Usmas ezera pietekas ~

Pietekas ~

Tirukšupe - tek no Tirukšezera (45ha) vai arī Ilziķa, uzņem Spāri no Spārnes ezera, un lejteces daļā ir paplatināta, nemanāmi pāriet ezera Z daļas līcī, Usmeniekdangā. Sateces baseins pārsniedz 187km². Versija, ka ezera līcī ietek Spārne, Spāre...

Spāre tek starp ezeriem Talsu novada Ģibuļu pagastā un Ventspils novada Usmas pagastā.

Iztek no Spāres ezera. Izteka regulēta ar akmeņu krāvumu. Upes pašas baseins (bez Spāres ezera un Vidusupes  baseina) tikai 23,8 km². Upe tek mežainu līdzenu apvidu, gultne pārsvarā regulēta. Vidusposmā ieleja līdz pat 10 m dziļa. Lielākā apdzīvotā vieta krastos Ropiķi. Lielākā pieteka Ķipstvalks no Vieglis. Ietek Ilziķezerā.

Par `Tērukšupe` iesākts saukt 1,3 km garš Pluncezera novadu uz Vidusupi.  ietek > Vēvergrāvis. To šķērso dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II.

Vidusupe (Tērukšupe, augštecē Aizpurve?, vidustecē Cēlējupe, Jakša, Līčupe); baseins pārrakāts !!!

Tek Talsu novadā, Spāres ezera galvenā pieteka. Sākas pie bijušajiem Tērukšiem satekot strautiem/ grāvjiem no ūdensšķirtnes ar VENTAS > Abavu, un dienvidos no Stendes pilsētas. Tek galvenokārt pa mežainu apvidu Ugāles līdzenumā. Upes gultne visā garumā regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Stende, Līči, Aizupes. Upi šķērso autoceļš A10 un divreiz dzelzceļš Rīga-Ventspils.

Lielākās pietekas  - >Mālupe; >Jērstrauts; >Ratupe; <Iļļupe13; (>Briežgrāvs; >Tērukšupe15); <Kārklvalks; <Ķīļvalks; (baseins sarakāts!!!)

VIDUSUPE sateces baseins - (<Kārklvalks; >Mālupe; <Tērukšupe15 -Pluncu ez. /Briežupe (>Dižozolgrāvis; <Upīte; >Bundžiņgrāvis); >Vēvergrāvis; >Jērstrauts; <Dižais grāvis; >Ratupe; <Ķīļvalks -Stundezers -Ķēvsezers >Mistarstrauts);

Vidusupes piemērs VIETVĀRDU ATLANTA apraksta paraugā.   

Kāņupe jeb Āpupe tek caur Ģibuļu pagastu Talsu novadā.                                                                                  Nejaukt ar Kāņupi >Vilces pieteku!

Kāņupe iztek no Mordangas ezera ziemeļrietumiem. Kāņupe tek pa mežotu apgabalu uz ziemeļrietumiem, vidustecē metot loku uz austrumiem. Lejtecē upe daļēji iztaisnota tek caur laukiem. Ietek Usmas ezerā pie Āpciema. Pietekas saistītas ar apkārtējiem ezeriem. Iztekā atrodas Mordangas hes ar jaudu 80 kW, izstrāde gadā 67,7 MWh (2004.). Hes ierīkots bijušo ūdensdzirnavu vietā; nav informācijas, vai pašlaik darbojas.

Pills pieteku kopums -

KĀŅUPE14 - Kāņu ezers -Mordangas ezers (<Ganekļupe7 // Gaņupe - Gulbis; ?Lāčvalks); -Dāklis (-Klēnis-; >Dingezera noteka; <Rūšvalks4,5 -Vēžu ezers; >Rūmiķis -Egļu ezers; -Kalvenes ezers-; >Sudmaliņupe  /Briežupīte3,5 -Gulbju ezers );

Ik_TvAalsu95.PNG

Engure Kursas zemienes Ugāles līdzenumā iztek no Usmas ezera un ietek Puzes ezerā, Usmas pagastā. Reizēm sauc kopā ar Rindu.

Vienīgā noteka Usmas ezeram no tā R daļas - Luziķērtes. Tek apliecot Ugāles pacēlumu ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā līdz Puzes ezeram Krasti apdzīvoti, no Ciesemgures tilta sākas "neskarta daba" 9,4 km... Upes krastos atrodas Zaļais ciems, Usmas pagasta Dzirnavas, Ugāles pagasta Dzirnavas, Ciesengure. Upi šķērso valsts autoceļi V1325 (Usma–Amjūdze), V1323 (Sili–Ugāles dzirnavas–Smilši), A10 (Rīga—Ventspils), V1311 (Ugāle–Blāzma–Ance), V1344 (Baloži–Puzenieki–Puzes stacija), kā arī dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils.

Lielākās pietekas - >Dūņupe, >Dūņupīte, <Riekte (<Melsunvalks; < Krojvalks), regulēta 7,86/1,71-1966.,2002.

Ir publicēts projekts un sākti priekšdarbi 1944.g. savienot ar kanāliem Usmas ezeru ar ... Ventspils ostu. Engures upe būtu tikai "nedaudz jāiztaisno". Galvenais pasākums patiesībā ir īstenots un redzams jebkurā kartē kā Svētes ezers - uzpludinājums aiz 6 metrus augsta dambja upītes gravā. Tas ļautu baļķus kopā ar ūdens vilni pārlaist uz Elšķeni-Kamārci-Packuli, tad līdz ostai paliek nieka 2 km pa Ventu.

~ Vietvārdi

Usmas ezers ir viens no retajiem lielajiem ezeriem kuram jau 20 gadsimta sākumā ir publicēta precīza shēma ar bagātīgiem akvatorijas vietu nosaukumiem. 

(Arī enciklopedijā LD.)

PIEMĒRAM - Plēšsēklis, Viesuļrags,  Pilsgaldanga,  Baznīcērte, Zlēkmala,  Lielalksnīte - sala.

Kopā divi simti (200) ar nosaukumiem apveltītu vietu!

attēls no brošūras No Usmas līdz jūrai.

Vietvārdu bagātība ezera akvatorijā -

saite uz Vietvārdu datu bāzi.

Nosaukuma nozīme - viduslaiku dokumentos - `Osme`1251 apliecina pamatiedzīvotāju līvu klātbūtni, un šis vārds nozīmē `migla`- Miglas ezers;

Autori Ints Lukss (kartes). Arnolds Brūders (teksts) 1993.

Dīvainības -

Liekas kļūda, bet nav, tas ka Ziemeļu grupā vienā galā ir `Tirukšupe`, vidū `Tērukšupe` un otrā galā bijušie `Tirukši`. Vai nu jārok dziļāk, vai jāpieņem ka kuršiem ?, līviem?, tas ir kāds sevišķs vārds.

Kā visur Latvijā arī šeit ir paralēlnosaukumi jeb sinonīmi, turklāt arī ezeriem. Lai panāktu puslīdz apmierinošu JS Talsu rajona 2002.g. kartes saturu tika veikta plaša aptauja. TEICĒJI - A.Makovska, R.Sarma, Ž.Miķelšteins, arī vietējie mežsagi. 

Ezeru grupas kopējais nosaukums `mežezeri` ieviesās padumjā laikā, un ticamākais ka no talsenieku atpūtas vietas, arī pionieru lēģeri te bija. 

Citi raksta - par maģistra darbu Usmas ezera līmeņa izmaiņu ietekme, kam gaidāma starptautiska publikācija - La.lv. 

Mākslinieks Juliuss Dērings viesojas Rindas pastoratā 1863. un 1870. gadā, tur atstāj ierakstu dienasgrāmatā -

/../ liels tilts pār Engures upi pie tās ļoti platās iztekas no Puzes ezera; jauks skats uz plašo ieleju /../

 Dabas liegumi sateces rajonā - Plunču ezera meži; Pelcīšu purvs;

Sateces baseins,

PASKAIDROJUMS par sakārtojumu - 

Treknrakstā upes nosaukums kurai ir vairākas pietekas, tās ievietotas iekavās, sākot ar augšējo. Kur upe iztek no ezera, tie savienoti ar domzīmi. Savukārt ezerā ietekošās upes būs atsevišķās iekavās. Bultiņas apzīmē  >labā krasta vai < kreisā krasta pietekas. Aiz nosaukuma skaitlis ir garums kilometros, kā personas kods.

Ezers saņem daudzas nelielas un sīkas pietekas, kā arī sazarotu Spāres ezera noteces baseinu. Kopā 429 km²;

Usmas ezers - >Tirukšupe- Tirukšezers -Ilziķis <Spāre15 -Spāres ez. (~Ķipstvalks - Vieglis); <Vidusupe24 ((<Kārklvalks; >Mālupe; Tērukšupe1,3 -Pluncu ez. (<Iļļupe13 (>Dižozolgrāvis; <Upīte; >Bundžiņgrāvis; (>Briežgrāvs -Briežezers;)); >Vēvergrāvis; >Jērstrauts; <Dižais grāvis; >Ratupe; <Ķīļvalks -Stundezers -Ķēvsezers; >Mistarstrauts); >Mazupe; >Godele; Melncelma; >Kāņupe14 -Kāņu ezers -Mordangas ezers (<Ganekļupe7 // Gaņupe - Gulbis; ?Lāčvalks); -Dāklis (>Dingezera noteka; <Rūšvalks4,5 -Vēžu ezers; -Kleinis-; >Rūmiķis -Egļu ezers; -Kalvenes ezers-; >Sudmaliņupe  /Briežupīte3,5 -Gulbju ezers ); >Meķupe -Mežkunga ezers; >Sērža; <Ostupe; <Baņģava (<Ežupe); <Struncene;

Usmas ezers ir pēc platības piektais lielākais ezers Latvijā, pēc ūdens tilpuma — otrs lielākais. Atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā starp Spāres paugurmasīvu un Ugāles pacēlumu, sateces laukums ūdensšķirtnē starp Ventas > ABAVU, un Baltijas jūras IRVEs garo > pieteku Stendi. Augstums virs jūras līmeņa 21 metrs. Baltijas Ledus ezera palieka. Forma izrobota, līčota, arī gultnes reljefs daudzveidīgs. Tam atbilstoši vietu nosaukumu, sēkļu, salu, līču kopums. Salu kopējā platība — 4,2 km². Viskūžu sala ir lielākā ezeru sala Latvijā — 309,2 ha. Starp to un sauszemi ir upei līdzīgs šaurums — Amjūdzupe. Dziļākā vieta — Kapkrāsns (27 m) ir kriptodepresija, jo ir zemāk par jūras līmeni, atrodas ezera dienvidu daļā — Baznīcērtē.

 KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Talsu novada karte (2015) mērogā 1 : 75 000

Literatūra: Kārlis Draviņš, Dažas ziņas par mērī izmirušām Stendes mājām, 1937, Stendes vietu vārdi, 1935; Vietu vārdu mūžs; Kurzemē aizgājušos laikos, 2000, Sendes pagasta vēsture; Vējš pār Lībagiem, izdevusi A.Pelēča lasītava, Talsi 2009.; Mana pagasta aizmirstie vietu vārdi, Elga Kristapsone, izdevusi A.Pelēča lasītava, Talsi 2019.

Pielikumi

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš