Lubāns ~ ar kanāliem un satekām, RĒZEKNI un MALTU
Kurš gan Latvijā nezinās LUBĀNU ar tā plūdiem un zivju stāstiem!? Regulētākais ezers, trīskārši samazināts, tomēr arvien saņem upju upes. Turklāt ne tās mazākās. Pat divas no vis-garāko saimes, Rēzekne un Malta ieplūst šeku. Un Baltijas valstīs lielākais hidrotehniskais veikums. Pirms kanalizēšanas ietecēja 12 upes no 6680 km².
PAPILDINĀTS - 29.03.2019.
Kopš 19. gadsimta vidus, būvējot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, vairākas reizes mainīts ūdens līmenis ezerā. 20. gadsimta sākuma pavasara palos ezera ūdens 
līmenis pacēlās par 2 metriem, appludinot 650 kvadrātkilometrus lielu platību. No 1929. līdz 1939. gadam regulējot iztekošo Aivieksti, līmenis krities par vairāk nekā 2 metriem. Tomēr 1955.g. pārplūda 57 000 ha, un plūdi kritās 5. jūlijā. Vismazāko platību ezers aizņēma 1970-to gadu vidū, tad lielākais ezers Latvijā bija Rāznas ezers, vēlāk ezera līmenis tika paaugstināts. Tagad ūdens līmeņa regulēšanai ezerā ir divas slūžas, ziemeļos Aiviekstes, dienvidrietumos - uz Meirānu kanālu. Izbūvētas hidrotehniskās būves: dambji ar kopgarumu 90 km, kanāli ar kopgarumu 93 km, ezeram tuvumā, agrākajā ezera palienē izveidoti zivju dīķi ar kopējo platību 1750 ha, nosusināts 180 km² agrāk purvainu un pārplūstošu zemju.
Vairāk lasīt - http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=113&what=18;
Bijušās ieteces -
Krēsle; Lakste, Asne, Strūdze, Lisiņa, Teiča, Melmute, Sala, Malta, Rēzekne, Pupiņa;
//site-1273.mozfiles.com/files/1273/kB_Lubanam37.PNG
Pēc savas izcelšanās Lubāna ezers pieder plašo jūras atlieku ezeru saimei, kāds ir Peipusa, Pleskavas un arī Lādogas ezers. Tad, kad pastāvēja augsta līmeņa Baltijas sprostezers (pirms 10-12 tūkst, g.), šīs ieplakas bija savienotas. Lubāna zemienes notece uz Pleskavas ezeru varēja notikt pa Ičas upes sengultni pretēji tagadējam virzienam. Zondējot purvus ūdens šķirtnē pie Malnavas-Saļnevas ceļa, varēja konstatēt tur kādreiz pastāvējušas ūdens straumes gultni, ar oļu - grants pamatni zem 3-4 m bieza kūdras slāņa. Par to liecina arī šajā apkārtnē esošo subglaciālo gravu virzieni. Baseina pārpurvošanās, kā arī Pļaviņu dolomītkrokas lēnas viļņveida kustības rezultātā minētā noteka atvienojās un notece uz Daugavu izlauzās pa Aivieksti. (Lubāna klāni un pauguri pie Rāznas, Kazimirs Vanags, Lubans - jūras atlieku ezers DVK2002)
Rēzekne, saukta arī Rēzne, ir Lubāna pieteka Rēzeknes novadā, caurtek Rēzeknes pilsētu. ŪDENS LĪMENIS
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| RĒZEKNE | 116 | 71 | Rāznas ez. | 163,3 | 2025,7 | 0,2 | lejteces dalīšanās |
Iztek no Rāznas ezera Kaunatas pagastā, izteku regulē ar slūžām. Augštece un vidustece Latgales augstienē, lejtece Lubāna līdzenumā. Baseina augšdaļā pietece galvenokārt no ezeriem, lejtecē - no purviem. Augštecē un vidustecē upe līkumo starp morēnu pauguriem, ieleja trapecveidīga, purvainās vietās neizteikta. Tek cauri Kaunatas ezeram un Spruktu ūdenskrātuvei. Upes vidustece, sākot no Stoļerovas, veido izteiktu ieleju Rēzeknes pazeminājumā. No Rēzeknes pilsētas līdz Subinaitei tek pa Rēzeknes senieleju. Lejtece lejpus Murāniem regulēta. Kreisajā krastā izvietoti zivju dīķi, ko uzpilda no Maltas, bet ūdeņus novada Rēzeknē. Lejpus Orenīšu dīķiem upē pa Maltas-Rēzeknes kanālu tiek pievadīti Maltas ūdeņi, sakarā ar ko Rēzeknes notece un baseins ir dubultoti (agrākā baseina platība 1160 km²). No Žogotām līdz Lubānam upe ir iedambēta, kanālā tās dziļums sasniedz 7 m. Upe stipri aizaugusi, augštecē un vidustecē līdz pat 80%. Dominē meldri, niedres, glīvenes un elodejas. Visā garumā izmantojama ūdenstūrismam. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Stoļerova, Rēzekne, Sakstagals, Rikava. Upi šķērso autoceļi A12, A13, P55 un Daugavpils - Pitalovas dzelzceļš. 
Lielākās pietekas, (>labās; <kreisās) - >Pārtava10; >Križutu grāvis12; >Taudejāņu strauts13; >Liužonka26; >Sūļupe14; >Tarasīne; >Živuha7; <Reva9; <Vagaļu strauts8; <Kovšupe10; <Medina10; <Čečora19; <Malta105; <Maltas-Rēzeknes kanāls;
Bijuse pieteka >Krēsle palikusi īsāka, un savus 8,7 km pievieno kanālam, kurš papildina zivju dīķus, un vairumā kartēs tam nosaukums nepamatoti pierakstīts , kurš būtu Aiviekstei pirmā > labā pieteka. 
FOTO - dziedava.lv -
VĒRTUMI - Dabas parks > Adamovas ezers; latgaļu pilskalni ap Rēznu -
Labā krasta pirmās pietekas sākas ūdensšķirtnē ar Sarju, jeb Dzierkaļu kalnu masīvā.
Živuha ir 26,5 km gara > labā pieteka Rēzeknes novada Vērēmu un Audriņu pagastos, upes
ūdeņi ir piemēroti karpveidīgo zivju audzēšanai. Živuhas izteka atrodas
pie Jermolām, no kurienes tā tek uz dienvidiem; sateces platība 130 km². Upi šķērso autoceļi A12 un P36, Greivuļos upes labajā krastā atrodas kartodroms.
Kovšupe ir Rēzeknes upes < kreisā pieteka Rēzeknes novada Ozolaines pagastā un Rēzeknes pilsētā.
Čečora ir 19 km gara < kreisā pieteka, Rēzeknes rajona R daļā. Kritums 40 m, baseins 74 km², notece o,o16 km. Iztek no pārpurvotas pļavas Latgales augstienes ZR malā, Slobodas apkaimē (Rāznavas paugurainē). Augštecē regulēta. Tek garām Kudliņiem un kūdras purvam, tālāk pa pārpurvotu ieplaku uzņemot melioracijas sistēmas ūdeņus, strauji pagriežas uz Z un ietek Rēzeknē. Šajā posmā stipri līkumo. Krasti apauguši , gultnē daudz sēķļu un atvaru (I.Rieksts94).
Liužonka (Lyužanka (latgaliski) - saite uz Lģia db) ir 26 km gara > labā pieteka Rēzeknes rajonā. Kritums 59 m, baseins 64 km, notece 0,0 12 km. Sateces baseins atrodas Latgales augstienes ZR daļā. Par sākumu uzskatāmi grāvji ZA Audriņem (?). Lejpus Audriņiem no abām pusēm pievienojas melioracijas novadgrāvju sistēmas. Tur 4 km garā posmā upe regulēta. Tālāk līdz ietekai pie Rikavas ir dabiska gultne, kas līkumo pa pļavām un mežiem. Pie ietekas agrāk bijis aizsprosts un dīķis (A.Zīverts95).
Pils priekšā ir miestiņš ar 14 mājām ... Uz tās pašas Rēzeknes upes ir nelielas patmalas, kuras maļ pils vajadzībām..."
1599. g. revīzijas dokumentos par šīm dzirnavām teikts: ~Patmalas pils tuvumā ir ar vienu dzirnavu akmeni; no tām cita labuma nav (nedod nodokļus), jo maļ vienīgi pils vajadzībām." Sekojošos karos Rēzekne postīta, un 1712. g. Rēzeknes poļu starostijas inventāra sarakstos minēts: ~Rēzeknes mūra pils īsti gruvekļi .. . Pilskalna piekājē uz Rēzeknes upes iesāktas būvēt, bet vēl nepabeigtas patmalas ar dambi."200 (A.T.1997)
Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.
Malta ir Rēzeknes < kreisā pieteka no Feimaņu pauguraines Rēzeknes un Viļānu novados. Iztek no Salāja ezera. PAPILDINĀTS-01.08.2017.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
| MALTA | 105 | 97 | Salājs | 886,9 | 0,18 | savienojums ar Rēznu |
Dažkārt par upes augštecēm uzskata Mostovuku (posms starp Diunokli un Salāju), Klismetku (posms starp Luknoju un Diunokli) un Taču (posms no Luknoja līdz Boraugas ezeram). Malta uzņem ūdeņus no daudziem ezeriem Latgales augstienes centrālajā daļā ar to kopplatību 18 km². Augstā ūdens līmenī Maltai pa Kozupi pieplūst arī Zosnas un Rāznas ezeru ūdens. Upes kritums neviendabīgs: augštecē ap 2 m/km, regulētajā posmā no Baldas ietekas līdz Liskas ietekai - <0,5 m/km. Līdz 1966. gadam Malta ietecēja Lubāna ezerā. Tagad Malta pa Maltas-Rēzeknes kanālu novadīta Rēzeknes upē. Vecmaltas gultne (6 km) izmantota par Īdeņas kanāla posmu, kurā saplūst ūdeņi no Nagļu dīķiem. Vieta - Kroma kolna broleiba...; >Dauguļu Kapču kalns; <Brūveru Garadaka; <Leimanišku pilskalns, Batereja;
Lielākās pietekas, (>labās; <kreisās) - <Balda24; <Čornaja10; <Liska18; >Leičupe12; <Mozgupe10; >Tiskade15; >Viertiukšna14;
FOTO - dziedava.lv -
Balda (arī Kažaune) ir 24 km gara Maltas < kreisā pieteka Rēzeknes un Dagdas novados. Iztek no Bižas ezera Andrupenes pagastā, plūst pa Latgales augstienes Maltas pazeminājumu ziemeļrietumu virzienā, kritums 28 m. Gultne iztaisnota un padziļināta, kalpo par noteku apkārtējām meliorācijas sistēmām. Vairāki nelieli strauti pievada apkārtējo ezeru ūdeņus. Sateces platība 122 km², gada notece 0,026 km³. Upi trīs reizes šķērso autoceļš P57. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Bronki un Dorotpole. >Stalidzānu Svilušais kalns; <Pušas I, Pušas II pilskalns;
Ciskoda (arī Tiskade, latgaliešu: Cyskoda) ir 15 km gara Maltas upes < labā pieteka Rēzeknes un Viļānu novados. Iztek no Tiskādu ezera, tek ziemeļu virzienā, pamazām pagriežoties uz rietumiem. Ietek Maltā augšpus Podļizovkas. Šķērso autoceļus - V580 (Rēzekne–Ciskādi–Ružina), divreiz V572 (Murāni–Mortišķi–Denelišķi) un P59 (Viļāni–Ružina–Malta). Apdzīvotās vietas upes krastos: Groveriški, Strupļi, Vecmurāni.
Notra ir 6,1 km gara Maltas upes < kreisā pieteka Viļānu novadā. Izteka - uz rietumiem no Aleksandropoles. Tecējums novirzīts ap Notras ezeru. Ietek Maltā Viļānu pilsētas teritorijā. Virziens līdztekus autoceļam V595 (Viļāni–Maltas Trūpi–Lomi), uz dienvidiem no Viļānu muižas šķērsojot autoceļu P58 (Viļāni–Preiļi–Špoģi). Apdzīvotās vietas upes krastos: Notra, Kūkoji, Viļānu muiža, Viļāni.
Spierga (arī Sperga) ir 9 km gara Maltas upes < kreisā pieteka Viļānu novadā. Izteka - Šautiņu apkaimē. Ietek Maltā iepretim Viļāniem, pirms dzelzceļa līnijas Krustpils—Rēzekne II tilta. Apdzīvotās vietas upes krastos: Ugrinieki.
Lauza ir 9 km gara Maltas upes < labā pieteka Viļānu novadā. Iztek no Strupļu purva, tek uz ziemeļiem, pamazām pagriežoties ziemļrietumu virzienā. Ietek Maltā iepretim Ornicāniem. Šķērso autoceļus - V594 (Viļāni–Guriliški–Mortišķi), A12 (Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova)), V561 (Gaigalava–Viļāni) un V596 (Viļāni–Pilskalns–Nagļi), kā arī dzelzceļa līniju Krustpils—Rēzekne II. Apdzīvotās vietas upes krastos: Antoņiški, Taukuļi, Lauzinieki.
Sateces baseins no augšgala - MALTA - Solojs (Salājs) /Tocs /Klismeika /Mostovuha; <Balda24 (<Zeiļupīte); >Kozupe8 -Zosns; <Aina9; >Viertiukšne14; <Mozgupe10; >Prezma5 (<Deimanka); <Čornaja10; <Liska18; <Šaloņa; <Nalobne; >Leičupe12; >Tiskade15//Ciskada; <Notra; <Spierga9; >Lauza9; >Rēzeknīte; >Maltas-Rēzeknes kanāls; <Vec-Malta (<Oluta grāvis);
