē; un ja kāds programmētājs par to ieinteresētos, tad iespējams izveidot daudzslāņu interaktīvu karti ar jebkādu saturu.

NEDAUDZ VALODNIECĪBAS -

No 5 lielākajām Vidzemes upēm tikai Pededzei un Salacai ir somugriskas cilmes nosaukumi. Gaujai Indriķa hronikā vēl apliecināts somugrisks nosaukums Coiwa (nozīmē 'bērzupe', sal. somu koivu 'bērzs'). 94 Vārdu Gauja 95 Vidzemē būs atnesušas baltu ciltis m. ē. I g. t. Arī Aiviekstes nosaukums liekas latvisks. 96 Vāciski tā saucas Ewst, un Latvijā ir arī upes Eivieksts (Līvānos) un Aviekste (ietek Ogrē). Tāda saknes paralēlformu bagātība modina aizdomas, vai te nav darīšana ar kāda sveša, baltiem nesaprotama vārda taut` etimoloģiskiem sagrozījumiem. Vismaz izskaņa -kste atrodama arī somugriskajā hidronīmā Ureikste.
Daugavas vārds vēstures dokumentos nav atrodams. Tāpēc tam nav jābūt jaunam, bet ari uz tālu senatni tas nav attiecināms. Pēc sākotnējās nozīmes tas šķiet līdzīgs nosaukumam Lielupe (piemēram, poļu valodā jēdzienus liels un daudz izsaka vienas saknes vārdi wielki un wiele). Par lielupi vai lielo upi nesauc vis katru upi, kas zināmā novadā lielāka par citām, bet tikai tādu, kas rodas, satekot divām apmēram viena lieluma upēm: šīm «mazajām» upēm pretstatā tad arī runā par «lielo» upi. «Lielupe» par visas upes nosaukumu parasti nekļūst, jo jau nākamā novada iedzīvotājiem fakts, ka tā radusies no divām upēm, vairs nav svarīgs. Tā, piemēram, Susēju par Lielo upi sauc tikai Aknīstē, t. ir nelielā gabalā aiz satekas vietas. Ja Zemgalē ir Lielupe no Bauskas līdz grīvai, tas izskaidrojams laikam tā, ka tā bija kuģojama upe un tieši kuģiniekiem bija svarīgi atšķirt Mēmeli un Mūsu no to kopējās gaitas. Arī Daugava vispirms laikam nozīmēja vienīgi gabalu lejpus Aiviekstes ietekas 97 : šeit viens «daudz» bija pretstatā diviem (Aiviekstes un Daugavas augšgala) «maz». Ja Daugava kļuva par visas upes nosaukumu, tad iemesls tam būs meklējams homonīmo vārdu zušanā. 98 Balti (šeit pareizāk runāt jau par sēļiem) droši vien bija aizguvuši Daugavas somugrisko nosaukumu *Veina. Kad austrumbalti uzsvērtās zilbēs ci pārvērta par ieradās *Viena, ko nevarēja atšķirt no vārda viens  siev. dz. formas. 99  Taču, aprādījuši, ka Daugava nav sens vārds, vēl neesam tikuši pie šīs upes somugriskā nosau-kuma, J. Mikola100 gan doma, ka Veina ir somugru vārds, jo to lieto arī ka sugas vārdu ar nozīmi 'Sund, Meerenge. Bet suga_s vārdi dažkārt ir radu-šies arī no īpašvārdiem. Та kā vārdam savas som-ugriskas etimoloģijas trūkst, tad daudzi zinātnieki to uzskata par aizgūtu no slāviem.101 Tikai V. Кiрагskim102 gan nebūs taisnība, ka šo vārdu aizguvuši lībieši no Kokneses krieviem. Tad vārds Veina diez-vai būtu vecāks par 12. gs. Tā kā Dzwina ir arī Nēres pieteka, *Veinu somugri būs reizē ar citiem seniem slavismiem aizguvuši no rietumslaviem. Kā norādījis P. Ariste,103 šie slavismi nav vecāki par pēdējiem gadsimtiem pirms m. ē. Tālāk Daugavas nosaukumam pagaidām izsekot nespējam. Liecību par somugriem II g. t. pirms m. ē. baltu valodās nav visai daudz, un to atklāšana saistīta ar zināmām grūtībām. Somugru prioritātei Vidzemē tās pretī nerunā, kaut arī vairums baltu valodu faktu, ko gribētos attiecināt uz senāko baltu un som-ugru saskari, īstenībā attiecas uz daudz jaunākiem laikiem.

90 K. Būga. Lietuviu. ka'lbos žodvnas, 11. Kaunas 1925(I, 1924) (Turpmāk: LK2.), CXXVI lpp.
91 Славяно-балтийское языковое единство — Вопросыязыкознания, 1954, № 5, 35. lpp.
92 V. Kipагsky. Die Ostseelinnen im Baltikum. — Bal-tische Laude, I, Leipzig, 1939 (Turpmāk: BL.), 45. un 46. lpp.
93 D. Zemzare. Valodas liecības par Lejasciema novadu. Rīga, 1940. (Turpmāk: D. Zemzare. Valodas liecības.),
44. lpp. Izmantoti arī darbi: L. Kettunen. Livisches Wör-terbuch. Helsinki, 1938 (Turpmāk: LW.); August Sum-ment. Über einige Ortsnamen des Gebietes Rūjiena. — Inhonorem Endzelini (Turpmāk: A. Summen!.), 90.-103. lpp.
94 V. Кipansку. BL, I. 46. Lpp.
95 Par to Lw I, 1, 303. lpp. (ar lit.).
96 Turpat, 7. lpp. un ME IV, 655. lpp.
97 Satekas vietā Aiviekste izskatās apm. tikpat liela kā Daugava.
38 Skat. J. Endzelīns. Homonīmu vārdu zušana lat-viešu valodā. — FBR, IX, B.—lo. lpp.
99 Vārdu viens runa ne vien ar lauzto, bet arī ar stiepto intonāciju (skat. La. gr. 481. lpp.).

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Šeit es un Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A.L.