Saka un satekupes ~

Saka ir Tebras un Durbes koptekupe Kursā, Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Pāvilostas novadā. Ar satekupēm atūdeņo Rietumkursas augstienes daļu līdz pat Liepājas - Rīgas šosejai. Vēsturiskas ostas vieta.                                                                                        Nesajaukt ar Saku  - Daugavas < atteku!                                                                                                        PAPILDINĀTS - 07.12.2020.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 S A K A6,5   0,4~0,1  sateka  kuģojama11100,34jūŗas līmenī
Upes gultne diezgan dziļi iegrauzta līdzenuma platformā; kritums 1,6 m. Viss notekas apgabals 1142 km² (LKV1939). Tek pa Piemares līdzenumu 6 km garumā un Pāvilostā ietek Baltijas jūrā. Upe gultne atrodas 5-6 m dziļā ielejā, krastus veido kāpas. Kritums jūras līmeņa un noteces svārstību dēļ ir mainīgs. Upes platums ir no 25-30 m sākumā līdz 45 m grīvā (A.Zīverts95). Senākā osta bijusi Durbes grīvā. Grīvā izbūvēta zvejas osta ar moliem. Tie arī aiztur dabisko piekrastes straumi, kādēļ sanesām nepieplūstot arvien vairāk tiek grauts Jūrkalnes stāvkrasts.

Vēsturiskā Sakas osta atradās dziļāk iekšzemē, tālāk no piekrastes. Tā tad ir tā vieta, kur meklējami  nogremdētie kuģi un zviedru laika akmeņu aizbērumi. Kaut ko protams tīrīja 20.gs. pirmajā pusē.

Pietekas >labās - >Mindes orga; > Malduguņu orga; < kreisās - <Torka orga; <Remšvalks;  (vietējie saka - tikai uOrga!); arī Remšu valks, Remša valks, Remešvalks - (VDB Lģia).

Upi šķērso autoceļš P111 un pamestais Liepājas—Ventspils dzelzceļš. Varat vērot Pāvilostas skatus ik brīdi - webkamerās.

Viduslaiku dokumentos - `Durben`1230. gadā ar `Karvenbeke`1350; `?Ylmede`1253, `Tebbere`1338 ar `Scaldum`1386 un `Suvene`1350;

Sakas upei un šīs upes lejgalā izveidotai ostai liktenīgs bijis 1658. gads. Tad sācies poļu - zviedru karš. 1659. gadā tie iebrukuši ari Sakā, nodedzinājuši preču noliktavas, "mazo pilsētiņu" pie Sakas ietekas jūrā un Sakaslejas (Sackenhausen) pili, kas atradusies 4 km no jūras. Sapostīta ari osta. 1660. gadā Olīvā (pie Dancigas līča) poļi un zviedri slēguši miera līgumu. Ievērojot Rīgas pilsētas prasības, tad ticis noteikts, ka Sakas upe aizberama akmeņiem un visas ostas ierīces iznīcināmas. Tā tas ticis ari izdarīts. Visas pussapostītās ēkas un krastmalas nostiprinājumi kopā ar lieliem akmeņiem samesti Sakas upē. Upe kļuvusi kuģniecībai nederīga. (Ludvigs1967).

Nosaukuma vietējā nozīme - `sveķu` upe; tautas prātā tas saistīts ar zirglietu, itkā pēc satekas formas, un tā arī šur tur publicēts.

Tebra ir Sakas > labā satekupe no Bandavas pauguraines caur Apriķu līdzenumam uz Piejūras zemieni, Aizputes un Pāvilostas novados.

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.kanālskm² km³
 TEBRA 69 93   Podnieku ezers93,8 1,31 km 584,6 0,18 

Sākas kādā ezerā Kalvenes pagastā 91,6 m vjl. Augšdaļā tek pa augstienes muguru izmantojot ledus laikmeta ieleju, vietām 30 m dziļu. No iztekas līdz Aizputei 21 km nokrīt par 49,0 m.; līdz Lažas ietekai 3,5 km kritums 0,3 m.; līdz Alokstes ietekai 11,5 km nokrīt 22,0 m. Šajā posmā trīs dzirnavas. Zemienes posmā 30,0 km kritums 18,7 m. Viss notekas apgabals 597 km². (LKV1939). Upes tecējuma lielākā daļa atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē un Apriķu līdzenumā, lejtece Piejūras zemienē. Upes vidustecē izteikta ieleja, kas sasniedz 10 - 20 m dziļumu. Vietām devona dolomītu atsegumi. Saplūstot ar Durbi izveido Sakas upi. Daudz dīķu. Aizputē ierīkota ūdenskrātuve (Dzirnavdīķis), vēsturiskais Akmens tilts. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Aizpute, Štakeldanga, Apriķi. Upi šķērso autoceļš P112.

VĒRTUMI krastos; Dzinteres pilskalns; pilskans pie Kalnariņķiem; 

Lielākās pietekas - >Alokste44; >Laža16; >Lāču upe?; >Āžu valks; <Karalanka; <Grāpste14; <Belzēju valks; <Teņņu valks;

Pieteku pietekas no iztekām - Podnieku ez. (Stulbe); <Kara-lanka; <Metupīte; <Pora grāvis; >Laža16; <Muižarāju valks; >Alokste44; <Grāpste15 (<Mālvalks3,95; <Mālvalks2); <Brašu valks; >Sārkanvalks; <Jēkabvalks; >Saļienas orga (>Štaigutu valks); <Suveju valks; <Ažu v.; <Belzēju v.; <Āpu v.; <Kāvūžu valks; >Diņu orga;

Alokste ir Tebras < kreisā pieteka no Kalvenes-Pelces paugurgrēdas Bandavas paugurainē Aizputes novadā.

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.kanālskm² km³
 ALOKSTE 48,5 73   Tīdu ezers100,6  17,64 km292,3 0,09 

Iztek no Tīdu ezera Kalvenes apkaimē. Vasarā izteka izsīkst. Upe strauja līkumaina, stāviem krastiem izteiktā ielejā. Skaitās ne-meliorēta, lai gan krastos lauksaimnieciskas teritorijas. Baseinā daudz zivju dīķu (ELD94). Tek gar Kazdangu, ieteka pie Apriķiem. Nosaukums sastopams kopš 13.-14. gadsimta - Alouste, Allauxte (LKV). Pirmā mājvieta >labajā krastā Alokšņi. Tek caur Kazdangai, te dzirnavas. Regulēšana notikusi 1954.-55., 1963,g., un 1972.

Lielākās pietekas - <Skalda18 (<Lapupe14);

Pieteku pietekas no iztekām - <Piņķupīte; >Mīsika; >Vaipa (>Pūņu d. -Maiķu valks); <Akmeņvalks; <Bērzu valks; >Brūžupīte; <Skalda18; (>Elkupīte; >Lapupe14 //Turlava \kļūdaini\ (>Gulvalks); >Ķikuru ezers - Raudiņa4; >Krāvalks);

Agrāk Ķīkuru ezers notecēja uz A pa garāku ceļu. Tāpēc nosaukums `Raudiņa` atbilst ūdensnotekas posmam no Vangravas pļavām/laukiem līdz ietekai ezerā. Visā garumā upīte noregulēta 1959.g., kļūstot īsāka nekā 5 km.

Vaipas sākums, augšgals Valtaiķu- Sieksātes paugurgrēdā;

 Dabas liegumi
< Tebras ozolu meži; > Sakas grīņi;
< Dzērves-Bērziņu avoti;
 Dzinteres pilskalns pēc E.Brastiņa, 1922.g.
 VĒRTUMI krastos;
< Valātas pilskalns Kazdangā, tam pretējā, > krastā Baznīckalns;
Kazdangas muižas parks; upē atrodas Joda akmens (K-1994).

Rīmju chronika - "...ein burc, was Sintelin genant..."

Starp Alokstes < pietekām - Akmeņvalku un < Bērzu valku - Rokaižkrogū dzimis Fricis Brīvzemnieks, pirmais latviešu folklornieks (1846-1907), piemiņas akmens.

Bijušas Mosfiļm pilnmetrāžas flmas fragments YouTube - https://www.youtube.com/watch?v=Yekkw5m_31A 

Grāpste, Ilmade, arī Grabste, Grapste, Grābste, 17 km ir  Tebras < kreisā pieteka. Tek pa Aizputes novada Lažas, Aizputes un Cīravas pagastu. Ietek Mālvalks. Pie Grāpstes ietekas Tebrā atrodas Dzintares pilskalns. Netālu, bijušās Maz-Dzērves muižas Elkalejās dzimis Neredzīgais Indriķis (1783.15.10-1828.24.01.), mūsdienās Elki/Jaunelki. Pamatnosaukums īpatni ieguvis kādas augšteces muižiņas vārdu, kurpretīm 13.gs. variants pagrimis. Vēl sliktāk - tā sakropļojums (Il-mute) pārvietojies krietni tālāk uz Durbes < krastu..!

Metupīte ir 6 km gara Tebras < kreisā pieteka Aizputes un Durbes novados. Iztece Aizputes pagasta galējos dienvidautrumos. Tecējumā met loku pa Šlampu purva rietumu malu. Ietek Tebrā pie Metiem.

Pora grāvis ir 4,5 km gara Tebras < kreisā pieteka Aizputes novadā, uz dienvidiem no Rokasbirzes. Tek dienvidaustrumu virzienā. Ietek Tebrā iepretim Tebrām.

JS logo ar saiti uz kartes produktu-


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Liepājas apkārtne, 2011; karte mērogā 1 : 100 000 (kilometrs centimetrā).


Durbe ir upe Kursas rietumos, < labā Sakas satekupe Durbes - no Vārtājas viļņotā līdzenuma. Iztek no Durbes ezera, Vārtājas senielejas Z daļā.                                                                                                                                                                                                 ŪDENSLĪMENIS CĪRAVĀ

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.kanālskm² km³
 DURBE 47 \Duorbe\ 22 0,47 Durbes ezers 12,37 km 5020,161 

No Durbes ezera līdz Cīravai 20 km kritums 9,0 metru, līdz Mazupei 10,0 km kritums 2,5 m, līdz Skas sākumam 18 km un 10,3 m. Notekas apgabala platība kopā ar Durbes ezera (pietekām) 513 km². (LKV39). Līdz Daidzei (pirmos 5 km) tek pa strupu vecielejas gabalu, tad laužas cauri morēnu apgabalam līkumotā erozijas ielejā; Pie Cīravas uzņem kādu sānupi un pieņem tās virzienu, pagriezdamās taisnā leņķī uz zr-r. Lejasdaļā apvienojas ar Tebru par Saku. Lejasgalā dziļa un ap 40m plata. Durbe un tās pieteka plostojama. (LKV28). Notekas apgabala platība, Durbes ezeru ieskaitot 513 km² ; kritums 21,8m. Augštece no ezera Durbes-Vārtājas senielejas Z daļā. No Cīravas pieņēmusi > pieteku Cepļupi pagriežas uz R un ieplūst Piejūras zemienē. Krastos atrodas Dunalka un Cīrava. Satekot kopā ar Tebru veido Sakas upi. Pēc Durbes upes regulēšanas 1929. - 1930.g. un 1961. - 1964.g. ūdens līmenis krities. VMPI projekts (1960.g.) paredzēja slūžas uz Durbes upes, bet tās nav izbūvētas. Sakas upes shēmā (1971.g.) bija paredzēta ezera līmeņa regulēšana, izbūvējot slūžas un dambi, un poldera būve. (Avots: VMP.) Senielejas krastos vairāki senču pilskalni. Tek cauri Durbes novada Dunalkas pagastam, Aizputes novada Cīravas pagastam un Pāvilostas novada Sakas pagastam.

Sānupes pēc LKV28 (6084) pa labi: Zīles upe, Ašuvalks, Mazupe un Kažokpelce; pa kreisi : Ilmade, Kazupe, Kārpa, Lakšupe, Gārde.

Lielākās pietekas - >Akmene15; >Dubeņa14; >Cepļupe10; <Ilmuts6; <Aistere6; <Kazupe6; <Kārpa8; >Lāņupe17; >Rāvene9; >Rudīte10;

 Dabas liegums Durbes ezera pļavas; < Grīņu dabas rezervāts;

Rolands Lebuss - VidesVēstis; Upju vizītkartes - Lāņupe; 2006.

Rolands Lebuss - VidesVēstis; Upju vizītkartes - Durbe; 2006.

  VĒRTUMI krastos;
> pilskalns Blieķakalns;
< Elka kalns;

Lāņupe, arī Vecpils upe, Raģupe - sākas starp Krusātas-Drogas un Ilmājas-Stroķu paugurmasīvu, ietek Durbes ezera A galā.

pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.kanālskm² km³
 LĀŅUPE17 Raģupe      12,26 km  

Lejtece senielejā, kuras > krastā pie Vecpils Susku kaļķiežu iegulas - bijušās raktuves. Lejtecē (5,9 km), un līdz ar to ezerā, augstu piesārņojuma līmeni nodrošina B kategorijas atļauja... Avots: (ezeri.lv). Pietekas >Dupļupe5; <Rasūte; >Ķiepa;

Rolanda Lebussa apraksts VidesVēstīs; 

Akmene, agrāk arī Vičupe vai Vīčupe, ir upe Kurzemes rietumos, Durbes > labā krasta pieteka Durbes un Aizputes novados. 15 km/29,9 km² Sākas mežainā apvidū Vecpils pagastā uz ziemeļiem no Lekšiem, plūst ziemeļrietumu virzienā pa Bandavas pauguraini un Apriķu līdzenumu. Durbes upes krastos Cīravā, parādās Akmenes svītas iesārtā dolomīta atsegumi; atrodas Dunalka un Cīrava. Lielākās pietekas ir Melnupīte un Ašvalks (abas kreisās). Šķērso autoceļus P112. Ietek Durbē pie Akmenes Cīravas pagastā.

Cepļupe (arī Cepļa upe, Kleperu upe) ir Durbes > labā pieteka Aizputes novada Cīravas pagastā. 10 km/ 15,4 km² Sākas meža masīvā ziemeļos no Mariju ciema pagasta austrumos. Plūst ziemeļrietumu—rietumu virzienā pa Apriķu līdzenumu. Ietek Durbē Cīravas ciemā. Upes augštecē pie Kleperiem uzstādināti vairāki zivju dīķi, lejtecē — Cīravas dzirnavu dīķis.

Mazupe ietek < kreisā pusē pie Atupiem, Atupjiem (tāpēc vien tas nenozīmē, ka upei arī nosaukums ir `Atupe`!) Kādus gadus pirms pēdīgā pasauls`kara, mežu departaments pārdēvēja savus īpašumus. Tā Atupji kļuva par "Atupes", un jau pēc kara ieradās traktoristi ar "Staļinec" visu šo krūmaino purvāju, kas jau saucas Atupe, iztīrīt par sociālistisku maizes klēti. Tā īsumā. Vēsturiskā Vērgales pagasta robežās 1993.g. bija apzināti sekojoši upju nosaukumi - Ilmāde ar Lanku; Mazupe ar Kārkleja no Strāpju dīķa, Pagāze un Spalvene uz jūŗjas pusi, Pluoča upe. Vairums kļuvušas par novadgrāvjiem.

Durbes pieteku pietekas no iztekām -

(ZA >Lāņupe17 (>Dupļupe5; <Rasūte; >Ķiepa); (D <Trumpe6) -Durbes ezers-; <Aistere6; >Rāvene9; <Milda/Ilmuts10 (<Lankas grāvis); >Akmene15 (<Melnupīte; <Ašvalks); <Glemžvalks; >Dubeņa14; >Cepļupe10 (~Dzērves-Bērziņu avoti); >Rudīte6; >Pilsnika (<Kraukļu valks); <Gārde7; <Mazupe6 (<Kārklleja); <Andreviču valks (<Sūriku valks); >Laumaņu valks; <Kārpa8 (>Mazā Kārpa); <Kazupe);

VĒRTUMI baseinā - Susku avotkaļķu atradne; Vecpils kuršu pilskalns, kapsēta; Dižlāņu Elka kalns; Drogas pilskalns;; Elka p[ie Kupšiem; Vecpils parks;

SAKAS sateces baseins - >Mindes orga; >Malduguņu orga; <Torka orga; <Remešvalks;

>Tebra 69 (<Stulbe; <Karalanka; <Metupīte; <Pora grāvis; >Lāču upe; <Muižarāju valks; >Laža16; >Alokste44 -Tīdu ezers (<Piņķupīte; >Mīsika; >Vaipa (>Pūņu d. -Pūņupīte?; Maiķu valks); <Akmeņvalks; <Bērzu valks; >Brūžupīte; <Skalda18; (>Elkupīte; >Lapupe14 //Turlava \kļūdaini\ (>Gulvalks); >Ķikuru ez. -Raudiņa4; >Krāvalks1,0)); <Grāpste15 (<Mālvalks3,95; <Mālvalks2,0); <Brašu valks; >Sārkanvalks; >Orga (>Šteigutu valks6); >Āžu valks; <Jēkabvalks (<Meža līklocītis?); <Belzēju valks; <Kāvūžu valks; >Diņu orga; <Teņņu valks);

<Durbe47 -Durbes ezers- (ZA >Lāņupe17 (>Dupļupe5; <Rasūte; >Ķiepa); (D <Trumpe6); <Aistere6; >Rāvene9; <Milda10 (<Lankas grāvis); >Akmene15 (<Melnupīte; <Ašvalks); <Gliemežvalks; >Dubeņa14; >Cepļupe10 (>Dzērves-Bērziņu avoti); >Rudīte6; >Pilsnika (<Kraukļu valks); <Gārde7; <Mazupe//Atupe6 (<Kārklleja3,5); >Sūriku valks; >Andreviču valks; >Laumaņu valks; <Kārpa8 (>Mazā Kārpa); <Kazupe);

Gunta Leja, Zem dzērves spārna 2007 (Cīravas pagasts), Bērziņu avotu grupa - ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.   Dienvidrietumos no Bērziņiem, starp Dzērvi un Aizputi, skaista kāpjošu avotu grupa, kas izverd no pašu izgulsnēta baltā kaļķakmens spraugām, avotu strauts veido ūdenskritumus. Kāpjošo avotu grupa, divdesmit septiņu hektāru platībā, ar lieliem debitiem, ir saldūdens kaļķu iegulas. Lielākā daļa avotu izplūst pārveidotā reljefā - bijušajā avotkaļķu lauztuvē, līdz ar to arī avotu biotops ir ievērojami pārveidots. Ūdens ir neparasti dzidrs, cauri tam redzamas gan maziem krāteriem līdzīgās avotu iztekas, gan neparasti skaisti zemūdens augi, gluži kā lielā akvārijā. Saglabājies ari gandrīz kilometru garais grāvis, pa kuru ūdens senāk plūdis uz dzirnavām.


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!


pamatnosaukums garumssinonīmikritumsvidējaissākotne iztekastāvoklis  baseinsnotece  īpašais

km
metrim/km 
mvjl.
km² km³
           


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš