Burtniekā ietekošās upītes ~ Rūja     Seda   Briede

Burtnieku ezerā ietek pa Saulei no Z - Rozas upe; ZA - Rūja; - Seda; A - Lielais grāvis; - Aunupīte; DA - Dūre; DA- Smiltsvēveru upīte; D - Ēķinupe; D - Briede; DR - Balodiņu grāvis //Santupīte; R - Bauņupīte,  R-Vienvīru grāvis; ZR - Ozoliņupīte. - Mugurupe;

PAPILDINĀTS-02.04.2019.

Dabas liegums Burtnieka ezera pļavas - DA pārvaldes vietnē;

kā Burtnieks piesārņo Salacu un noliek uz nulli pašu Biosfēras rezervāta būtību - saite You Tube; 

Vērā ņemamu versiju par Salacas sākotni piedāvā A.Melnalksnis - patiesībā viņa sākas satekot Rūjas un Sedas straumēm. Jo lūk ezerā to var novērot. Burtnieka stieptais iztekas līcis liek domāt kur tad sākas upe un beidzas ezers. Tak` izrādās, kad bagarēja izteku (192x.g.) neķērās klāt gultnei pie aizvēstures pieminekļiem. Līdz ar to palika kā tāds slieksnis.

SAITES - Gada piemineklis - Latvijas arheologu biedrība - Pašvaldība - Burtnieku novada lapa; Pilnīgākais apskats - Seno kulta vietu lapa;

Grāmata 2018, sākot ar akmens laikmetu

VĒRTUMI EZERA KRASTOS ~ akmens laikmeta apmetne pie Salacas iztekas ~ Riņņukalns;  Riņņukalna dobumakmens;  Kaulēnkalns; Zvejnieku senkapi un apmetne; Smilšakmens atsegumi un Dambju dižozols;  VĒRTUMS Melnača jeb Mellaču dižakmens Maurupītē - saite uz ancientsites. PAŠĀ EZERĀ  - pulka vietu ar nosaukumiem - skati zemāk! un kaut kur tieši robežu punktā, teiksmains akmens zem ūdens...

Ēķinupe, Ēķene, ietek ezera DR galā, teces virziens no D līdzās Briedei.

Garums 16 km, viss Burtnieku līdzenumā. Vārdā nosauktas pietekas - labās >Slivēnu grāvis; >Melnupīte; >Maurupīte3,2; >Negurskas upīte; Kreisajā krastā izvietojies Burtnieku centrs.

Velnakalna dabas taka -

Burtnieka drumlinu lauka centrālo daļu tagadējā reljefā šķērso izteikta, meridionālā virzienā izstiepta, ap 20 km gara depresija - pazeminājums bez drumliniem. Pazeminājums ievērojami paplašinās Sedas un Briedēs upes lejtecē. Šo plašo pazeminājumu, kuru tagad aizņem purvaini meži ar dabisko pļavu laukumiem vai meliorētām pļavām (Silzemnieku-Buļļupītes pļavas), leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā klāja senā Burtnieka ūdeņi. Leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmeta sākumā senais Burtnieks bija ap 20 km garš, bet tā krasta līnijas kopgarums, ieskaitot salas, pār sniedza 150 kilometru. Salacai iegraužoties dziļāk, senā Burtnieka līmenis pazeminājās un tā ūdens spogulis pakāpeniski saruka, bet ezera malās plašas teritorijas pārpurvojās. Ezers saglabājās tikai pašā dziļākajā senās ezerdobes dienvidu daļā. Padziļinot Salacas izteku pie Vecates, Burtnieka līmenis 1929. gadā tika pazemināts par vienu metru. Nedaudz samazinājās arī tā platība. Mūsdienās Burtnieks (senais nosaukums Astjervs) ir tipisks sekls, strauji aizaugošs ezers. Tā vidējais dziļums - 2,2 m, maksimālais - tikai 3,3 m, krasta līnijas garums - 33 kilometri. (G.Eberhards 2003) - žurnālā Arheoloģija un Etnogrāfija.

shēma: Tā šeit upītēm tecēt pa starpām un līkumot -

Santupīte, //Balodiņu grāvis 1,4 km garš, gar Balodiņiem ietek ezerā.

Agrāk Balodiņi atradās kilometru vakarpusē, un grāvis pēc kartes spriežot, turpinājās pāri Dronai (Vredes <pieteka) Matīšu virzienā. S.Rusmanis (Neiepazītā Latvija 2006) "/../ Niedrītes (1937), nedaudz tālāk no kādreizējām Dīķeru mājām redzami tikai mūri. Palikuši vietvārdi Dīķera leja un Diķera doms ezerā. Nākošās mājas pie Santupītes- Balodiņi (19. gs. b.), kas saglabājušās nepārbūvē­tas, ja neskaita tagad izbūvēto augšstāvu. Te no trīs gadu vecu­ma dzīvojis gleznotājs un zīmēšanas skolotājs Edgars Buka (1928-1995), apglabāts Bērzaines kapos Cēsīs."

Bagātīgs ezera krastu nosaukumu klāsts novadpētnieka E.Ozoliņa (1929-2009) apkopots un zīmēts, Valmieras integrētās bibliotekas vietnē SAITE.

Bauņupīte, sākas 10 km no ezera Vilzēnu purvā, ietek Bauņos.

Bauņu muiža ar plašo parku krāšņi aprakstīta 1787. gadā -

Blakus šai puķu pļavai ir jauks dīķis, kurā peld gulbji un kura vidū no ūdens paceļas sala. Ja dodas tālāk, nonāk pie čalojoša ūdenskrituma, kur var atrast atpūtas solus un peldu vietu. Strauts, kurš izveidots ar kaskādēm, izlocās cauri dārzam, tajā redz tumšas, ēnainas ejas, solu, kas novietots zem augstiem, cienīgiem kokiem. Maigi burbuļojošais strauts ietek lielā ūdens baseinā uz lielā pils laukuma, kur aci priecē iespaidīga sala. Pēc tam ūdens traucas uz tuvējām mūra dzirnavām, kuru šalkšanai arī piemīt savs jaukums, lai pēc tam aiztecētu tālāk uz Burtnieku ezeru. Ja strautam seko gar kaskādēm, tad ierauga pakalnu, kas apstādīts angļu gaumē ar dažādām koku šķirnēm. Pa vēsu eju, ko veido liepu stādījumi, nonāk līdz nolīdzinātam paaugstinājumam, kas apstādīts ar skaistiem kokiem un rotāts ar plašu, no liepām veidotu paviljonu, no kura paveras skats uz dārzu. No šī pakalna nokāpj lejā uz Valmieras–Mazsalacas lielceļa, kas dārzu sadala divās daļās. Ceļotāji pārbrauc pāri tiltam, kur paveras ļoti skaists skatu punkts. Vienā pusē Burtnieku muiža, ezers, Burtnieku baznīca gotiskā stilā, priekšā dārzs un pils. Skatiens pārslīd taisnajai bērzu alejai, aiz kuras zināmā attālumā redzamas Bauņu muižas mūra celtnes lopiem. Ceļa otrajā pusē sākas angļu parks, par kuru var staigāt stundām. Šeit paveras pieci gari, ļoti plati un dziļi kanāli ar astoņām rindām augstu majestātisku bērzu. Ik brīdi var nonākt pie izpriecu mežiņiem un krūmu puduriem.

Pēc tam, kad pa šīm alejām iets kādus tūkstoš soļus, nonāk pie Jēkaba kalna. Tur ir burbuļojoši avoti, pakalniņi, kas apstādīti ar kokiem, salas, pussalas, grotes, soli, ūdenskritumi, skārda telts, sēdekļi, krūmāji un tūkstošiem dažādu sugu koku. Tūkstoš soļu tālāk atrodas Meitu kalns, ar dažādiem kokiem apstādīts uzkalns. No šejienes strauts tek uz kanāliem, veido dārza kaskādes un piegādā svaigu ūdeni dīķiem pils priekšā, lai pēc tam ietecētu lielajā ūdenskrātuvē pie dzirnavām.

Aculiecinieks progresīvais mācītājs Gustavs Bergmanis. Jādomā ka ūdeņiem veltītais attiecināms uz Bauņupīti. Mūsdienās tā visa nav...

Kartei ZIEMEĻU VIRZIENS slīps!

Dūre (>Rūtes upīte);

Lai pāris Dabas TAKAS pie ~

Visraga taka - 

2,7 km gara dabas un kultūrvēstures izziņas taka, sākas pie Burtnieku muižas parka vārtiem, stāsta par Burtnieku muižas un parka vēsturi un ved līdz putnu vērošanas tornim Burtnieka ezera palieņu pļavā.

Ezera akvatorijā apzināti vairāk kā divi duči vārdos saucamu vietu. Mikrotoponīmi Latvijas ģeotelpiskās aģentūras Vietvārdu datu bāzē - saite -

PASKAIDROJUMS par sakārtojumu - 

Treknrakstā upes nosaukums kurai ir vairākas pietekas, tās ievietotas iekavās, sākot ar augšējo. Kur upe iztek no ezera, tie savienoti ar domzīmi. Savukārt ezerā ietekošās upes būs atsevišķās iekavās. Bultiņas apzīmē  >labā krasta vai < kreisā krasta pietekas. Aiz nosaukuma skaitlis ir garums kilometros, kā personas kods.

Rūjas pilns sateces baseins  no avotiem (pietekas >labās; <kreisās) -

>Kolkupīte8; <Sutra8 //Laņģupīte; >Silupīte8 (<Krūmiņupīte; <Veserupīte); >Raudava12; <Supučupīte5 (Lungas upīte); <Juldurga12; <Tiltgaļu grāvis; <Acupīte22, (>Maiļupīte; >Spriņģupīte; >Gulbene18 (<Kiviste (Igaunijā); >Ringas upīte; >Beigotupīte; <Maiļupīte); <Pētersona grāvis; <Baltupe; <Ķire14 (>Šēlupīte -Cepšu ez.; <Akmene (<Silene); <Kurklužupīte; >Sapraša //Pestava24 (<Maratas upīte, <Kaučupīte; <Melderīšupīte); <Linupīte; <Andrupīte)); >Virķīte13; >Palmute14 (<Krāņupīte; <Vidzemnieku grāvis); <Oļa19 (>Jungas grāvis; >Purupīte (>Riemas grāvis)); >Dabru grāvis; >Mellupīte15 (<Pakundžu gr.); >Austrumu grāvis;

shema no grāmatas Burtnieku ezers un tā upes, Reinis Cukurs

Sigurds Rusmanis, Neiepazītā Latvija - Senāk ezers bijis ļoti bagāts ar zivīm, te izrakumos atrasti līdz divarpus met­rus gari sami, kuru svars tad būtu bijis līdz 150 kg. Sevišķi gar­šīgi bijuši plauži jeb brekši, kuri sūtīti pat kā dāvana galmiem. Burtnieku pagastā dzimušais aktieris, zīmētājs un rakstnieks Rei­nis Birzgalis gan brekšus sauc maķenīt savādāk, pie viena pie­zīmējot ka "zivi breksni burtniecieši sauca par plaudi".

Tēvgāršu Silvestris, toreiz vēl būdams pašā jaunības spēkā un ziedonī. Bet neviens nav zinājis pastāstīt viņam, kā to lai izdara. Gan vīrs vienā, gan otrā gadā Jāņu naktī nogājis tepat uz Stabulītes grīvu, kur tie lielie melnalkšņi vēl tagad aug un kuplas, melnās papardes aug pari vīra galvai kā silto zemju palmas, bet ne nieka nav redzejis no papardes zieda. Gan iztaustījis zaru zarus papardēm, bet no zieda, no ziedu pumpura ne vēsts, un_vīrs, liels kā milzis, kļuvis nu aplam bēdīgs. Reiz Silvestris savas bēdas izstāstījis Aičas saimniecei, ku-... 

1954.06.01 Bitīte: Jaunajai audzei

Fr.Brīvzemnieks 1869.g. 16.jūlijā -

Atminos, ka braucām gar jauko teiksmaino Burtnieka ezeru un vēlāk cēlāmies pāri pār straujo Salaci. Atminos, ka Pantenē nobraukuši, izdzirdām no mana drauga...

foto: Burtnieks beidzas - sākas UPE! 

Savukārt Salacas iztekas > labajā krastā cits senvēstures piemineklis - Kaulēnkalns. Starp tiem dabisks sašaurinājums, kas varētu būt iztekas punkts, slieksnis citādāk neizteiktajā ezera līcī. 

Bagarējot Salacas izteku, lai pļavas gar krastiem iegūtu, tomēr tik prāta pietika un starp senākās vēstures vietām ap 200 metrus atstāja neskartus. Mūsdienās piekrastes zālēs atradās kāds zīmīgs akmens, kā šķīvis. Vienā vārdā sakot - dobumakmens.

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš