Dubna ar satekām ~                  LĪMENIS ŠODIEN

DUBNA ir Daugavas vidusteces labā pieteka LATGALĒ, no Latgales augstienes Feimaņu un Dagdas pauguraines ezeriem Krāslavas rajonā, ieteka Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā pie Līvāniem.                                  LA BOTS - 15.02.2024.

*izteka literatūrā kļūmīgi piedēvēta dažādiem ezeriem.
Ģeogrāfiem, (kuriem tik ļoti gribas stiept upi garāku...) Dubna sākas pirms Sīvera, zem 180 augstumlīnijas. Minēts variants, ka izteka ir Dreidzs (Dridža ezers) kurš ar Siveru savienots. Ārdavas ezerā jau visi ūdeņi ir kopā vienā gultnē.

Augšdaļa strauja, līdz 15 m plata; aiz Cārmina 20 m; Višķu ezerā Dubnas un tās augšējo pieteku straujums beidzas. Augšdubnas kritums ir 60 m, Lejasdubnas no Višķu ezera līdz Daugavai tikai aptuveni 10 m.; šeit upes gultne ar daudzām rāmām, līdz 4 m dziļām dzelmēm jeb `dūbēm`; no Aksenavas līdz Višķu ezeram tek lauzdama ceļu caur paugurainu plakanaugstieni dziļā līkumotā un vietām krāšņā ielejā. (LKV1927). Kuru tagad sapostījuši daudzi "mazie hes...". Iztecējusi cauri Višķu un Luknas ezeram upe tek pa līdzenāku apvidu Preiļu rajonā. No iztekas līdz Luknas ezeram kritums ir 66 m (0,95 m/km), bet lejtecē līdz ietekai Daugavā - tikai 10 m (0,20 m/km). Lejtecē Dubnas krasti ir zemi, tādēļ senāk upei pieguļošās pļavas un aramzeme pavasaros applūda. Upe šajā posmā lejpus Rēzeknes- Daugavpils dzelzceļa tilta tika regulēta 61,6 km garumā. Tas bija viens no lielākajiem meliorācijas  pasākumiem Latvijā 30. gados.  Šajā laikā arī upes augštecē regulēja tās gultni no Cārmaņu ezera līdz Ojatu ezeram 4,5 km garumā. Izmantojot upes lielo kritumu un vienmērīgo caurteci, Dubnas sateces rajonā agrāk darbojās daudzas ūdensdzirnavas. 1973 Dubnas labajā krastā 9 km lejpus Višķiem izbūvēja 614 ha lielu polderi ar sūkņu staciju un 2,3 km garu aizsargdambi; padziļināja arī upes gultni lejpus Ošas ietekas (eLD95).

Dubnas lielākās pietekas : > labais krasts - >Jāša28; >Egļupe6; >Dūklis8; >Šusta17; >Feimanka72 km; >Oša62; < kreisais krasts - <Kucupe5; <Malnaviņa6; <Mundova6; <Bārzupe7; <Medupe16; <Kolupe32; sateces rajonā 193 ezeri, lielākais Latvijā

Lejtecē upi var šķērsot pa piekaramiem trosu tiltiem - Stares, Rožupe un Kalvānos, vietējībā dēvētiem `laipas`.

Dubnas dabas liegums - DA pārvaldes lapā;  Labākais atrodamais laivojuma apraksts visā garumā pie dēkaiņiem.lv. Divās daļās

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ Mikrotoponīmi Siverā saite uz LĢIA;

VĒRTUMI KRASTOS -  > Brāslavas pilskalns; <Ļāperu pilskalns;  Greitas kalns; >Baranovskas pilskalns; >Višķu pilskalns; >keramiķa Pauliņa darbnīca; <Kovaļovas vecticībnieku dievnams; >Vārkavas taka;

108. km - pirmā lielākā Dubnas pieteka ir kreisā < Dubovka ar >Kamennij ručej, pirms Sakovas ezera; 

99. km izteka no Aksenovas ezera; 97.km  -bijušo Kudiņu dzirnavu aizsprosts; 93.km - bijušo Stasķeviču dzirnavu aizsprosts; 86. km - bijušo Ubodišķu dzirnavas; 80.km - bijušo Šķivišķu dzirnavas; 78.km - bijušo dzirnavu aizsprosts; 69. km - izteka no Luknas ezera; 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Tartaks (arī Tartaka, Antāna upe; posmā no Rušona līdz Cirišam arī Poguļanka; posmā no Ciriša līdz Dziļūksnim arī Salenieku upe) ir upe Aglonas un Daugavpils novados.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	regulēts	km²	km³
TARTAKS	18		58	2,8	Rušona ezers	149,8	(3,3 km)?	474,5	0,095	piecas dzirnavas

Sākas no Rušona ezera pie Jaunaglonas. Tek cauri Cirišam, Dziļūksnim, Pakaļņa ezeram. Ietek Luknas ezera ziemeļaustrumu galā. Uz upes vairāki aizsprosti -

(Ciriša hes, Kameņecas hes). Upei maz tiešu pieteku, lielākā ir Lazdu grāvis. Pieteku ūdeņus pārsvarā uzņem ezeri, kuriem cauri tek Tartaks, piemēram Dziļūksnis ar < Zelta upīte. Upes gultne pārsvarā dabīga, līkumota paugurainajā apvidū, regulēta posmā no Cirišu hes aizsprosta līdz Pakaļņa ezeram. /../ nodarbina 7 ūdensdzirnavas, kam lielās konkurences dēl trūkst darba (LKV). Upi šķērso autoceļš P62. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Jaunaglona, Salenieki. VĒRTUMI KRASTOS - virkne pilskalnu; <Blaževiču, >Kurtošu, <Skuju, >Gūtiņu, <Zabornajas; Kameņecas Lielais akmens. Dabas liegums Rušonu ezera salas un Ciriša dabas parks.

-Rušons (>Rušenica -Zolvs- Laipa); Lazdu grāvis; >Pušica -Pušas ez. (>Dziļais gr.; <Locu gr.); <Geraņimovas Ildzs - Randovka -L.Kustaru ez., <Cierpica (>Dubņagu upe); (<Zelta upīte);

Nosaukuma nozīme no poļu valodas, tar-tak - `ūdens dzirnavas`.

Shēma no grāmatas A. Priedītis, Ar makšķeri Latvijas...upēs, 1960.g.

61.km - > pieteka Jaša no Feimaņu pauguraines uz Dubnas līdzenumu Viduslatvijas zemienē;

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
J A Š A	28	Joša	52		Jašezers	149,5		191	0,038	mūzejs Aizkalnē

Jaša iztek no Jašezera, kas uzņem augstāk virknē esošo ezeru - Bicānu, Kategrades un Zolvu ezera, kā arī no dienvidu puses Eikša ezera ūdeņus. Šie ezeri, izņemot Eikša ezeru, savstarpēji savienoti ar ļoti līdzīgu līmeņu režīmu un atrodas uz līdzīgām absolūtā augstuma atzīmēm (m BS). Slīpums vislielākais ir upes vidus posmā no Aizkalnes ciemata līdz Pelēču hes (bijušajām dzirnavām), bet tālāk upe ieplūst Dubnas līdzenumā. Izteka no ezera aizsprostota 1960.g. lai papildinātu Ciriša hes resursus (LME).

Bez tam Zolvu ezeram ir vēsturiskais savienojums ar Rušona ezeru – pa Rušenicas upi (skat. 2.1.1. un 2.1.2. attēlus). Atsevišķos periodos pa Rušenicu Zolvu ezerā ietek Rušona ezera ūdeņi. Ūdens apmaiņa starp Rušona ezeru un Zolvu ezeru neregulētā režīmā ir maz nozīmīga īpaši pie maksimālajiem ūdens līmeņiem (no IVN ziņojuma). 

Lielākās pietekas - >Neica; <Dzaļbovka; <Rūbežneica; <Gubaika; <Vīragne //Veirūgne;

Dabas liegums Jaša; Jašas-Bicānu ezers - saite DA pārvaldes vietnē. >Jasmuiža Raiņa muzejs; no šejienes Žaniņš dodas plašajā pasaulē - študierēt uz Pēterpili. Pliekšānu ģimene uzsāk saimniekot Jašmuižā 1882.g. Uz paša labā krasta, vēl ar saliņu! No J.Raiņa vēstules māsai -

Pieteka < Vordauka ~7 km gara, ar vairākiem nosaukumiem (saite Lģia); ne-iztek no Ārdavas ezera, (tā tikai zīmēts dažās digitāls kartēs!). Caurtek Viragnes ezeram 100 m vjl. Tece līkumo pa Latgales augstienes vakaru puses nogāzi. Augšdaļa kanalizēta, bija plānots regulēt visā garumā, lejtecē nav pagūts. Labajā > krastā 20 metru augstais Boraukas ? pilskalns (attēls), upīte to daļēji noskalo. Šajā posmā tās kritums pārsniedz 10 m kilometrā! Trijas reizes šķērso Višķu-Maltas šoseju.

E.Brastiņš par pilsvietu (saglabāts pirmiespieduma stils) - "Varduves upīte, kas iztek no ziem.-austrumos esošā Ardaukas ezera, tecēdama uz Vīračņas ezeru, netālu no pēdējā, sastopas ar augstām smilšainām kāpām. Šām kāpām viņa izlaužas cauri izgrauzdama sev augstus krastus un mesdama nelielu līkumu. Šajā līkumā Varduves labajā, stāvā krastā ierīkots jau minētais apcietinājums. Augstais kāpas stūris atšķirts no pārējā kalna ar divkārtīgiem grāvjiem un uzbedumiem. Tā radies ieapaļi trīsstūrains plakums, kurš samērā līdzens. Viņa garums 70 m., bet platums ap 40 m. Šo plakumu pret lauku ielenc ap 4 m. dziļš grāvis. Aiz tā stāv tikpat augsts uzbedums un otrs grāvis, kurš 3 m. dziļš. Šim pēdējam grāvim ir savs uzbedums, kurš, par veselu metru zemāks par pirmo, plakumam tuvāko uzbedumu. leejas vieta skaidri redzama plakuma ziemeļgalā. Tur grāvji un uzbedumi apraujas atstādami vārtu vietu gar pašu upītes kraujumu. Tie pilskalna sāni, kurus aptek upīte, ir pārāk krauji. No tam radies krasta iebrukums upītē. Šim nobrukumam ziemeļos redzams vecs uzbedums ar kuru, šķietams, mēģināts upīti aizvirzīt tāļāk no pilskalna, lai pasargātu to no izskalošanas".

Pēc J.Urtāna pētījumiem aprakstītais ir viens no sešiem drošiem zemes darbu gadījumiem pie Latvijas pilskalniem.

Pilskalna "Zamki" zīmējums no Ernesta Brastiņa Latgales pilskalni, 1928.

52.km - > pieteka Šusta; 44. km - < pieteka Kalnupe;

Ūdzeņa (arī Odzienas strauts) ir 17 km Dubnas > labā pieteka Preiļu un Vārkavas novadā. Iztece - uz dienvidiem no Briškām. Tek rietumu virzienā, pie Zibergovaiem pagriežoties uz dienvidiem-dienvidrietumiem. Ietek Dubnā augšpus Vecvārkavas. Lielākā pieteka < Kozupeite. Ūdzeņa caurtek vairākiem ezeriem - Beļetnīku ezeram, Klaparu ezeram, Bratišku ezeram un Vepru ezeram. Upi tecējumā četras reizes šķērso valsts autoceļš V751 (Vecvārkava–Ančkini–Pieniņi–Kauša), bet vienreiz - V750 (Stolderi–Vecvārkava). Ūdzeņas krastos atrodas Borbaļi, Zibergova, Lielie Klapari, Vārkava, Znotiņi, Vārkavas pagasta Spūles, Upmalas pagasta Spūles, Vepri, Baganišķi, Mežarejas.

44,5. km, Kolupe (arī Kalupe, Kolupka, Kolups, Koluika, Lazdānu strauts, Lazdānu upeite, augštecē - Odze, Uda, Ūda, Ūdze, lejtecē - Dubenca, Gadzānu upeite) ir Dubnas < kreisā pieteka Daugavpils un Vārkavas novados. (šaubīga paralēlformu dažādība...)

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
KOLUPE	29,5	U d a	15		kādā no ezeriem	94,9 ?		133

Iztece - blakus Gerlaka ezeram Gerlaka purvā (grāvis no ezera vēlāk) Maļinovas pagastā. Augšgala nosaukums (vai >pieteka?) Odze un plašs meliorācijas tīkls, ar strautu uzņem Seiļu un Krivānu ezerus (68). Tek ziemeļu virzienā, pie Kalupes veidojot lokus. Caurtek Mazo un Lielo Kolupes ezeru. Ietek Dubnā iepretim Vecvārkavai. Upi trīs reizes šķērso valsts autoceļš P64 (Višķi—Nīcgale); krastos atrodas (no augšteces - Sleiži, Ūda, Pramanišķi, Miglāni, Lāčukrogs, Bisteri, Baltači, Kalupe, Baltmuiža, Andrijova, Andiņi, Lazdāni, Ploņi, Peršaki, Dubenca (wiki). Lielākās pietekas - < kreisā Rīša 3; <Viedzeleite.

Nosaukums - atjaunota dialekta forma 2017.g. Sakarīgi būtu ja Ūdze līdz Lāču krogam, kur arī pagastu robeža, tālāk tek Kolupe. Te arī < pieteka no purva.

Malnaviņa ir 6 km gara Dubnas < kreisā  pieteka Daugavpils un Vārkavas novados. Iztece - pie Izdegām. Ietek Dubnā lejpus Vingriem. Malnaviņu šķērso valsts autoceļš V682 (Špoģi–Arendole–Vecvārkava–Sīļi). Upes krastos atrodas Rimicāni.

Kucupe ir 5 km gara Dubnas < kreisā pieteka Līvānu un Vārkavas novados. Iztece - no Krievu purva Jersikas pagastā. Ietek Dubnā augšpus Augšmuktiem. Kucupi šķērso valsts autoceļš V682 (Špoģi–Arendole–Vecvārkava–Sīļi). Upes krastos atrodas Spričvecumi.

Deukļupe (Deukle, Diukle, Dūņupe, latgaliešu: Dyukle) ir 8 km gara Dubnas > labā pieteka Vārkavas un Līvānu novados. Iztece - no Ašenieku purva. Ietek Dubnā lejpus Mačāniem. Deukļupi šķērso valsts autoceļš V678 (Līksna–Kalupe–Vecvārkava–Rožupe). Upes krastos atrodas Slapkova, Melnā Zeme, Zosini, Divkle.

Egļupe ir Dubnas > labā krasta novadgrāvis Vārkavas un Līvānu novados. Iztece - pie Slapkovas. Tek rietumu virzienā. Ietek Dubnā pie Šķiļteriem. Egļupi šķērso valsts autoceļš V678 (Līksna–Kalupe–Vecvārkava–Rožupe). Upes krastos atrodas Šķiļteri.

18. km > pieteka Feimanka iztek no Feimaņu ezera ziemeļrietumu daļas.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanalizēta	km²	km³
FEIMANKA	72 (?68,2)		62	0,86	Feimaņu ez.	153,9	55,37 km	385,4	0,07	iztekā slūžas

Izteka tiek regulēta ar slūžām. Tek pa Feimaņu pauguraini un Jersikas līdzenumu. Pie Šķilteriem augšpus Preiļupes ietekas Feimankas ūdenskrātuve (11,5 ha). Lejtece no Ančkiniem 24 km gultne regulētia 1990.g. Ietek Dubnā pie Rožupes. 

Pietekas - <Preiļupe19 (>Ostrovas grāvis), >Sanaude14//Sanauža; >Maļa; 

Preiļupe (arī Preļka, Prēle, augštecē Šaurupīte) ir Feimankas <kreisā pieteka Riebiņu, Preiļu un Vārkavas novados.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
PREIĻUPE	19	Prēle	42	2,2	Salmejs	148,8		104,4	0,021

Sākas Feimankas paugurainē no Salmeja ezera Rušonas pagastā. Tek pa intensīvas lauksaimniecības apvidu. Vidustecē tek caur Preiļiem, kur izveidota dīķu kaskāde. Augštecē un lejtecē upes gultne regulēta. Starp Pelšiem un Preiļiem tek starp pauguriem pa izteiktu ieleju.Ietek Feimankās lejpus Feimankas ūdenskrātuves. Upi šķērso autoceļi P58 un P62.

Apvidus galvenās pilsētas Preiļu nosaukuma sakne.

VĒRTUMI KRASTOS - < Anspoku un < Plivdu pilskalni;

13. km > pieteka Oša no ūdensšķirtnes ar Maltu, un ietek Dubnā lejtecē;

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanalizēta	km²	km³	grākā Dubnai;
ŪŠA	62	Oša	44	0,7			57,04 km	636	0,12	2014. g. aprunātākā

Sākotne purvainā mežā Galēnu apkārtnē. Lejteces polderi sajaukuši pieteku kārtību... Dabas racēju un dabas draugu sadursme 2014.g.

ŪŠAS pietekas no sākotnes (>labās, < kreisās) - <Zvergža11; >Lecija10 (>Tiltagala grāvis); <Ivaisis10; <Soltupe (>Ezera grāvis); >Locupe; <Sauna43 /Sovanka (<Salamaška2,3; >Jašores strauts); >Mazā Ūša; >Melnupīte17 //Malnupeite -Deguma ezers; <Sumanka16; >Borovka10;

Lejasgala poldera teritorijā, 2021. gadā līvānieši atjauno nacionālo partizāņu piemiņas vietu.

Reāls teksts "iz` tautas" (pdf dokuments) par Dubnas lejteces nedienām.

05. km Līvāni; 02. km dzelzceļa tilts; Dubnas hes aizsprosts; 00,0 km ieteka Daugavā;

KARTE - Jāņa Sēta Daugavpils, Preiļu novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);

Anspaks88 - Arī Dubnas upe ar savām pietekām tika izmantota kā ūdensceļš uz Latgales vidieni. Livonijas laikā, kā arī vēlāk pa Dubnas upi un tās pietekām no toreiz mežiem bagātā Dubnas baseinā uz Daugavu un pa to uz Rīgu tika pludināts daudz kokmateriālu, malkas, vestas oglēs, pelni.,medījumi, ādas un daudz citu meža preču. Tā kā apdzīvotās vietas Dubnas (Dubnavas) nosaukums, izcelšanās un vēsture nesaraujami saistīta ar Dubnas upi, tad nepieciešams pastāstīt arī par to. Dubna* upes nosaukums, kā plerādījis lietuviešu valodnieks K. Būga, cēlies no baltu valodu vārda «dubna», kas nozīmē «dziļā», «dzelmainā». Tāda pati nozīme ir arī latviešu valodā augšzemnieku dialekta vārdiem «dūbainuo»,«dūbnuo». Dubnas upe augšzemnieku dialektā, kā saka K. Būga un vairāki citi valodnieki, kā arī vēsturnieki, senāk saukta arī par «Dvbnuoiu» un «Dubnuoju», bet latvju literārais valodā par «Dibnāju» vai «Dubnāju». Dubnas upes nosaukums ārzemnieku sastādītajās kartēs rakstīts dažādi, reizēm stipri izkropļoti, piemēram, 1539. gadā zviedra Olava Magnusa zīmētalā kartē tā saucas «Dupena», 1579.

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Dubnas sateces rajons no augšgala ezeraines -

-Sivers- (>Zvirgzdupīte; <Iuzupe; >Krūgeru upīte; <Kovšika - (<Dreidzs- Čenčupe (>Studupe) -Lielais Ožukns)); -Ārdavs -Lejs; -Cārmins (>Mazā Dubna -Saldu ez.); -Zosns; <Dubovka (>Kamennij ručej); -Sakovas ezers; <Muldovka -Muļdeņa; -Aksenovas ezers; >Nirka; >Paršučka; <Gņilojručej; <Šaltupeite; >Taukupeite; -Višķu`ezers (<Ļakša gr.); -Luknas ez. (<Raudinka; >Tartaks -Rušons ( Lazdu grāvis; >Pušica -Pušas ez. (>Dziļais gr.; <Locu gr.) <Geraņimovas Ildzs - Randovka -L.Kustaru ez., <Cierpica (>Dubņagu upe); <Zelta upe); <Aliute; <Medupe16 (<Kampinskajas gr.); <Stukmaļņeicas gr.; >Jaša28 (>Neica -Asaru ez.; <Dzaļbovka (<Salonkas up.); <Rūbežneica; <Gubaika -Ārdavas ez. (Jāņu avots); >Zelmera gr.?, >Mazdubna; <Vīragne -Vīragnes ez. (>Vordovka); <Augšdedze; >Šustjanka17 -Šusta ez. (>Bleideņa //Rītupīte; >Dzilna (>Rūbežnīca -Baidieļs); >Raudupeite);<Vaižanka); >Ūdzeņa (<Kozupeite); >Kolupe19 (<Ūdze; <Viedzeleite; <Krivanu upīte //Riša; -Mazais Kolupes ez.-Lielais Kolupes ez (>Solupe); ?Riša); <Malnaviņa6; <Kucupe5; >Diukle8; >Egļupe6; <Dzilnas gr. <Bārzupe7; >Feimanka72 (<Preiļupe19 (>Ostrovas grāvis), >Sanaude14; >Maļa); <Greivas gr.; >Oša62 (<Zvergža11; >Lēcija10 (>Tiltagala`grāvis); <Ivaisis10; <Soltupe (>Ezera grāvis); >Locupe; <Sauna43 /Sovanka (<Salamaška; >Jašores strauts); >Mazā Ūša; >Melnupīte17 //Malnupeite -Deguma ezers; <Sumanka16; >Borovka10;); >Dabiņš;

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš