Kuja ar pietekām ~ 

no  avotiem - Rēķis; Cilmija; Birzelīte; Rīdzīte; Lēverīte; Āriņa; Dorupe; Varenīte; Ilga; Upsts; Padauklis; Kārzdabīte;

Kuja tek uz Aiviekstes > labo krastu pa Vidzemes augstienes austrumdaļu no Liezēra ezera pa Kujas pazeminājumu starp Gulbenes paugurvalni un Vestienas pauguraini uz Aronas paugurlīdzenumu Lubāna zemienē, Madonas un Cesvaines novados.

PAPILDINĀTS - 13.05.2019.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
KUJA	77	Kūja	133		Liezēris	185	41,2 km	673	0,19	teiksmaina ezermītne

Upes gaita stipri izliekta, tā veido gandrīz pusloku, kura galu atstatums tikai 33 km kur pretim upes garums 84,3 km. Ieleja augšdaļā maz izveidota, samērā sekla, bet tālāk iegraužas arvien dziļāk. Šai krituma posmā straumes ātrums liels un tā spēj griezt vairākas dzirnavas.

Starp Cesvaini un Dzelzavu sasniedz Vidzemes augstienes pamatni, slaidi līkumo pa pļavainām ielejām un novirzās uz D. Kritums no Liezeres līdz Aizkujai 55,9 km 84,5 m; līdzenumā tek mierīgi un taisni pa pļavām un mežiem gandrīz bez ielejas. Kritums līdz Riebas ietekai 11,8 kilometros tikai 6,4 m. Lejgala 32 km pavasaros noder plostu pludināšnai (LKV35); 

Sākas tuvu Tirzas (Gaujas) augšgalam; tek no Vidzemes augstienes austrumdaļas aptekot Nesaules kalna augstumu grupu un šķērsojot Gulbenes paugurvalni, uz Lubāna zemieni caur Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu un Praulienas pagastiem. Augstienes posmā 32 km kritums  2,2 m/km, lejāk 0,7 m/km. Pie Aizkujas kopš 1933.g. darbojas hirometereoloģiskais postenis (LD95). Upe purvainākās vietās kalpoja kā meliorācijas notece, tādēļ tajās vietās iztaisnota. Lielākā regulēšana līdz 1939.g. īstenota lejtecē līdz ar Riebas kanalizēšanu, lejpus Upsta ietekas gultne spridzināta dolmīta slānī. Ietek Aiviekstē lejpus Saikavas. Augšgalā uzņem Dziļūkstes un Sezēra ezera ūdeņus, tek caur vairākiem purviem kur tās gultne iztaisnota (A.Pastors69). gara 84 km, ar 662 baseinu, 187 m vjl. (Rutks 1960) 

Velna Skroderis; foto: Gatis - wondermondo.com.

Vēsturiskie pagasti - Liezeres, < Kraukļu, > Grašu, Cesvaines, Sarkaņu, > Praulienas, <Saikavas (1940).

Lielākās pietekas, > labās, < kreisās - 

>Birzelīte //Rūgupīte - Jurgucu ez.; >Cilmija; >Ilga12; >Kārzdaba; >Lācīte; >Libe18; >Rieba15; >Sūla18; >Urdava15; <Apiņupīte13; <Beķu grāvis; <Bumbuļu grāvis; <Padauklis; <Tēce11; <Upsts12;

/Liezeres ezers ieguļ starp Vidzemes augstienes Nesaules un Klētskalna augstumiem 187m vjl. Tā līmenis vairākkārt mainīts sakarā ar hes celtniecību un likvidēšanu, gultnes padziļināšanu (Lūrmane, LD 95). Pēc Otrā pasaules kara uz Kujas upes ierīkota spēkstacija - līmenis ezerā cēlās. 1969.g., padziļinot Kujas upi, līmenis pazemināts par 1 m zem normālā. Pavasaros reizēm līmenis ceļas apm. par 1 m (1974.g. vasaras lietus periodā par 0.6 m), avots: VMelProjI 1974.g. Ietek Sebricas strauts un 10 grāvji, satekas apgabals 29 km². 2,2 km garš, 0,7 plats, 14,9 m dziļš, 10 km², līčains (LME69)

Sebrece ietek Liezēra tālākajā galā (skatoties no Kujas iztekas). Tek kā 7,3 km garš, daļēji regulēts (4,15km) mežu strauts kuru mēdz dēvēt par Kūjas augšgalu. Sastopami vēsturiski nosaukuma varianti `Sebreca`, bet nu nekādi ne Sebr-i-ca! Arheoloģisko pieminekļu apzināšana J.Apala vadībā 1964.g. atrada vienkoča laivu vietas Madonas raj. Liezēres c. Gulbenu ezerā un pļavā pie Sebreces upītes.

Dabas parks - KUJA - DA pārvaldes vietnē; dabas liegums Nesaules kalns; Par Velna Skroderi vēl - http://lielakaisakmenslv. blogspot.com/2011_11_01_archive.html

VĒRTUMI KRASTOS - akmens laikmeta apmetne Stārķu saliņa; Mūra tilts pie Bebriem; pilskalns Cesvainē; >Velna skroderis; < Auziņu paeglis;  Libe - augšgalā tek caur Ižezeru, kurā arī bijusi senču dzīvesvieta; Graudupītes tuvumā Īvānu Velnakmens.

Cilmija > Kujas pieteka Liezerē, tās < krastā pie lielceļa Puļķu tuvumā Velna akmens;

Urdava sākas pie Nesaules kalna (284 m) it kā pat Nesaules ezerā..., ūdensšķirtne ar Ogres iztekām. Kritums 15 kilometros 116 m, sateces baseins 25,9 km², gada notece 0,008 - nekāda! Nosaukumi - Padēle, Lācīte? Tuvumā Voļģu Velnakmens un rakstnieka A.Saulieša mājvieta.

Apiņupīte ir < 13 km garš novadkanāls Cesvaines un Madonas novados. Sākas ūdensšķirtnē ar Tirzas > Vijatu, tek caur Cesvaines pagastam un daļa upes arī caur Dzelzavas pagastam. Pietek grāvji no Kaulacezera Cesvaines lauku teritorijā. Tek cauri Lūšu ezeram pa Cesvaines pilsētas lauku teritorijas un Dzelzavas pagasta  robežas. Ietek Kujā Starp Pļaviņu-Gulbenes (P37) ceļu uz dzelzceļa līniju Pļaviņas—Gulbene. regulēta 100% 1964.g.; 13/ 34,2 km² x13,25

Sūla ir Kujas > labā krasta pieteka Cesvaines un Madonas novados, tek cauri Cesvaines pilsētai. 

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
SŪLA	18,14		130		Lielais Rāvijs	236,9	4,81	47,2	0,014

Iztek no Lielā Rāvija ezera Aronas pagastā. Līdz Cesvainei līkumo pa Vestienas pauguraines austrumu malu seklā ielejā. 

Ietek Kujā Čonkas purva teritorijā. regulēta 5,6 km 1962.g.;

Vecā kartē nodēvēta par Maza Kuje  uppe. 

Libe tek uz Kujas > labo krastu 11 km, no kuriem 1949.g. 6 pārvērsti novadkanālā.

Augšdaļa augstienes nogāzē ar kritumu līdz 9 m/km, lejasdaļa līdzenumā. Vidējais kritums 6 m/km, sateces baseins 46 km², gada notece 0,013. Pietekas >Graudupīte18; <Pagrabiešu gr.; caurtek Ižezeru - tajā arī ezermītne; ietek Žūklī; nosaukumu savstarpēji sajauc padumjie topogrāfi, jo pieteka Graude tā sanāk garāka. Vairākas vēsturiskās dzirnavas;

Ārupīte, saukta arī Āriņa, tek Cesvaines novadā. Upe ir 10 km gara un tās baseins aptver 10,4 km². Upe sākas uz rietumiem no Cesvaines un ietek Sūlā austrumos no Cesvaines. Regulēta 5,4 km 1962 un 2015. gadā; 10/10,4 km² x 4,87km

Rieba ar pietekām Aronas paugurlīdzenuma Praulienas paugurmasīva Z galā, Madonā un Madonas novadā,

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
RIEBA	15,93		144		Rēķu ezers	93,7	10,53	90	0,025

Sākas Sarkaņu pagastā, Rēķu ezerā. Tek cauri Sarkaņu pagastam, nelielā posmā cauri Madonas pilsētai, un Praulienas pagastam, kur ietek Kujā. Lielākā Kujas pieteka, drenē Vidzemes augstienes pamatni; tās baseins 58 km² (LKV).Garums 21 km (LD98). Rieba ir viena no straujākajām Latvijas upēm, pauguraines daļā kritums pārsniedz 10 m/km, līdzenumā Riebas gultne ir regulēta 10,5 km 1949.g. Riebas upē vairākās vietās ir akmeņaina gultne, kas veido krāces. 

Lielākās pietekas - > Lisa (10 km); Varenīte; Dorupe - Sarkaņu ūdenskrātuve - {Kugge esser} -; 

Lisa ir upe Madonas novadā, sākas no Madonas upītes un Rīdzītes satekot Madonā, un pēc 8,3 (10 km) tecējuma ietek Riebas upē. Lisas sateces baseins ir 33,3 km². Pietekas - <Madonas upīte4,7; >Rīdzīte (>Lēverīte; >Silapalts); regulēta 3,3 km 1949.g.

Madonas upīte tek cauri Madonai no Madonas ezera Aronas pagastā. Pilsētā upīte tek cauri Šķiršanās, Laulības un Mīlestības gravām, veidojot skaistu ainavu. Uz upītes izveidoti arī vairāki dīķi. Vienā no tiem atrodas viena no augstākajām strūklakām Latvijā.

Upsts (saukts arī Upsta grāvis) bija upe Lubāna līdzenumā Madonas novadā. 

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
UPSTS	12,xx		11*		Kapu ezerā		12,02	57,6*	0,015	vīriešu dzimte

Sākas no Kapu ezera Indrānu pagastā, (vai Olgas purva grāvjos) tek arī caur Praulienas pagastu, kur ietek Kujas upē. Upe bija 19 km gara. regulēts 100% 1960.g.;  pietek 7,3 km Alksna grāvis - 100% no-regulēts. Zvirgzdupīte; *ar garumu 16 km 59,3 km² (eLD98); 

Dorupe, Dorupīte drīzāk nav arī Slape {Sliape uppe zwiedru laikā} un tās ir divas dažādas Riebas < kreisās sānupes. Slapei liktenīga ir dzelzceļa būve, jo rādas, ka lai lieki nemitrinātu svarīgo uzbērumu, tās tece tiek pārauta novadot augšgalu uz ZA, uz Lībi kopā ar Ērmaņu ezera.

Dižais akmens pilnībā atklājās tikai 1982.g. veicot atkārtotu upes rakšanu. Līdz ar to tas ir retais dižakmens kuram iespējams aprēķināt precīzi pilnu tilpumu (100 m³), jo arī apakšmala nav noslēpums. Bieži kļūdaini skaitīts par 2. Latvijā, jo aizmirsts par Radžu karjera "atrakumu", turklāt vairākiem dižakmeņiem aprēķinātais tilpums ir līdzīgs.

Ilga, Ildziņa 10 km gara > labā pieteka Praulienas pagastā. regulēta 7,5 km 1960.g. Senču pilskalns > krastā pie Upes Ūbāniem. Divas ūdensdzirnavas, pagasta centrā un tuvu ietekai Sīļos.

ŪBĀNU PILSKALNS, Jānis Medenis

Tur lejā palos Ilgas straumes krāc,
Un plūdos Aivieksti jūt dunam debess malā, -
Te nogāzē kā milži priedes šņāc,
Un dienvidvēji dzied ap mani kalna galā.

KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Madonas novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā). 

>KUJAS sateces baseins no iztekām -

-Liezēris -Sebricas strauts; >Cilmija; >Birzelīte //Rūgupīte; >Kārzdaba; >Urdava17; >Lācīte4,7; <Apiņupīte13; >Sūla19 (>Āriņa); <Beķu gr.; >Poļvarkas`gr.; >Libe22 (>Graudupīte; <Pagrabiešu gr.; Ižezers); >Norkalnu gr.; >Silu gr.; >Rieba16 (<Dorupe; >Lisa10 (<Madonas upīte; >Rīdzīte (>Lēverīte; >Silapalts)); <Varenīte); <Slāpe//Slape {Sliape uppe 1680}; <Padauklis; <Tēce17; <Upsts12 (>Zvirgzdupīte; <Alksnas gr. (<Meimurta gr.)); <Bumbuļu gr.; >Ilga12); 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

papildināmais ~

Ezermītne Liezēra salā atklāta 1915.g. (LD95) Vēlāk arī otra apmetne. Kādu laiku literatūrā jauktas kā viens objekts. 

Aizkujas kanālu muižnieki sasparojušies rakt 1914.g., taču tagad pateikt precīzi kur nevaru - vai pirms Aiz-kujas vai pēc..

Arvīda Aizsilnieka bērnības vēdzeļu ķeršana "dzirnavu upītē Ildziņā;

Versija par Cesile upīti kura devusi Cesvaines nosaukumu... 

DZIRNAVAS -

Liezeres p., Dobuļu dz., U, z, Ip. Zelma Puzuks; Kalna dz., U, M, z, īp. K. Norvilis; Ozolu dz., U, īp. J. Kaprālis

19.gs. - Liezēres p., Julius dz., U, v, z; Liezēre (Loesern), U, z

Mellīns - .. Ozolu muiža (Ekhof), U

1938.g. - Liezēres p., Liezēre (Loser), O, tv Feldmarsch. A. Totth, pv H. Ramell

Bija Kraukļos dzirnavu (saite ezeri.lv) ezers, 47km. no Aiviekstes.

P.Birkerta Latvju tautas anekdotes IV, 1930.g.

Neatkarības kara laikā 1919.g. (Brīvības cīņas) kāds negadījums notikās ar tiltu ?, kamdēļ gāja bojā karavīrs, un tika piešķirts Lācplēša ordenis.

Kujai pāri tika celts dzelceļa tilts, kādu gabalu naudas pietika, tad atkal sliežu ceļa jaunbūve apstājās, līdz 1932.g. izsaucās kāds privātuzņēmējs. Tikmēr ieguldītie līdzekļi nedeva atdevi.

Anšlavs Eglītis, Homo Novus -

Jā, meži bija krietni izretināti. Zuitiņa jaunībā pa šo logu neredzēja nekā cita kā vienīgi kokus, bet tagad skats vietumis izrāvās līdz pat nebeidzami plašajam Lubānas līdzenumam, zilgmē "gaistošajām Zūkļa pļavām, cauri kurām vijās teiksmainā, zivīgā, dūņainā Kujupe, visu Cesvaines zeņķu sapnis.

Literatūra: Liezere - daba, valoda, folklora, vēsture, 2018.g.

citas fotogrāfijas no dziedava.lv -

Liezeres pagastā dzimuši literāti - Anna Tirzmala, Anna Priedīte Blāķaiņos; 

Praulienas pagastā dzimuši literāti - Jānis Medenis Ješkās, Adrians Ruperts Mauros, 

Ļaudonas pagastā (1940) dzimuši literāti - Jānis Tāle Trakšos, 

Saikavas pagastā dzimuši literāti - Marta Silabriede Ārēs, Andrejs Ruņģis Vilkatēs;

Bebru Juris (), Artūrs Goba (), Augusts Saulietis (), Aleksandrs Plesnesr (), Viktors Eglītis (), Pēteris Sarķis (), Egils kalme (), Anda Līce (), Pēteris Liepiņš () Patkules Pēterkalnos;

~ tecējums vēsturē 

Pie Kūjas iztekas mazā saliņā atrodas ievērojams aizvēstures piemineklis — neolita apmetne. Uz saliņas, kas paceļas 1,3 m virs ezera līmeņa, 1915. gadā atrasti 3 apaļi akmens pavardi un 20—40 cm biezs kultūras slānis ar trauku lauskām, kaulu un krama ieročiem, dzīvnieku kauliem, oglēm un citiem priekšmetiem. Trauku lauskas sastāv no bedrīšu un rieviņu keramikas, kas ir raksturīgi akmens laikmetam. (K.Vētra60) Taču vēl pirms tam atrasts kāds krama priekšmets... Tagad tā ir Stārķu saliņa, apmetnes datējums - 5.–3. gt. p. m. ē.; 6. gs. p. m. ē.–4. gs. m. ē.

Attēlotais pilskalns atrodas Sūlas krastā, vēl Kujas baseinā ir Liezēres pilskalns pie Kalna Vēķiem un Ūbānu pilskalns;

Teksts no Krievijas Senāta ukaza - "tev nebūs visu upi sakampt...!"

Līdz ar šo, tieši Kuja, ir juridisks precedents, lai visas upes būtu brīvi pieejamas.

Un arī mākslīga iejaukšanās nerada īpašuma tiesības uz ūdens resursu, loģiski manuprāt...

Čonku purvs un Aizkujas muižas Žūkļa pļavas kļuva par biedinājumu pēc 1931.g. pavasara plūdiem, un virsroku ņēma technokratiskā pieeja - iznīcināt, pakļaut, pārveidot!, melioracijas projektu 450 ha pilnībā pabeidza vēlāk... Toties 2001.g. konstatēta ligzdojam purva pūce - vienīgo reizi Latvijā.

(1944.g. )14. septembrī ap plkst. 10.00 uz ceļa pie Kujmuižas tika novērota ienaidnieka kolonna. Ar koncentrētu artilērijas uguni šo kolonnu izklīdināja.
          Pievakarē ienaidnieks divīzijas centrā pret 6. p. I bataljons uzņēma saskari ar mūsu GKL, un gatavojās uzbrukumam. Dažus simts m A no Kaujpāpēniem, kur Kujas upīte met līkumu uz A, šīs upītes gultnē pulcējās krievu kājnieki, acīmredzot izejas stāvoklī uzbrukumam. Tie pulcējās upes gultnē, izmantojot tās krastu kā aizsegu un pie tam ļoti blīvi kopā. (pēc lāčplēsis.org)

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš