Daugavas lielbaseins ~ ŪDENS LĪMENIS Latvijas teritorijā

Sākotnējās 2/3 lūdzu skatīt zem valodas BEL

Ilūkste Dubna Aiviekste Pērse O g r e Mazā Jugla J u g l a

DAUGAVA - MĀMULIŅA - LIKTEŅUPE - ROBEŽDAUGAVA - MELNACĪTE - SIRDS DAUGAVA -

Kā tek straume no dienvidiem un austrumiem, tā arī tai sekoja cilvēki. Kopā ar Upes nestām sēklām izplatījās dzīvība, un dzīve sākās.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	aiz-sprost-ezeri	km²	km³
DAUGAVA	1005 Latvijā 342	Veina, Dvina,	221 (99)	0,22	Korjakinas purvā	221,5	113 km	87 900 Latvijā 24 700	20,45	Likteņupe...

Daugava - (līvu Vēna, lietuvju Dauguva, krievu За́падная Двина́, baltkrievu Заходняя Дзвіна, vācu-Düna, poļu Dźwina) ir Latvijas lielākā upe, iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Baltijas jūras, Rīgas līcī.

Daugava latviešiem ir arī viens no nacionālajiem simboliem, kuru dēvējot par „Daugavu māmuļu”, par tautas „likteņupi”, ievij teiksmās un apdzied dziesmās. MĀMUĻA - upe kuras krastos ienākušās baltu ciltis atrod pārticīgu dzīves vidi. LIKTEŅUPE - gan liktais šeku apmesties paiikšanai, gan aizstāvēt pret svešinieku tīkojumiem kā frontes robežu. ROBEŽDAUGAVA ir gan taustāmā veidā nedaudz kopīgi ar Poliju-Baltkrieviju, gan visā tecējumā robeža starp pašu novadiem - Sēlija ar Zemgali iepretīm Latgalei un Vidzemei.

Daudz aprunātais iztekas jautājums aizvien nav rimies. Jura Zaķa ierosinātais - "Par Daugavas izteku ir pieņemts aptuveni vienu kilometru garš strauts, kas iztek no purva..." (JZ,1989). GARUMS samazinājies līdz 1005 km no 1020 km, nozūdot līkumiem ūdenskrātuvēs. Bet no kurienes skaitlis 1068?, pastāv hipotēze, plašāks apraksts rodams zem BEL.

Aleksandrs Čaks. Ziemā Daugava ir lediem klāta, un Rīga bažīgi vēro to: ko tā darīs pavasarī? Kad pazūd ledi un atnāk vasara, Daugava ar savu vēso klēpi kļūst nepieciešama katram. Bet Daugava nav domāta tikai priekam un burvībai vien. Plašajā upē noris arī darbs. No rīta līdz vakaram te kustas cilvēki, un viņiem Daugava ir maizes devēja. Te minami pirmā vietā zvejnieki, kuģinieki, ar saviem dažāda izskata un apmēra kuģiem, laivinieki, spēcīgie ostas strādnieki.Daugavas lielākās pietekas Latvijā labā > krasta - ( A-Z ), (Wiki);

>AIVIEKSTE; >Aizmata; >Balta; >Bluķupe; >Dīvaja; >Donaviņa; >DUBNA; >Dūbupe; >Greiva; >Indrica60; >Jāņupīte18; >Joņupe; >Kaibala; >Kaupreite; >Ķillupe; >LebģeX; >Leiksna; >Lokstene; >Meļņička; >MĪLGRĀVIS; >Nereta46; >OGRE; >Putānu`upīte; >PĒRSE; >Remte; >Rēvelīte; >Rīterupīte; >Rosica46; >Rudņa26; >Rumbiņa; >SARJANKA; >Skaista; >Tite; >Vecpils grāvis; >Zīmeļa; >Zveņģupīte;

Kreisā < krasta pietekas - ( A-Z );

<Altona; <Barana grāvis; <Bišumuižas grāvis2; <Bērzene; <Borne; <Dīriķupīte; <Dzirnupīte; <Eglaine36; <Hapaka grāvis17; <ILŪKSTE53 +Dviete; <Kašurga; <Ķekava; <Laucesa29; <Lauce33; <Lebjava; <Līčupe; <Mārupīte7,7; <Munda; <Ņega; <Pelīte; <Pikstere20; <Poguļanka24; <Pūķupīte; <Raģupīte; <Robežupe; <Rudzaite; <Šaltupe; <Tabore; <Tīturga; <Varžupīte; <Viļeika;

Shēma no grāmatas A. Priedītis, Ar makšķeri Latvijas...upēs, 1960.

Ūdenskrātuves - ( A-Z ), Ķeguma ūdenskrātuve # Pļaviņu ūdenskrātuve # Rīgas HES ūdenskrātuve;

Attekas - ( A-Z ), <Barans; <Bieķengrāvis; <Beķergrāvis; <Buldurupe; >Ceļa Daugava; >Kojusalas grāvis; <Kumiņš; <Ķīlveina grāvis; <Lapsa; <Mazā Daugava; <Tumšais`Grāvis (J.V.); >Pilsētas kanāls; <Saka; >Sarkandaugava; <Sausā Daugava; >Vecdaugava; <Zunds /Āzene;

Liela daļa Latgales augstienes, ieskaitot Ješezeru un Dagdas ezeru, notek uz DA pa Asūnīcu nonākot Sarjā jau Baltkrievijā.

Šīs upes un ezeri izvērstā veidā rodami zem valodas upes/Bel ~ PAPILDINĀTS-09.12.2021.

DAUGAVA / Zahodnaja Dzwina 423.km, < Dzisna 183 /Dysna (<Drysviatka /Drysviata /Drūkša (Lietuvas-Baltkrievijas robeža) - Drukšiai ez. (<Ryčanka -Riču ezers - Silica 2,1 -Sila ez. (>Čuriška 1,1 -Šenheidas ez.; <Vaļaņišku upe -ez. -Kuriļišku upīte -Beļanu ez.); <Dūnāklis -Akmenīca1,2 /Акмяніца; <voz.Dubra- Stavupe (>Netīrā upīte));

SPIEŽAM KARTE - balticmaps,eu -

377. km ietek > SARJA /Sarjanka77 -Bižas ezers; kuras sateces rajons Latgales augstienes rītu pusē no augstākās daļas un Rundēnu paugurmasīva gar Dagdas pauguraini un Šķaunes paugurvalni. Lielākās pietekas - >Volčica12; >Deņica11; <Vonogupeite9; <Moļneica11; >Malcenka11; >Čaušica21; >Asūnīca35 /Dagda9 -Dagdas ezers >Narūta9 -Ješezers; -Lielais ASŪNES ez. (>Ormjanka (<Rūbežneica //Borisovkas upe); <Aktica; Pilns pieteku apraksts - lūdzu, citā vietā.

Latvijas teritorijā Daugava pēc savas izveidošanās gaitas dabiski sadalāma trijās daļās - Augšdaugava, Vidusdaugava un Lejasdaugava. AUGŠDAUGAVA līdz < Ilūkstes ietekai ir sākusi veidoties laikā, kad visa pārējā Baltija vēl atradās zem ledāja. Senielejas izveidošanās paugurainē nosaka tās mūsdienās redzamo formu un līkumus. Nemitīgi pieplūstošie ūdeņi notecēja uz R pa Susēju, negaidot ledāja izkušanu.

Augšdaugava ~

359. KM līdz grīvai, Latvijas un Baltkrievijas robeža. Seko Daugavas pietekas dabiskā kārtojumā, pēc pietecējuma -

(Attālumi pēc I.Luksa mērījumiem kilometra topokartē - "Ar laivu Latvijas ūdeņos" 1991).

Daugavas PIRMĀ pieteka Latvijā ir labā > krasta > Rosica (latgaliešu: Raseica, baltkrievu: Росіца);

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	caurtece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
ROSICA	46 (15)		70	1,5				228 (111,1)	0,05	pirmā pieteka Latvijas teritorijā

Tek Krāslavas novadā un Baltkrievijā (Vitebskas apgabalā), pa maz apdzīvotu apvidu, purvainu mežu. Sākas rietumos no Robežniekiem Robežnieku pagastā. Pa Dagdas pauguraines austrumu nogāzi tek dienvidaustrumu virzienā un pie Žurilovas šķērso Baltkrievijas robežu. Augštece Latvijas teritorijā visā garumā regulēta. Baltkrievijas teritorijā tek dienvidaustrumu—dienvidu virzienā un pie Bihosovas pagriežas uz rietumiem, kur pie Patarniekiem atgriežas Latvijas teritorijā. Ietek Daugavā pie Koškovciem; tur upei ir gleznaina, dziļa, kokiem apaugusi ieleja. Pirms pašas ietekas 1 km garumā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Skuki Latvijā un Rosica un Bihosava Baltkrievijā.

Lielākās pietekas ir <Berjozovka /Bjarozauka (21 km) un >Savica 12 jeb Ostupe Latvijā. Savicas pietekas - (<Vaicuļevas strauts; <Krutovka);

AUGŠDAUGAVAs sānupes - >Kamenka; <Viata; >Krutovka -Ostrovanas ez., pilskalns; (Seļica); >Ļipka (>Rubežņica; >Glubokij ručei?; ~Kladočki);

>Čerņija; <Drujka; >Marku upīte (>Krasnaja rečka; pilskalns); >Kaloda; >Kiseļevcu strauts; <Niklia;

Druja, pilsēta pie < DRUIJKAs ietekas. Terasē novietots Borisa akmens - vissenākais piemineklis Drujā – milzīgs laukakmens ar iekaltu sešstūrveida krustu un uzrakstu – garus gadus atradies Rietumu Dvinas gultnē, nedaudz zemāk no upes Druika iztekas, netālu no krasta. No ūdens tas tika izcelts un uzstādīts upes stāvajā krastā 2002.gada 22.oktobrī. Tas ir viens no trim slavenajiem Borisa akmeņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 12.gadsimta sākumā pēc Polockas kņaza Borisa Vseslavoviča pavēles akmeņi tika rotāti ar kristietības simboliem un izvietoti visā senās Polockas kņazistes teritorijā. Uz katra akmens bija uzraksts: «Господи помоги рабу своему Борису» (Dievs, palīdzi savam vergam Borisam). No "Bella D";

>ietek Marku upīte, pirms tās krievu stila architektūras pērlīte - Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca.

342. km, Daugavas PIRMĀ pieteka no <kreisā krasta Latvijā Robežupe 5,6 -, robeža ar Baltkrieviju (iepriekšējo Poliju). Citi nosaukumi - Robiež /Granica /Kumeļupe; >Pomazina; >Šereņa;

Kārklu sala Krāslavā, foto - Otīlija Kovaļevska.

339. km ietek Indrica (arī Indra, augštecē Zaguze //Dzeguze) Daugavas > labā krasta pieteka Indricas pazeminājumā Dagdas un Krāslavas novados;

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
INDRICA	60	Zaguze	92	1,53	purvā (ezerā)	185,0	5,11	258	0,053	vēsturiska robeža

Sākas kā vairāki novadgrāvji augšpus nolaistā ZAGUZES //Astašovas ezera. Augštece līdz Indra ezeram saucas Zaguze (Dzeguze). Līdz Indra ezeram tek galvenokārt austrumu— dienvidu virzienā. Tek cauri Ižūna, Iļdža un Indra ezeriem. Augšpus Iļdža ezera upes gultne regulēta, lejpus tā — lielākoties dabīga, lejtecē — izteikti līkumota kraujos krastos. Upi šķērso dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra, kā arī autoceļi A6, P60 un P61. Lielākās apdzīvotās vietas upes krastos ir Astašova un Konstantinova.

Lielākās pietekas - <Kaļedovka8; <Žukovka7; <Izovas strauts //Gorodiščes upīte7;

Vēsturiski samērā pastāvīga guberniju
un pagastu robeža.

Skats uz LOKIEM no laivas vietnē mosties.org.

VĒRTUMI KRASTOS -

>Laksu pilskalns; >Reiņu pilskalns; >Gorodiščes pilskalns;

Visas pietekas no iztekas - >Indrica60 /Zaguze //Dzeguze; (>Limana upe; <Žukovka7 //Nartišu gr.; <Mazā upīte; -Ižūns; -Iļdžs; -Indrs157,2 m.vjl; (>Malnupe; >Pourišku upe -Lubāns; -Dūņu ez.; -Mazais ez.); <Kaļedovka8 (<Samaņica); <Izovas strauts7 //Gorodišķes upīte; >Lileja -Dortpoles ez.; >Purva ez.; -Dziļais ez.; >Lukštānu ez.; ?<Noviku grāvis);

AUGŠDAUGAVA, sānupes pievienošanās secībā -

>Podgurjes str.; <Varnaviču strauts -Varnaviču ez. -Vilnīšu ez. <Tumšā grava //Tjomnij rov; >Stirna16 -Stirns (>Kuļs- Skradeļu upe); pie Stirna ezera vairāki latgaļu pilskalni;

>Tabaķenka //Pļaviņa; >Peščanka //Zīmeļa; >Ceplīšu upe; <Šaltupe; >Sitņika gr.; >Gņilojn rovok; >Solodka (>Šalta); <Vecbutānu grāvis; <Salaka grāvis; <Bruņinieku upe2,6 (<Melnupīte; >Žukovka); <Piskovatka; <Viļeika12 (>Presvjata; <Melnupīte; >Perebrodje; >Kobilka);

Viļeika (SILACE; baltkrievu: Вілейка) ir 12 km gara Daugavas < kreisā pieteka Krāslavas novadā un Baltkrievijā. Sākas no Pļusu ezera Baltkrievijā. Tek galvenokārt ziemeļu—ziemeļaustrumu virzienā. Augštecē upes gultne regulēta. 4,6 km garumā Viļeika ir robežupe. Ietek Daugavā pie Upmales. Lielākās pietekas — <Melnupīte, >Kobilka, >Perebrodje.

>Skaista16 (>Soļanka -Balts); >Florupīte; >Jāņupīte;

325. km ietek > Skaista Krāslavas novadā. Sākas no Skaista ezera uz Krāslavas un Skaistas pagastu robežas. Tek galvenokārt dienvidu—dienvidrietumu virzienā. Atsevišķos posmos upes gultne regulēta. Upi šķērso dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra un autoceļš A6.

Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Krāslava. Lielākā pieteka — Soļanka.

>Jāņupīte (>Veiguļu strauts; <Olksna); tek cauri Krāslavai, < krastā Šokolādes kalns - pilskalns.

>Lazaretnaja; >Razboja strauts; <Borne19; >Rudņa26;

307. km ietek < Borne ([bɔrnɛ]; arī Lielborne) Daugavpils novadā. Sākas no Kirjaņiškas ezera. Pēc 1,5 km tek cauri Kamenkas ezeram, pēc kura Borne 4,6 km garumā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe. Tek galvenokārt ziemeļu—ziemeļrietumu virzienā pa Skrudalienas pauguraines malu. Augštecē un vidustecē upes gultne regulēta, kritums — 1,3 m/km; lejtecē tek pa izteiktu gravu, kritums — 8,7 m/km. Divas nelielas pietekas (kopgarumā 8 km), baseinā 4 ezeri. Ietek Daugavā pie Lielbornes. Upi šķērso autoceļš P69.

Pie Krāslavas, kur mūsdienās Adamovas izziņas taka. Priekšplānā Lazaretnajas upītes ieteka,

304. km ietek > Rudņa 26 (arī Bukupe, Tartaka), augšgalā Būka, no BIķernieku pauguraines Krāslavas novadā.

Sākas pie Bramaniškiem grāvjos Daugavpils novada Biķernieku pagastā. Kritums 56 m. Atūdeņo Latgales augstienes Dagdas pauguraines dienvidu nogāzi. Augštece līdz Sargovas (Izvaltas) ezeram upes gultne regulēta. Lejtecē Rudņa tek pa dziļu, kokiem apaugušu gravu, daļa ietilpst Daugavas loki dabas parkā.

Pie Tartaka uz upes izveidota dzirnavu ūdenskrātuve Tartaka ezers. Ietek Daugavā Tartaka lokā. Regulēti 10,5 km upes gultnes 1959. un 1976. gados. Upi šķērso dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra un autoceļš A6. Lielākās apdzīvotās vietas upes krastos ir Izvalta un Tartaks.

Lielākās pietekas - <Šaltupe (<Korklu upeite); >Malnupīte; <Lābiņu upeite6; ezerā Būka?

<Poguļanka24 (<Tartaciņa); <Mālkalne; <Mālkalnes avots; Mogiļnij ručej |Krāslavas rajona robeža|; >Gulina2,1; >Puniška /Balta; >Putānu upīte (>Krjuča);

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Krāslavas rajons, 2009; karte mērogā 1 : 100 000 (kilometrs centimetrā).

303. km ietek <Poguļanka [pɔgʊʎaŋka]; arī Saliena, Jaunborne, Olšanka) Daugavpils novadā.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
POGUĻANKA	24	Saliena	40				1,75	80	0,019

Sākas kā novadgrāvis Kirlišku mežā, tek galvenokārt ziemeļaustrumu virzienā, lejtecē pavēršas uz ziemeļrietumiem un pēdējos 2 km tek līdztekus Daugavai. Upes augštece līdz Šlapakiem regulēta, tālāk tā tek pa dziļu ieleju. Ietek Daugavā pie Ritāniem. Upi šķērso autoceļš P69. Lielākās apdzīvotās vietas krastos — Šlapaki, Faļtopi, Jaunborne.

Lielākā pieteka — <Tartaciņa (kreisā, 11 km gara).

<Lazdukalna upīte; >Bondaru upīte; >Koņuša grāvis; <Muravku upīte; <Logovka; >Vecpils grāvis; >Bazneicas grāvis; >Viļušu avots; >Lapsu strauts; <Marjanovka; <Tabore; <Molčanovka; >Meļņička1,4; <Gļinovka;

Raksts par paredzēto un cerēto Augšdaugavas Nacionālo parku no portāla delfi.

Meļņička ir < Daugavas pieteka Ruģeļu mikrorajonā Daugavpilī, 1,4 km gara. Uzlabota 2014.g. - https://www.daugavpils.lv/lv/451

bija tāda saite - https://www.daugavpils.lv/lv/451...

> Viļušu avots - lielākais Augšdaugavā

258. km ietek < Laucesa, arī Latvijas un Lietuvas robežupe (2000 metrus ) SĒLIJĀ.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
LAUCESA	29		73			122,6	9,58	728		plaša ūdensguve

Iztek no Laucesas ezera uz Latvijas un Lietuvas robežas (pēc citiem avotiem no Griežta ezera pie Zarasiem). Pēc iztekas 2 km garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Trešdaļa sateces rajona Lietuvā, pēc platības lielākā <kreisā pieteka. Lielāka teces daļa Latvijā, Daugavpils rajonā. Tek pa Augšzemes augstienes Laucesas pazeminājumu. Līdz Kumpotas ietekai upes gultne dabīga, stipri līkumota, vidustece līdz Kalkūniem regulēta (1975.g.). Krasti mežaini, vietām purvaini. Ietek Daugavā Grīvā. Upi šķērso Daugavpils—Viļņas dzelzceļš un autoceļš A13. Mēdz jaukt ar Lauci pie Jaunjelgavas.

Visas pietekas - Laucesas //Smelinas ez. ( Ilgas upīte - Ilgas ez. - Odenes strauts)- (>Grendze; <Medums; <Pakrāce11 -Sventes ez. [mirkrotopo]; >Kumpota29,8 (>Skirna //Vilenka6; >Straumene5; <Priduleja); >Melnais gr.; <Krastupe /Berkeneļu purva gr. (Hedvigas ez. - Strautupe2,1); >Kumbule/Jāņupīte24 - Kumbuļu ez. (>Krjuča; >Černij ručei - Bruņa ez.)); >Zeļenka - D ez.; >Karčemnaja rečka); <Laucesa29;

Par Jāņupītes - Janovkas nosaukumu - tam “Janovka” ir savs stāsts – ezera krastā bija Fabianovas jeb Fabijanovkas muiža, resp. Fabiāna muiža. Kurš gan spēj tik garu vārdu (un vēl ar F burtu) iemācīties, tāpēc nosaukums ticis īsināts (O.Kovaļevska 1996).

Berķenele < krastā ir Jāņa Pliekšāna-Raiņa skolas vieta, pirmā dzejoļa uzrakstīšana; tagad muzejmāja.

A.Birkerts, Raiņa dzīve 1938, /../ No miestiņa iespaidiem zēnam atmiņā iespiežas lieli plūdi. Pansija atrodas pie pašas Lauces upes ietekas Daugavā. Zēns sajūsmināts par plūdu skaistumu. Tie, tāpat kā Randenē, ilgst divi nedēļas, apņemdami plaši visu apkārtni. Liels notikums ir tilta būve Grīvā pār Lauces upi. Zēnam tilta būve tā iespiedusies atmiņā, ka dzejnieks visu mūžu atceras vai visus sīkumus.

Kumpota (lietuviešu: Kumpotė) ir Laucesas > labā pietekano Braslavas augstienes, Daugavpils novadā un Lietuvas Utenas apriņķī.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
KUMPOTA	30 (17)	Vilenka?	59,9				3,0	168

Sākas mežainā apvidū austrumos no Kirklišķiem Turmantas seņūnijā. Tek ziemeļu virzienā līdz Latvijas robežai, kur pagriežas uz austrumiem. Augšteces nosaukums līdz Mazajam Kumpotim ir Vilenka. 5 km garumā no Grendzes līdz Lielajam Kumpotim Kumpota ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Pēc Lielā Kumpota pagriežas ziemeļu virzienā, kur lejpus Birķeneļiem ietek Laucesā. Upes augštece un vidustece līdz Kurcumam regulēta, iztaisnota. Lejpus Kurcuma tek pa izteiktu ieleju (kritums līdz 3 m/km). Šķērso vairākus ezerus: Saloču ezers (Lietuvā), Grendzes ezers, Mazais Kumpotis, Lielais Kumpotis (uz robežas), Zemgales ezers. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Grendze un Zemgale. Lielākās pietekas ir > Skirna, > Straumene, < Priduleja. Regulētāju 10,69 km?

255. km >Šuņica -Šuņezers (Čornaja); <Osinovka /Asinauka 1,9 (>Baložu upīte (<Bajāru gr., >Strazdupīte); <Palabišķu grovs; >Bezvārdis; <Līlenfeldes upīte (<Elkšņupīte));

Randene - Raiņa bērnu dienu Daugavmala.

— Bet kur tu biji? — Nu tika taujāts plakans olītis ar sarkanu zīmīti deguna vietā.
— Tepat, Asinaukas krodziņā ieskatījos, — atbildēja olis un apvēlās. (Saules gadi)

<Talkaņa; >Jaunušānu upe; <Žīda grāvis; >Leiksna //Līksna;

ietek <Silupe13 (<Jāņupīte; >Pičuļupīte; >Purvinieku upīte; >Perliške; <Kanceuhas leja); no Sventes paugurmasīva, kurai vietvārdu datubāze piedāvā virkni kroplīgu nosaukumu - Meļņička (augštecē), Sudmaļupīte (vidustecē arī), Šilupka, Vidovka (vidustecē arī), Vizovka (vidustecē arī);

VĒSTUREI -Bet pastāvīgās sadursmes, kas Dinaburgas pils apkaimē norisinājās starp ordeņa bruņiniekiem no vienas, leišiem un krieviem no otras puses, ārkārtīgi traucēja Rīgas tirdzniecību. Tādēļ Rīgas pilsoņi griezās pie Lietuvas lielkņaza Ģedimina ar ierosinājumu, kas varētu nodrošināt mieru. 1338. gadā ordenis noslēdza ar Ģediminu līguma, ar kuru zemes uz rītiem no Aiviekstes upes pārvērta neitrālā joslā, kurā norisinājās brīva tirdzniecība starp bruņiniekiem un rīdziniekiem no vienas, krieviem un leišiem no otras puses (1937).

Vidusdaugava ~

Sākot ar lēzenu ieleju iepriekšējā posma deltā, līdz jaudīgākajām krācēm un Austrumeiropas iespaidīgākajam kanjonam. Saņemdama lielākās pietekas > labajā krastā, aiz Aiviekstes nomainās Latgale ar Vidzemi, pretī viscaur stiepjoties SĒLIJAI < kreisajā krastā. PAPILDINĀTS - 03.12.2021.

241. km ietek Leiksna (arī Līksna, Liksņanka) Daugavas > labā pieteka no Dagdas pauguraines uz Jersikas līdzenumu Daugavpils novadā.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
LEIKSNA	48		79				13,29 km	303	0,058

Sākas purvainā mežā Biķernieku paugurmasīvā austrumos no Meža Ļāperiem Ambeļu pagastā. Līdz Biķerniekiem tek dienvidu virzienā, pēc tam pagriežas uz rietumiem un turpina līdztekus Daugavai. Augštece līdz Makareņatai regulēta, zemāk — dabīga, līkumojoša. Pēdējos 15 km upes kritums ir tikai 0,3 m/km. Ietek Daugavā pie Līksnas. Upi šķērso dzelzceļa līnijas Daugavpils—Rēzekne un Krustpils—Daugavpils, kā arī autoceļi A13 un A6. Lielākās apdzīvotās vietas upes krastos ir Biķernieki un Līksna. Regulētāju km -56,35?

Lielākās pietekas - >Auksteņa (13 km); <Kapustņica, >Lielais Veipiets, >Lielā Muša 8; >Mazais Veipiets, >Olksna, <Strope7,2;

>Leiksna47 //Līksna (>Lielā Muša8 (<Mazā Muša); >Jurčiha grāvis1,78; >Strope7,2 (>Omūta; >Veižalka); <Ceistopura grāvis1,1; >Lielais Veipiets7; <Kapustņica7; >Mazais Veipiets4,35; >Olksna; >Auksteņa13; >Molupes grāvis,2,39); kanāls -Ļūbasts (<Šoltupe; >Ožupe);

>Kosines grāvis - Koša ez. >Ķirupe?;

233. KM. < pieteka ILŪKSTE (citos avotos Dviete), taču ne Berezovka... pilns apraksts atsevišķā lapā; Lielākā upe SĒLIJAS galā no Augštaitijas augstienes.

>Longa; >Greiva; >Joņupe //Ivane (<Kalnišķu ez.(<Rištaks); >Šaušupe (<strauts)), strauta tuvumā Nīcgales Lielais Baltais akmens. < Puntouka un Divos nogabalos Dabas liegums Dvietes dumbrāji.

209. km < ietek Eglona, saukta arī Eglūne 29,5 km gara (33-36 - zaudēto līkumu garums), kritums 23 m, ūdensguves rajons 248,4 km². Sākas tur Aknīstes nolaidenumā, kur beidzas raktais savienojums ar Vilkupi. Regulēta visā garumā, ietek Daugavā pie Dunavas. Vilkupes savienojums ir vēsturiskais hercoga Jēkaba ūdensceļa kanāls (1667.-1668), un togad visa upe esot padarīta kuģojama?! Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Dunava, Tadenava. Lielākās pietekas: Bērze, Lāčupīte, Grīvīte, Riteniška.

Vidustecē dabas liegums - saite DA pārvaldes vietnē. Varslavāni - Jāņa Pliekšāna dzimšanas vieta Grīvītes satekā. Raiņa pirmo gaitu mūzejs Tadenavā.

Sateces rajons no iztekas - |pārtece uz Dienvidsuseju|, (<Bērze /Caunupīte (>Rātupīte (>Rītupe)); Lāčupīte8 [7,06] (>Cīruliņa; <Dzirnavupīte); >Grīvīte; >Riteniška; <Akmeņupīte; >novadkanāls Olāja upīte8 (>Cārpeja gr.));

Bērze (arī Bērzīte, Bērzupe, Bērzes strauts, augštecē — Caunupīte) ir 9 km gara Eglonas < kreisā pieteka Jēkabpils novadā, kritums 24,8, bsains 57,8 . Sākas no grāvju sistēmas Tīreļu purva dienvidaustrumu malā, plūst pa Aknīstes nolaidenumu iesākumā austrumu virzienā pa dziļu gravu, pie Bērzones pagriežas uz dienvidiem. Rajonā lieli mežu masīvi un palieņu pļavas. Upes gultne gandrīz visā garumā pārrakta, taisnota. Upi šķērso autoceļš P72. Lielākā pieteka Rātupīte (7 km; labā).

>Silupeite3 (<Dimantu gr.); >Gumerte5,6; >Kaupreite; >Jersikas (Hob-ozero) ezera noteka? kas, bez sava vārda?!

206. km Ploņu sala, arī Jersikas sala, Vilku sala; pirmā lielākā sala no augšteces, administratīvi piekrītoša SĒLIJAI. Garums 1,8 platums 0,5 km, virsa 6 - 11 m virs Daugavas līmeņa. Ilgstoši apdzīvota. Izveidojusies uz dolmīta pamata kuram šeit robeža. Agrāk bijusi garāka, vēl nesen pazudušas sēres un saliņa lejpusē, dēļ smilšu grābšanas padumjā laiku beigās (Eberhards2001).

1230.gada regestā (dokumenta satura īsā atstāstījumā) nākošais Rīgas bīskaps Nikolajs apliecina, ka Visvaldis dāvinājis Daugavgrīvas klosterim Vilku salu ("Wolfefolm") Daugavā (laikam tagadējo Ploņu jeb Jersikas salu) un zemi starp divām upītēm, proti, Līksnu un "Redzam" (Riešu ?) un "Caffer" (Kāšu ? Stropu ?) ezeru (Anspaks1996). Tas "stagnum Caffer" varētu būt arī mūsdienu Kolup` ezers, kurš kopā ar Kolupe veido noteiktu līniju - robežu. Un atbilstošais laukums ir daļa Visvalža īpašumu.

202. km >Jersikas (?) pilskalns; >Izteka; <Skujupīte; >Grīva; <Spiču grāvis;

191. km > DUBNA120 (>Feimanka72; >Oša62; <Sauna43; >Jāša28; <Kolupe (Kalupe)32); pilns apraksts atsevišķā lapā;

< Vandāni — tur atrodas pārceltuve uz Līvāniem. Dignājas «Jaunzemjos» mežsarga ģimenē 1876. gada 13. janvārī dzimis latviešu rakstnieks J.Akurāters. lepretim Trepes stacijai Daugavā atrodas augšējā Klaukavas krāce, kas aizņem visu upes gultni. 1 km uz leju ir otra krāce — Lejas Klaukavas krāce. Laivu ceļš iet gar Daugavas kreiso krastu. Pa kreisi no ceļa plešas lielais Kraukļu purvs (300 ha). 3 km tālāk Daugavā ir 1 km gara smilšu sala. Vairāk uz leju Daugavā ir lieli akmeņi un smilšu sēres, t. s. Gļinovka. 3 km tālāk Daugava sadalās divos zaros un izveido divas lapu kokiem apaugušas salas — 1 km garo Auzānu salu un 2 km garo Ābeļu salu. (AZ1960) Te peldējumu beidza "Aifur2001".

<Meņķa upīte; >Silupīte4; >Teļu gr.; <Slīterānu upīte; <Drēģu gr.; <Reiņupīte; <Jesperu gr.; >Vilbaudīte (>Zaķu gr.); <Saulītes gr.;

>Nereta46, > labā krasta pieteka Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novadā;

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
NERETA	46	Narača	41				21,26 km	574,4	0,13	izrakta caur pamatiežiem

Sateces rajons zarojas starp Stirnienes ossu un Madonas-Trepes valni, vairāki lieli purvi. Pieteku pietekas atūdeņo lielā Teiču purva dienvidu daļu. Izteikta ieleja lejastecē no Vīpes. Risinot Lubāna plūdu novēršanu, visā nopietnībā bija paredzēts nolaist tā ūdeni pa Neretu izrokot 75 km kanālu... Lielākās pietekas >Ataša 27 /Nikāzis; >Ūdze 29 //Odze (>Apozole11); >Sokaža6; Plūdi Neretas Lukstos 2017. - Inese Zonne, Brīvā Daugava.

>Šumanu strauts; Ābeļu salu grupa, < atteka Tumšais Grāvis {Jūlijs Vanags197?}; >Rogāļu strauts, akmens, avots;

Daugavas galvenā straume šeit iet gar >labo krastu; < kreisā atteka Barans, (<Liepu purva gr.; <Naudas grāvis {teika});

>Dārzupīte //Asote; Daugavsala- >Mazā Daugava (>Donaviņa); Jēkabils < kreisā krastā, Krustpils > labajā augstā krastā, plūdos drošāka. Galvenajā straumē starp salām Baltā krāce - lielākā saglabājusies dabīgā krāce Latvijā.

169. km, sākas Sakas sala; Palos ūdens brīvi plūda pāri salai, veidojot tās raksturīgo reljefu. Arī mūsdienu ceļus dambējot ievērota nepieciešamība izveidojot pārgāzni - zemāku slieksni.

Otrpus Sakas redzama Daugavas lielākā sala — Vidsala, kas ir apdzīvota. Sakas ieleja ir zema, tāpēc palu laikā stipri pārplūst, nogulsnējot apkārtnē smiltis.

Kaupres pilskalns Ābeļu salā, foto: Gatis wondermondo.com

<Saka sānupe vai atteka, 7km gara ar 2 m kritumu savāc 569 km² rajonu ar gada noteci 0,14 km³. Gultnes platums 45 - 110 metri (pēc A.Zīverts). Ietek <Pelīte; Robežupe// Suseja,Mazāsuseja,Ziemeļsusēja; <Rudzaite; atteka Lapsa. Pelītes lejadaļa ieņem senu atteku, kuras veidotajā sensalā izaugusi pilsēta, nu galīgi nevietā! Izrakts arī karjers. Rudzaite 14 km gara, regulēta 12 km 1938.g., dzelzbetona caurtekas būve tad izmaksājusi Ls.- 11.tkt.

Ziemeļsuseja (arī Mazā Susēja) ir 52 km gara Daugavas < kreisā pieteka Aknīstes nolaidā, Jēkabpils un Salas novados SĒLIJĀ.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
ZIEMEĻSUSEJA	53	Robežupe	40		Landzāni	111,5	34, 69 km	532		vēsturiski neskaidra `robežupe`

Sākas satekot novadgrāvjiem Zasas pagastā Ziemeļos no Akmeņārēm. Pats augšgals mūsdienās iesaukts par "Landzānu upīte". Tek pa Aknīstes nolaidenumu caur plašo Dignājas Lielmežu līdztekus Daugavai (wiki). Ietek Daugavas attekā Sakā lejpus Salas. Upe regulēta visā garumā jau 1930.-os gados, padomju laikā atkārtoti, rajonā veikti plaši meliorācijas darbi. Upi šķērso autoceļi P75 un P76. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Ošāni un Sala. Apvidū ievērojamie ezerriekstu ezeri, vairāki purvu liegumi - saite Dap vietnē. Pamatnosaukuma izvēle notikusi kabineta apstākļos, padumjo laikmetā. Robežupe... var izrādīties vēsturiski ļoti pamatots.

Lielākās pietekas - <Podvāze20; <Piestiņa15 (<Melnupīte); <Zasa14; <Aldaunīca11; <Vārzgūne5 (>Ērmīte; <Bērzupīte); <Vīpīte; <Ridupīte 6 km; >Biržupes kanāls0,9? //Cara kanāls (?); mazākas - <Rāviju gr.; >Liepu purva grāvis; >Stirnu gr.; >Bišu gr.; izbijusi < Misupe?;

Zasas dzirnavas, U, M, w, v, z, īp. V. Stukuls (AT85). Pirmā pasaules kara laikā radās izdevīga situācija lai aizgāžot upes straumi lejpus Biržiem, appludinātu vācu karaspēka pozicijas. Tā arī palika - ilgi pēc kara par to atgādināja nokaltušie koki ainavā.

Zasa, Zasas upe, Sudmalu upe < kreisā augšgala pieteka (pirmā!), tek caur bijušās muižas parku, un dzirnavām. Varbūt 14 km gara...

Aldaunīca (arī Aldaune, Aldauniece, Aldaunīte, augštecē — Jaunaldaunīca, lejtecē — Vecaldaunīca) ir Ziemeļsusējas < kreisā pieteka Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novadā. Sākas pie Zasas novadrgrāvjos, tai skaitā arī Skrīveru ezera novada. Augštecē tek austrumu —ziemeļaustrumu virzienā, gultne vairākkārt regulēta. Pie Sudmolu meža, kur upe pagriežas uz ziemeļrietumiem, izveidots 1,8 km garš pārrakums (Jaunaldaunīca), pa kur lielākā daļa augšteces ūdens novadīta uz Ziemeļsusējas augšteces pieteku Zasu. Lejtecē plūst pa mežainu, purvainu apvidu, uzņemot apkārtējo purvu ūdeņus. Daļa lejteces ietilpst Ābeļu dabas liegumā. 47,7 km²;

Podvāze, raksta arī Suseika, Pudveize (vai ? Klauce), arī Biržupe, ir Ziemeļsusējas < kreisā pieteka Salas un Jēkabpils novados. Klaucānu un Priekulānu ezeru noteka 96,6 m vjl., garums 15 km, kritums 18,7 m, ūdensguves rajons 128 km² (LKV38). Gandrīz visā garumā (izņemot nelielu posmu pie Biržiem) upes gultne regulēta. (wiki varants ) - Bērziešu upe tek Nomavas purva austrumu malā, pa grāvju tīklu uzņem purva un Nomavas ezera ūdeņus, ietek Priekulānu ezerā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Dubulti, Birži. Upi šķērso autoceļš P75. 14,6 km, 16.8 m, 121,4, 0,033; Dabas liegums - saite DAP vietnē. Pagaidm juceklis...

Biržupes grāvis (arī Biržupes kanāls, Kanāls, (posms Cara kanāls) ir 1914.g. pilnīgi mākslīgs veidojums 13 km gar bijušā šaursliežu dzelzceļa (1933) trasi; darbojies varbūt vienu sezonu. Kā mūsdienu ūdensnoteces daļa uzskatāms īss posms pirms ietek Podvāzē < kreisā pusē. Biržupes kanāls, augštecē - Bērzu purva grāvis (kļūda) savieno (!) Podvāzi ar Dienvidsusējas rajonu (tā izskatās kartē!). Iztece - no Sūpes purva (wiki?!); teorētiski mākslīga būve - kanāls, var neievērot dabas likumus. Tad tikai pareizāk teikt bijušais..? Ietek Podvāzē uz austrumiem no Slapjo salu purva (liegums-saite DAP) Viesītes un Jēkabpils novados; stiepjas pa mežu masīviem aizaugušā stāvoklī, to nešķērso valsts autoceļi un tā krastos nav lielāku apdzīvoto vietu. Gar bijušo kanāli 1933.g. izveidoja meža dzelzceļu. < Misupe (grāvis pie Misupes mežsarga) pārveidota par Piestiņas grāvi (topo25). Dabas liegums < Zaķu purvs, > Nomavas purvs ar savienotiem `Cara` grāvjiem no Baltā un Nomavas ezera; nosaukums iespējams ieviesies tikai no padumjām krievu topokartēm.

Piestiņa ir 15 km gara Ziemeļsusējas < kreisā pieteka Viesītes un Salas novados. Piestiņas sateces rajons atrodas Sēlijas paugurvaļņa austrumu pusē, kurā ir daudz purvu un purvainu mežu. Sākas no strauta Vārnavas dienvidos Viesītes pagastā un, uzņemot ūdeņus no Vārnavas purva, izveidojas par upi. No purva plūst austrumu virzienā, uzņemot ziemeļu pusē atrodošā Lielā Ļevāna purva, dienvidu puses Švēriņu purva ūdeņus un šķērso Salas pagastu Salas novadā, turpinot tecēt austrumu virzienā un uzņemot ziemeļu pusē atrodošā Žēvaldu purva ūdeņus. Tad pagriežas ziemeļaustrumu virzienā un plūst līdz tajā ietek Melnupīte un turpina tecēt austrumu virzienā, uzņemot Gargrodes purva ūdeņus ziemeļos un strauta, kas iztek no Biržu karjera dienvidos. Turpina plūst uz ziemeļaustrumiem, uzņemot Vēžu purva ūdeņus dienvidos un pie Ošāniem ietek Ziemeļsusējā. Upes gultne regulēta, tā ir 15 km gara, gada notece 0,023 km³, kritums 15 metri. Lielākā pieteka ir Melnupīte (8 km, kreisā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Vārnava un Ošāni. 82 km², 0,023 km³ Dabas liegums, > Švēriņu purvs, < Rožu purvs, Gargrodes purvs;

/Jēkabpils/ - Ābeļu dzirnavas, dienvidrietumu virzienā no tām, Susējas upes tuvumā, saskatāmi vairāki agrā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapi ar vidējā dzelzs laikmeta pēcapbedījumiem, bet pāri ceļam, Priednieku māju tuvumā, var redzēt vēlā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapus ar kapu valni aiz tiem. Turpat aiz mājām lielceļu šķērso Mazā Susēja. Tuvu ietekai tā dziļi iegraužas dolomītos un veido skaistas krastu ainavas. (AZ1960)

Kārklupīte, Kārkleja, arī Zeļķu grāvis, ir 4 km garš , Daugavas > labā pieteks. Cits Zeļķu strauts ir atzīmēts 1790.g. kartē.

Kārklupīte sākas, satekot diviem strauteļiem Zeļķu līdzenumā Daugavpils—Rīgas šosejas labajā pusē pie Spunģēniem. Šķērso Daugavpils—Rīgas šoseju un tad tek gar Krustpils—Jelgavas dzelzceļa uzbērumu līdz Daugavai, kur ietek pirms Zeļķu tilta pār Daugavu. [pieņēmums] - Sākotnēji, pirms dzelzceļa izbūves Kārklupīte bijusi Lukstupes augštece, aptuveni 2 km garš posms. Pārējo posmu Kārklupītes veido mākslīgi izrakts grāvis, to starpā arī novadgrāvis — 2,5 km posms no Velvītes līdz Daugavai, pa kuru Lukstupes augšteces ūdeņi tika novadīti uz Daugavu. Par to, ka sākotnēji bijusi kāda dabiska ūdenstece, liecina arī 1897. gada tautas skaitīšanas materiāli, kuros upīte tiek saukta kā "руч. Карклея" (wiki). Tostarp tālaika kartēs tamlīdzīga nosaukuma nav.

Literatūra: Avotiņa R., Kavace D., Krustpils pagasta vietvārdu vārdnīca, 2007.g.;

<Pelīte; <Rudzaite; <Pūķupīte -Vīķu ezers (Vīķupīte; Akmeņupīte; <Kameņu gr.); <Plānleja; <Plāteru upīte [Sēlpils Spietiņu apmetne];

No < kreisā krasta Sēlpils valnim apliekdamās, pa Priedulāja krāču dolomītiem gultne novirzās pa > labi. Sākas Pļaviņu ūdenskrātuves ietekme.

146. km > AIVIEKSTE, kura formāli bijusi robežupe kopš Altmarkas pamiera (1629), faktiski NEKAD ne novadiem, ne valstīm! Tikai pirmajos km kopš 1661.g. Olivas līguma, turpinoties tālāk uz Z pa Pededzi.

> Aizmata //Skanstupīte (<Maiļupīte); Toties nelielā Skanstupīte, kas atdala Vidzemi un Latgali, kādreiz atdalīja arī divas pilsētas - Gostiņus un Pļaviņas. Starp Lielo ielu un Daugavu šalc nepilnu metru augstais Skanstupītes ūdenskritums. Turpat pie Skanstupītes ietekas Daugavā atrodas arī 17. gadsimtā zviedru valdīšanas laikā celtais nocietinājums - Zviedru skansts (Aplis2006). Pilsētā no Kaķkalna uz Daugavu gar ūdenstorni steidz Torņupīte.

> Lokstene (appludinātais pilskalns) bijusē Gersika; dzirnavas 1688.g. - Lapas muiža (Lapinsky), U; 1601.g.Pļ.p., (Apszan pagast), O, tv Commis. H. Strubergh ?

> Baikāls - Podrauze; Maltupīte //Maltuves grāvis (Zirgupīte); ar bijušajām Budas dzirnavām Stukmaņos, (Pļaviņu p., Būdas dz., U. Ip. Vaivods; Rīteru dz., U, Ip. V, Mežvēvers (A.T85)). Klintaines upes sausā gultne un karsta kritenes 13,6 ha, 1977, Stučkas Klintaines ciems Kolhozs «Selga» Tipiskas karsta procesu izpausmes dolomītos. Klintaines upīte — Daugavas l. pieteka Aizkraukles raj. Droši vien ir bijis nominatīvais nosaukums * Klintaine, kas darināts no latv. klints 'der Fels, die Klippe' ME II 229, sal. arī latv. klintaine 'eine felsige Gegend, eine Felsennmasse' ME II 229. (Laimute Balode 91).

134. km < Pikstere sākas Sēlijas paugurvalnī un 21,5 km līkumo līdz Daugavas senielejai;

Iztek no Piksteres ezera, kritums 22,1 m. Garums samazinājies kā taisnojot līkumus, tā arī uzpludinot grīvas daļu. 7,2 km dabiska lejtece, ietek pirms Robežkroga, bijušais Piksteres krogs appludināts - šeit garām gāja Kr. Barons 1859.g. Saulgriežos uz Seci. Upi šķērso valsts autoceļi V803 (Sala–Zilkalne) un P76 (Aizkraukle—Jēkabpils), kā arī dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils. Apdzīvotas vietas upes krastos: Kleberkalns, Sēlpils. Augšdaļa līdz Kleberiem regulēta 1920.g.

Piksteres pietekas - (>Raudupīte -{Jumpravu kalna avoti}; >Rimšānu grāvis; >Baltiņupīte -Baltiņu ezers; >Saukupīte 1,2);

Saukupīte (arī Mazā Piksterīte) ir 1,2 km gara Piksteres > labā pieteka Salas novadā. Izteka uz rietumiem no Sēlijas. Ietek Piksterē pie Klētnieku mājām. Saukupīti šķērso valsts autoceļš V815 (Sēlija–Sēlpils–Ošāni) wiki.

Pie Piksteres 1915.g. 19. septembrī sāka veidoties nocietinājumu līnijas un pozicijas, tā sauktā "Piksteres fronte" (Peniķis1939).

>Rīterupīte (>Urga); <Dzirnupīte /Staltānu upīte; < Altene; > Elena;

118. km > PĒRSE; pilns apraksts atsevišķā lapā; <Bajārupīte (Ļavānu grava); >Apšupīte; >Ziedupīte, Mežziedu pilskalns;

43 (189). Ķegums mani pavadija / Rezna mani sagaidīja, / Ai, Parumba, velamate, / Ta gaid' manu dveselit. 327K43.

Lejasdaugava ~

Liktenīgākais dižās Upes lejasgals, izkļūstot no klinšu kanjona pāri smiltājiem caurtekot jaunākajai sauszemei, ieplūst Rīgas līcī. Arvien Vidzeme labajā krastā pret SĒLIJU kreisajā, kura mainās ar Zemgali. Vēsturisko sadursmju artērija, pirmā pasaulskara frontes līnija.

103. km ietek Lauce, Daugavas < kreisā pieteka no Sēlijas vaļņa, Jaunjelgavas novadā. PAPILDINĀTS - 17.13.2021.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
LAUCE	33 (36)		57,5				7,29 km	206		projektētais apvadkanāls

Sākas purvainā apvidū Sēlijas paugurvalnī austrumos no Mazsunākstes. Tek ziemeļrietumu virzienā pa Taurkalnes līdzenumu, vidustecē un lejtecē — pa Laucesieleju līdztekus Daugavai. Ietek Daugavā lejpus Pļaviņu hes. Upes augštece līdz Jelgavas—Krustpils dzelzceļam regulēta 1988.g., bijušajās Lāčpurva pļavās izveidota dīķsaimniecība. Daugavas senielejas atzars pie Seces varēja kļūt par spēkstacijas apvadkanālu projekta variantā lai saglabātu Staburagu. Upi šķērso Jelgavas—Krustpils dzelzceļš un autoceļš P76. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Sunākste un Sērene.

Lielākās pietekas ir >Kazupīte, >Secene, <Ellīte.

Vēsturiski kļūdaini (arī Laucesīte, agrāk Sece, Sezze) nosaukumi; cirkulē augšgalā `Sonata`?

Visas pietekas - >Nātraine, Nātraines dīķis; >Kazupīte; >Secene (>Krūtupīte (>Klista grāvis -Aklis); <Mežziedu upīte; >Miglu grāvis); <Ellīte (>Kučpintu`upīte); vēl 18 sīkas pietekas 35 km kopgarumā (A.P.)

98.km >Karikste; 97.km >Ašķere; >Kraukļupīte; <Vecsērene; >Aizkraukles pilskalns un Spīdalas taka.

94. km > Dīvaja (Brasla24 + Maizīte14 (<Pulksteņupīte)); 93.km >Ķīsums; 91,0.km <Plieņupīte; >Plēšupīte;

Dīvaja (arī Skrīve) ir Daugavas > laba pieteka Skrīveru novadā. Sākas pie Skrīveriem satekot Braslai un Maizītei. Tek pa dziļu un krāšņu gravu, kuras stāvos krastus saposmo sāngravas. Ietek Daugavā pie Klidziņas iepretī Jaunjelgavai. Dīvajas krastā atrodas Skrīveru pārtikas kombināts, lejpus tā izbūvēta mazā hes. Gar upes krastiem ierīkotas vairākas tūristu takas. Pavasara palos upe piemērota laivu nobraucieniem, īpaši ja labvēļi parauj vaļā aizsprostu. Upi šķērso autoceļi P32 un A6.

<Griķupīte1,2 {teika}, jaunatkāta 21.gs. kā "īpašs retums" ar ūdensrijējiem; <Žīdupīte;

84. km <Vitkops //Alstiķe //Forellen; <Sienapurva upīte; Kazmažkas straumeX; <Dīriķupīte (>Degļupīte; <Torbēnupīte); 78.km <Kašurga4 (>Saltais gr.);

>Rite - kanāls visā garumā...; iespējams ar pieteciņu Āžu strauts;

Jānupe — Daugavas l. pieteka Ogres raj., zviedru laika kartēs — Jannelgrawe. Acīmredzot tas ir antroponīmiskas cilmes hidronīms (L.B.1991)

>Slabatiņa*; >Temuļupīte*; >Uiču grāvis*; >Rēvelīte5,7 (>Spilve);

74,5.km >Kaibala16 (<Gribuļupīte12 (>Līčupīte*); >Kraukļupīte (KleibiņaX*)); >Burdzenu strauts* (>Āķu str.*); >Zveņģupīte (>Īdavas upīte); >Nabadze*?;

72.km >Rumbiņa; >Remte (<Gaujiņa); 68.km >Graužupīte -Dangu purvs*;
* visi augstāk ar zvaigznīti atzīmētie nosaukumi nāk no Lievārdes novada grāmatas ().

67.km <Ņega/Noruma //Melderupīte13,8 (>Šīrmeļupīte); Ķeguma ūdenskrātuves Ņegas līcī ietek Noruma, kuras augšgals atrodas lielās meža pļavās ar bijušām vairākām Norupes saimniecībām. Jā, pašā lejtecē 20.gs. sākumā bija kaut kas no dzirnavām. Nosaukuma nozīme - paralēlnosaukumi Norume // Norumupe, iespējams, atvedināmi no latv. nuorums 'ein gewisser Seefisch; ein Taimchen, Lachsforelle (Salmo trutta) ME II 841 (šis Latvijas zivs — taimiņa — nosaukums savukārt, iespējams, ir aizgūts no Daugavas lībiešiem, sal. ig. norijas, gen. norija 'Forelle' (L.Balode1991). Toties `ņega` vislabāk atbilst trokšņainai ņudzēšanai, kāda arī bija pirms Daugavas krāču iznīcināšanas.

<Pienupīte; <Ķonupe; 59.km >Ķillupe;

57.km atteka <Veide (<Līčupe /Tome - KaulezersX; <Čurkstupīte; <Nabe);

periodika - Apmēram divi km no Daugavas krasta sausā vietā, priežu silā, nelielā paaugstinājumā no zemes izsitas vairāki avoti, radot nelielu upīti ar nosaukumu Līčupīte. Tā ietecēja Daugavā. Uzceļot aizsprostus, radās iespēja ierīkot vairākus zivju dīķus ar svaigu, vēsu ūdeni, kas nepieciešams zivju audzinātavai - perinātavi. Uzcēla perinātavas un personāla ēkas. Pārziņa mājas augšstāvā bija izbūvēta sevišķa istaba. Tā bija rezervēta prezidentam K.Ulmanim. Viņš Tomes iestādes istabu un apkārtni diezgan bieži izlietoja savai atpūtai. Pa kluso un skaisto priežu mežu prezidents mīlēja staigāt; apkārtni viņa uzturēšanās laikā stingri apsargāja sevišķa sardze. Par visu to zināja tikai nedaudzi; šādās prezidenta atpūtas dienās man gadījās vairākas reizes viņu satikt. Vecmuižas virsmežziņa Kārļa Kuka atmiņas.

Karūsupe — Daugavas kr. pieteka Ogres raj. Senajās kartēs šī upe dēvēta par Karussbach. Hidronīma pamatā ir zivs nosaukums karūsa, karūse 'die Karausche (Carassius vulgaris)' ME II 165. Šī sakne ir reģistrēta vairākos Latvijas un Lietuvas hidronīmos: Karūs-ezers Dundagā, Karūsene atteka Vaidavā, Karūzis ez Mārcienā, liet. Karošas ez, Karosupis v EŽ 148.

Dobelniekupīte — Daugavas l. pieteka starp Ķegumu un Ogri Ogres raj., kas savu vārdu ir aizguvuši no zemniekmājas nosaukuma Dobelnieki Rembatē. (L.B.1991.)

>Urga; 52.km >OGRE; <Brantupīte; >LebģeX; 48.km <Kausupe {//Pakkul uppe} (<Vilpīte; <Silupīte); <Raģupīte; {<Dantschuppe}, arī Dūjas upīte.

Ežupe, Ežurga ietecēja pie Kābeles, iznīcināta būvējot Daugavpils šoseju; esot biijus Kaparāmura ezera noteka caur Lielajiem vārtiem zem Dinaburgas dzelzceļa (V.Vileruša). Iespējams, bet tepat tek arī uz Mazo Juglu gan Ežupe, gan Robežgrāvis. Kas pēc nosaukuma būtības ir viens un tas pats - viduslaiku novadu robeža. `Mūsdienu kartēs` jauniem grāvjiem pierakstītie vēsturiskie nosaukumi, rada tikai apmulsumu.

Lai padziļinātu Daugavu pie Rīgas, padarītu upi straujāku, neļautu izveidoties šķēršļiem un lai pasargātu pilsētu no plūdu briesmām, jau kopš XVII gs. beigām Daugava tika ierobežota ar vairakiem dambjiem. (Ilga Grasmane, Daugava un Rīgas eksports XVII.gs.,1973). Daugavas ūdensceļa tīrīšana galvenokārt sastāvēja no akmeņu spridzināšanas un izcelšanas. Kopā vairāk par 30 000 akmeņu.

Varžupīte ir Daugavas kreisā pieteka Daugmales pagastā. Sākas pārpurvotā apvidū uz dienvidrietumiem no Daugmales ciema. Augštece ar grāvjiem savienota ar Meitupes pieteku Jukumstrautu. Ietek Daugavā pie Daugmales pilskalna. Varžupīte daļēji novada kreisajā pusē esošā kūdras purva ūdeņus. Nav vārdā nosauktu pieteku.

25. km straume dalās žuburos - >CEĻA DAUGAVA (>JurupeX; >Bluķupe);

<SAUSĀ DAUGAVA - <Bērzene {Bersauneeze uppe} (>Melnais strauts; >Meitupe (>Jukumstrauts; {<Singuppe}); >Ēturga; <Pūķupe);

Ķekava (vietējībā Ķekaviņa, augšgalā ? Bakāne) ir Daugavas < kreisā pieteka Baldones un Ķekavas novados.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		m vjl.	kanāls	km²	km³
ĶEKAVA	29	*	30,5		A Baldonei	virs 30	19,76 km	168,6		hercoglaika ceļš

Sākums A no Baldones satekot regulētajām nosusinātā Skurbu purva notekām <Bēčupītei un >Bakanei. Tek pa Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumu, pie ietekas pa Tīreļu līdzenumu. Augštecē un vidustecē pārsvarā tek pa mežainu apvidu ar zemiem purvainiem krastiem. Ietek Sausajā Daugavā pie Ķekavas miesta. Pie Baldones izveidojusi izteiktu ieleju?. Pie Pukstiņu tīreļa un Jenču pļavām tece pagriežas uz Z. Te atzarojas Upmalnieku grāvis, kas to savieno ar Misu. Cits savienojums ar Misu arī Daugavas—Misas kanāls, kas pievienojas upei zem Rīgas apvedceļa A5 un palu laikā novada uz Misu Ķekavas un daļēji ? arī Daugavas ūdeņus. Lejtecē ietekot Daugavas ielejā krasti augstāki, kritums atļāva ierīkot dzirnavas. Meliorācija 1936. un 1971. gadā ietekmējusi 2/3 upes garuma. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Baldone un Ķekava. Upi šķērso autoceļi A5, A7, P89, P91.

Lielākās pietekas: Sūnupīte (8 km); Butleru strauts; <Plasa; <Melnais strauts; >Ķežupīte2,7. Pietekas 1870.g. dokumentos - {>Aschin;<Slatte uppe; <Batsche uppe; <Berselitt?uppe; <Skallemuischeuppe; <Szhihduppe}.

Pāvils Rozītis - Dzenis izkals koka krustu, / Ķekava kā čūska slīd; / Ūdens pilns ar alkšņu rustu - / Vizuļo un salti spīd. foto: Jānis Mežulis, pārplūdusī Ķekavas upīte Baldonē

Bēčupīte ir izregulēta bijusī Ķekavas < kreisā pieteka Vecumnieku un Baldones novados (nav Alkšņu strauts!). Sākas pie Ģediņkalna Upītes silā. Tek pa Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumu. Ieteka pirms Garā sila. "Gultne visā garumā regulēta. Upes rajonā plaša mežizstrāde" (wiki).

Ķežupīte ir pirmā Ķekavas > labā pieteka Baldones novadā, 1,5 km gara. Sākas dienvidos no Kazu kalniem, novada Dūņpura slapjumu. Augštece regulēta, vidustecē tek pa mežainu apvidu Baldones pilsētas teritorijā. Upi šķērso autoceļš P91 (Rīgas iela). Aizdomas par // nosaukumu `Rožupīte`...

Par Ceplīšu upīti saukts kilometru garš grāvis novada Ceplīšu purva slapjumu Baldonē.

PLASA (tas pats Zites strauts) bija < kreisā pieteka Baldones novadā. Sākas bijušā Sites purva grāvjos pie autoceļa A7 ziemeļos no Vārpām. Gultne visā garumā regulēta, krastos meliorēti lauki, lejtecē Plasa un mežs. "Upes gultne ir mīksta, klāta ar smilti, makrofītiem, brūnām dūņām" (wiki).

Melnais strauts bija < kreisā pieteka Baldones novadā. Sākas bijušā purva grāvjos austrumos no Vārpām. Gultne visā garumā regulēta. Ieteka caur bijušo Niedrpurvu pa Skārstenēm. Augštecē un lejtecē krastos meliorēti lauki, vidustecē - mežu masīvs.

Daugavas—Misas kanāls ir hidrotehniska būve Ķekavas novadā. Kanāls izbūvēts 1970. gados, lai novadītu uz Misu, ko intensīvi izmantoja Olaines pilsēta komunālajām un rūpnieciskajām vajadzībām ņemot ūdeņus no Ķekavas un Daugavas. Kanālā ieplūst apkārtējo novadgrāvji, bet tam nav noteikta ūdensgūtnes rajona, jo izrakts pāri ūdensšķirtnei. Sākas no Ķekavas augšpus Putnu fabrikas, ietek Misā augšpus Plakanciema. Kanālu šķērso autoceļš A5, pie kura ierīkota pārsūknēšanas stacija (jauda līdz 4 m³/s). (wiki)

< Butleru strauts regulēšanas laikā saņēmis arī Dobupi, kura tāpēc vairs nav Ķekavas pieteka. Kā novadgrāvis izveidots jau 20. gs. sākumā.

Suņupe (arī Sūnupe, Sūnupīte) ir bijusī > labā pieteka Baldones un Ķekavas novados. Sākas no Ebes purva Rubeņkalna (Atomkalns 56,0) Z piekājē. Upes tecējums visā 7 km (7,39) garumā regulēts (1966.1971). Ūdensguves platība 27,5 km². Nav vārdā nosauktu pieteku. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Pulkarne un Sūnupes. Upi šķērso autoceļi A7 un P89. Nosaukuma senākā pieraksta forma 1782.gadā - `sunnup` liecina par labu īsajam patskanim...

<Sausā Daugava (<Ķekava /Bakāne (<Alkšņupīte; <Bēčupīte; <Mellais strauts?; >Sēravots; <Ceplīšu upīte; >Ķežupīte2,7; <Zites strauts; <Melnais strauts; <Upmalnieku grāvis; >Suņupe8 /Ķeruļupīte; <Vecā Dobupīte; <Butleru strauts (>Dobupe); <Daugavas—Misas kanāls));

Aleksandrs Čaks

Bet pa labi Ķekava caur mežu / Vēsa nāk ar savu valgmi pretī. / Ķekava — starp priedēm un starp pļavām, / Kauto dvēseļu un sāpju upe.

<Tīturga iztek no Tīturgas ezera, (loģiski taču?!), tātad garāk nekā kanalizētāju 4,12... Dokumentā no 13. gs. tā dēvēta par Svēto strautu - Heilige bach. Pa dabisko Tāmurgas vietu jau 19.gs. beigās iz-veidots mežu meliorācijas kanāls no Skujeniekiem. (>Ostvalda kanāls6,0 (<Dzelzkalnu atzars4,5; >TāmurgaX); regulēta 1952.g.

Osvalda kanāls

17,2

4,74

4,35

1930.

Sausajā Daugavā, >Lebjava (<Kazpurva grāvis; >Zumpītis);

Vecos rakstos arī - 5. upes, bērzene (-s upe) jeb pikstes upīte, kaūsupe, līčgalupe jeb bakanupe, skal (u) muīžas upite, žīdupite. 6. ezeri, ceplīšezers, duņez., kaüsez.. ķēpez., līņez., pakuļez., pikstes ez. zaļez. (Mercendarbes pagastā)

20,5.km <Olekte6,5; <Mazā Daugava (<Bieķengrāvis (<Bišumuižas grāvis2}; <Ķīlveina grāvis);

Literatūra: Ķekava : laiki un likteņi : Tāmurgas leģendas / Velta Strazdiņa; Elpa 2001

Bieķengrāvis, arī Lucavdaugava — Daugavas < atteka Rīgas teritorijā, sākas pie Zaķusalas, ietek Mazajā Daugavā, 3,8 km garš. Vietvārda pamatā ir personvārds. (L.B.1991).

15. km >RīdzeneX (?<SpeķupeX; >Dzirnupīte //Smilšu dzirnavu grāvis); Galīgi aizbērta 1860.gadā, tomēr tek pazemē - Mākslas mūzejs! (2016)

<Mārupīte 7,7 (>Māras dzirnavu kanāls6,5; >Bieriņgrāvis; >Tēriņu grāvis; <Mazā Mārupīte); sākās Bieriņu purvā, garums 7,7km. Dabiski ietecēja Daugavas < attekā lejpus tagadējā dzelzceļa tilta. VĒSTURE - Kopš 13.gs. darbina dzirnavas. Apūdeņoja Sarkanā torņa aizsarggrāvi, kur arī bija dzirnavas, tagad rotā Arkādiju un Uzvaras parku. Ietek Āgenskalna līcī kas ir attekas Āzenes daļa. (Davidsone1988) - Māras ezers saņēma ūdeni no Mārupītes, kurai, kā redzams 1702. gada kartē, to pievadīja īpaša kanālu sistēma no trim ezeriem, kas atradās apmēram desmit kilometru attālumā no Rīgas — Jelgavas ceļa. Šos ezerus savienoja kanāli, kas novadīja ūdeni Cīruļu ezerā. No turienes pa vairāku kilometru garu kanālu ūdens ietecēja Mārupītē pie Bieriņmuižas tagadējās Kantora ielas tuvumā. Mārupīte ietecēja Māras ezerā pie tagadējās Mārupes ielas. Iztecējusi no ezera, Mārupīte plūda gar tagadējo Torņakalna staciju un ietecēja Daugavas attekā iepretī Mūksalai.

(Darba statistika 1934) - 8) Uzvaras parks. Nobeigta Mārupītes pārvietošana, izvedot 800 kb. m zemes no 150 m attāluma. leliktas 150 m fašinu, noklātas nogāzes ar velēnām — 300 kv. m, izrakts pagaidu grāvis 80 m garumā.

7) Mārupītes regulēšana, a) Izregulēta Mārupītes gultne Starp Mārupes ielu un Arsenālu, un nosusinātas pie-guļošās pļavas. Izrakti no gultnes 470 kb. m smiltis, ieliktas fašinas 150 tek. m, izrakti grāvji — 390 m. b) Izbērts kāj-nieku ceļš, izvedot 500 kb. m smilts 50 m attālumā. Noplanētas un nosegtas ar melnzemi nogāzes un virsma — 900 kv. m. c) Purvaino vietu pacelšanai starp Mārupes ielu un Māras dīķi izvestas zemes 4.500 kb. m no 300 m attāluma. Norakta melnzeme 250 kb. m, sagrieztas velēnas 1.200 kv. m. lelikta koka drenāža — 238 m. Izrakti — ar saknēm 8 lieli koki.

Jaunākajā Rīgas attīstības plāna redakcijā sen gaidītas būšanas - "Atjaunot virszemes noteci...", arī Pleskodāles apkaimes ūdensnovadam - Mazajai Mārupītei!

foto: Mazā Mārupīte bijušās Rautenfelda muižas gruntī. Iespējams robeža ar Hāgena muižu.

<Zunds / Āzene / Roņu dīķis (<Spilves grāvisX);

05. km pietek > Mīlgrāvis >SūnupeX, //DūņupeX -Ķīšezers (>Langa9; >Sužu gr.; <Šmerļupīte); Ķīšezers uzņem visu JUGLAS baseina noteci.

<Sarkandaugava; (par tās aizbērtas ietekmi raksta IR).

Beķera grāvis kā bijusī Daugavas < atteka sākas augšpus Voleriem, garums 3,5 km, rajons 24,5 km. Uzņem virsūdens ūdeņus un gruntsūdeņus no daļēji apbūvētas teritorijas. Ietek Hapakgrāvja lejtecē (?vai otrādi?). Augšgals aizbērts, pārējais pakāpeniski aizaug. (EncRīga 1988).

03,5. km Hapaka grāvis 15 km (arī Kapargrāvis, agrāk Apakšgrāvis..) ir Daugavas < kreisā atteka Rīgā, no Lieknes Jūrmalas pilsētā un Babītes novada, bijusī Lielupes sengultne. Hapaka grāvis varētu sākties no Slēpera kūdras purva (ne grāvju tīkla Babītes polderī!). Tālāk tek pa Spilves pļavām un 4,5 km no Rīgas līča, Bolderājas teritorijā, ietek Daugavas. attekā baseina platība ? 61,9 km² (Rīgas pilsētas teritorijā attiecīgi 15 km un 46,1 km²). Pietekas > Lāčupīte; < Spilves grāvis; >Rātsupīte; >Beķera grāvis. <Ķiburga?; Nosaukums pēc muižiņas, laika gaitā pārvietojies un dažādojies.

Gultne Hapaka grāvja augštecē ir regulēta, ieplūst ūdeņi no apkārtējiem meliorētajiem mežiem un lauksaimniecības platībām. Lejtecē Hapaka grāvim ir liela un plaša gultne, kas saplūst ar Daugavas gultni. Kreisajā krastā Bolderāja, labajā Krievu sala. Lai Hapaka augšteci izmantotu meliorācijā, ir uzbūvēta sūkņu stacija (pie Kleistiem), kas augštecē aptuveni par 1 metru pazemina ūdens līmeni...

1,4. km <Loču kanāls; <Buldurupe //Buļļupe /Zemgales Aa; ar vecupes atteku Ziemeļupe /Mēmupe; vēsturiski tiklab Daugavai kā Lielupei piederīga.

> Audupe un Vec-Daugava ar Slīkoniti galā.

<Daugavgrīvas sala, Komētforts, Daugavgrīvas cietoksnis,

Un nu ceļš ir galā! Mūsu Likteņupe ietecējusi līci-jūrā papildina to ar visu ko sanesto, kam bijusi pacietība tik tālu nonākt, Varu pavēstīt - varbūt jau zināji - ka mūsdienu Daugavas grīva ir totāli mākslīgs veidojums. Kādā 18. gadsimtā to izraka ar lāpstām..!

attēls - 2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.318.

; >Grīvīte; <Akņupīte; >Olāja upīte8 (>Cārpeja gr.)); Meldrupīte; <Munda; <Šaltupe;?

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš