Ogre ar pietekām ~                      ŪDENS LĪMENIS

no avotiem - Ogriņa; Viešupe; Bložupīte; Gāršupe; Virdzīte; Pāvīte; Sustala; Dzērvīte; Risene; Alainīte; Meltne; Valola; Veģerupīte; Piparupīte; Nāruža; Cēsīte; Simtiņa; Sumulda; Bebrupīte; Rijiņa; Stirve; Taukātne; Lantupīte; Lokmene; Lubīte; Kārtiņa; Rozena; Norupīte; Sūcīte; Velnupīte; Kuršupīte; Makupīte;

OGRE tek savācot ūdeni no Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines un Vestienas pauguraines caur Madlienas nolaidu uz Viduslatvijas zemieni; Madonas, Ērgļu, Vecpiebalgas, Lielvārdes un Ogres novados;                                                                                PAPILDINĀTS - 18.10.2023.

Garākās Daugavas pietekas pats sākums tiek rādīts dažādi - kā pa labi tā krezi, te no kalna, te purva. Kilometrs 198. ar pusi atrodas sateces vietā. Kur Ogriņa ar Ogrīti..., hmm, grāvīši. Vēsturiski vilinošākais pieņemt kā izteku Nesaules kalna pakāji. Tādā gadījumā garums pieaug līdz 207 kilometriem. Tecējuma sākumā Ogre pa īsām pietekām uzņem kā Vestienas augstienes ezerus, tā pa Sustalu arī lielo  Vecpiebalgas ezeru ūdeņus. Lejpus Ērgļiem Ogre līkumo pa ieleju ar stāvām nogāzēm, šeit tā ir visstraujākā. Krastos daudzviet dolomīta atsegumi. Sīkās pietekas augšpus Līderim pārveido 20. gs. pirmajā pusē; augštece līdz Ērgļiem regulēta 50.-60. gados. Kalnrēžu dolomītsmilšakmens pie Rembates, Līčupes atsegums un Ogres dolomītu krauja pie bijušās Ogres kartona fabrikas ir aizsargājamie ģeoloģiskie objekti; upes posms starp Cirstiem un "Lācīšiem" ietilpst Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū.

Sateces rajona augšdaļa veidojas starp Gauju un Daugavu, ūdensšķirtnē ar Nesaules un Gaiziņa kalnu. No Vestienas ainavu apvidus un Gaiziņkalna dabas parka mazajiem ezeriņiem notece uz Z nonāk Ogrē, uz D Aiviekstes pietekās.

Lielākās pietekas (A - Z) - labā > krasta pietekas -

>Alainīte12 km; >Aviekste28; >Gāršupe; >Līčupe40; >Meltne13; >Nāruža12; >Norupīte21; >Piparupīte9; >Ranka21; >Risene10; >Rītupe; >Skolasupe14; >Sustala7,5; >Taukātne; >Veģerupīte7;

kreisā < krasta - <Āķenupīte; <Lašupīte; <Kārtiņa; <Lobe; <Makupīte (Mākulīte); <Ogrīte; <Sumulda; <Valola; <Varavīksne; <Virdzīte;

Gaiziņkalna dabas parks ir starp pirmajām valsts aizsargājamām teritorijām (Sākotnēji no 1957. gada aizsargāta Gaiziņkalna virsotne, no 1977. gada viss kalns 53 ha platībā, līdz 1500 ha platībā 1987. gadā). No Gaiziņa pakājes Z notece savācas Viešūra ezerā; no Taleja ezera uz pretējo pusi, uz Aronu.

Vēsturisko ūdensdzirnavu aizsegā 20.gs. beigās, noziedzīgi tiek saveidotas mazās hes, sabiedrības protesti neļauj to veikt pilnībā. Ogres pilsētā plūdu problēma radusies kopš pārveidota lejtece, neļaujot palu ūdeņiem izplūst pa Ogres salas atteku; plus Rīgas hes uzpludinājums.

https://www.meteo.lv/hidrologijas-operativa-informacija/?&nid=464

Ogres ielejas Dabas parks - saite DA pārvaldes vietnē;  sākas lejpus Ērgļiem.  Dabas liegumi - saites DAP vietnē. Jumurdas ezers; Vērenes purvi; Gobu un vīksnu audze; Palšu purvs; - ģeoloģiskais piemineklis Dolomītu krauja un Kalnrēžu dolmitizēta smilšakmens atsegums (shēma); 2023. paredzēts Veldzes mežus aizargāt.

Ceļvedis pa Ogres upi,  ko izdevusi SO "Staburaga bērni", 2003. Apskatāmas un novelkamas  KARTES

VĒRTUMI KRASTOS -  > skanstis pie Cirstiem; > Vecie kapi - R.Blaumanis;  > Ērgļu pils, muižas mūri;  > Veģerupītes kritums; Ogres pilskalns;  Līčupes atsegums;  > Dullā Daukas birzs;

Pirmo pieteku grūti noteikt, jo sākums satekot vairāku ezeriņu strautiem; <Ogriņa ir tādā gadījumā pat garāka un sniedzas tālāk, un augstāk; < Viešupe caurtek Lielo Līderes ezeru. Laivošana no šejienes jau ir pavisam droša dažādām laivām. Kritums augštecē līdz L. Līderim 3m/km, tālāk samazinās. Atklāti sakot, jo vairāk pētu jo mazāk saprotu pašu izteku. Skaistā leģenda par "...sākas Nesaules kalna pakājē no maziem ezeriņiem..." Mīti mijas ar faktiem..!? 

Visu sezonu Ogre laivojama no bijušās Ogres hes (netālu no Baltavas stacijas), augstākā ūdens līmenī no Ērgļiem, bet palos pat no Ineša pa Sustalu, vai Līderes ezera un Ogriņas. Piebilde- nekā nebija, tieši augštece pirms Ērgļiem laivojama zemākā ūdenī nekā Brāžu krāces.! (sk wiki)

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

attālumus pieņemts mērīt līdz ietekai, šeit pēc jaunākām digitālām topokartēm;

199.km - sateka < Ogrītes un > Ogriņas (!?)

VIEŠUPE iztek no Viešu ezera (Viešurs, Kaķītis) un caur Lielo Līderes ezeru ietek Ogres 195. km. Lejtecē bijušas Grava dzirnavas, (foto pāris).

23.07.2006. un xx.xx.1998. ~~~~~~~~~~~~~~~~

Sateces rajona platība (115 km²) mežains, purvains, krietni palielināts kopš Tauna un Ineša ezera pievienošanas 1895.g. kas deva ūdensspēku Inešu (Orisares) dzirnavām. Lielmeliorācija sākusies ar Vilku purvu augšpus Briņķu ez., pabeigta 20.g.s. otrā pusē?. Tek ziemeļrietumu virzienā, pirms Inešiem strauji sagriežoties uz ziemeļiem. Ietek Ogrē lejpus bijušās pietekas Pāvītes ietekas. Sustalu šķērso valsts autoceļš V846 (Vestiena–Vējava–Ineši), netālu no upes atrodas Ineši. Lielākās pietekas: Orisāre2,4 no Ineša Dzirnavupīte, Nedzīte no Nedža.

VĒRTUMI KRASTOS - Lejasburkānu pilskalns, Čolēni - brāļu Kaudzīšu vectēva (1760?) dzimtais ciems, Inešu muižas centrs; 

Sateces rajons - >Sustala7,5 -Briņģu ez. (>Gravas strauts /Bābenīca -Ģērķēnu ez.; (<Zapa; >Liedes strauts //Paleja); <Dzirnavupīte); >Orisāre2,4 -Inesis (>Pīla0,9 -Tauns (>Silakroga gr.2,9; <Balga; Sakārņu gr.*; Šņoru`gr.*; Sarmēnu gr.*); <Laskate4,5 (>Kazeņa)); >Nedzīte1,4 -Nedzis- (Meldera gr.); 

Liedes strauts un Grava pārstāv vēsturiskas apriņķu un pagastu robežas, arī mūslaikos. Gravas augšgals ar nosaukumu Bābenīca iztek no 251 metru VIS-augstākā Gērķu ezeriņa.

Dzirnavupīte ir 3,3 km gara Sustalas < kreisā pieteka Vecpie-balgas novadā. Iztece - pie Ozolmeža. Tek rietumu- ziemeļrietumu virzienā. Ietek Sustalā lejpus tās izteces no Briņģu ezera. Dzirnavupīti ne-šķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu (wiki).

Orisāre (arī Dzirnavupīte, Inese, Orizore) ir 2,4 km gara Sustalas > labā pieteka Vecpiebalgas novadā. Iztece - no Ineša ezera dienvidaustrumiem. Tek ziemeļu-ziemeļaustrumu virzienā. Upe caurtek Vecpiebalgas dzirnavezeram. Ietek Sustalā lejpus autoceļa V846 (Vestiena–Vējava–Ineši) tiltam pār upi. Orisāri šķērso valsts autoceļš P33 (Ērgļi—Jaunpiebalga—Saliņkrogs), tās krastos atrodas Ineši.

Nedzīte (arī Baldieša grāvis, Baldiešēnu grāvis, Baldiešu grāvis) ir 1,4 km Sustalas > labā pieteka Vecpiebalgas novadā. Iztece - no Nedža ezera austrumiem. Tek austrumu virzienā. Ietek Sustalā lejpus Orisāres ietekas. Nedzīti nešķērso valsts autoceļi, tās krastos atrodas Baldiešēni.

"Latweeschu Awizes" 1902.g. slapjās vasaras nogalē raksta par 1000 nenopļaujamām pļavām Ogres un Sustalas krastos.

Pāvīte tagad ir novadgrāvis Ogres > labā krasta, bija Sustalas < kreisā, novadot Pāvītes ezera (186 m vjl.) slapjumu. Tek Vecpiebalgas novadā rietumu virzienā. Ietek Ogrē augšpus Sustalas ietekas. Pāvīti nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu (wiki).

164. km, > Dzērvīte ir 7 km garš novadgrāvis ar 25 km², augšgalā Nāgeļupe. Sākas no melioracijas grāvjiem. Regulēta 1957 un 1964.g.; tai pierakts Mūrnieku ezers.  Divos posmos 5,3 km kopgarumā "oficiāla" Valsts nozīmes ūdensnoteka... Pieteka < kreizā Sivēnīca ar grāvjiem no Ģeda purva; Sivēnīcas > pieteka Zvirgzds ar Pagrāvi. Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidus robeža, (dokumenta robežaprakstā pieņemts ačgārnais - Sivēnica Ogres pieteka). Nosaukums "Dzērvīte" ar lielu ?, jo blakus 200 metrus R neapšaubāma DZĒRVĪTE (Serwit -1682) Risenes pieteka. 

>Risene no Risenes ezera, kurš 17.gs. kartēs arī Risen Wege ezar; 

Risene ir Ogres > labā krasta pieteka Vecpiebalgas novadā. Iztece - uz dienvidrietumiem no Kaives. Ietek Ogrē pie Raušiem. Lielākās pieteka - Asiņupe, Gravkalnu strauts. Caurtek Risenes jeb Leimaņu ezeru un Leimaņu dzirnavezeru. Upi trīsreiz šķērso valsts autoceļš V309 (Vecpiebalga–Skujene), tās krastos atrodas Zilaiskalns, Lūķēni, Rauši. Pieteka ezerā - Dzērvīte.

Alainīte (arī Alanišas upīte, Alanīte, Alānīte, Ālainīte) ir Ogres > labā pieteka Vecpiebalgas un Ērgļu novados. Iztece - Kaives pagasta dienvidaustrumos. Tek dienvid-austrumu virzienā. Šķērso valsts autoceļš V309 (Katrīna–Leimaņi–Kaive–Aprāni), tās krastos neatrodas lielākas apzīvotās vietas.

Meltne (arī Meltnes strauts) ir Ogres > labā pieteka Vecpiebalgas un Ērgļu novados. Iztece - Kaives pagasta dienvidrietumos. Augštecē tek austrumu virzienā, sagriežoties uz dienvidaustrumiem, pie Katrīnas atkal pagriežas uz austrumiem. Meltni divreiz šķērso valsts autoceļš P31 (Ērgļi—Drabeši), tās krastos atrodas Katrīna. Lielākā pieteka - Zāļupīte; jaunākā - Aptekupīte.

<Valola17 -Pakšēnu ezers (>Andrupīte; +JA? -Jumurdas ez. (>Sārtupīte -Lācīšuez.); <Lubeja (>Ļaudonīte); >Ceplīšu upe); <Āķenupīte; <Skolas upīte; >Milnupīte; <Varavīksne |šķirtne ar Pērsi|; >Veģerupīte7; >Piparupīte9; >Lukstiņupīte; (starp tām Raganu kalns (RA99)).

Akmeņupīte, arī Veģerupīte tālu ievērību guvusi ar "10 metrus augsts ūdenskritums..." (G.E.1986). Strautiņa atskalotā morēnas akmeņu josla tagad ieguvusi ģeoloģiskā pieminekļa statusu. Akmeņupīšu ir vai cik ar tādu nosaukumu, Veģerupīte būtu vienīgā...

Nāruža (arī Naruže, Noruža) ir 14,5 km gara Ogres > labā pieteka Ērgļu un Ogres novados. 38,1 km². Sākas Mazozolu pagasta ziemeļaustrumos pie bijušajiem Jesperiem. Augštecē un vidustecē veido Ērgļu un Ogres novadu robežu. Tek dienvidu virzienā pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, veidojot izteiktu ieleju ar stāviem krastiem. Upes vidustecē pie Spiļviem ielejā akmeņu sablīvējums Velna klēpis, kur ūdens plūst morenas akmeņu krāvumā. Šķērso autoceļu P4 un bijušo Rīgas—Ērgļu dzelzceļu. Sānupes -(>Stampupe-Strupis; >Vimbupe /Klāvupīte; <Skuķupīte)

SUMULDA ir Ogres < kreisā pieteka iepretīm Ogres senču pilskalnam un Ogresmuižai. Izteka virs 155 metriem, garums ap 13 kilometri, kritums 45 metri. Ūdens šķirtne ar Pērsi. Izteikta ieleja beidzamos 2 km. Gultne regulēta lielākajā daļā, augšgala 5,7 km skaitās `vnū`. Mūsdienās vārdā nosauktu pieteku nav, toties kartē no 1691.gada ir - {>Krewuppe; <Acatis uppe (>Soben uppe); Namminfehj uppe}. Kopš 1929.g. melioracijas biedrība "Lanstrupe", kas ir pusmuižas nosaukums kalna galā - nekāda sakara ar ūdeņu vārdu. Vēsturiskās Iršu kolonijas Z daļa.

Līčupe, saukta arī Līce, ir Ogres > labā pieteka Piebalgas paugurainē un Augšogres pazeminājumā, Ogres un Amatas novados. 

Sākas Vidzemes augstienē satekot vairākām nelielām upītēm un strautiem. Tek pa savu gultni... Ļoti līkumota gultne šaurā ielejā ar augstiem krastiem. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Līčupe, Kliģene. Upi šķērso autoceļš P4  un Rīgas—Ērgļu dzelzceļš. Laivojama droši no bijušā dzelzceļa. Ģeoloģiskais objekts "Līčupes atsegums" atrodas 1/2 km lejpus ietekas, pašas Ogres krastā.

Lielākās pietekas ir Kazupīte; Vedze; Stirve, Zvannieku strauts; mazākas Rijiņa; Bebrupīte; Birzēnupīte; {> Patmal upp; < Kase upp} - figūriekavas nozīmē folkloru vai senas kartes.

Lašupīte ir sīka Ogrei < kreisā pieteka {Laas 1792.g.; Lasche Fl. 1839.g.}, Lašupe 1922; Menģelē, ar satekām Kangarupīte un Klemšķupīte, vēl sīkākām. Pirms ietekas bijušas dzirnavas.

Skolasupe ir 14 km gara Ogres > labā pieteka Ogres novadā, rajons 43,2 km². Sākas purvainā mežainā apvidū dienvidaustrumos no Ķeipenes. Augštece tek caur  Abzīša ezeru. Upe tek pa līdzenu apvidu, visā garumā regulēta. Ietek Ogrē pie Vērenes. Lejtecē atzarojas Abzes upe, regulējamas slūžas.

<Makupīte - Vērenes muižas Maku ūdensdzirnavas Madlienas pag., Rīgas apr., celtas 19. gs. pie Ogres pietekas Makupītes uzstādināta ezera. Lielu koku ieskautā dzirnavu ēka ir neapmesta laukakmeņu mūra, ķieģeļu pild režģa zelmiņiem un kārniņiem segtu divslīpju jumtu (296. att.). Dzirnavu darbības vēlākā laikā, kad ezera ūdens it kā nepareizas meliorācijas dēļ pārpludinājis apkārt nes pļavas, muiža likusi ezeru nolaist un dzirnavu darbība izbeigta. Latvijas valsts laikā bijušās dzirnavas piešķirtas kā jaunsaimniecība agrākajam nomniekam, kara vīram J. Bullītim, kas nodarbojies ar lauk saimniecību, strādājis mežniecībā un uzturējis bijušo dzirnavu ēku labā kārtībā (ieskaitot agrāko dzirnavu iekārtu). Viņš dzīvoja tur vēl 1977. g. (AT85)

Lobe ir Ogres < kreisā pieteka Viduslatvijas nolaidā, Ogres un Lielvārdes novados. Iztek no Lobes ezera sašaurinātā ziemeļrietumu gala.

Dažkārt par Lobes augšteci uzskata Lobes ezerā ietekošo Bebrupi. Iztekas līcis ir tik ļoti niedrēm aizaudzis, ka no laivas neatrodams. Upe šķērso Zādzenes-Krapes valni. Lejtecē vēsturiskas ūdensdzirnavas. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Lēdmane, Lobe un Veckrape (biežāk zināma kā Krapes muiža). Upi šķērso autoceļi P80 (E22) un V996. Lobes ezers ir mūžīgu strīdu avots apkārtējām pašvaldībām un interesants zvejotājiem, tamdēļ tajā pastāv tik drastiski noteikumi, ka parādoties kādam ar nereģistrētu laivu tā tiek konfiscēta.

Lielākās pietekas ir Lokmene un Lubīte; mazākas -Diveja, Ošupīte, Laukupīte; 

Tas ka rītu pusē tekošajai Pērsejai arī ir pieteka Bebrupe lika pavērtēt kanalizācijas darbību. Pastāv iespēja ka Bebrupes augšgals ir pierakts Lokmenei, un tad arī literatūrā parādās šaubīgais sinonīms.

ezeri.lv - Ošupīte; Avots: Enciklopēdija Latvijas daba, Orientieris austrumi, Datums: 01-01-1995 

Aviekste ir 28 km gara Ogres > labā pieteka Viduslatvijas nolaidenumā 91,4 km² , tek rietumu virzienā Ogres un Lielvārdes novados. Sākas Madlienas pagastā ziemeļaustrumos no Zādzenes. Gultne gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Krodzinieki un Aviekste. Lejtecē, 2,5. km, bijušo dzirnavu ezers, tagad izbūvēta Aviekstes hidroelektrostacijas ūdenskrātuve. Upi šķērso autoceļš P80. Lielākās pietekas: < Urga un > Rozēna 3,3 km garš, pilnībā regulēts novadgrāvis; augšgala satece paplašināta ar meliorācijas grāvjiem.

Ranka ir neliela upīte Ogres novadā, kura ietek Ogres upē, Ogresgala hipodromā. Upes aptuvens garums ir 20 km (redzēt.lv)

KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Ogres un Madonas novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

OGRES sateces virzienā no augšgala - Sivēniņš; >Ogrīte -Astijervs; <Ogriņa; <Viešupe15 -VIEŠURS (>Dietlāviņa; >Velnupīte; >Dzērvupīte (>Dēkliņa; <Aklāviess- Viešiņa); >Kuršupīte2,1 //Galdupe /Piļķupīte (<Selīte (<Bisiņa; <Melnupīte)); <Riekstupīte - Avošiņš; <Jaunupīte - Jaunelītis; <Seskupīte; <Sūcīte; <Grāveru upīte); <Baložupīte; >Gāršupe12 -Ubēris -Gulbēris (>Plānupīte; >Vella gr.; Āža gr. -Govenis; >Mīzu gr. -Inķēnu`purvs); <Virdzīte8 -Kvēksnītis); <Ilzīte12; >Pāvīte; >Sustala7 -Briņģu ez. (>Gravas strauts /Bābenīca (<Zapa; >Liedes strauts); <Dzirnavupīte); >Orisāre2,4 -Inesis (>Pīla0,9 -Tauns (>Silakroga gr.2,9; <Balga; Sakārņu gr.*; Šņoru gr.*; Sarmēnu gr.*); <Laskate4,5); >Nedzīte1,4 -Nedzis- (Meldera gr.); >Dzērvīte7 (<Sivēnīca (>Zvirgzds)); >Risene10 (-Risenes//Leimaņu ezers- (<Dzērvīte); <Asiņupīte; <Gravkalnu`str.); >Alainīte12 (); >Meltne13 (<Zāļupīte); <Ežupe; >Maiļupīte; 

<Valola17 -Pakšēnu ezers (>Andrupīte; +JA? -Jumurdas ez. (>Sārtupīte -Lācīšuez.); <Lubeja (>Ļaudonīte); >Ceplīšu upe); <Āķenupīte; <Skolas upīte; >Milnupīte; <Varavīksne |šķirtne ar Pērsi|; >Veģerupīte7; >Piparupīte9; >Lukstiņupīte; >Nāruža12 (<Stampupe -Strupis; >Vimbupe; >Skuķupīte //Klāvupīte; Vilkupe); >Kazupīte; >Cēsīte; >Simtiņa; <Sumulda13 {>Krewe uppe; <Acatis uppe}; <Mutuļupīte; >Līčupe40 (>Bebrupīte; >Rijiņa; >Birzēnupīte (>Zvannieku strauts) |šķirtne ar Amadu|; >Stirve (>Ķūžupīte); <Vedze ({< Kase upp}; <Dobaka -Vaukšu ez.) >Kazupīte; <Mušķupe; <Bulavupīte; >Taurupe); >Taukātne- >Mucenieku avots; <Lašupīte//Kangarupīte (<Klemšķupīte); >Skolasupe14; >Rītupe; <Mākulīte; <Lobe22 -Lobes ezers (>Bebrupe (<Ošupīte; <Galdupe; <Lantupīte); <Diveja; >Lokmene (<Elkšņupe); <Lubīte); <Kārtiņa (>Govsupīte); >Aviekste28 (>Rozena3; <Urga (<Poļu grāvis)); >Ranka21; >Norupīte21; ?Anca upe; Maiļupīte; Saltupīte; Radžupīte; Sivēnīca; <Urga6;

* daži mikro-hidro-nīmi no Puiškana, A.Austriņš;

K. Hūns grafika, Ogre pie Vērenes

shēma no Latvijas ģeografija J.Rutks 1960

1444. g. brāļi Tīzenhauzeni (Engelbrecht, Diedrich, Hans, Berthram von Tiesenhausen) sadala savus īpašumus uz 10 gadiem. Engelbrekts Tīzenhauzens nodod trešajam partam ĒRGĻU pili (Cēsu apr.), zemi un mājas ar visiem zemniekiem un viņu mājām un dārziem, tamlīdz arī melderi ar dzirnavu dīķi un dzirnavām un viņa sētu, dārzu un mājokli pie zemniekiem.155 (AT95). 

Shēma no Ogres ūdenstūristu ceļveža, G.Patmalnieks

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš