Aiviekste un sānupes ~                            ŠODIENAS LĪMENIS

KARTE - 1937.g. zīmējis K.Arājs 

 (Attālumi līdz grīvai pēc I.Luksa mērījumiem kilometra topokartē - "Ar laivu Latvijas ūdeņos" 1991). 

117. KM izteka no Lubāna, pēc 3 km sadalās divos zaros - <Vērde un > Kalnupe /Lejupe; Pēc Verdes un Lejupes savienošanās upi atkal sauc par Aivieksti (A.Kursišs 1926).

107. km > pieteka Iča (atsevišķā lapā!); 105. < ietek Zvidze; kB_Aiviekst37.PNG 

101. km > ietek Pīsteņa; Klānu Bērzpils pusē ir neliela upīte Osa (Piestiņas lejtece), pie kuras arheologa F. Zagorska vadībā atsegta viena no vecākajām mezolīta apmetnēm ar absolūto vecumu 7,6—7,2 tūkstoši gadu. Saskaņā ar valodnieka A. Vanaga skaidrojumu apzīmējums "osa" ir senbaltu hidronīms, saglabājies vēl no pirmvalodas laikiem, kad valoda aprobežojās ar nedaudz skaņām (ar + un - skaņu pāriem). Jēdziens "osa" esot saistīts ar pirmatnējās lopkopī bas attīstību un lopbarības sagatavošanu, kam piemērotas vietas bija upju un ezeru līču pļavas. To rāda vēl pašreiz saglabājušies vietu nosaukumi: Osagols, Osastvurs, Osvune, arī Osveja, Oša, Eša, Koša, Jaša utt. (DVK2002) 

95. km > ietek Pededze; leduslaikmeta beigās ietekot Lubānā papildināja tā tilpi (kurš pa Iču notecēt varēja uz Pleskavu?!) un radās pirmējā delta - grīva.

Sekojošās pietekas - />Vērde; <Vērdes kanāls; >Iča71; >Pīsteņa16; >Posms un Lagažs kā Pērdes/Bolupes attekas; >Vecpedeze; >Dzedzierkste; <Abaine14 (<Lakstienes gr.; Rupsalas gr.; <Seldžu gr.); >Pededzes kanāls //Jaunpededze; >Liede; 

Liede (augštece arī Liedīte) Aiviekstes > labā krasta pieteka no Gulbenes paugurvaļņa Gulbenes, Madonas un Lubānas novados.

Iztek no Sila ezera 120,2 m vjl. Sākumā tek pa lauku klajumu, ap Dzelzavu nonāk Lubāna līdzenumā kur gausi līkumo bez dziļākas ielejas; upmalās pļavas vai lauki, attālāk meži. Garums 45,3 km, kritums 28 m, rajons pēc Jūrn.dep. 353 km[], pēc Lubāna pārvaldes 476 km[] (LKV35). Liede sākas kā novadgrāvis 2 km uz dienvidiem no Krapas. Tek cauri Siladzirnavu (Liedes) ezeram un gar Gulbenes paugurvaļņa dienvidaustrumu nogāzi paralēli Liedeskalniem. Upes kritums pirmajos 8 km ir 2—3 m/km, pārējā upes tecējumā vidēji 0,5 m/km, pavisam niecīgs lejtecē. No Jaungulbenes (2 km uz R no A) līdz Dzelzavai upe tek DR virzienā, tad pagriežas uz DA un tek pa Lubāna līdzenumu. Pirms ietekas Aiviekstē pie Lubānas upe met 12 km garu loku uz ziemeļaustrumiem un atpakaļ. Lejtecē plaši mežu masīvi, tikai gar pašu upi pļavu josla, dažviet tīrumi. Liedes pļavās saglabājušās ozolu grupas. Lejpus Madonas—Gulbenes ceļa 48 km garā posmā Liede ir regulēta. Tek cauri Daukstu, Jaungulbenes, Dzelzavas, Līgo un Indrānu pagastam. Lejtecē līdztekus Liedei iet Dzelzavas—Lubānas ceļš un divreiz to šķērso. Upē novērots diezgan daudz nēģu mazuļu, kuri ar straumi tiek nesti uz Aiviekstes ūdeņiem.

Lielākās pietekas (>labās,<kreisās) - Nidrīte 18 km; Mandauga 17; Ušurupe12; 

>Liede60 (>Olene6 |ūdensšķirtne ar Gaujas Vijatu|; <Nidrīte18; >Liedīte7 //Ragacīte; >Kapupīte6 (<Grīvupīte5); >Dokupīte -Bakans ({Grava}, >Pelnupīte -Cūku purvs; <Kraujeļmu gr.); >Padoma strauts; <Lapenieku grāvis11; <Ušurupe12 {//Ezerupe} -Ušurezers; (>Asarupe14 (>Silto gr.)); >Krieviņgrāvis; >Ustupu grāvis3,5; <Mandauga17 (>Stiebriņu gr.; Solitudes gr.));

Nidrīte, saukta arī Niedrīte, ir Liedes <kreisā pieteka Lubānas un Gulbenes novados. Garums 18 km, rajons 20,2 km², gada notece 0,005 km³ kritums 13 m (0,7 m/km). Niedrīte sākas no grāvjiem Lielā Mārku (Ušuru) purva dienvidu stūrī, kopā ar pietekām atūdeņo Lubāna līdzenuma ZR malu. Upes rajona augšgalā ir arī lauksaimniecības zemes, taču pārsvarā tā tek pa mežiem. Gultne pārsvarā regulēta. Mežos upes platums vietām tikai 3 - 4 m, bet lejasgalā pirms ietekas Liedē, kur upi šķērso Lubānas - Cesvaines ceļš, platums ir 6 m. 

pilskalna zīmējums no Ernesta Brastiņa, 1930.g.

<Patmaļu grāvis; >Morozas grāvis; <Rupsalas grāvis; >Sogārdu grāvis; 

Meirānu kanāls - ir daļa no Lubāna ezera hidrotehniskās sistēmas, kas novada uz Aivieksti daļu agrāk Lubānā ietecējušo upju un daļēji arī paša Lubāna ūdeņus.

*garums sākotnēji uz pusi īsāks; Pirmais kanāls tika izbūvēts 1853.—1856. gados, bet nepietiekamo izmēru dēļ tas nespēja novadīt palu ūdeņus. Jaunais kanāls tika izbūvēts 1955.—1960. gados, lejasposmā 14 km garumā izmantojot veco trasi, bet augšgalā veidojot savācējposmu pēc pilnīgi jaunas shēmas. Kanāla dziļums ir ap 9 m, platums — ap 50 m. No Malmutas līdz Kalnagalam gar labo krastu izbūvēts 13 km garš dambis, kas sākotnēji aizsargāja kanālu no Lubāna palu ūdeņiem, bet pēc ezera dienvidu krasta dambja izbūves norobežo Meirānu kanālu no Īdeņas kanāla rajona. Pie kādreizējās Lisiņas ietekas izbūvētas Kalnagala slūžas, caur kurām sākotnēji kanālā pa Lubāna izvadkanālu novadīja daļu Lubāna ūdeņu. 1965. gadā slūžu mezglam pievadīja Zvidzes kanālu, bet 1967. gadā — Īdeņas kanālu.

Lielākās notekas - >Malmuta25; <Teicija; <Ūjiņa; <Lisiņa18; >Lubāna Izvadkanāls (>Īdeņas kanāls (Malta)); >Zvidzienas kanāls;

Kanāls sākas kā regulētās Malmutas upes turpinājums un augšgalā pārtver arī agrāk uz ezeru tekošās upes Teicijas, Brieža grāvja, Ūjiņas  un Lisiņas ūdeņus. To pašu dara <Īdeņas kanāls ar A krasta strautiem, un Zvidzienas kanāls. Vides ministrijas dokumentos (2021.g.) rakstīts "Meirānu kanāls=upe=visā garumā mākslīgs"...

Meirānu kanāla sateces rajons pievienošanās secībā -

>Malmuta25 (<Kaževa15; <Strodauka; >Līpupeite; Dekšoru str.; Rūbežnieku gr.); <Brieža grāvis; <Teicija; <Ūjiņa; <Lisiņa18 (>Vabole; >Inčāres strauts (<Suruča); 

<Dīrīte (>Murmastiene; <Grāna grāvis); <Vasijas strauts (>Jāņkrusta strauts); <Bestineica); <Veclisiņa (<Peilāgs); >Lubāna izvadkanāls (>Īdeņas kanāls (<Malta; <Vecmalmuta (>Mežūlne; <Ciska); Veclisiņa)); >Zvidzienas kanāls (>Lakste; >Maizaste; >Asna; >Strūdzene; <Pabrauklis));

<Kāršupe; <Isliena;

Isliena (arī Isliene, iztaisnotais augšteces posms - Jaunisliena) ir Aiviekstes < kreisā pieteka Varakļānu un Madonas novados.

Iztece - no Islienas ezera (11,2ha) grāvjiem Islienas purvā?. Tek ziemeļaustrumu virzienā, lejtecē pagriežoties uz ziemeļrietumiem. Isliena ir vienigā Aiviekstes pieteka, kas pa ūdensšķirtnes slīpumu tek pretējā virzienā nekā Aiviekste, tikai paša beidzamā posmā pagriezdamas tieši pret galveno upi (Tomāss, 1937, 88) Ietek Aiviekstē pie Stalīdzēnu ciema. Lielākā daļā vēsturiskā Livonijas/Polijas robežupe. Augštecē regulēta 20.gs. sākumā. Upes krastos atrodas Obsenieki, Stalīdzēni. Islienu šķērso valsts autoceļš V902 (Ļaudona–Mūrnieki). 

Pieteka > Madavas grāvis - Madara (A.Zīverts). Iztek no Sauku purva, vai Puntes/Auku ezeriņa purva A malā. Jaunisliena 3,5 km (R.A.1999) 

 Antons Austriņš 1908. g. ceļojis, tēlo Māras zemi - Latgali, noklausījis - "Robeža tepat neesot tālu un senāk tēvi, pieguļā jādami, gājuši uz Kaķa birzi vilkties ar apaušiem pār Islienu: vidzemnieki vienā, latgalieši otrā pusē. Kura puse nu stiprāka, tā ierāvusi otru upītē kā nieku un kur tad smiekli." (Austriņš, 1918.) 

<Vaibiņa; >Saikava; <Ķimstene ?//Zušupe; <Joša; <Odaža; >Kuja77; <Talicka /Dobupe; <Mila; >Tocīte; <Driksna; 

pie foto: pēc gariem strīdiem un gaidām, beidzot 1969.g. novembrī atklāja trosu tiltu.

>Svētupe no ezeriem ar starpteku Starpīte un pieteku Niedrušku12 no Viļvānu ez. (<Pārkārtne). Apvidū Jāņa Āboliņa atklāts pilskalns. 

J.Urtāns - "Taisnā līnijā nedaudz vairāk kā kilometru uz dienvidiem dienvidrietumiem no Niedrušku pilskalna atrodas kādreizējo Niedrušku māju vieta. Atzīmējams, ka Niedruškas upes augštece līdz Niedruškas dzirnavu ezeram saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi, 3 bet mūsdienu satelītkartē upes augštece nosaukta par Pārkārtni". (Labietis 2007)

 >Pūķupe; >Nirīte; <Smerdīte (< Dzirnavu grāvis - Sāvienas ezers); beidzamajai augštecē Sāvienas pilskalns. < {Aron Back} X ?, (1690. karte). 

>Arona44, <Uģērnīca; >Vesetas kanāls; Veseta56; 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

 Arona ir Aiviekstes > labā pieteka Vidzemes augstienes launadža pusē Madonas novadā.

Iztek no Skujiešu (Aroniešu) ezera Aronas pagastā Vestienas paugurainē 197,8 metrus virs jūras līmeņa ūdensšķirtnē ar Ogres Viešupi. Iztekas apkārtne regulēta 1936.g. izveidojot ezeram apteci. Te arī pirmā pieteka < Zīļupīte no Cūkupurviņa Lodes Salas mežā. Posmos kritums atšķirīgs - upei tekot pa Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, kritums vietām sasniedz 6 m/km. Lejtecē, Aronas paugurlīdzenumā, kritums vidēji ir tikai 0,8 m/km. Ieteka 82,3 m vjl pa diviem zariem, (kreisais ir rakts kanāls pie "prieka mājas"). Rajona lejasdaļa purvaina (?), regulēta Mārcienas apkārtnē. Upē vairāki dzirnavu aizsprosti (ezeri.lv). Visas Aronas rajona upes ir straujas. Apvidus lielāko daļu aizņem meži un intensīvā lauksaimniecībā ir maz izmantojamo platību. Tek caur Aronas,  Bērzaunes, Mārcienas  un Kalsnavas pagastiem. Zivju tauta 2014.g. saņem papildinājumu tukstošus foreles - Jēkabpils avīze.

Lielākās pietekas - >Jole9; >Raganīte; <Kapupīte; <Austrona9; >Bērzaune; mazāka - Grišķupīte // Grīslīte;

Bērzaune ir 29 km gara, ar kritumu 144 metri un rajonu 126.5 km², no kura vidēji gadā savācas 0,037 km³. Iztek no Žautrīša Bērzaunes pagastā, tuvumā Gaiziņkalnam. Plūst pa Vestienas pauguraini un  Aronas paugurlīdzenumu dienvidu virzienā. Ietek Aronā pa iztaisnotu gultni.

Lielākās pietekas - >Lācīte; >Misenīca; >Taleja20; Podupīte; mazākas- Jaunais grāvis3,5 (>Ķēvupīte0,4); <Vēžaunīca4 - Kalsnavas ez.; - Zušulīcis - Pudulu ez.;

Taleja iztek no Taleja Vestienas tuvumā {Tautas teika - pasakas.net}. Regulēta divos posmos - arī lejtece kanāls. Darbinājusi divas dzirnavas. Robežupe Bērzaunes, Mārcienas un Kalsnavas pagastiem 8 km. Pieteka > Skapgrāvis.

Irēnas un Aivara Klušu Motoru un tehnikas mūzejs Kalsnavas Kamenēs uz Aiviekstes krasta. (99 privātie mūzeji Latvijā, 2014).

Sāvīte iz Sāvienas ezera, tātad < kreisā pieteka Aiviekstei. Kartēs arī Sava, tekstos Savita, Savide.

Apmēram 10 km gara, jo Sāvienas ezers kopš Dzirnavu grāvja izrakšanas vairāk saistīts ar Smerdīti. Turklāt izskatās varēja būt sezonāla, nepatstāvīga notece. Ieviesies nosaukums `Uģērnīca` - diez` no kurienes?! Varbūt krieviskota `Ūdru-sala` tam pamatā... Bijusi ievērojama viduslaiku robežupe, kuru tātad kopā ar Alūksnīti uzskatam par Latgales-Vidzemes robežu. Pieteciņa < no Strīdus (Lapu purva).

Veseta ir Aiviekstes > labā pieteka no Vidzemes augstienes Madonas, Ērgļu un Pļaviņu novados.

Iztek no Kālezera Kuilīšu līča Vestienas pagastā. Tek pa Vestienas pauguraini un Aronas paugurlīdzenumu labi izteiktā ielejā, kas vietām sašaurinās un veido gravu. Vietalvas apkaimē tek pa senieleju; lejtecē pa Vesetas-Aronas pazeminājumu. Te upe regulēta.

Lielākās pietekas: (A - Z; >labā; < kreisā); >Aronīte, >Riekstiņa; <Skaldu upīte; <Labonīte 6km; <Šubraka; <Savīte25; <Antonīca14;

Pirmā Vesetas pašas pieteka <Skaldu upīte, necik tālu, 2,8 km*, no iztekas. *(precizitāte +/- 50m, LR ģeotopo karte 2014).

Bitēs var iepazīties ar modernas pienotavas iekārtu. Vesetā no kreisās puses ietek mazā Barisu upīte. Tā tek 1,5 km garā, dziļā Rocēnu stavkrastu grava, kas vietām apaugusi skaistiem lapu kokiem. (1960)

Vesetnieku tilts; foto: Gatis - wondermondo.com.

Vesetas palienes purva laipas taka DA pārvaldes vietnē.

Interesei salīdzināšanai - Vesete. Vandens kelionė šia upe tinka pradedantiesiems vandens turistams. Rekomenduojamos plaukimo priemonės - baidarės, kajakai, pripučiami laiveliai. Maršrutas sunkokas, bet įdomus. Upės ekologinė būklė - gera.

Savīte ir Vesetas < kreisā pieteka pagastā, Madonas rajonā, novadā,

Iztekā maza tērcīte, toties kritums no Vestienas pauguraines uz Aronas līdzenumu pamatīgs. Dziļa ieleja pavada gandrīz visā garumā. Darbinājusi divas (?) nelielas dzirnavas. Lejteces 2,5 km regulēti. Lielākā pieteka - > labā krasta Taurupīte 4 km; apraksts -  Kalsnavas avīze 2017.

Pilns Vesetas rajons no avotiem - Asmenītis ~Milnupīte - Salājs (Rēzēnu str.) ~Miltupīte - Sudāriņš //Tolkas dzirnez. ~Saltupe //Tolka; -Červītis; -Kūsītis; -Kāla ezers;  <Skaldu upīte -Dēlītis; >Aronīte; <Labonīte6; <Šubraka; <Jaunā Veseta; >Vecā Veseta; <Mailīšu grāvis; <Savīte25 -Kaņepēnu ezers (<Dzērvīte; >Taurupīte4; Bagātiņa?); <Antonīca14 (>Svirēja (< Jordānīte)); >Riekstiņa; 

TEIKA - Vestienas robežās iztek Vesetas upīte no Vesetas ezera. Un Jānīšu daļā, tuvu pie Aizkaļņu robežas, vecos laikos būvētas dzirnavas, kur dambja ozola mietu gali vēl tagad redzami. Šīs dzirnavas bijušas gandrīz jau gatavas, kad kāds tuvs nāburgs redzējis sapnī, ka jauna sieviete dancojusi pa dzirnavu virsu, tā dziedādama: 

"Nij maluši tēvu tēvi, / Nij ar mals bērnu bērni; / Kā, upīte, tecējusi, / Tā tecēsi mūžīgi!"   Īsi pēc tam ūdens dzirnavas izlauzis. 

Vēl teikas par dažādām lietām, arī ūdeņiem - pasakas.net. 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Bērzaune ir Aiviekstes < kreisā sānupe Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Medņu (Variešu) pagastā Jēkabpils rajonā.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
BĒRZAUNE	28	Alūksnīte	28	0,96	purvā			110	0,023

Bērzaunes augštece Alūksnīte iztek ? ? no Timsiņu  purva ezeriņa. Tā gandrīz visā garumā tek līdzās 3 - 5 km attālu Aiviekstei pār pārpurvotu, daļēji nosusinātu ieplaku. Ar <Gardauni (jeb Rītupīti?) uzņem Gardaunes un Silabebru ezera ūdeņus. Ieteka Aiviekstē Krustpils pagastā. Labā pieteciņa > Alūksnīte, kas citos avotos sinonīms. Novadgrāvis pievada Silabebru un pa Rītupīte Gardauņas ezeru ūdeņus. Lielākās pietekas: Alūksnīte (10 km), (wiki). Ietek Aiviekstē pie "Pūķiem".

Babraunīca, saukta arī Babrava, Bebrupe, (kļūdaini Braslava, Gardaune) ir Aiviekstes < kreisā pieteka. 

Babraunīca sākas no Piņņu purva uz dienvidrietumiem no Piņniem Variešu pagastā. Tālāk tek gar Laidēm uz Ķoderiem Variešu pagastā, kur šķērso Jēkabpils-Madonas ceļu un ietek Krustpils pagasta teritorijā. Šeit pa šauru ieleju upe tek līdz Salasmaniem. Ietek Aiviekstē pie Glāzniekiem. Lejtecē 3 kilometrus tek caur mežu. Garums 15 km. Babraunīcas labā pietekas Krustpils pagastā ir Līkups un novadgrāvis no Dobmeža. 

>Akmensstrauts; <Bērzaune; <Babraunīca; ?<Ciķeļgrāvis; <Lukstupe; - ieteka Daugavā; 

J.C.Broce zīmējums 1797.g. Pārceltuves skats uz Gostiņu krastu. 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!