Bārtas baseins, kopā ar visu Liepājas ezeru ~
šODIENAS LĪMENIS
~ kurā savācas plaša apgabala ūdeņi, bet notece viena, uz jūru pa Ostas kanālu, senatnē pa Līvas upi.
Liepājas ezers - 6. lielākais ezers valstī, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novados. Lagūnas tipa ezers, no jūras atdala pāris 
kilometrus plats smilšu bārs. Aizaugoš, spēcīga eitrofikācija, plaši niedru masīvi, jo īpaši dienvidu daļā. Iepretī
Liepājai plašs ūdens klajums. Salas 13-15 ar kopējo platību - 36 ha.
Krasta līnijas garums - 44,6 km. Ezera gultni pārsvarā klāj dūņas, 0,4 -
1 m biezs slānis. Krasti zemi. 10 sugu zivis. Rīta piekraste spēcīgi meliorēta, vairākas pietekas pazūd grāvju tīklā polderī. Nogulsnējot upju sanesas, ūdens jūrā nonāk tīrāks!
Galvenās pietekas virzienā no Z - Ālande (Kazupe, Zoņu grāvis); Orbupe; Dorupe; Līčupe; Otaņķe; Bārta;
Salas - Attekas sala, Zirgu sala, Putnu kalva,
Pērkone - bijusī ezera noteka uz jūru 17.gs. izveidoja Liepājas ezera ūdeņi pēc Līvas upes aizsērēšanas, bet 18.gs. pēc Ostas kanāla izrakšanas Pērkone pie jūras tika aizbērta. Kādu laiku pastāvēja divas ostas abās notekās.
Ālande no Vārtājas viļņotā līdzenuma ietek Liepājas ezera ziemeļu galā Piejūras zemienē. PAPILDINĀTS-13.10.2019.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | caurtece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | m³ | |||||
| ĀLANDE | 24 | Strukule | 17 | 0,71 | Plocis | noregulēts | 241 | 5 | skandināvu osta |
Sākas Ploču purvā uz Vērgales un Medzes pagastu robežas, tek cauri Tāšu ezeram. Upes krastos atrodas Grobiņa. Ietek Liepājas ezera ziemeļu
galā. Citas Ālandes 
upes pietekas ir Kārļupīte (ietek Ālandē pie Iļģu
muižas no dienvidu puses), Aļļupīte jeb Kārlīšu grāvis (ietek pie Iļģu
muižas no ziemeļu puses), Zoņu grāvis (ietek Tāšu ezerā), kā arī Eiles
strauts (pie Tāšu ezera).
Lielākās pietekas
- >Zoņu grāvis; <Eiles strauts; <Kazupe//Kokupe7 (Cūkleja);
>Aļļupīte; <Kārļupīte11; >Cietokšņa kanāls; - Tāšu ezers
(>Andžupīte; >Vēžupīte); <Dzirnavupīte; >Muitas upe;
E.Dunsdorfs, ORDEŅA LĒŅI KURSĀ:
Līdzīgi kā Vidzemē, arī Kursā ordenis devis lēņus nevāciem. Tā 1351. gada 15. maijā mestrs Gosvins Herike253 izlēņoja 2 arklus brāļiem Mažeikiem un viņu patiesiem mantiniekiem Masey-ken suisque vēris heredibus pie Ālandes upes Iļģos pēc lēņa tiesībām — iure feodali. Viduslaiku dokumentos pirmie nosaukumi - `Barthowe`1252.gads, `U(V)dera`1592, `Birstele`1253, `Rung`1483 ar `Apschuppe`1424, `Otankke`1352, `Alandesbeke`1352, `Kyssenbeke`1458, `Zembeke`1422;
| Vairākos vēsturiskos dokumentos minēta Avotupe, kas ietecējusi Ālandē Grobiņas muižas teritorijā. (tulpjudārzs.lv) | VĒRTUMI KRASTOS - < Tāšu pilskalns; > Astronomiskais ? akmens; Aļļupītes bedrīšakmeņi; >Skābaržkalns; Grobiņas vēsturiskais centrs; |
1905 - Viena vietām diezgan dziļa upe, saukta par
Ālandi, iztek no Iļģu apkaimes mežiem pie Pērkonu saimniecības (iespējams, tag.
„Attu” mājas pie Gaviezes vai arī to tuvā apkaimē; šo upi mūsdienās sauc par
Kazupi), otra to veidojošā straume iztek no Tāšu ezera; šī Ālandes upe agrāk
bija ļoti bagāta ar zivīm un vēžiem. Lēnām tecēdama gar Rolavu, tā pietuvojas
Iļģu muižai ¼ versti
attālu, tur darbina ūdensdzirnavas, tad līkumo aiz
mācītājmuižas un Grobiņas pilsētas, kur tā uzplūdināta, veidojot ievērojamu
ūdenskrātuvi, un darbina lielākas dzirnavas, un ietek Liepājas ezerā tā ziemeļgalā.
Tālāk atrodam Iļģu apkaimē vairākus dīķus; vienam no tiem 
agrākos laikos dots
nosaukums „Karpu dīķis”, un tajā jau kādu laiku muiža ierīkojusi karpu
audzētavu, kas, cerams, dēļ netālā Liepājas tirgus arī izrādījusies noderīga un
rentabla. Zeme tālu un plaši šķiet pavisam līdzena, tikai Ālandes upē zemāk
ieplūst vairākas notekas, viena, kas agrāk saukta par „Vēžu grāvi”, apaugusi ar
jauku veģetāciju, patīkami pārtrauc labības lauku vienveidību. (pēc Grobiņas vietnes)
Dorupe ietek pāris km Z no Otanķes;
Otaņķe ietek ezerā sākoties no Vārtājas viļņotais līdzenums, 32 km gara (330/32), kritums 22 (40?!) m, sateces baseins 117 km², gada notece 0,035 km³; nes nosaukumu arī Tiltupe, Purvu upe (augštecē Gavieze). Augšgals Tadaiķu vaļņa pakājē, lejtece Piejūras zemienē, ezeru sasniedz starp Arāju un Rumbas polderi.
Baseinā dabas liegums Gaviezes āmuļi - saite Dap vietnē; vairāki mikroliegumi; dižkoki;
Pietekas <Saļu grāvis; <Prūšu strauts; <Kaķene;
Vēsturiskās ūdensdzirnavas uz pietekām; Vidustecē, kur šķērso dzelzceļš atrodas veca saimniecība ar nosaukumu Kaņieri...
Jauna pastaigu taka izveidota 2019.gadā, no Pilsdrupām līdz Priedulāju tiltam, pārmaiņus pa abiem krastiem. Saite Grobiņas vietnē.
Bārta teka uz Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu Kursā. Sākas Lietuvā ar sazarotu pieteku tīklu Žemaitijas augstienes paugurainēs Pluņģes rajonā (lietuviešu: Bartuva). PAPILDINĀTS - 13.09.2021.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| BĀRTA | 98 (47) | Nīca | 156 | Lietuvā | | | 2016 (1203) | 0,69 | izlīdzināta plūdu notece |
Sākas ūdensšķirā ar Ventas < Varduvu un Minjas upi, 500 pēdas augstā vietā. Pirmās 15 werstes līdz Mosedas miestam nokrīt lejā 350 pēdas (1906). Latvijā ietek starp Vārtājas viļņoto līdzenumu un Dunikas pacēlumu. 
Latvijas teritorijā kritums tikai 9 metri, no kuriem beidzamiem 20 km paliek vien 2,5 m.
Ietek Liepājas ezera dienvidu galā un turpina tecēt veidojot ezerā Bārtas kanālu.
Sateces baseins veidojas
Rietumkursas augstienes Embūtes un Bandavas paugurainē.
Straumes nestās sanesas
iztekot ezerā
nogulsnējās, veidoja deltu ar seklām attekām, kuras apgrūtināja noteci lielos palos. /Ar stipru jūras vēju ezera un upes galā līmenis parasti cēlās 4-5 pēdas, palos Bārtā līdz 12 pēdām. LKV1928/ Vēl 20.gs. beigās pēc ziemas veidojās ledus sastrēgumi un applūdumi.
/Dažreiz ūdeņiem bagātos pavasaros pārplūst ūdeņi no Sventājas, I.Rieksts1994/.
Totāli regulēta lejtece 1932. - 1937.g., mainot visu dabisko ūdeņu kārtību. Līdz ar to Bārtai no 7,5. km izveidota jauna gultne, kas ir 50-90 metrus plats kanāls; pa < paliek Vecā Bārta. Apkārtējās platības meliorētas,
1950-70. gados
ierīkoti polderi, iztaisnota un ieslēgta dambjos 10km posmā, sākot ar jauno Ječupes ieteku.
Bijusī pieteka Tosile (ar pavārdu Ječupe, 30 km gara), pārvērsta līdz nepazīšanai. Mazākas upes polderos pazuda vispār - Beitiņa, Kazupe; veidojās Holandes piemērs?! Hidroloģisko režīmu reģistrē kopš 1920 pie Nīcas, no 1949.g. pie Dūkupjiem. Sākot ar Skodu notika pludināšana, laivu un kuģīšu satiksmi traucēja vairāk ezera seklums, ne upes apstākļi. /Augšgalā Bārtas baseins savienots ar Minijas baseinu pa Erlu, kanāli un Salantu. LKV1927/.
Lielākās pietekas (A-Z), > labās, < kreisās -
>Apše; >Elkupīte; >Kārklupe; >Ķiburu strauts; >Loba; >Vārtāja; <Dobupe; <Erla; <Ječupe28; <Lankupīte; <Melnupīte; <Naudupe; <Roļu upe; <Sargupe; <Tosele6,2;
Lietuvas laivojamo upju vietne - upese.lt
Pirmo reizi dokumentos Bartha 1252.gadā; kartē nosaukums upei Barchwa flu. sastopams 1546.g.
Kr. Barons 1859.g. - Bahrtes u. uzņemm Apschuppi un Wartajes uppi un eetekk Leepajas ezerâ.
Bijusi Kalētu, Dunikas un Bārtas pagastu robeža (1940.g.).
DZIRNAVAS - tikai vējenes un uz pietekām;
Dabas liegumi sateces rajonā - Dunikas skabaržu audze; Ķirbas purvs; Rucavas īvju audze; - saites meklēt Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē. | Video Dūkupju ūdenskritums - https://www.youtube.com/watch?v=YwODhmN4yKc | VĒRTUMI KRASTOS - piemineklis ministram J.Birzniekam; Vīles tilts (1916.g.); |
Tosele, Tosile, bijusi Bārtas lejteces lielākā pieteka, 
30 km gara un sākās Ķirbas purva ziemeļmalā. Reiz vecos, vecos laikos, kad ļaudīm pietika biežos plūdos mērcēties, tie nolēma Upi pa taisnāku ceļu nolaist netālajā Ezerā. Tikai nepadomāja gan, ka Ezers blakus Jūrai stāv, un to tad nolaist nav kur. Upi tās līkumos, kā ierasts, sauca dažādos vārdos - Ignata, Ječupe, Kristupe. Tad nu liekais upes augšgals kļuva par Ječupi, bet atdalītais lejasgals kopā ar citiem dumpīgiem ūdeņiem par Kanālu. Tik vienkārši jau gan viss nava, taču mūsļaudīm tas prātiņš citur liekams, lai vēl visos grāvjos jēgtu ko. Ne vairs mūsdienās Ķirbas purva, ne Meķezera, ne īsti kādas upes kura tecētu pašas krastos. Ko NU? Tā daži turpināja dzīvot Tosiles krastos, kamēr tie kas brauc ciemā, meklē Ječupi. Kā viņi satiekas, nezinu...
Jau sen bija projektēts Leepajas ezerā padziļināt kuģošanai noderigu ceļu, lai tvaikoņu satiksme nebūtu jāpārtrauc. Tagad Leepajas ezers un Bārta normālam ūdens līmenim pastāvot, rada 25 —35 kilometrus garu ūdensceļu. (M.Skujenieks1922).
Lielākā upe, kas pagastam tek cauri, ir Bārta. Tā nāk no Durbes lankas, uzņem kreisajā pusē Vārtaju un tek cauri lielajām Tadaiķu un Virgus lankām, pie kam to katrā pagastā sauc savādi: Tadaiķos par Tadaiķu, Virgū par Virgus un Kalētos par Kalētu upi. Šī daudzvārdainā upe savienojas Bārtas pagasta robežās ar Skodas upi un dabū tad jaunu nosaukumu — Bārtas upe. (J.Janševskis, Nīca1928)
Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.
46,8. km ietek Apše, saukta arī Apša, > labā pieteka uz Latvijas un Lietuvas robežas.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| APŠE | 45 (20) | 37 | 365,8 (233,1) |
Garums 40 km (20 km Lietuvā, 20 km - robežupe), baseina platība - 357 km², kritums 37 m. Augšteci Lietuvā sauc par Veretu. No kreisās puses lielāku pieteku nav, no labās ietek Kalte (Lietuvā), Sārte, Vidvide un Ruņa; Kalētu pilskalns > krastā.
Lielākās pietekas - >Āžu upe; >Kalte; >Ruņa; >Sārte; >Vidvide; <Dabrupe; <Lendima?; <Spigina;
KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Liepājas rajons, 2011; karte mērogā 1 : 100 000 (kilometrs centimetrā).
Ruņa ir upe Latvijā, Apšes > labās puses pieteka.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| RUŅA | 31 | 117 | 185,8 | augšgala sen-ieleja |
Viena no straujajām Latvijas upēm — tās kritums ir 117 m jeb 3,8 m/km. Upe ļoti līkumaina, tek pa mazskartu kanjonveidīgu ieleju, kurā sastopamas platlapju un skujkoku audzes. Tek cauri Ruņupes ielejas dabas liegumam. Lejtece regulēta 1951-52-54. gados mainot gultni, un tagad ieteka notiek pa diviem zariem - <Vecā Ruņa (<Vidvide); >Jaunā Ruņa (>Žagāre); ...VARBŪT, jo ūdeņi it kā nekrustojas?, agrāk nekrustojās!
Lielākās pietekas - > Kauliņupe, >Augustupe; <Sprecele; <Dakterišķe;
Apraksts dziedava.lv par Ruņas ielejas dzīvi un dabaspētnieku aizkulisēm.
DZIRNAVAS - Vaiņodes p., Bātes dz., U, T, w, v, z, īp. Muskata mantin.; Elkuzemes dz., M, Ip. Straume; Hūna dz., E, w, z, Ip. E. Hūns; Meldefi, U. ip- L. Serers, n. E. Vegners; Pļaviņu dz., U, z, Ip. P. Gulbis; Piepju dz., U, īp. B. Beķers; (A.T.85)
45,7. km ietek < Roļu upe, garums 5,7 km ar grāvjiem;
42,3. k ietek > Pupupe jeb mūsdienu "izpildījumā" - Pūces upe?...
39,5. km ietek <Sargupe, kurai nosaukums pirmo reizi dokumentos Sankuppe 1545.gadā; garums 6,3 km;
34,4. km ietek > Vārtāja, pieteka Dienvidkursā. Izceļas Rietumkursas augstienes DR daļā, Embūtes un Bandavas paugurainē; sateces baseins atūdeņo arī Vārtājas viļņoto līdzenumu kuru šķērso ledus laikmeta Durbes - Vārtājas senieleja, Liepājas rajonā. Ūdensšķirtne ar Ventu un Durbi.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| VĀRTĀJA | 81 | 83 | Sepenes ezers | 88,5 | 541 | 0,195 | Vartaghen 1258.g. |
Sākas no Sepenes ezera Bandavas paugurainē uz Aizputes un Vaiņodes novadu robežas. Ezerā no dienvidiem ietekošā Strīķupe dažkārt tiek uzskatīta par Vārtājas augšteci. Līdz Bunkai, izteikti līkumojot, tek rietumu virzienā. Pie Tadaiķiem pagriežas uz dienvidiem un tek pa Durbes-Vārtājas senieleju Vārtājas viļņotajā līdzenumā (dabas apvidus - pāreja no augstienes uz Piejūras zemieni). Sākumā tek starp Bušupu kalnu un Vaidu kalnu (R.Avotiņa98). Uz upes uzstādinātas vairākas 
ūdenskrātuves — Velēkšņu dīķis, Krotes dzirnavezers (13ha) un Bunkas dzirnavezers Bunkā. Pie Vārtājas pilskalna upi šķērso autoceļš P106. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Krote, Bunka un Krūte.
Pietekas no iztekas - Strīķupe (>Tīreļupe) -Sepenes ezers; >Melnezers; <Blažģu ezers; <Ādģēre8 (<Remese; <Čikste); >Padones strauts10 (<Kalējupīte; <Plūģupīte /Dubļu strauts; >Vecvagaru strauts (>Vecupe?)); >Dreimaņu grāvis; <Virga29 (>Lībjupe; >Dobeļupe; >Niedrupe; >Melnupe (<Lašupe)); >Olupe; <Bruncu upīte; <Birztala25 (>Leinupīte; >Braucupe (<Zāģupe (>Cīruļupe)); >Roļu str.); >Pūšļupe//Krūtes strauts; <Lejas grāvis; >Gravas upīte;
Vārtājas ieteka Krūtes pilskalns; foto:Gatis - wondermondo.com
Savā tecējumā vairākos gabalos Vārtājas krasti robežo Aizputes un Liepājas apriņķu pagastus - > Kalvenes pret < Asītes un Kruotes; Kalētu un Purmsātu, Virgas, Gramzdas un Bārtas. Pati lejtece saskaras ar Pērkuones pagastu - senas svētvietas spilgtu liecību. (1940.g.).
| Rolanda Lebussa senielejas 2006.g. apraksts VidesVēstīs; Blažģu ezera kokvardes liegums - saite DAP vietnē; | ATSKAŅU CHRONIKA - XIII gadsima beigas Ar nodomiem it kristīgiem / tie jāja nu uz Vārtājiem - / tā kāda pils ir nosaukta. / Bet tūlītās tos saņēma / tur neģēlīgā kārtā ciet / un neļāva vairs projām iet / no turienes ne šā, ne tā. | VĒRTUMI KRASTOS - Vārtājas pilskalns; Krotes pilskalns, Šalku Zviedru kapi - pilskalns; |
Atis Kronvalds (1837. — 1875.) Jaunlatvietis, pedagogs, valodnieks. Dzimis Liepājas apriņķa Krotes pagasta Lejasmiķos, Plūģupes / Dubļupes ieleju sadurā, drēbnieka (vēlāk pusmuižas rentnieka) ģimenē. Pāra gadus pēc Ata piedzimšanas viņa vecākus atrodam jau citā dzīves vietā — Kalnakrotes mazmuižā (Vidsmuižā), kur tēvs Kristaps kļuvis par lopu nomnieku un modernieku. (A.Baumanis39)
Strīķupe ir Sepenes ezera pieteka Vaiņodes un Priekules novados. Izteka - Embūtes pagasta dienvidrietumos. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Sepenes ezera dienvidos. Lielākā pieteka — Tīreļupe. Dažkārt Strīķupi uzskata par Vārtājas augšteci. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas.
Virga ir Vārtājas < kreisā pieteka Vaiņodes un Priekules novados.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| VIRGA | 29 | augšgalā Elka | 134 | R no Mušu k. | 144,2 | 0,051 | |
Uz Virgas upes izveidota Prūšu ūdenskrātuve Virgas pagastā. 2000. gadā šeit uzbūvēta neliela hes. Līdz 1980. gadiem uz Virgas upes bija vēl divas ūdenskrātuves: Daļģu dīķis un Priekules dzirnavu dīķis.
Lielākās pietekas — > Melnupe16 (Lašupe); >Niedrupe8 ; >Dobeļupe7; >Lībjupe~5;
Birstala (arī Bērstele, BIrstele, Birkstala) ir Vārtājas kreisā pieteka Dienvidkurzemē. Sākas Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē uz austrumiem no Kalneniekiem Priekules pagastā.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| BIRZTALA | 25 | B ? | 78 | 94,3 | 0,032 |
Vārtājas novada centrs krīt kuršu, žemaišu un vācu kaujās 1260.g. Pirmam pasaules karam ierodoties Latvijas teritorijā, Kurzemē pēc Liepājas ieņemšanas 1915.g. 8. maijā, nocietina pieejas gar Bārtu un Vārtaju. Brīvības cīņās 1919.g. kpt. Plēves grupa 19. novembrī ieņem pozicijas Vārtajas krastos Liepājas ceļu nodrošinašanai. Pie Vārtājas 1945. g. pavasara šķīdonim sākoties krievu uzbrukums palika dubļos.
DZIRNAVAS pietekās - Bunkas p., Bunkas dz., U, E, w, īp. K. Birziņš;
27,9. km pietek > novadgrāvis ar nosaukumu `Elkupīte`;
25,7. km ietek < Naudupe ar sākumu kopīgi pie bijušās Tuoseles avotiem;
23,5. km ietek > Kārklu upe 7,7 km, ar Puļķupi 6,7 km; lejējie 2,9 km dabiska gultne;
22,6. km Plostinieku dambis, > kempings Ods; 22,7. km ietek > Vilkupe; Vīles tilts - bijusī šaursliežu dzelzceļa 1916.g. objekts;
>Ķīburu strauta ieteka Bārtā; foto: Gatis - wondermondo.com.
19. km ietek Ķīburu strauts pie Dūkupju mājām, citiem Ķiburupīte ar 12,7 km garumu; tur arī ūdenskritums.
9,9. km < pievienots novadkanāls `Ječupe`, savienots ar vēsturisko Tuoseles noteci; jaunums tā sateces rajonā - ģeotelpisko datu Aģentūrā izdomāts Toseles (Ječupes) augšgalu vēl pagarināt likvidējot divus citus nosaukumus. "Uzlabojums" padumjā standartizācijas manierē...
8. kilometrs pirms ezera, < Nīcas ciems; 
BĀRTAS sateces baseins (A - Z) -
>Angina?; >Apše45 (>Āžu upe; >Kalte; >Ruņa31 (>Kauliņupe, >Augustupe (>Varķe); <Sprecele; <Dakterišķe; >Žagāre); >Sārte; >Svaru strauts (<Cedve); >Vidvide; <Dabrupe; <Lendima; <Spigina); >Elkupīte; >Kārklupe //Puļķupe (>Melnupe; >Poļu gr.); >Ķiburu strauts (<Nullenes gr.; >Zvirgzdupe); >Loba; >Vārtāja64 (>Padones strauts10 (<Kalējupīte; <Plūģupīte /Dubļu strauts; >Vecvagaru strauts); >Dreimaņu gr.; >Pūšļupe //Krūtes strauts; >Gravas upīte; <Ādģēre8 (<Remese; <Čikste); <Virga29 (>Melnupe16 //Lašupe; >Niedrupe8; >Dobeļupe7; >Lībjupe~5); <Birztala25 (>Leinupīte; >Braucupe (<Zāģupe (>Cīruļupe)); >Roļu str.); <Lejas upe; <Strautiņu upe); >Vilkupe; <Dobupe (<Lankupīte; >Kūlupis); <Erla; <Melnupīte; <Naudupe (<Kalvaitu gr.; >Bumbuļu upelis3,3; >Dzintaru gr.); <Roļu upe; <Sargupe; <Tosele /Ječupe22,26; Lankas gr. (<Vives upe; <Deju grāvis); <Avenišķe >Roļu gr.); <Vecā Tosele /Kristupe; < un + visādu polderu kanāli...
Bez tam no filologu vākumiem tādi pazaudēti nosaukumi kā Rūdupis un Raudupis <kreisā pusē Bārtai, Kaņieres upele Nīcā; Aiznaķis, Balkupe, Plasta, Stulbā (Pērkuonē); Celmupis, Zvirgzdupe, Uozolupis (Dunikā); Ķintupja grāvis un Puošines grāvis - meklējami nosaukumi!
Liepājas ezers - liels ezers Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novados. Lagūnas tipa ezers, no jūras atdala vairākus kilometrus plats smilšu bārs. Spēcīga eitrofikācija, aizaugošs, plaši niedru masīvi, jo īpaši dienvidu daļā. Iepretī Liepājai plašs ūdens klajums. Ap 15 salu ar kopējo platību - 36 ha. Krasta līnijas garums - 44,6 km. Ezera gultni pārsvarā klāj dūņas, 0,4 - 1 m biezs slānis. Krasti zemi. 10 sugu zivis.
Nosaukums pirmo reizi dokumentos Lyva 1291.gadā;
Galvenās pietekas virzienā no Z - Ālande (Kazupe, Zoņu grāvis); Orbupe; Dorupe; Līčupe; Otaņķe; Bārta;
<Vec-Bārta; -Bunkas dzirnavu ezers (<Robežnieks);
Būtisks ainavu veidojošs apstāklis ir uz ezeru upju nesto vielu nosēšanās. Jaunākajā ģeoloģiskajā laikmetā nogulu uzkrāšanās ir atdalījusi Tuosmares ezeru (Ālandes ietekme) Z gals, un tagad jau pilnībā izzudušo Meķes ezeru (Bārtas ietekme) D galā.
Liepājas ezers un tās piekrastes pļavas ir dabas liegums un kopš 2004. gada Natura 2000 teritorija.
1697.—1703. gadā izrakts kanāls, kas savieno ezeru ar jūru, jo dabīgā ezera notece piesērē ar smiltīm. Tā kā Liepājas pilsētas teritorijā gruntsūdens slāņos notikusi jūras sālsūdens intrūzija, pilsētas ūdensņemšanas vietas izbūvētas tālāk iekšzemē, tai skaitā Liepājas ezera otrā krastā. Šīs ūdensņemšanas vietas ar pilsētu pāri ezeram savieno ūdensvads. Laivu bāze atrodas dienvidos no Liepājas, "Reiņos". Ezerā notiek niedru pļaušana. Ezera dienvidu daļā ir izveidots liegums. Putniem nozīmīga vieta.
Olafs Gūtmanis, Ejam kuršos, ejam līvos... (Kurzemes Vārds 28.02.2003.)
"Manā
priekšstatā, un es līdz šim neesmu atradis rakstos ticama skaidrojuma,
ir šaubas par Līvas un Bārtas upju vienlaicīgu pastāvēšanu. Divas upes
līdztekus taču nevarēja tecēt?! Līvas upes gultne daudzmaz iezīmējas. No
grīvas puses (tā un Līvas ciems varēja atrasties, kur Vecie kapi),
dodoties pa straumi augšup, nonāca Līvas laukumā, kur manā bērnībā vēl
rēgojās resns pālis, pie kura reiz kuģi sieti, tad iepretī Centrālajiem
kapiem abas vecās dūņainās Līvas upes palienas, Pērkones kanāla vieta
un, iespējams, senā venternieku taka, kas cauri grāvim (tas vietumis
atgādina upīti) aizved līdz Maiļu ragam un tam cauri vēl tālāk līdz
Melnezeram un Reiņu stūrim. Kādreiz Tosele, tagad vien grāvim līdzīga
vecupe, iztecēja no Meķu ezera. Pa Ālandi kuģoja līdz Grobiņai, pa Tebru
līdz Aizputei".
ATTĒLS
- augšas malā vēl pietrūkst Tosmares ezera, lai varētu pilnībā
iztēloties piekrastes mitrājus pirms gadusimtiem līdz Sventājai
(lejasgalā).
Skābaržkalns Alandes pierakumā; foto: Gatis - Wondermondo.com;
Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš