Brasla ar pietekām ~

ar satekas avotiem - Iesala; Urpele; Skrausta; Jencelis; Sārumezers; Divupe; Naba; Spelte; Virtaka; Cūkdambis; Strautene; Sūnupīte; Buļupīte; Niedrīte;

Brasla (līvu: Roop) ir Gaujas >labā pieteka Vidzemē, ar sateces rajonu Limbažu viļņotajā līdzenumā, un Idumejas augstienē  Limbažu, Pārgaujas  un Krimuldas novados.                                                                                                                                                                 PAPILDINĀTS  - 13.01.2022.

Sākas Anspuru purva R malas grāvjos pie Pociema, vai kādā avotā, ko vēl mūsdienās zin norādīt vietejie. Arī - sākas R.Vidzemes augstumos, za-os no Limbažiem, 80 m vjl, nelieli līkumi, augšdaļa lēzenā ielejā pa purviem un pļavām.., sānupe Rožupe no kreisās (LKV II); sākums ZA no Limbažiem 86 metri vjl., kritums 68 m, rajonā bija 15% purvu un 35% mežu, 34 nelieli ezeri (LME 1967); sākas A no Pociema 96,7 m vjl (eLD 1994). Šķērso Idumejas augstieni. Lejpus Straupes tek pa Braslas senieleju, kuru no < kreisās sapiež Augstrozes paugurvalnis. Īpaši ainaviska un strauja lejpus Braslas aizsprosta pie Valmieras šosejas, līdz Gaujas senielejai. Regulēta galvenokāt augšgalā, 1949, 1963. gadā. Bijusi nozīmīgs satiksmes ceļš Hanzas savienības pilsētai Roop - Straupe. Vēl senāk kā laivu ceļš ar Nabbe savienota (iespējamība) caur Svētupi ar jūŗu. Pie autoceļa A3  uzpludināta Braslas ūdenskrātuve (~19 ha), vēsturiska mazā hes. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Straupe, Plācis, Rozula. 

Katrā karšu pārlūkā 21.gs. ir citādāks augšgals. Taču vilkties tam gar augstā sūnu purva malu, kur nu vēl aplocīties ir bezjēdzīgi... Tapēc * km kanalizētais garums atbilst + 2,5 km pagarinātam augšgalam.

Agrāk par Braslas sākumu raksta kā par divu, triju upju sateku. Piparu upe būtu tagad pieņemtā galvenā daļa, tai pietek > Smeldere un > Brega, lai kopā ar < Iesalu kļūtu par pilnvērtīgu Braslu. Tā tika uzskatīts 20.gs. sākumā. Doma attīstījās no Ginta S. vietvārdu pieraksta 2019.XII. Tā satekas vieta ir 48. kilometrā no Gaujas 70,5. km, jeb ietekas punkta.

Vai vārda devējs `brasls` ir bijis lejtecē ?, pie/no Valmieras lielceļa (Pēterburgas pasta ceļš); vēsturiska apriņķu robeža; tagad Rīgas un Cēsu rajona robežupe 20 km. 

Nesajaukt ar   Brasla — Dīvajas satekupe, 

Ginta Skutāna jaunatklājums (2021) pieteka Niedrīte labajā krastā pie hes. Umurgā arī - Skausta upīte un Smelderupīte (2019). Lūdzu papildiniet! 

Lielākās pietekas - Jugla 20 km, Ķīsala //Naba 9, Iesala17 ar pieteku (>Urpele);

Pirmā nosauktā pieteka ir > Smelderupe, turpat Umurgā arī Breges upīte (Brega, Breģe), nosaukuma izcelsme no `brāga` nepārliecina...

Dabas liegumi - Klagātu purvs; Purgaiļu purvs;  Lielais un Pemmas purvs -  Linezers - saites DA pārvaldes vietnē ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Panūtas ietekā pilskalns - Kranču kalns

VĒRTUMI KRASTOS - Rumbiņi Bārdu dzimtas muzejmāja; >Vainižu pilskalns;  <Batarejas kalns- Grants kalns; >Ērgļu kalns; <Straupes pils komplekts;  >Kranču kalniņš pilskalns pie Panūtas;  >Avotmuižas parks;  >< smilšakmeņu ieleja (shēma); >pilskalns Melnais kalns;                                 FOTO dziedava.lv -

Anšlavs Eglītis, Pansija pilī - Braslas ieteka Gaujā ir diezgan proziska. Beidzamais Braslas posms atgādina taisnu, piesērējušu kanāli. Kad es pirmo reizi šo ieteku apmeklēju, tieši pretim tai pār Gauju veda kara laiku tilts, būvēts no biezām plankām uz pamatīgiem pāļiem.

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

visa kilometrāža pārspīlēta - pārmērama un labojama. Tikmēr būs pretrunas skaitļos.

67. KM līdz Gaujai - Izteka ūdensšķirtnē ar Svētupi, Anspurvs; 

58,4. km Umurgas tilts; 56,3 km > ietek Brege; 54,5. km Rotenbergu (Roperbeku) tilts; 52. km ietek >Miežupīte, beidzas kanalizētā gultne; 

48,2. km ietek Iesala (arī Jūgupe, Skraustupe; lejtecē — Mazupe), Braslas < kreisā krasta pieteka Limbažu  un Kocēnu novados. 

Sākas Ķeizarpurvā (Rāķu purva R mala) austrumos no Pociema. Tek pa Limbažu viļņoto līdzenumu dienvidu virzienā. Upes augštece un vidustece regulēta, uzņem meliorācijas sistēmu ūdeņus. Ietek Braslā pie Vainižiem. Upi šķērso autoceļi P11 un P14.

Lielākā pieteka ir > Urpele (labā);

47,5 km < pietek Jencelis (Enceļupe), 8+ km gara, ar uzpludinājumu, iztecēja no Klagatu purva, no A pievienots mežu novadgrāvis.

47. km Vainižu tilts, Vainižu pilskalns;

40. km tilts pirms Ruckas dzirnavām; 36,5. km Rozulas tilts;

35,4, km < ietek Divupe - 3,5 km gara, ar Rozulas (Rozbeķu?) dzirnavu dīķa uzpludinājumu; bijusī Ros-beck jeb `rožu strauts`. Nosaukums Divupe pirmo reizi parādās 1935.g., neskaidrā saistībā, tāpat tās pieteka Dimza? pie Dimdu saimniecības.

31,7. km ietek > Ķīsala //Naba no Sāruma ezera (Korpu upe, dīķi); lai atškirtos no Nabes Vitrupes augšgalā, jau vecās kartēs rakstīja - `река Набба`.

29,5. km ietek <Plāča upe, kļūdaini Līčupe, no Augstrozes paugurvaļņa; sateces rajonā Pūricas //Ikuldas ezers un Vīņaudu ezers. Līčupe//Līču strauts ir fiksēts 19.gs. kā Ungura ezera noteka; ietekošs Plāča upē, vēlāk to pastiprina Līču mājas nosaukums. Senākais Lihtsche straut izsīcis, paliek pieteka Pūrica. Dažās kartēs Pūricas ezeram notekas nemaz nav.., savukārt no Stalbes muižas (un dzirnavām ! ) tekošais ir mazāks, tātad kura ir galvenā upe un Braslas pieteka?

26.2 km Straupes tilts; < kreisajā krastā Batarejas kalns, senču pilskalns; 

24,5. km < Straupe - pils, baznīca, parks; 

23. km >ietek Panūta, 6 km ar < Brūveļu gr.; > pie ietekas senču pilskalns; 

20. km  >Vējiņu pilskalns; 17,5. km >Avotu parks; < Ūdrupītes ieteka;

15. km ietek > Jugla, 20 km gara, ar Knīderu dzirnavu dambi; 

09. km uzpludinājums, Valmieras lielceļa tilts; 08. km hes aizsprosts; 05. km > Melnais kalns - pilskalns; 

Braslas spēkstacija bija viena no Latvijas pirmās republikas "triecienbūvēm", ar mērķi apgādāt elektrificētos Limbažus. 

Braslas ūdenskrātuvē kādu zivi ķēris arī Inciemā dzīvojušais rakstnieks Anšlavs Eglītis. Gan, kā pats izsakās, neko izcilāku par pirksta lieluma līdaciņu. 

DZIRNAVAS -

1399.g. Rīgas archibīskaps Johans V izlēņo J. Vildenbergam (Johannes Wildenberg) pēc Voldemāra fon Rozena nāves baznīcai piekrītošo Rozbeķu pili (Rozulas pag., Cēsu apr.) ar piederošām zemēm, esošām un jaunceļamām dzirnavām u.c. uz mūžīgiem laikiem.152 1419. g. Rīgas archibīskaps izlēņo B. Ikskulam (Bertram von Ixkulle) no K. Koskula (Clawer von Coskulle) nopirkto Rozbeķu pili.153 1437. g. brāļi K. un B. Kudeceli (Clawer un Bertram Kudezell) pārdod Rozbeķu pili ar piederošo zemi, blakusmuižām, dzirnavām u.c. R. Persefalam (Rolow Perseval) uz mūžīgiem laikiem par 12 dučiem Rīgas mārku.154 

1507. g. ordeņa mestrs Pletenbergs izlēņo E. Rozenbergam (Eberhard Rosenberch) Ropa (Lielstraupes?) dzirnavas, zemi un krogu SIGULDAS novadā.180 (AT.85).

attēls no Broce Monumente..., tekstā minētie nosaukumi - Brassel; Rooperbecksche; Wainselsche Bach.

BRASLAS pietekas ( A - Z ) -

// > Piparu upe (> Smelderupe; > Brege) + < Iesala19 (>Urpele); = sākas Brasla 48,2!?

<Buļupīte; <Cūkdambis; <Darvjkalnu upīte; <Dimza (<Ošupīte; <Cīruļupe; >Kaņepju gr.); <Divupe 3,5; >Dziļais gr.; <Iesala19 (>Urpele); <Jencelis8,1; 

>Jugla; <Kurmupīte; >Ķīsala //Naba -Sārums -Korpu upe; (>Speltes upe); >Riebiņu ez.; <Plāča upe //Līčupe (>Baltiņu gr.; <Pūrica); >Miežupīte; >Naidalu strauts; 

>Panūta (<Brūveļu gr.); <Silēnu upīte; <Slāktuža; <Strautene4,3 (<Plaužupīte (<Ačģārņa)); >Sulaiņu gr.; <Ūdrupīte; >Niedrīte3,1; <Virtakas upīte; 

Umurgā arī - Piparupe + Smeldere, Aurupīte, kas saskan ar veciem ceļvežiem.

Latvijas zeme, daba un tauta, 1936.g. - 

Prāvāku apgabalu Gaujas baseinam pievieno Brasla. Brasla sākas ap 86 m agstumā smilšakmens platformā Vidzemes rietumos. No ledus laikmeta Braslas baseinā palikušas platas vagas, kas pa daļai nosaka pašas Braslas un tās pieteku tecējuma virzienu. Tā baseina augšgalā vagu virziens ir no ziemeļiem uz dienvidiem, un tādā virzienā arī tek Brasla savā augšgalā un tās pieteka Jūgupe. Abas tās sākas apgabalā starp Katvara un Rāka ezeriem, abas tās līkumo pa platām lejām, līdz satek kopā pie Vainižu muižas. Turpmākā ceļā Braslas tecējums ir ļoti bagāts lieliem līkumiem, te pa labi, te pa kreisi. No kreisās puses Brasla uzjem vēl Rožupi, bet no labās — Nabi un Juglu. Naba tek pa ledus laikmeta vagu un sākas Sārumezerā. Netālu no Sārumezera sākas arī Jugla. Līdz Juglas ietekai Braslai ir pavisam citāds raksturs kā augstienesi upēm — Raunai, Amatai un Līgatnei. Brasla minētā posmā ir tipiska līdzenumu upe ar vidējo kritumu ap 1 m uz 1 km. Sākot no Inčukalna — Straupes lielceļa, Braslas kritums sāk pieaugt un sasniedz lejgalā ap 2 m uz 1 km. Te lejgalā Brasla izgrauzusi savai gultnei skaistu kaņjonu rūsganā smilšakmens klintīs. Gravas skaistumu vēl pavairo Braslas nosprostotie ūdeņi, jo te ierīkota Braslas spēkstacija. Lai Braslas upei ir 560 km2 liels baseins, tomēr vasarās tās ūdeņi apsīkst, un spēkstacijas elektrības slogs jāsamazina, kas ir raksturīga parādība vairākām mūsu spēkstacijām. Brasla ietek Gaujā, notecējusi ap 62 km no savas iztekas.

BRASLAS sateces baseins - 

// > Piparu upe (> Smelderupe; > Brege; >Miežupīte) + <Iesala19 (>Urpele); <Jencelis; <Divupe (>Dimza (<Ošupīte; <Cīruļupe; >Kaņepju gr.)); >Ķīsala //Naba -Sārums -Korpu upe, (>Speltes upe); <Līčupe (>Baltiņu gr.; <Pūrica); <Cūkdambis; >Panūta (<Brūveļu gr.); <Strautene (<Plaužupīte (<Ačģārņa)); >Jugla; <Ūdrupīte; >Naidalu strauts; <Slāktuža; <Virtakas upīte; <Buļupīte; <Kurmupīte; <Darvjkalnu upīte; >Dziļais gr.; >Sulaiņu gr.;? <Silēnu upīte; <Vilku gr.

 lejteces shēma no enciklopedijas Latvijas Daba, 1995.g.

Shēmā iespējams KĻŪDA - ir > krastā Kraujas, tātad var būt Kraujukalna iezis... Tas pats arī enciklopediju tekstos. 

Slūnu iezis; foto: Gatis - wondermondo.com.  

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Limbažu novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā). 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. A. Liiepiņš