Pededze ar pietekām ~
ŪDENS LĪMENIS

Pededze ir lielākā Aiviekstes pieteka, no Hanjas augstienes Igaunijā, kur saucas Pedetsi (igauņu: Pedetsi jõgi); satekas rajons veidojas Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Austrumlatvijas zemienes, Adzeles pacēlumā starp Gaujas un Pērdes (Bolupes baseiniem), un gar Gulbenes paugurvalni sasniedz Lubāna līdzenumu.                                                                                     PAPILDINĀTS - 13.05.2022.

Pededze sākas Hānjas augstienē. Latvijā upes >labā krasta rajons aizņem D daļu Alūksnes augstienes un Gulbenes paugurvalni. Ir 6. garākā upe Latvijā. Ietek Aiviekstē  pa Jaunpededzes kanālu. Lejpus Litenes Pededzes vidējais kritums ir 0,2 m/km. Arī šajā ~ 50 km garajā posmā (izņemot dažus km garu posmu pie Krustalīces ietekas) ir daudz līkumu un vecupju. Noteka uz Vecpededzi ir aizšķērsota (??) ar dambi un vecupe barojas no polderu novadītajiem ūdeņiem un bijušās pietekas Pērdes /Bolupes (pārbaudāms...)

Apvidus mežains, it īpaši gar pašu Pededzi. Krastos dažviet saglabājušies ozoli (Stradu pag. 1977.gadā izveidots botāniskais liegums - Pededzes ozolu audze). Vairāki dabas liegumi.

Tek pa Igaunijas un Krievijas robežu, tad pa Alūksnes, Gulbenes  un Madonas rajonu. Vēsturiska robežupe ar Poliju (1660). Gulbenes rajonā Pededze ir robeža Daukstu pagastam ar Stradu pagastu, tā tek cauri Litenes un Stradu pagastam. Pie Litenes ~10 km garā posmā Pededze tek galvenokārt pa lauksaimniecības zemēm un tur gultne ir relatīvi stabila. Augšpus Litenes kopš 1920. gada darbojas hidrometriskais postenis.

Pie Litenes 1950. gados uzbūvētā HES sagruva un tika likvidēta. Pededzi pie Litenes šķērso Gulbenes - Balvu ceļš un dzelzceļa līnija, pie Krustalīces ietekas - Gulbenes - Rēzeknes ceļš.

Nosaukuma nozīme esot igauniska..., somiska. Arī Valka/Valga pie Peddeles. Kas nozīmējot `priede`. Izrādās ir vēl kāda versija, kura atrod sēliskas saknes.

Lielākās pietekas, > labās  - >Akaviņa22; >Sarkanīte8; >Alūksne27,5; >Dambīte12; >Ievedne22; >Paparze27; >Mugurupe2; >Mugurve12; >Krustalīce24; >Audīle18; >Tīrogrāvis16;

Kreisās < pietekas - <Virgulica20; <Liepkalnu strauts12; <Igrive17; <Sita41; <Bebrupe11; <Pērdeja /Bolupe80 (<Vecpededzē);

Daudzie  dabas liegumi - DA pārvaldes saites secīgi tecējumā; Kāpēc ozoliem pie Pededzes iepaticies?; profesors Guntis Eberhards atbild Dabas kalendārā 1982. -saite periodikā. Nosaukums igauniskas cilmes, tātad vēsturiskai formai `pedece` nopietni ņemams pamats?! Vēl divas Pedeces Vidzemē... 1638.g. -

1937.g. 112 lapaspuses.

VĒRTUMI KRASTOS - > piemineklis "Robežakmens" triju valstu sadurā; Litenē piemiņas vietas represijām pret Latvijas armijas patriotiem;

 - 8lpp.  Pededzes sākums meklējams, kā jau atzīmēts, Igaunijā, Veravas (Voru) apriņķī. Hāna augstienes nogāze diezgan strauji pazeminās austrumu un dienvidu virzienā un, atskaitot Gaujas pieteku Vaidavu un Pededzi, kas ietur vairāk dienvidu virzienu, visas pārējās šī apgabala upes pieder Pliskavas ezera baseinam. Pededzes notekas baseins te diezgan šaurs. Rietumos ūdeņus savāc Vaidavas pieteka Kūra (Kuura jogi), bet austrumos tie caur Lidvu un Kūdupi aizplūst uz Veļikaju. Pededzei Igaunijā nav ievērojamu pieteku. Par lielāko var uzskatīt tās kreiso zarojumu. 

Pirmā Pededzes pieteka uz robežas ir > labā LAIKUPE, arī Kalnpededze. 

Miķelsone2009. - Tā, piemēram, ja vēlaties ieraudzīt kā sākas upe un pārbaudīt savas erudīcijas spējas, meklējot upes sākumu, iesaku apmeklēt Krutupītes augšteci Mārkalnes pagastā. Šī upe sāk savu tecējumu savācot kopā vairāku avotu ūdeņus, tāpēc tās sākums var būt atšķirīgās vietās atkarībā no tā vai ir sauss vai lietains laiks.

129. km, tilts, bijušās Ponkuļu dzirnavas (150,8mvjl);

124. km ietek > Akaviņa (143,4 mvjl); 

120. km < ietek Virgulīca, Plinauka, arī Virgulīcis (LKV1940), 20 km, Latvijas robežās 11,8 km gara sākot no Kalnapedzes purva. Sateces rajons 45,2; 0,015; 34 m; Silenieku bijušās dzirnavu dambim 2015.g. izveidots zivju ceļš; tuvumā vēsturiskais Livonijas robežakmens; Pededzes pag. Silenieku dzirnavnieka Jevgeņija Petričeka meita ķīmiķe Ludmila Petričeka-Greene (1930); meita medicīnas māsa Irēne Petričeka-Ezergaile (1927); dēls elektroinž. Juris Petričeks (1936); dēls Dr. phil. Jānis Petričeks (1923); (AT85). Dabas liegums Virguļicas meži - Dabas pārvaldes vietnē. Pieteka > Mazupīte, kura 17. gadsimta beigās ir {Wilck uppe};

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

108. km ietek Alūksne (saukta arī Beja) ir Pededzes > labā pieteka Alūksnes augstienes rīta pusē, Alūksnes novadā.

 Kopējais kritums 61 metrs. Upe strauja, tajā bijuši triju dzirnavu aizsprosti. Ieteka 121,9 mvjl. Lielākās pietekas - >Jērupīte (10 km); >Skolasupīte; >Robežupīte. Skaitās " valsts nozīmes ūdensnoteka" augšējās daļas četros posmos 10,2 km kopgarumā. Vēsturiskie Mārkalnes (robeža) un Bejas pagasti. Kopumā uz upes ir seši dažādas nozīmes aizsprosti. Saistībā ar jaunu virzienu vides aizsardzībā, 2022. gadā paredzēts nojaukt vienu no aizsprostiem (Bejas dzirnavu?), kas būs pirmais Latvijas mūslaikos (kaimiņvalstīs tas jau paveikts ar labām sekmēm).                          *precīzo garumu piedāvā melioratori.

1638.g. dokumentā - Lazberģis (Fianden), O, tv J. Uxkull von Mentzen, pv Waziski, 1683.g. Lāzberģis (Fiandenhoff, Moller), Z ; Mārkalnes dzirnavnieka ģimenē Friča Ramaņa dēls prof. Dr. ing. Eduards Ramanis (1874-1944); 

< Grīvenieku upīte5;

104. km Mālupes dzirnavas, tilts (120 mvjl); ietek < Mālupe; 2km < krastā Dabas liegums Sofikalna meži - saite Dabas pārvaldes vietnē.

95. km < ietek Igrive (114,3 mvjl); >Ievupe; abos krastos Dabas liegums "Jaunanna" - saite Dabas pārvaldes vietnē. (Igrive bez garumzīmēm...)

79. km Jaunannas tilts, dzirnavas, ietek > Ievedne; gar Pededzi bija ( 2015 ) dabas taka "Bebru valstībā";

shēma no Latvijas ģeografija J.Rutks, 1960

78. km > ietek Paparze, saukta arī Paparde, no Zeltiņu paugurmasīva Alūksnes un Gulbenes novados.

Iztek no Indzera ezera Alsviķu pagastā. Tek pa pazeminājumu starp Malienas pauguraini un Gulbenes paugurvalni. Vidustece strauja ar lielu kritumu (3-4 m/km), dažos posmos izteikta ieleja. Lejtece tek pa Adzeles pacēlumu. Posmā, kas veido novadu robežu, upe vietām regulēta. Ietek Pededzē pie Jaunannas. Upi šķērso autoceļš P43 un šaursliežu dzelzceļš Gulbene - Alūksne. Vietējs skats uz pašu upēm Gulbenes bibliotekas mājaslapā;

Lielākās pietekas - >Uranažu strauts; >Ermiķu strauts; >Rūdupe; >Dzelzupīte; <Umāra 17;

74. km ietek >Guldupe? (106,1 mvjl); dabas liegums "Zepu mežs" - saite Dabas pārvaldes vietnē.

62. km tilts, bijušais Litenes hes (101,0 mvjl);

57. km bijušā Gulbenes-Abrenes dzelzceļa tilts; 55. km bijušās Litenes kara nometnes ceļš (1939.g.), Litenes stacija - 1 km., >Liepavotiņš;

> pieteka Lešķupe, (arī Speģupīte, Ancuļupīte un Pērkoņupīte), sākas Dabas liegums "Sitas un Pededzes paliene" - saite Dabas pārvaldes vietnē.

49. km ietek Sita, Pededzes < kreisā pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novados.                         ~ papildināts ~ 26.04.2021.

Sita sākas Alūksnes rajona dienvidu daļā, pie Siguldas purva dienvidu malas, satekot grāvjiem (ap 130 m virs jūras līmeņa). Tek pa Adzeles pacēlumu uz DR. Pededzē ietek (97,8 m vjl) vairākus kilometrus augšpus Mugurupes ietekas. Daļa noteces novadīta pa < līdztekošu kanālu apmēram 8 km. Pie Sitas upi šķērso Rīgas—Vecumu dzelzceļa līnija un Gulbenes—Balvu ceļš (P35). Lejtecē ĪADT ~

Lielākās pietekas: Apkārtupe 12; Dzirla 23; Dvorupe 14;

>Makstiņupe tāds kā kanāls, būs muižas laiku grāvis padziļināts. Beidzamo reizi "pārtīrot" 2003.gadā iznīcināja ķikuta ( Gallinago media) riestu...

46. km ietek Mugurupe, Pededzes > labā pieteka Gulbenes novadā, Mellupes (Melnupes) un Pogupes koptekupe.

Garums kopā ar Mellupi 23 km, kuru dažkārt uzskata par upes sākumu. Poga iztek no Stāmerienas ezeriem; Mellupe sākas ziemeļos no Gulbenes kā novadgrāvis drenētos laukos, tek uz dienvidaustrumiem pa mežiem un plašiem Stāmerienas apkaimes meliorētu lauksaimniecības zemju masīviem. Sateces rajons atrodas Gulbenes paugurvaļņa austrumu nogāzē un Lubāna līdzenumā. Lejpus Gulbenes—Abrenes dzelzceļa līnijas Mellupei ir 6-8 m dziļa ieleja. Pirms ietekas dalījās divās daļās, no kurām īsākā kļuvusi par pamatgultni, bet labējā izrakta taisna un saucas Mugurve..., taču kādā kabinetā pārkrustīta kā `Melnupe`..?!

Pieteka >Līdumupe (8 km). Lejtecē dabas liegums "Mugurves pļavas" - saite Dabas pārvaldes vietnē.

Pogupe ir 23 km /23m /84,1 km² viena no Mugurupes satekupēm (otra ir Mellupe) Gulbenes novadā. Iztek no Ludza ezera Stāmerienas pagastā. Tek caur Stāmerienas un Pogas ezeriem. Augšteces posms līdz Stāmerienas ezeram saucas arī par Ludzupīti. Augštecē tek pa Gulbenes paugurvalni, lejtecē - pa Adzeles pacēlumu. Upes gultne gandrīz visā garumā regulēta. Lielākā pieteka Kaugurupīte (14 km). Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Stāmeriena un Vecstāmeriena. Upi šķērso autoceļš P35 un Gulbenes—Alūksnes šaursliežu dzelzceļš.

Kaugurupīte, Kūsala, augšpus Kauguru ezera saukta Kazupe, ir 14 km Pogupes <kreisā pieteka Gulbenes novadā. Sākas Stāmerienas pagastā pie Stūrastām. Līdz Kauguru ezeram uzņem apkārtējo purvu (lielākais ir Salenieku purvs) ūdeņus. Pēc iztekas no ezera regulēta novadgrāvjos. Upi šķērso autoceļš P35 un Gulbenes—Pitalovas dzelzceļš.

Tās pašas Mugurupes vēsturiskais lejasgals tagad saucas Mugurve. Aktuālajās kartēs līnija aizvilkta par tālu uz ZR, un nav te vietas kādai vēl "melnai" pietekai... Nosaukuma skaidrojums Tautas teikā par strādnieku mugurām kuras dabūjušas kāvienu. Kazi`, tas varētu ticis darīts rokot to upi dziļāku.?

38. km ietek Krustalīce, dēvēta arī Kristalīcis, augštecē Aizupe, >labā pieteka no Gulbenes paugurvaļņa Gulbenes novadā.

Vēsturiski sākusies no Valmes ezera Gulbenes pievārtē; (garums 20 km - LME1968) Sākas ūdensšķirtnē ar Gaujas >Tirza un Aiviekstes >Pededze, Krapas pilskalna tuvumā. Tek pa Gulbenes paugurvaļņa austrumu nogāzi un Austrumlatvijas zemieni. Ietek Pededzē pie Ostroviešiem. Lejtecē 12 km garumā upe regulēta 1979. un 2007.g. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Gulbene, Stradi, Lejasstradi. Gulbenē dzirnavezera uzpludinājums, un pietece no Valmes ezera. Dabas liegums Krapas gārša. Upi krusto autoceļi P36 un P37, kā arī Pļaviņu - Gulbenes dzelzceļš.

37,5. km Gulbenes lielceļa tilts (94,1); >Vecmadernieki - Jūlija Madernieka dzimtā vieta.

2020/2021. Jau pus gadu Vecajā Rīgā, Jura baznīcas mūros skatītājiem sagatavota izcila izstāde..., tikai netiekam un netiekam klāt!

Madernieks bērnību pavadījis apkārtējo upju krastos, ķerot vēžus un... stilu!

Meistara zīmējums - Pededzes sala ~

27. km sākas līkumotākais upes posms; 14. km > Audīle (92,6 mvjl); 12. km >Tīrumgrāvis; 10. km tilts pie Vikšņiem (92,3); 05. km ieteka Pededzes kanālā (91,0);

Pededzes kanāls 5,6 km garumā izveidots 1963. gadā caur Dzedzierkstes purvu, kā pilnīgi jauna ieteka.

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Alūksnes novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā).

Vēsture ~

Pededze bijusi nozīmīga robežlīnija, arī 1944.g. cerot noturēt fronti...

Robežu paplašināšanas tieksmes vadīts liekņazs Vasilijs III neapmierinājās ar jau iegūto tagadējo Jaunlatgales apgabalu, bet prasīja arī pārējo Purnavu, Ābeleni un Bērzeni līdz pat Pededzes upei. Valmieras saeima 1516. gadā atzina, ka uz krievu pieprasīto apgabalu tiem nav nekādu vēsturisku tiesību. (Latviskā Jaunlatgale 1937).

Latvijas robežas 1000 gados, - Altmarkas līgums 1629.g. noteica sekojošo - Lubāna ezeru robeža dalīja uz pusēm. Tālāk tā gāja pa Aiviekstes izteku un pa Pededzi apmēram līdz tagadējiem Sileniekiem (Balvu raj.), kur ievirzījās purvainā apvidū, atstājot Pededzi zviedru pusē. Alūksnes pilsnovadā zviedru īpašumi jau robežojās ar Krieviju. Salīdzinot 1686. un 1688. g. zviedru zīmētās kartes ar mūsdienu karti (1992), var konstatēt, ka robežas posms no Lubāna ezera līdz Sitas upes augštecei visumā atbilst Balvu rajona robežai ar Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, tādējādi saglabājot atmiņas par Latvijas vēsturisko dalījumu. (M.J.1999)

Visas sateces rajona pietekas

Jaunpededze +>PEDEDZE159 ( A - Z ) - >Akaviņa22 (>Maltupīte; <Jāņupīte; <Siberupīte); >Alūksne 27 //Beja /Alūksnīte; (>Jērupīte10 (<Struncene); <Sarkanīte; <Lielā Sarkanīte; >Skolasupīte (>Adrakašu str.); >Robežupīte); >Audīle18 (<Plūdu gr.; <Dzelzceļa gr.; >Grūžupīte (>Purva gr.); <Knerša (<Vienvārstes strauts9); <Dardziņas gr.); >Dambīte12; >Grīviņa1,2; >Guldupe; >Ievedne22 -Dūņenieks; (<Sisiņu upīte; >Šķiņķupe; >Vilkupīte (<Vēršupīte; <Kļavupīte; <Panāsīte); <Ogļupīte; <Svarīte (>Zvērupīte (<Sebežnieku gr.)); >Ievupe (>Upja); >Krustalīce24 (<Velna gr.; >Asarupe13 (>Emzīte); >Āriņupīte11; >Ķīšupe; >RobežupīteX; >Alksne); >Krutupīte9; >Ķerupīte; >Laikupe (>Krutupīte7; >Medņupūra str.); >Lepistioja; >Lešķupe; >Maiļupe (<Miezāju līnija); >Makstiņupe; >Mazupīte; >Mugurupe2 (>Mellupe + <Pogupe  (<Ludza ez.- Ludzupīte); <Kaugurupīte (>Kazupe); ?<Līdumupe8); >Mugurve12 (<Melnupīte); >Paparze27 -Indzers (>Racupīte; <Umāra17 (>Kapupīte (>Seskupīte); >Dzelzsupīte); >Uranažu strauts; <Lejas str.; >Ermiķu strauts; >Rūdupe; >Dzelzupīte); >Parioja; >Pika grāvis; >Sarkanīte8; >Sikseleoja; >Stebera gr.; >Tīro grāvis16; >Vidupīte; <Bebrupe11; <Dzelzupe; <Igrive17 (<Grundu gr.; >Mellupe (<Bērzupīte); >Ciršņu upīte; <Indzera gr.); <Jurenska; <Krusenaoja; <Liepkalnu strauts; <Mālupe; <Sita41 (>Akmeņrūcis; >Apkārtupe12; >Bērzupe; <Dzirla23; <Dvorupe14; <Liepupe; <Vilkarūcis); <Sūrmēoja; <Viertupe (<Sāmaņu gr. -Sāmaņu purvs; (>Dobusalas kanāls)); <Vilkupe; <Virgulica20; <Vucenupīte;

Pērde /BOLUPE Vecpededzes < pieteka Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna Līdzenumā, Balvu un Rugāju novados. 

PAPILDINĀTS - 22.05.2019.

Agrāk Pededzes pieteka, 81 km, 895 km² (LME). Upe sākas padumjā Alūksnes rajonā*, gar Žīguru ciemu, turpina tecējumu caur Vīksnas, Kupravas, Bērzkalnes, Balvu, Kubulu, Rugāju, Lazdukalna pagastiem un Balvu pilsētu, tek cauri Pokuļevas, Pērkonu un Balvu ezeriem. Gultne vietām padziļnāta un iztaisnota, vidustecē Bolupes senieleja (ledāja veidojums tātad), lejteces klānos lēns tecējums, veidojas apgultnes. Pie ietekas Pērdeja sazarojas 2 zaros: labais – Sūriņš, jeb Sūre ietek Vecpededzē, kreisais – Posms ietek Aiviekstē; (Upe ir 81 km gara, (Wiki)). Sateces platībā 15% purvu, 70% mežu.

* no Latgales nokrāpts Liepnas pagasts un daļa Kupravas. Malienas maliene...

Nosaukums - arī lejtecē pie ietekas atrodas Pērdejas klāni! Vai tik ne Pērdeja būtu bijis senais īstais vārds visai upei. Pirmais Pirda fl., kartē -Blaeu's 1614.gads. Nosaukuma nozīmi valodnieki skaidro ar `pierts`, pērties pirtī. Ļoti manuprāt piemērots nosaukums lēnai, plaši tekošai, un ja vēl biezi met miglu, ..!

Šļapikova, Ašasila, Makšinova, Aknupe, Čāgupe, Pelnupe, Kurna, Raganiņa, Kalnīte, Ladzīte, Malnīsriucis, Žaugupe, Dūrupe, Teterupe, Vārniene.

Lielākās pietekas (A - Z) > labās, < kreisās -

>Ašusila strauts; >Čāgupīte; >Dūgupe; >Kurna26; >Ladzīte; >Makšinava; >Mežareja; >Oknupe; >Palnupe; >Rūbežupe;

<Dūrupe; <Staigupe; <Teterupe23; <Vārniene50; <Žaugupe; IETECE - Sūriņš; Posms;

Dabas liegumi - Kupravas liepu audze, Gruzdovas meži, Zodānu purvs, vakaru daļa Stompaku un Orlavas purvīm., Pokratas ezers.

Narica ir 4,2 km garas Pērdejas < kreisās pietekas nosaukums meža novadgrāvim Viļakas novadā. Izteka - mežā, uz dienvidaustrumiem no DL Zodānu purva. Tek caur meža masīviem dienvidrietumu virzienā. Iespējams tikai peieteka Melnam rūcim...?

Malnīsriucis (arī Melnaisrūcis, Malnīsriucs, Melnīsriucis) ir 5 km garš meža strauts, Naricas < kreisā (pieteka?) Viļakas novadā. Izteka - mežā, Susāju pagasta ziemeļrietumos. Vietām tek pa savu dabīgo gultni neapdzīvotā meža masīvā, DL Gruzdovas meži. Ietek Pērdejā kopā ar Naricu, augšpus Kupravas. Upi šķērso bijušā valsts dzelzceļa trase. Latgales ziemeļdaļā `rūcis` ir apmēram tas pats kas Kursā `valks` vai urga Vidzemē.

VĒRTUMI - DL Pokratas ezers;

Rūbežupe (arī Robežupe) ir 11 km gara Vārnienes >labā pieteka Viļakas un Balvu novados. Izteka - uz austrumiem no Moziņķiem. Tek dienvidrietumu virzienā. Ietek Vārnienē lejpus Vējavas. Lielākā pieteka - Sūcene. Apdzīvotas vietas upes krastos: Vistusala, Brieževa, Vējava.

Tautas pasaka - Vysu zemi ir puorkaruojis Napoleons. Jis iztaisīja daudzi kara ceļu. Vīns taids kara ceļš beja nu Bolvim uz Nagļim par Pērdejas upi, uz Jureišim un tuoļuok uz Bieržim. Kur tagad ir pūrs nu Nagļu leidz Jureišim, tur seņuok beja kara ceļš un karaveiru nūmetne. Pūra vydā ir radzams okas sykrums un par vysu pūru stīpas paaugstynuojums. Pi Jureišim, Rūzinīku kalniņā, kur ir kara kopi, vēļ naseņ varēja atrast perlītes, ar kurom franču oficeri rūtuoja sovus uzvalkus. Te seņuok ir bejuši brīsmīgi bīzi meži. Vysur karaveirim vajadzēja leist kūkus un taisīt ceļus, pa kurim varātu puorīt. Agruok karuoja na tai, kai tagad, un naprota taisīt tai tyltus, kai myusu dīnuos. Kad guoja franču karaspākš, jī daguoja pi dziļuos Pērdejas upes un navarēja tikt puori. Tod vīns karaspāka vodūns izdevja pavēli, lai vysi karaveiri pīsmeļ pa cepurei smiļšu un saber upē. Kad vysi sabēŗa, tod iznuocja treis ass plots ceļš par Pērdejas upi, pa kuŗu puorguoja vyss franču karaspāks. Tagad sausuokuos vosoruos pi Nagļim var puorbraukt pa tū ceļu; bet kai tikai pasasvīssi suoņim, tai i dybynā, jo Pērdejas upe ir cīši dziļa.

Literatūra: Aleksandrs Pelēcis, Alūksnes grāmata, 1984; Valentīns Pelēcis, Malienas pasaule, 1971;

>Vecpededze - <Sūriņš, <Pērde82 /Pērdeja //Bolupe - <Narica (<Melnais rūcis); >Ašusila strauts; >Makšinava; >Oknupe; >Čāgupīte; >Rūbežupe1,8; >Dūgupe; -Pērkonu ez. (<Žaugupe); >Palnupe; -Balvu ez.; >Raganiņa (Silacīma upīte); <Kurna26 (<Kačupīte -Sprogu ez.- <Zaļcupe); <Dūrupe; <Staigupe; <Teterupe23; <Vārniene50 (>Rūbežupe11 (<Sūcene); <Kārnīte14 (>Dobupe); <Sudarbe22 (<Dūberūcis5; <Ilgančupe; <Dzīste5 -Ilgančezers); <Cimpīte; <Pokrateņa14 (<Avotiņa)); >Vērde;

Zweedry kartes daļa (pierobežā ar Poliju) attaino interesantu parādību - attekas dēvētas par ezeriem.

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš