Lielā Jugla — sākas Mālpils novadā un tek caur Ropažu un Garkalnes novadiem.
Lielās Juglas sateces rajons un pieteku pietekas - dabiskā pievienošanās secībā;
satekupes <Mērgupe; + >Suda; >Irbupīte; >Ērmaņurga; <Pietēnupe14; >Tumšupe49 (>Ķibīte; >Plānupe?; <Arupīte14); <Urga; >Krievupe48 (>Dūņupe; >Mude);
Krievupe ir Lielās Juglas > labā pieteka Siguldas, Ropažu un Garkalnes novados.
garums
| kritums | sākotne
| izteka
| baseins | notece | stāvoklis |
| km | m | | | km²
| km³ | |
48 (39)
| 63,5 | sateka | mežs | 130 | 0,045 | |
Sākas purvainā apvidū pie
Allažiem Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā. Lielākoties tek pa
Ropažu līdzenumu. Gandrīz visā upes rajonā priežu
sili aprimušās ceļojošas kāpās. Krasti gan zemi, purvaini, gan smilšu. Piekļaujas vairāki lieli purvu masīvi - augštecē Buļļu purvs un Laugas purvs, vidustecē šķērso Ķēniņu purvu. Pie ietekas Lielajā Juglā vairāki dīķi: Upesciema dīķi, Alberta dīķi, Ūdensrožu dīķis. Lielākās apdzīvotās vietas krastos:
Garkalne,
Makstenieki. Upi šķērso autoceļi
A2,
P3,
P10. Regulēti vairāk kā 4,14 km 1960.g. Lielākā pieteka Mude. Krievupes 1986.gada tehniskais apraksts
pie locijām. baseins 130 km² (1925.g.);
Pirms emigrācijas Garkalnē (Ropažos) piemita Jānis Jaunsudrabiņš, un tamdēļ uz vēžiem, zivīm un sēnēm sabrauca dažādi mūzu ļauži. Jāņa Grīna atmiņas.
Nosaukums - sastopams kopš agriem viduslaikiem dokumentos un kartēs; tā izcelšanās saistāma ar agro viduslaiku satiksmes ceļu caur Marienburgu (Alūksni). Tas, un upes nosaukums attēlots visās agrākajās kartēs (G.Skutāna versija). Tiešām, kādā priežu sila vietā, kur mūsdienās ceļš apraujas upes kraujā, zweedry laika kartes rāda pat tiltiņu un divus krogus, katru savā krastā. Arī kāda savdabīga notikuma dēļ iemūžināts. Pļavā pie Krievupes nolaidās pirmais gaisa balons, kuru pacēla no Rīgas centra. 
teksta fragments no Latviešu biedrības Zinību komisijas sēdes 1913.g., ar cienījamu referentu piedalīšanos.
Tumšupe, saukta arī Melnupe, ir Lielās Juglas > labā pieteka Siguldas, Garkalnes un Ropažu novados.
Garums 49 km, kritums 69 km, baseins 156,5 km², notece 0,044 km³. Sākas grāvju sistēmā Jūdažu purva rietumu malā Allažu pagastā.
Upes tecējums atrodas Viduslatvijas nolaidenumā un Ropažu līdzenumā mežainā un purvainā apvidū. Darbinājusi vairākas ūdensdzirnavas, Skuķīšos ierīkota hes. Vidustece krastos blīvi apdzīvota no mazdārziņu kolonistiem. Ietek Lielajā Juglā starp Zaķumuižu un Sunīšiem.
Lielākās pietekas < Arupīte (14 km) un > Ķibīte. Regulēti 11,96 km 1955. un 1982.g.
Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Allaži, Allažmuiža, Tumšupe. Upi šķērso autoceļi P3 un P10.
Mīlgrāvis / Ķīšezers / JUGLA / Juglas ezers / Lielā Jugla / Mazā Jugla
Jugla, saukta arī Meldrupe, ir Juglas EZERA noteka - upe; daļa no Gaujas-Daugavas ūdensceļa.
| pamatnosaukums | garums
| sinonīmi | kritums
| vidējais
| sākotne | izteka | stāvoklis | baseins
| notece | īpašais |
| km
|
| metri
| m/km
|
| mvjl.
|
| km²
| km³
|
|
| JUGLA | 3,4 | Juglas kanāls | 0 | 0 | Miltiņpunga | 0,1 | vecupe | 1750 | 0,4 | svārstās līdz ar Ķīšezeru |
Juglas ezera notece uz Ķīšezeru. Izteka 1970. g. tika iztaisnota un pie Vidzemes šosejas izbūvētas slūžas iesāļo Ķīšezera ūdeņu pretplūsmas aizturēšanai. Juglai >labajā pusē pievienojas Gaujas—Daugavas kanāls, kas savieno Juglu ar Lielo un Mazo Baltezeru un Gauju. Juglu šķērso autoceļš A2 un dzelzceļa līnija. Krastā dzīvojamie masīvi Jugla, Juglasciems un Makšķernieku ciemats. Kā tas radies - "...2,5 km gara, ietek Juglas ezerā pie Sudrabsaliņas"?!
Juglas ezers (agrāk "Ropažu ezers" /Rodenpois1203) ir ezers Rīgas austrumu daļā. Robežojas ar Etnogrāfisko brīvdabas muzeju (ziemeļaustrumos), Berģiem (austrumos), Juglas papīrfabrikas ciematu (dienvidos), Juglas zvērzudzētavas ciematu (rietumos), Juglas mikrorajonu (rietumos).
Ezers ir eitrofs, (pārmēslots, aizaugošs) ap 80% platības bija aizaugusi. No ezera ņēma ūdeni Rīgas ūdensapgādei, tāpēc ezerā bija aizliegtas saimnieciskās aktivitātes, tai skaitā zveja. Lai novērstu iesāļā jūras ūdens ieplūšanu no Ķīšezera, tika izbūvētas slūžas, kas pašlaik demontētas. Ūdens apmaiņas periods — 1 mēnesis.
Ietek - Lielā Jugla; Mazā Jugla; Piķurga17 (>Dauguļupīte; >Karātavu grāvis); <Strazdupīte2,8 /Gaiļupīte -Dambjapurva ezers;
Juglas kanāls 3,3km ir daļa no Gaujas—Daugavas ūdensceļa, kas savieno Lielo Baltezeru ar Juglas upi. Izrakts 1901.-1903. g. galvenokārt pa bijušā Bukultu strauta gultni. Starpteku no Mazā Baltezera uz Lielo sauc Spriesla. Kanāla krastos atrodas Rīgas pilsētas apkaime Bukulti un Garkalnes novada ciemi Bukulti, Priedkalne. Kanālu šķērso Jaunciema gatve. No Bukultu strauta saglabājušās vecupes un slīkšņas, melnalkšņu ieskautas. No dienvidaustrumiem tam pievienojas grāvju tīkls ar vietējiem nosaukumiem - Lielgane - Mazgane - Grenču grāvis}.
Langa, vecupes daļā saukta arī Garupe, sākotnējais nosaukums Ilgupe {Elge Uppe}, ietek Ķīšezerā Rīgā.
| pamatnosaukums | garums
| sinonīmi | kritums
| vidējais
| sākotne | izteka | stāvoklis | baseins
| notece | īpašais |
| km
|
| metri
| m/km
|
| mvjl.
|
| km²
| km³
|
|
| LANGA | 7,8* | | 0,6 | | Eimura polderī ? | | svārstīgs teces virziens | 17 | 0,005 | Dabiskākā upe Rīgā.
|
* garums pārmērīts pēc jaunākās topokartes, +/- 100 metri.
Ar šādu nosaukumu pieminēta dokumentos jau 13 gadsimta sākumā. Zviedru laikos pastāvēja plāni izveidot stabilu kanālu satiksmei ar Gauju, taču iejaucās ceļojošās kāpas pārtraucot plūdumu vairākās vietās. Lai samazinātu pārpurvošanos 1923.g. tecējums sadalīts ar kanālu uz jūru. Vēlāk izveidotais Eimura polderis ar piespiedu ūdens atsūknēšanu, sadalīšanu padarija neatgriezenisku. Mūsdienās Langa ir tikai Ķīšezera pieteka ar svārstīgu straumes virzienu, atkarīgu no vējuzplūdiem. Upes funkcijas pildošā daļa sākas aiz sūkņu stacijas "Mangaļi" R. No Kalngales ciemata saglabājusi dabisku, līkumotu gultni, kura ļoti aizaugusi. Ietek Ķīšezerā pie Trīsciema. Mazūdens periodos upe stāvoša. Lejtece Rīgas pilsētas teritorijā precīzi 4 km, kuri gan visi 20.g.s. sākumā tīrīti, regulēti?. Tomēr uzskatāma par dabiskāko Lielpilsētas upeli.
Pirms Mīlgrāvja kanāla izrakšanas 13. gadsimtā Langa novadīja Ķīšezera ūdeņus Gaujā, upe ietecēja Gaujā vēl 18. gadsimta beigās. Tagad ūdens plūsma ir pretēja. Senā upes gultne vairākās vietās (pie Carnikavas un rietumos no Garciema) aizbērtas ar ceļojošajām kāpām. Vecupes daļa starp Garciemu un Carnikavu (saukta arī par Garupi) savāc apkārtējo polderu ūdeņus un pa Eimura kanālu tiek novadīta jūrā.
Ziņas par Vec-Langu pie Rīgas līča upēm!
Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Kalngale, Garciems un Garupe. Upi šķērso autoceļš P1 un Rīgas—Skultes dzelzceļa līnija.
Carnikavas novada finansēts, 2015.g. veikts nekvalitatīvs pētījums par iespēju pārvērst Langu par "meliorācijas sistēmu"... Dabā tas izskatās kā Kalngales Lakstīgalu ielas iedzīvotāju mēslu izgāšana, kamdēļ upes Langa gultne jau vairākās vietās pilnībā pāraugusi. Vides pārvaldes klerkiem šķiet viss esam normas robežās - "...bioloģiskie atkritumi neveicina upes aizaugšanu..." - citāts no oficiālas atbildes.
Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.
Ķīšezers ir liels ezers Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Rīgas administratīvajā teritorijā iekļauts viss ezers un tā piekrastes daļa. Agrāk pa Langu notecēja uz Gauju. Mākslīgi izrakts savienojums ar tuvējo Daugavu — Mīlgrāvis. Ja ir spēcīgs rietumu vējš, ezerā caur Mīlgrāvi ieplūst iesāļūdens no Rīgas līča. 3 salas ar kopējo platību 8 ha. Krasti gan lēzeni (ziemeļu daļa), gan stāvi (Mežaparks, vietām ziemeļaustrumu krastā). Lielākā pieteka — Jugla, mazākas Šmerļupīte un Sužu grāvis. Jaunciema dabas liegums (1999. gads)
Austrumu krastā Bulduru pilskalns; Rietumu krastā Rīgas Zooloģiskais dārzs,
Mīlgrāvis ir Ķīšezera notece uz Daugavu. Novada Juglas milzīgā kopīgā sateces rajona ūdeņus. Nesajaukt ar Milzgrāvi Rīgas līča Kurzemes pusē.
| pamatnosaukums | garums
| sinonīmi | kritums
| vidējais
| sākotne | izteka | stāvoklis | baseins
| notece | īpašais |
| km
|
| metri
| m/km
|
| mvjl.
|
| km²
| km³
|
|
| MĪLGRĀVIS | 1,6 | | 0 | 0 | 13.gadsimts | 0 | industrija | 1 900 | 0,4 | |
Mīlgrāvi (no vācu: Mühlen Graben — ‘dzirnavu grāvis’) 13. gadsimtā izraka Daugavgrīvas klostera mūki. Kopš 19. gadsimta stipri padziļināts un paplašināts kuģniecībai un doku izveidošanai. Kanāla kopējais garums ir 1,6 km, platums — ap 200 m, dziļums — līdz 9 m. Kanāla dienvidu krastā atrodas Jaunmīlgrāvis, ziemeļu — Vecmīlgrāvis. Mīlgrāvi šķērso tilts (savieno Mīlgrāvja ielu un Jaunciema gatvi) un dzelzceļa līnija Rīga—Skulte.
KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Cēsu rajons, 2010 (1 : 100 000), Rīgas apkārtne, karte mērogā 1 : 75 000;
PILNS pieteku tīkls - Mīlgrāvis /DūņupeX -Ķīšezers (>Langa; >Sužu grāvis; <Šmerļupīte (<Dreiliņupīte)); -JUGLA (>Juglas kanāls -Baltezers -Spriesla)- Juglas ezers- <Piķurga17 (>Dauguļupīte; >Karātavu grāvis1,2); <Strazdupīte2,8 -Dambjapurva ezers; Berģupe >LIELĀ JUGLA63 (<Mērgupe53 /Būnēnu strauts (<Brendupe; >Cirīšupīte; >Žorupīte; >Silupīte; >Gulsupe6; <Viļumupe8; >Piģeleja; <Zaube29 (<Rijaskalnu strauts (>Baurupīte; <Izteka; <Mellupīte); <Ļūkānu strauts; >Gāburupīte (<Domērupe); <Vārnupīte); >Vanagupīte (>Dandupīte);
<Jāņupīte); >Suda38 (>Vaizule; >Zviedrupīte; >Kaķupe (<Sērupīte; >Zušupīte); >Teiļupīte6 (>Umerupīte; >Teides urga); <Gaiļurga; >Dūņupe13; ?<Sudasupe11(?Wiki)); >Irbupīte; >Ērmaņu`urga; >Krievupe48 (>Dūņupe; >Mude); >Pietēnupe14; >Tumšupe49 (<Arupīte14; >Ķibīte); <Urga);
Berģupe <MAZĀ JUGLA119; (>Ķivuļurga20 (<Nabiņurga); <Ežupe (<Robežgrāvis); >Sidraburga; >Lēģerurga; <Levenstrauts11; >Abza (-e)25 (>Sise; <Ģērdiņstrauts; >Sivēnurga; <Urga7,1*; |Skolasupe >Ogrei); <Plaudīte2,1*; <Pečorīte2,5*; <Kalējgrāvis; <Paunēnupīte (<Bundulēnupīte); >Ošupīte (>Iesalnīca (>Dzirnupe; <Bērzupe)); <Urdziņa; <Urga);
* garuma mērījums liela precizitāte pēc jaunākās LR topokartes.
foto: Tumšupē, Marina Cvetkova
Literatūra: Viena diena Rīgas apkārtnē, Anna Zariņa, Rīga Avots 1988;
Rīgas piejūra : [Rīgas tūrisma ceļvedis] / Aivars Jakovičs [teksts, foto, kartes]; Rīga : Jumava, ©2016.
SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU
Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!
| pamatnosaukums | garums
| sinonīmi | kritums
| vidējais
| sākotne | izteka | stāvoklis | baseins
| notece | īpašais |
| km
|
| metri
| m/km
|
| mvjl.
|
| km²
| km³
|
|
| | | | | | | | | | |
|
Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš
<Jāņupīte); >Suda38 (>Vaizule; >Zviedrupīte; >Kaķupe (<Sērupīte; >Zušupīte); >Teiļupīte6 (>Umerupīte; >Teides urga); <Gaiļurga; >