VidusGauja ~

~ un mūsdienu jaunais ainavu liegums Ziemeļgauja ar bagātīgām palienēm un vecupēm. Līdz senielejai.

384. km Sikšņu krāces; >Mieļupīte;                                                                                                                        PAPILDINĀTS- 17.12.2020.

380. km < Vidaga ap 24 km gara, sākas satekot > Irbupīte ar < Baltupe 8,0km; pārveidota par 18 km garu kanālu. Pieteka >Niedrupe xx km gara, tās lielākā daļa novadīta uz Tirziņu; Lejtecē bijušas dzirnavas un papīrfabrika.

2020. g. atklāj skandalisku situāciju ka Vidagas augšgals pievienots Niedrupes kanālam, aizberot dabisko gultni. Notiek pārbaude dabā.

278. km <VIZLA; 274. km Virešu tilts;

270. km Vecpalsa /<PALSA; satekā pie Staldēm senais pilskalns; Rudzu laikā 2018.g. saieta Trej-Deviņi latvisko vērtību kopēji brida dziedādami pāri.

>Antužupīte5,9 -Kaulezers //Melderupīte /Krāčupīte /Merliņupīte (>Zvīgzne; <Ķerupīte); >Alkšņupīte;

261. km Gaujiena; 259. km  <Aima11 //Zvārtavas upīte, tās ūdeņi sasniedz Gauju pa diviem ceļiem, vēsturiski bija tikai caur Zvārtavas ezeru; meloratori iespējams izmantojuši citas sīkas upītes lejasdaļu.

>Poļaka (<Markūzu upīte); Dabas liegums >Kalamecu gravas; > Sloku purvs; Melnsalas purvs; Lepurs;

J.Endzelins 1922.g. piedāvā ko šodien nezināmu - (Gaujienā), 14) reveles upe kreisā., 15) karšupe kreisā., 16) kle-tenes upe kreisā. (aumeisterī);

257. km >labais krasts Igaunijas robeža;

245. km ietek > Mustjegi84 ar VAIDAVU; pie ietekas saākas 60 km gara kultūrvēstures taka gar > labo krastu līdz Oliņām. saite vietnē visitValka.

<Stepupe; <Alkšņupe; >Kimaoja; <Kāršupīte; >Lānemetsaoja; >Paunaoja; <Lašupīte; sākas Sedas līdzenums;

224. km Annu tilts; 216. km >Kaičupe (>Bebrupe); <Kokšupīte8; Kokšu ezeru dabas taka; > Vekšu dabas taka, Vecrāmji (>1,3 km) - tā celtuves vieta, pa kuru 1859.g. vasarā reizoja students Cristian Barron uz Dundagas Valpeni...

<Ielīca; <Tropiņu atteka;

190. km ietek < VIJA62 (atsevišķā sadaļā) gar Aumeisteru valni, (<Kamalda -Spicieris); <Vadžup(-īt) e; >Egļupīte (<Oļu avots); <Zvejnieku atteka -Doņupe ? (J.K.93);

Pirmā no lielajām Gaujas pietekām cieta liel-meliorācijas kampaņā.                                                                               Valmieras novads, JS 2015; K A R T E -

>Stakļupīte3,5; mazā upīte tika pārvērsta par ūdensnovadu jau 20.gadsimta pirmajā daļā, veidojot rūpniecisku Sedas purva izmantošanu. Saistībā ar to, ka Gaujas ūdenslīmenis dabiski atrodas krietni zemāk nekā Sedas, tika nolemts visu kūdras laukiem novilkto ievadīt Stakļupītē, kuru attiecīgi pārveidoja. Aprēķinātais noteces daudzums vairākkārtīgi pārsniedza dabisko noteci, līdz ar ko tika ieteikts "līkumus veidot ar radiju 25 metri...", lai ūdenim neķertos aizplūst.

164. km Strenču tilts, >Strenčupīte; 160. km dzelzceļa tilts, sākas Strenču krāces; <Rupucis - {Rupuča upīte} Tautas teika;

159. km ietek > Krāčupe labā pieteka uz Burtnieku un Strenču novadu robežas.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	sateka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		m vjl.		km²	km³
KRĀČUPE	1,58		7,3	4,6		40,5	- 33,2	100,2

Sākas satekot Andrupei un Lielupei lejpus  Kalndzirnavu ezera. Dažkārt Krāčupi uzskata par Lielupes lejteci. Pēc 1,58 km tecējuma ietek Gaujā Strenču krāču lejasgalā. Upi šķērso autoceļš A3. Upes krastā vairākas viensētas un atpūtas bāze «Krāči».

>Krāčupe /Lielupe (>Andrupe); <Dedums (<Atpiļu gr.); >Mellupe14; <Piena atteka;

148. km ietek <ABULS; no Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines caur Trikātas pacēlumam; saite - par Gaujas < pietekām Trikātā - trikatasvesture/beverina.

<Viltums //Ķenģupīte; 1654. gada Brenguļu muižas robežu aprakstā teikts, ka Viltuma upe to šķir no Mūrmuižas.

<Baiļu kalna strauts; <Gaides upīte1,77 //Misa; <Mīļums //Smirdupīte; >Rātsupīte; >Ģīmes upīte;

>dabas liegums Gaujas stāvie krasti, agrāk iecienīta zaļumnieku pastaigu vieta.

141. Kazu krāces, Valmiera, un sākas Gaujas kanāls - vairāku iemeslu dēļ radās nepieciešamība iztaisnot Gaujas gultni garām Kauguriem, palika attekas; arī krāces pirms svarīgā tilta (1920-1964) ir veidotas mākslīgi, lai samazinātu straumes spēku.

Rātsupīte (arī Rātes upīte) ir 13 km gara Gaujas >labā pieteka Valmieras apkaimē, ar sateces platību 24,3 km²;

Sākas kā novadgrāvis ziemeļaustrumos no Krūzēm Burtnieku pagastā. Upe augštece un vidustece regulētas.  Pēc aptuveni 13 km tecējuma upīte netālu no Valmieras centra ietek Gaujā. Pēc Iršu parka Rātsupīte tek cauri Valmieras pilsētai pa izteiktu ieleju. Tek gar Valmieras pilskalnu, kas bijusi arī latgaļu pils vieta Rātsupītes un Gaujas satekā. Uz upītes izveidoti divi dzirnavu ezeri — Āžkalna ezers un Valmieras dzirnavu ezers. Pirms   Valmiermuižas uzņem vienīgo ievērojamo pieteku < Varīti (kreisā). >Bīskapa gr.;

> Ģīmes upīte ar jaunveidotu dabas izziņas un mācību taku Valmierā pie pamatskolas, no L.Paegles ielas dīķa slūžām, apmēram 1/2 km gara. "paņem Ģīmi zem lupas" raksta avīze, jo taka ir mūsdienīgi iekārtota viedām novērojumu iespējām.

139. km kājnieku tilts, bijušais mazbānīša;

Senieleja un Gaujas lejtece ~

~ "veco sarkano smilšakmeņu" ieleja un smilšainas palienes viltīgā gultne priežu silos.                                                         PAPILDINĀTS - 21.10.2019.
137. km Valmieras apvedceļa tilts.

135. km ietek > Jumāra (arī Jumara) > labā pieteka Burtnieka līdzenumā, Kocēnu novadā.

Sākas ziemeļrietumos no Makuļu purva, augštecē nosaukumi Anuļa, Morīte (pēc citām domām veidojas satekot Anuļai un Tilgaļu strautam). Lejtecē tek pa dziļu gravu. Uz upes pie Mujāniem un Brandeļiem  ūdenskrātuves. Posmā starp autoceļu  Valmiera – Jumara atsedzas devona smilšakmens ar nosaukumu  Jumaras atsegumi. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Kocēni, Brandeļi, Beites, Mujāni. Upi šķērso autoceļš A3. Arī Gaujas nacionālā parka robeža. Dziļās lejteces gravu pieņemts uzskatīt par vēsturiskās kaujas vietu Indriķa chronikā. Ticamāk to būtu meklēt pie Sedas.

Lielākās pietekas ir > Tilgaļu strauts 3 km //Silupīte (Deidars) un < Stinku strauts (kreisā); arī <Anuļa un <Zīle;

Cimpēnu dzirnavu dambis un kanāls vietnē historia.lv.

Par Jumāras atsegumiem un citiem VĒRTUMIEM Kocēnu pagastā - saite Kocēnu novada mājaslapa;

Liekupe jeb Braslava ir Gaujas < kreisā pieteka, tās garums mazāks par 10 km. Atrodas Liepas pagastā, kā arī īsā posmā kalpo par Liepas un Kauguru pagastu robežupīti. Gultne daudzviet regulēta.

130. km ietek Miegupe (arī Ķempe, Miedziņa, Miega, Miegupīte, Sapa)  < kreisā pieteka Beverīnas un Priekuļu  novados.

Sākas Mārsnēnu pagastā pie Pintuļiem. Augštecē nav izteiktas ielejas, gultne taisnota. Sākumā tek ziemeļaustrumu virzienā, pie Jaunvāles krasi pagriežas uz rietumiem. Mūrmuižā uz Miegupes izveidots Miegupes dzirnavezers. Lejpus Mūrmuižas upe tek pa izteiktu ieleju, kas pakāpeniski padziļinās. Gaujas senielejas krastu pie Sapām šķērso dziļā gravā. Ietek Gaujā pie Līčiem. Upi šķērso Rīgas—Valkas dzelzceļš un autoceļš P20.

Lielākas pietekas - >Adzele, >Grūžupe; <Mīļuma; <Bēkurupīte; <Būtes strauts;

arī - >Ješku grāvis; Velniņupīte;

Rolanda Lebussa raksts VidesVēstīs, Upju vizītkartes - Miegupe;

Dabas takas apraksts - vidrūpe/upju takas/;

Gar upes krastu lejtecē izveidota kultūrvēsturiskā dabas taka ap 10 km gara. foto: Ralfs Pizičs

>Mežuļu strauts; >Dukuļu avoti;

125. km <Liepas iezis; >Guķu avotu grava; 123. km > Sietiņiezis; <Liekupe//Braslava; >Dziļais grāvis; >Namiņatteka; <Grīviņupīte -Rekšņu p.; (>Ustupu gr.1,4; <Lizīte -Startu ezers; >Jaunkainaižu gr.); <Julla (<Renčupīte); >Vasīlīc avots; >Karūsene+Vardīte; >Gāršenieku atteka; >Amerikas`avoti; >Ūdru attekas;

114. km <Kazu iezis;

115. km ietek <RAUNA; no Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines; >Krīpēnu attekas;

<Triečupīte; >Kuilene1,14 /Bundes upīte (>Leišu gr.; <Annas gr.); kaut kur lielajā upe ir zvejniekiem vieta Bundes akmeņi;

108. km bijušais Jāņa rāmis (prāmis), kājinieku tiltiņš;

103. km ietek > Strīķupe {reiz saukta Waidava}, Gaujas > labā pieteka Burtnieka līdzenumā, Gaujas senielejā, Pārgaujas un Kocēnu novados.

Iztek no Vaidavas ezera. 2 km no iztekas atrodas Vaidavas dzirnavu ezers, kura aizsprosts regulē arī ezera līmeni. Pēdējos kilometrus līdz ietekai Gaujā upe tek pa izteiktu, vairāk kā 10 m dziļu ieleju. Ietek Gaujā lejpus Ērģeļu klintīm (pretējā krastā). Apvidus veidojies virs diviem krusteniskiem ģeoloģiskiem lūzumiem (dziļums 88m), vienā no kuriem redzam Vaidavas ezeru. Lielākā pieteka: > Baužupīte (4 km). Krastos atrodas Kalēja a, Stoķu klintis un Patkula a, ezermalā Metimnes pilskalns, Briņķu avots.

Sateces baseins - Vaidavas ezers -L.Ansis -M.Ansis (Zvirgzdupīte (>Vella grāvis; >Āža grāvis); >Ģietupīte (avots ŠtimbēgsX); <Danka (Caurumgrāvis); <ŽALGA {kļūdaini -Brīnumupīte}; {<Avota-1690}; >Baužupīte, ?Ķiparupīte - Mazais Bauzis (<Gūtes palteX -JaunezersX);

Jau kopš 13.g. Tālavas dalīšanas dokumenta, līdz pat 17.g. kartēm figurē nosaukums `Waidde uppe`, kurš pārveidojies mūsdienīgojoties saprotamā formā. Sava reģiona ļaudis nevar iedomāties ka citur, līdzīgā situācijā, jau pastāv identisks nosaukums. Tā 19.-20.g.s. radās un jauca sajēgu divas Gaujas labā krasta pietekas Vaidavas. Strīķupe attiecas uz Strīķu muižas pastāvēšanas brīdi. ...piedevām vēl ir Waiwe pieteka Raunai.

99. km ietek >Lenčupe26 /Kazene (>Dzirnavupīte -Rustēgs; <Dūkupīte (>Cēsupīte; >Rideļupīte); > Raiskuma ezers (>Melnupīte; <Munderupīte)) - Sveķupīte {Ausupīte no Kaņepītes pļavas};

Sveķupe līdz 2023.g. Liepu mēnesim bija slēgta zivju kustībai, jo 4. km no Raiskuma ezera ceļa caurteka ievietota par augstu.Tas labots " Pandas" fonda gādībā!

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

96. km Raiskuma tilts, <Siļķupīte (<Dukurgrāvis1,9; <Pirtsupīte; <Vinterupīte2,6 (>Mellupe)); CĒSIS, <Cīrulīšu atteka; <Vāļu attekas; >Rūcamavots; vēsturiskās dzirnavas un tēlnieka profesora Jansona memoriālais parks.

93. km ietek <Simtsupe //Simtupe /Rakšupe -Āraisis- (~Lejas grāvis; ~); <Bābu lejas - AsarītisX - Krāčupīte (Ašmanis37). Nosaukums no tā, ka satekot no `simts ezeriem`, avotiem! Ar šo nosaukumu radās ilgstošs gadu 10 juceklis.

<Dzērdupe (Simtēnu upe); <Vellupe;

KARTES - Gaujas Nacionālais parks, 2018, karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);

86. km ietek <AMATA; no Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines; >Ķūķupīte; >Platūne; 82. km <Skaļupe16 (>Kazupīte; <Ellīte; ?Būmaņu gr.; >Ķikutupīte6);

79. km Līgate, (pirms neatkarīgas LR 1918 - Ligate, Lihgat), Gaujas < kreisā pieteka Vidzemes augstienes vakardaļā, Līgatnes un Amatas novados.

Upi šķērso autoceļš A2 un Rīgas—Valgas dzelzceļš. Sākas pēc viena pieņēmuma Mežoles paugurainē no Mežēku ezeriem Nītaures pagastā. Augštecē lejpus Nītaures— Spāres ceļa tilta tek pa 4 km garo Elles gravu, 45—60 m dziļu ieleju. Garums saīsinās dzirnavu dēļ, un kopējais kritums nedaudz mazāks kā iedomāts, kas rada mazāku vidējo kritumu par izslavētiem 4,7 m/km. Tāpat vietām tas divtik lielāks, un upe "tek līgodama". Šķēpeļu dzirnavu ezers, kopā bijušas 6 dzirnavas. Lejtecē smilšakmens atsegumi, Senču pilskalns. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Līgatne,  Augšlīgatne un Ķempji.

Lielākās pietekas ir < Silmacis; < Kārkliņupīte; < Liepene, < Ratnieku upe, < Pagūžu upe; >Māliņupīte; > Mellīte.                                                                                                                                                                                             dzejnieks Pāvils Vīlips, 1946

Nosaukuma nozīme esot nepārprotami no darbības vārda `līgot, līgoties`. Pastāvu krastā un pavēroju, tā arī ir! Tikai ne uz sāniem lokus metot, bet kūkumus. Kultūrvēsturiskā nozīmība ar H.Visendorfa dzirnavām - kā Latvju Dainu finansētāja un līdzautora. Un vēsturisko papīrfabriku, strādnieku ciemats. Apraksts par vēsturiskajiem tiltiem pār Gauju, saite - Līgat(n)es novada vietnē. Jaunākais mūsu upēs zivju ceļš izveidots 2013.g., atjaunots 2020.g.

Visas pietekas- <Līgate31 (<Pagūžu upīte -Mežēku ezers; <Silmacis; <Kārkliņupīte; <Liepkalna kanāls; <Liepene; <Ratnieku upe; >Māliņupīte; >Mellīte; <Visendorfa kanāls); vēl L & L; <Biernupīte; <Silavēveru strauts; >Draņķupīte /Grostiņgrāvis; >Zīles grāvis; >Tilta grāvis1,1;

72.km ietek <Vildoga10 (<Sprogu urdziņa; <Krāčupīte; >Ūdensrijēju upe); <Tildurga;

70. km ietek >BRASLA70; no Idumejas augstienes. <Rāmnieku strauts; >Zaķupe; >Zāģeru upe; <Nurmižupīte (<Svīķupīte); >Melnupīte; >Cīruļu strauts;

Dauda, saukta arī Lākturu upe, augštecē Jurbrenčupīte vai Ķiļupīte, < kreisā pieteka.

Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā. Tek pa kanjonveidīgu līdz pat 40 m dziļu gravu. Vairāki līdz 2,3 m augsti ūdenskritumi. Smilšakmens atsegumi. Piltuvveida iegrauzums Raganu katls pie Daudām izveidojies 20.gs. beigās pastiprinoties tuvākās apkārtnes virsūdeņu notecei. Pieteka Jodupīte;

Kalnupīte, arī Kalna upe, ir Gaujas > labā pieteka Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā. Sākas pie Bestēm un tek gar Turaidas pils kompleksa austrumu malu. Garums 1,97. pieteka > Rītupīte ar Skandinieku avotiņu, Barontēva taka;

Vējupīte ir 14 km gara Gaujas <kreisā pieteka Siguldas novadā. ar kritumu 88 m /16km² /0,005 km³

Sākas Sudas purva rietumu malā netālu no Gaujas nacionālā parka robežas. Tek pa Viduslatvijas nolaidenumu, lejtece Gaujas senielejā. Augštece līdz Pleskavas šosejai regulēta. Lejpus dzelzceļa līnijas upe kļūst straujāka un tek pa šauru, dziļu, kokiem aizaugušu gravu. 3 km garajā posmā no dzelzceļa līdz ietekai Gaujā relatīvais kritums ir 15-16 m/km. Pie dzelzceļa līnijas 2 ūdenskritumi (0,6 m un 0,8 m augsti). Lejāk upes kreisajā krastā ir Pētera ala, Satezeles pilskalns, Kraukļu aiza, Kraukļu ala un Gleznotāju krauja. Upes vidustece blīvi apbūvēta - kreisajā krastā Siguldas pilsēta un ciems Peltes, labajā — ciems Ķipari. Upi šķērso autoceļš A2 un dzelzceļš Rīga—Valga.

Turaidas muižā par rakstvedi strādāja dzejdaris Pērsietis (1862 - 1901), dzimis Pērses krastos. Gravā stiepjas upe, visādi līkumodama kā milzīga lenta, kausēta stikla vai tērauda strāva, grūti nosakāmā, tumšā, zili zalganā krāsā. Tās vienā pusē balta sleja - gan tikai smiltis, bet tādas skaidras kā destilētas, kā alumīnija, ziloņu kaulu vai porcelānu sasmalcinājumi...

58. km >Turaida, upmalā "Dainas" - Krišjāņa Barona vasaras māja. >Vikmeste; 51. km Siguldas tilts; >Kraukle;

56. km ietek < Lorupe < kreisā pieteka 11 km Siguldas novadā un lejtecē arī pa Krimuldas novada robežu. /100.2 km² /23 km³

Iztek no Ummuru ezera Rinkas purva dienvidu daļā. Tek pa Lorupes-Jūdažu subglaciālo iegultni, lejtecē - pa dziļu gravu. Uz upes ierīkotas vairākas ūdenskrātuves: Roķēnu ūdenskrātuve (11,9 ha), Matiņu ezers (19 ha), Ancīšu dīķi (8 ha). Ancīšu dīķos upē ietek Saltavots, kas bija viens no 12 spēcīgakajiem avotiem Latvijā. Gaujā ietek lejpus Siguldas. Labajā krastā apdzīvota vieta Kalnabeites. Upi šķērso autoceļi A2 un P8, kā arī Rīgas - Valkas dzelzceļa līnija. Pieteka < Greba grāvis;

Runtiņš, saukts arī par Runtiņupīti, ir Gaujas >labā krasta pieteka Krimuldas novadā. Iztek no mežaina apvidus austrumos no Raganas. Augštece līdz autoceļam P7 regulēta. Lejpus Krimuldas baznīcas tek pa izteiktu ieleju. Krastā Kubeseles pilskalns un Kubeseles ala (Runtiņala). Pieteka <Bernatece;

<Egļupe (>Vītiņu upe //Dzirnupe); ?<Inčupīte /Skolasupe;

Tek pa Idumejas augstieni, pa lauksaimniecisku, meliorētu un blīvi apdzīvotu apkārtni. Metot lielus līkumus gar Kurveģa purvu un ap Āžmuguras un Spāres kalnu saniedz Senieleju. Vietumis tecējums zūd pārpurvojušās, ciņainās pļavās. Lejtecē pie Murjāņiem dziļa grava ar sarkaniem smilšakmens atsegumiem un avotiem. Vēsturiskas ūdensdzirnavas. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Ragana un Murjāņi. Rakāšanās notikusi 1963. gadā, vairāk nekā atzīts. Upi šķērso autoceļi A3, P6, P9.

Lielākās pieteka -

Jērkules ezers- (>Līgotņu /Dimzu strauts; <Grašupīte);

>Vilkkalnu strauts; >Kaņepju strauts; >Urdziņa?

VIduslaiku kartēs parādās augšgalam citāds nosaukums, (Mellīns);

Murjāņos > krastā Imanta Ziedoņa vasaras mītnē "Dzirnakmeņi", fonda "Viegli" aprūpētais dzejnieka mūzejs.

Nosaukuma nozīme iespējams no līvu ...

zīmējums LOJAS pilskalns, E.Brastiņš 1927.g. Ievērojams ar stāvo klinšu krauju pret upi.

<Airīšu attekas; <Straujupīte (<Kursule 2); >Utupurva grāvis; >Saulgožu upīte; {>Tirzupīte};

> īpaši aizsargājamā dabas teritorija Aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži", saite pašvaldības vietnē;

18. km atdalās < Gaujas-Baltezera kanāls; >Krūmiņupīte - Krūmiņ`avots; pieteka pirms 80/70 gadiem ietecēja tieši Gaujā, tagad tās > krasta attekā; <Nūrnieku sala; >Miemju ozoli vecā salā; < sākas plūdu aizsargdambji;

14. km Kadagas tilts, Ādaži; < vidusskola ar observatoriju; < atteka Vējupe - peldvieta;

< vēsturskās Aah (Gaujas, Ādažu) muižas vieta (0,7 km), dižkoki;

08. km Tallinas šosejas tilts; >Siguļu kapsēta, pēdējās koka baznīcas vieta...

>Dzirnupe - Dzirnezers; <Vecupe - <Kanāls;

04. km Dzelzceļa tilts; <Vecgauja; < piemineklis tēlnieka Titāna piemiņai;

< Carnikavas Novadpētniecības centrs;

Iztekas vēsture - Agrāk zināja, ka Gauja sākas no Alauksta ezera, bet tā kā senā izteka  Gaujiņa  Alauksta ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ bija aizaugusi, tad par Gaujas sākumu pieņēma Ežupīti jeb Ārnīti, kas sākas Elkas kalna pakājē Amatas novada Skujenes pagastā, netālu no Māļiem. Lai gan Māļu / Elka kalna nogāzē pirms Ežu muižas nekad nav bijušas patstāvīgas, nepārtrauktas upītes vai pat strauta pazīmju. Pēc iztecēšanas cauri Zobola ezeram tā tiek saukta arī par Mierupīti (kļūda) un Staņaudu upīti. Nosusinātā Laidza ezera vietā Ārnīte satek ar Gaujiņu, šo vietu tad ir pamats uzskatīt par Gaujas sākumu; no bijušā Laidza Gauja tek ar šādu nosaukumu.

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Pielikumi ~

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

CIK SALU IR GAUJĀ?

Dabas un vēstures kalendārā 1992. gadam atbild profesors Guntis Eberhards - saite uz digitālo biblioteku.

KAD VILTĪGĀ GAUJA AICINA...

E. Švinka, V. Grāvītis
Upe, upe, Gauja, Gauja,/ Valdi savu straujūdeni,/ Daža laba mātes meita/ Noraud savu arājiņu.
Māmiņa un tētis sauļojas Gaujmalā, bērni bradā gar smilšaino krastu. Vecāki, aizrāvušies sarunā, kādu brīdi nepievērš bērniem uzmanību. Pēkšņi viņi pamana, ka Jānīša nav. Meklē, meklē, bet vairs neatrod. Baļķu plosts uzsēžas uz sēkļa. Lai to atbrīvotu, cilvēks plosta malā uzlec uz sēkļa un... kopā ar smiltīm ieslīd dzelmē. Nereti Gaujā noslīkst nevis iesācējs, bet gan labs peldētājs. Jau no seniem laikiem Gauju dēvē par viltīgu upi. Bieži vien ūdens upuri atrod tikai pēc ilgāka laika. Kādi tam ir iemesli, un kā no nelaimes izsargāties? Ģeoloģiskie pētījumi rāda, ka, piemēram, Siguldas apkārtnē ledus laikmeta beigās ledāju kušanas ūdeņi izgrauzuši irdenajos devona smilšakmeņos dziļu gultni, vidēji ap 50 m dziļāku par tagadējo Gaujas līmeni. Dziļā senleja vēlāk piesērējusi ar upes sanesumiem, galvenokārt ar smiltīm. Šīs smiltis viegli padodas straumei un pamazām ceļo tai līdzi. Katru pavasari Gaujas gultnes forma stipri izmainās. Ūdenim pārnesot smiltis, izveidojas dažāda augstuma smilšu sliekšņi. Smiltis tiek dzītas līdz sliekšņa virsotnei un nobirst sliekšņa nogāzē. Tā šie sliekšņi virzās pa straumi uz priekšu līdzīgi ceļojošām kāpām. Sliekšņa nogāzē tikko nobērtās smiltis vēl nav sablīvējušās, tās ir brūkošas, un tajās cilvēks iegrimst. Šie sliekšņi vietām sasniedz dažu metru augstumu. Ja peldētājs ir noguris un ļauj sevi nest pa straumi lejup, viņš var nonākt pie lielāka sliekšņa. Šeit straume ir stiprāka un rauj uz leju — uz slieksnim sekojošo sliekšņa tipa atvaru. Pēkšņā apjukumā, mēģinot kaut kā noturēties pie smilšu sliekšņa, peldētājs var iegrimt nesaturīgajās smiltīs, un dažos acumirkļos smiltis to apber. Tātad Gaujā var noslīkt arī smiltīs. No smiltīm, protams, nespēj izkļūt pat labs peldētājs. Ja peldētājs pagūtu apdomāties, tad, iekļuvis atvarā, viņš ar slaidu loku ienirtu un iznirtu ārā atvara otrā, lēzenākajā malā. Gaujas straumē, it īpaši līkumos, kur atsevišķām ūdens strāvām ir nevienāds tecēšanas ātrums, nereti rodas vērpetes, kurās ūdens griežas un izveido vietām visai dziļus piltuvveida atvarus. Centrbēdzes spēka darbības rezultātā vērpetes centrā ūdens spiediens ir stipri pazemināts; ūdens tiecas uz vērpetes malām, bet tā vietā no virspuses pieplūst jauns ūdens, kas plūst uz leju (par to katrs var pārliecināties, novērojot, kā, ātri maisot tēju, glāzes vidējā daļā tējas līmenis pazeminās). Pie tam ūdens dzen arī smiltis no pamata uz malām un padziļina atvaru. Tāpēc šādos atvaros noturēties virs ūdens ir sevišķi grūti. Atvaros var gadīties arī izskaloti veci koku stumbru gabali. lekļūstot šādā atvarā, jāienirst, tādēļ pēc iespējas ilgi jāaiztur elpa; jācenšas izkļūt no atvara centrālās daļas, kur ūdens iet uz leju. Jācenšas izmantot ūdens centrbēdzes strāvas, kuras griezdamās tiecas uz atvara malām, lai varētu vieglāk uzpeldēt augšā. Kur straume ir stiprāka un izskalo gultni un krastu, Gaujā izveidojas dzelmes. Tās viegli ievērot pēc straujā ūdens un stāvajiem krastiem, tāpēc maz var pārsteigt peldētāju. Tomēr šāda straume var ļoti nogurdināt peldētāju un ātri aiznest viņu tālu uz leju līdz kādai vietai, kur ir atvars vai arī strauji sākas lielāks dziļums, aukstāks ūdens, avotaina gultne vai nesaturīgas smiltis. Gultnes reljefs un atvaru vietas ik gadus mainās. Tādēļ sevišķi bīstami ir peldēt nepazīstamā Gaujas posmā. Pirms peldēšanās vispirms ar garāku nūju jāiztausta un jāpārbauda izvēlētā posma upes gultnes pamata stabilitāte. Pat mēģinot seklākā vietā pārbrist Gauju, vēlams iepriekš pārbaudīt tās gultni. Daudz grūtāk, bet drošāk ir peldēt pret straumi. Ja arī gadās nokļūt pie kāda atvara, tad pati straume palīdz no tā izkļūt. Ūdens virsma stipri atstaro gaismu. Šī iemesla dēļ peldoties ir ļoti grūti redzēt tuvus atvarus, koku gabalus v. c. Vienīgi atsevišķus seklākus zemūdens akmeņus var manīt pēc īpatnējas ūdens viļņošanās virs tiem. Toties, pakāpjoties augstākā krastā, var labi pārredzēt visu upes gultnes reljefu. Jāievēro, ka vietām lieli Gaujas gultnes posmi izveidojušies no ceļojošiem sliekšņiem, kuru irdenajās, plūstošajās smiltīs var iegrimt. Gaujā ir vietas, kur peldēt parastajā nozīmē nemaz nav iespējams. Lai izsargātos no nelaimes gadījumiem, nereti svarīgāk ir pārzināt upes ģeoloģisko uzbūvi nekā prast labi peldēt.
Smilšu sliekšņu shematiskā uzbūve (shēma).

Pēc Dabas un Vēstures kalendāra.

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Saraksti ~

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

attēls - 2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.318.

Pirmās pakāpes pietekas pievienošanās secībā (> labā krasta, < kreisā krasta) -

Bijušais Laidzis kur satek no A >Gaujiņa, un no R <Mierupīte /Ežupe /Ārnīte |sākas Gauja|; <Acupīte; <Pīsla; <Meļļupe; <Dzērbe?; >Mežrijas`strauts; <Mežmaļupīte; <Maijupīte; <Maiļupīte2,01;<Dzestrene (>M); >Zelle //Aukstupīte; >Straujupīte; >Gausupīte; >Kazupīte; >Viļķenupīte />Gailīšupīte; >Melnupīte1,8; <Pērļupe (>S); <Ubeja; >Tuleja (>Vienziemīte); >Līdece1,96`X; >Grūžupe0,9 (>Abrupe); >Pedece8 (>B); <Strumpe; >Krogupīte; >Virde; <Mostene; >Degļupīte; >Ranka?!; <Rutkaviņu`avoti; >Lazdupe; >Saliņupīte; >Ureikste23; >Zvanu strauts; >Koruļupīte; <Talupīte; <Latupe; >Niedrupīte; >TIRZA; >Mutulīte; <Linupīte; >Iežupe; >Kūžurga; >Pilupe; >Damurga; >Dzērve; <Tirziņa; >Mieļupīte; <Vidaga; <VIZLA; <Palsa (14); >Antužupīte5,9//Melderupīte; >Alkšņupīte; <Aima //Zvārtavas upīte; >Poļaka; >Mustjegi84+ Vaidava; <Stepupe; <Alkšņupe; >Kimaoja; <Kāršupīte; >Lānemetsaoja; >Paunaoja; <Lašupīte; >Kaičupe; <Kokšu upīte8; <Ielīca; <Vija62(); <Vadžup(-īt)e; >Egļupīte; >Stakļupīte3,5; >Strenčupīte; >Krāčupe /Lielupe (>Andrupe); <Dedums; >Mellupe14; <ABULS; <Viltums //Ķenģupīte; <Baiļu kalna strauts; <Gaides upīte1,77 //Misa; >Rātsupīte; >Ģīmes upīte; >Jumāra; >Krīpēnu4,8; <Miegupe; >Napucis; <Liekupe //Braslava; >Dziļais grāvis; <Grīviņupīte; <Julla; >Amerikas avoti; <RAUNA; <Triečupīte; >Kuilene1,14 -Bundes`upīte; >Strīķupe10 -Vaidavas ezers; >Lenčupe; <Siļķupīte; <Cīrulīšu strauts; <Simtupe (<Rakšupe); <Dzērdupe; <Vellupe; <AMATA; >Ķūķupīte; >Platūne; <Skaļupe; <Līgate; <Biernupīte; <Silavēveru strauts; >Draņķupīte; >Zīles`grāvis; <Vildoga10 (<S; <K; >Ū); <Tildurga; >BRASLA; <Rāmnieku strauts; >Zāģeru upe; <Nurmižupīte; >Melnupīte; >Cīruļu strauts; <Dauda; >Kalnupīte; <Vējupīte; >Vikmeste; >Kraukle; <Lorupe; >Runtiņš; <Egļupe; ?<Inčupīte /Skolasupe; >Loja26; <Straujupīte; <Gaujas-Baltezera kanāls; >Krūmiņupīte; >Dzirnupe; <Vecgauja;

Attekas, vecupes - >Sapaasuut; >Līkā; <Melnā Ielīces; >Pirtslīča att.; >Vārpulīča att.; <Tropiņu; <Zvejnieku; >Karūsene+Vardīte; >Liepatteka //Liepene?; >Jaunā; >Jērenes; >Viesītes; <Dziļā; <Plaudene; <Vecā Gauja; <Piena; <Grauzas; <Zvejnieku; <Līkā; >Slimnīcas; >Gāršenieku attekas; >Ūdru attekas; >Krīpēnu; <Benču; <Pipariņu; <Vāļu; <Tītmaņu; <Lindes; <Airīšu; >Šķīstene; Silene; Mellatteka; Sūdaine; <Piena; Puikas; Akmeņu krāce; Briedīšu; Lauru; Viešu; <Vējupe; <Vecgauja; <Tropiņu; <Cīrulīšu; <Vāļu attekas; <Airīšu attekas;

Mustojas sateces baseins no augšgala - <VAIDAVA - Murata ezers (Kuura (>Luutsepa; Soodi; <Kaabli); Allumae); >Saltupīte/Melderupīte; <Spindzeļgrāvis; <Melderupīte; >Dūņupīte (<Vēžu strauts (>Zvirgzdupīte); <Avotstrauts); <Laurupīte; <Maltavnieku strauts8; <Putreniešu strauts; <Dedestiņu strauts; >Vārņupīte15 (>Ķauķupīte; Blusu upīte; <Ašais strauts); <Bēteru strauts9; >Apšupīte11/Suskupīte; <Lintene; >Silamiķītes strauts; Ančku strauts; >Cekulupīte13 (<Mazuļa strauts; <Zvirgzdupīte); >Salu grāvis; <Jašupīte; <Mellāpurva grāvis; >Pelli //Peļļupīte (>Pehni (<Kolga /Līčupe)); <Parlijogi //Pērļupīte (Tītmaņupe)?; >Prinduliņa11; <Čukstu strauts~3; <Lejupīte~1; <Metumu strauts;

<Melnupe73; <Tūjas strauts; >Lapšupīte; >Mazupe; <Medņupe12; <Bružupīte //Paldu gr.; <Pātražupe (<Brūniņu grāvis;); <Sarkanupe; <Kumeļupīte; >Baltiņupe12 (>Zvirgzdupīte; <Dzirnavupīte); <Tinupīte; >Ķīšupīte; >Blīgzne26 /Ploskava; (<Ošupīte; >Ašupīte); <Bebrupīte; <Grīdupe; <Vosu grāvis; >Bērzupurva grāvis; <Viru upīte10 //Ura (Karisöödi oja); ?<Alkšņupīte; Biritenes strautsx2?; <Sulupīte; >Ezergrāvis~1;

<Abuls52; (<Dranda13; Lazdu grava; >Līkais grāvis; <Lisa26 (>Purva grāvis; Inca grāvis, Vaiģupu upīte; <Ješku grāvis); Mailīte; >Melderupīte; <Mutulīte //Biksēja (<Zaķīšu grāvis; <Zīķupe); <Nigra22; (>Knīpupīte, >Pelnanču upīte; <Alkšņupīte; <Mutulīte1,91 /Braslupīte); >Nārvelis10 -Slīpju ezers -Stulbis); Puju strauts;

<Lazdu grava; <Dranda13 (>Cērtene); >Mailīte2,4 /Braslupīte; >Nārvelis10 -Slīpju ezers -Stulbis; >Alkāsu grāvis; <Nigra22 (Prūšu ezers- >Pelnanču upīte; >Knīpupīte; <Alkšņupīte /Brantupīte -Strantes ezers; <Mutulīte //Biksēja20 (>Kulbāsu str.; <Zaķīšu grāvis; <Zīķupe)); >Melderupīte; <Lisa32 (>Veģupīte; <Sužupīte; >Kaivu gr.; <Sīkuļu novadgrāvis; >Kaņupe (>Idroļa ez.; >Kameņupe?); <Ješku grāvis; <Vaiģupīte; >Purva grāvis; Inca grāvis; Pannas ez; <Palate2,7; Baznīcas ez. Dutkas ezers); <Storupīte; >Vīksnene2,2 (>Mailīte); <Mažupīte (>Spindupe); >Līkais grāvis; <?Avota;

>Lenčupe26 /Kazene (>Dzirnavupīte -Rustēgs; <Dūkupīte (>Cēsupīte; >Rideļupīte); >Sveķupīte -Raiskuma ezers (~Munderupīte; ~Melnupīte));

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš