~ Palsa ~ Vizla ~ 

Sākas Slapjuma kalna tuvumā Dzērbenes pagastā, ūdensšķirtnē ar Raunu. Augštece uzņem Ķežu, Doļu un Papalša ezeru ūdeņus, tek pa mežainu un paugurainu  apvidu Vidzemes augstienes ziemeļu daļā. Augštecē saukta (Ūdrupe ?). Vidustecē tek pa Augšgaujas pazeminājumu izteiktā ielejā līdz 12 metrus augstos krastos. Gultnē daudz akmeņu, krasti apauguši, lauki attālinājušies no upes, bet viscaur apdzīvoti. Drustu pagastā Duniju dzirnavezers  (19,3 ha). 

Lejpus  Palsmanes pēc 1960. g. izdarīja pārrakumu uz Vizlu izveidojot to, ko tagad kartēs dēvē par Jaunpalsu. Pa šo jauno rakumu bija paredzēts novadīt daļu Palsas ūdeņu, taču tika izskalota tik dziļa gultne, ka visi Palsas ūdeņi sāka tecēt uz zemāk esošo Vizlu. Izveidojās kanāls pa bijušās sīciņas Vizlas pieteku Lūkupīti - Lūkupes kanāls. Palsas vecgultne līdz Rauzas ietekai saglabājusies tikai kā krūmainas vecupes un daļēji izlīdzināta. Kopš 2017.g. ir domas atjaunot...

Agrākā upes rajona lielākā ūdeņu daļa tiek novadīta pa Vecpalsu. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Palsmane, Variņi. Upi šķērso autoceļš P27. 

Latviešu Konversācijas vārdnīca 1937.g. - Palsa, Palse, Palce, augšgalā arī Ūdrupe (kļūda!). Garums 82,1 km, kritums visā garumā 147,1 m, notekas apgabals 493 km². Pirmos ūdeņu savāc no augstienes gala morēnu pauguru nogāzēm un no purvu un ezeru bedrēm, kas starp pauguriem. Upes gaita līkumaina un strauja, jo tā rod ceļu pa augstienes nogāzi uz austrumiem. Augšposmā līdz Briņģu ezeram, kritums 11,3 km garumā 27 metri. Atstājot Briņģu ezeru, tā spēj jau griezt ūdensdzirnavas, lai gan notekas apgabals, no kā Palsa līdz tam savākusi ūdeņus, ir tikai 17 kv.km. Tālākā gaitā arī Palsa nav neko daudz lēnāka, jo tā seko Vidzemes augstienes nogāzei uz A gan pa apdzīvotiem lauku klajumiem, gan pa pļavu dūkstīm un mežu biezokņiem. Posmā no Briņģu ezera līdz Kļavaisas ietekai 49 km garumā Palsa nokrīt par 80,4 metriem, un pa ceļam griež 3 ūdensdzirnavas. Šī posma augštecē kritums lielāks. Posma vidusdaļā (ap Ūdrupjiem), sasniedz Vidzemes augstienes pamatni un iziet Vidus Gaujas smilšu baseina līdzenumā. Sakarā ar to Palsas straujums mazinās, /../. Lejasdaļā, kamēr Palsa tek pa Vidus Gaujas smilšu baseina līdzenumu tās piekrastē svarīga lauksaimniecības un nometņu josla reti apdzīvotajā Vidus Gaujas smiltāju mežā. Lejpus Palsmanes ciema upes gaita samērā rāma: kritums no Kļavaisas ietekas līdz Rauzas ietekai uz 3,5 km 4,3 metri. Upe te nepietiekoši drenē līdzenumu, tāpēc tas lielākoties ar pļavu saimniecībām. Sasniegusi Vidzemes šoseju, Palsa atduras pret Smiltnes-Gaujienas gala morēnas valni, ko ledājs uzkrāvis uz smilšakmens-dolomitu pamatiežu robežas, /../. Tā kā galvenās upes (Gaujas) ieleja ievērojami padziļināta, arī Palsa tuvojoties tai iegrauž līdz 20 m dziļu, līkumainu gravu, kas sasniedz dolomītu pamatiežus un atsedz materiālu kaļķu cepļiem. Palsas līmeņa kritums lejdaļā atkal ievērojams: no Rauzas ietekas uz leju uz 18,3 km  ir 35,4 km krituma; grīvas augstums 58,5 m, vjl. (LKV 1937)                                                                                                                    atēls: Avīze Balss 1897.gadā; nu būs meklēt tos "kaļķu cepļus"!

Palsa kārtīgi tīrīta 2014.g. no Variņiem līdz Palsmanei. 

km - 75,9/20 , kritums pa jauno savienojumu 15,4 m līdz Gaujai; 

Lielākās pietekas- 

<Kļavaisa; <Noles upe ?//Ķeņģu strauts; <Akmeņupīte; >Naucupīte;

Sterģupīte ir 4 km Palsas < kreisā pieteka Smiltenes novadā. Tek austrumu-ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Palsā augšpus Variņiem. Sterģupīti divreiz šķērso valsts autoceļš V254 (Vidaga–Grošļi–Krustakmens), kā arī autoceļš P27 (Smiltene—Gulbene). Tās krastos atrodas Grošļi. 

Akmeņupīte ir 9,2 km gara Palsas < kreisā pieteka Smiltenes novadā. Iztece uz dienvidiem no Ķeņģiem.  Ietek Palsā lejpus Variņiem. Akmeņupīti šķērso valsts autoceļi P27 (Smiltene — Gulbene), V268 (Ķeņģi–Variņi–Rudbārži) un V248 (Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe), tās krastos atrodas Variņi.

Kļavaisa (arī Klavaisa, Klavaiša, Kļavaiša) ir 16,1 km  gara Palsas < kreisā pieteka Smiltenes novadā. Iztece - uz austrumiem no Krievu purva. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Palsā lejpus Palsmanes. Lielākās pietekas - >Mazā Kļavaisa; >Kumeļupe. Kļavaisu šķērso valsts autoceļi P27 (Smiltene—Gulbene) un V243 (Blome–Birzuļi–Palsmane), tās krastos atrodas Palsmane.

Kumeļupe ir Kļavaisas > labā pieteka Smiltenes novadā. Iztece - pie Aškājas, krastā Kumeļupes saimniecība. Ietek Kļavaisā pie Kļavaisiem. Kumeļupi nešķērso valsts autoceļi.

Ķeņģu strautu šķērso valsts autoceļi V412 (Ķeņģi–Jaunpiebalga) un P27 (Smiltene—Gulbene). Ķeņģu strauta krastos atrodas Ķeņģi un Jaunzemii. 

attēls: Palsas Krustakmens, tā kā tuvumā mājas ? 

Cauri Briņģu ezeram tek Palsa. Tā ir 82 km gara Gaujas pieteka, ko augšgalā sauc arī /*/. Palsa sākas Slapjuma kalna piekājē — 206 m virs jūras līmeņa; upe ir meandrām* bagāta un strauja. Aiz Briņģu ezera Palsa kļūst platāka un lēnāka. Dziļākos atvaros mīt līdakas, asari un raudas. Ap Palsu atrodas viens no lielākajiem Latvijas gāršas tipa meža masīviem. 18. gs. Palsā zvejotas pērles. (Vidzemes augstiene, K.Vētra 1960). *Neviens cits neapstiprina `ūdrupe` nosaukumu... 

Augstākā vērtība Dabas liegumi upespērlēnēm, saite Latvijas Dabas fonda teksts. Liegums apstiprināts 2001.g. un tālabad vairākkārt notikušas kopšanas talkas. Par to skaidro arī "Meža Avīze". 

DZIRNAVAS - Drustu p., Briņģu dz., U, M, īp. O. Bērziņš; Gatartas p., Dunijas dz, U, īp. E. Bulvīts; Palsmanes p., 1890.g. - Kalnagražeļu dz., U; Lejasūdrupe, (vēja), Vecdzeņu dz., U; Palsmane (Palzmar), U;  1938.g. - Kalnkades dz., U, īp. J. Dūmiņš; Palsmanes dz., U, v, z, īp. Elfrīde Lazdiņa; Sliepu dz., U, īp. J. Zaķītis;

Kopējā rajona pietekas - ?Ūdrupe (>Linuža gr.; >Bērzupīte; <Tulčupīte; >Naucupīte; >Usmaņu strauts; <Akmeņupīte; <Ķeņģu strauts; <Kļavaisa (>Kumeļupīte));

kaut kur augšgalā (<Kramupīte)? 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti. 

 Reiz jaunatne brauc ar pūšļiem no Palsmanes. Iekāpjot protams atrauj "Dzirkstošo Palsu", un viss var sākties! Nākamajā dienā labi izmirkuši nonāk Gaujā, apžāvējas un pie Virešu tilta kāpj krastā lai brauktu mājās. Pēc dažiem gadiem viens šī stāsta varonis, jau uz Gaujas (un sēžot smailītē), saķeras ar daudz pieredzējušāku laivotāju, ka nekādā gadījumā Palsa nevar ietecēt lejpus Virešiem... 

Vecpalsa ir Gaujas < kreisā pieteka Vidusgaujas zemienē starp Aumeisteru paugurvalni un Augšgaujas pazeminājumu, Apes un Smiltenes  novados. 

 Bijusī Palsas upes lejasdaļa lejpus Palsas—Vizlas pārrakuma (Jaunpalsas). Rauza par Vecpalsas pieteku uzskatāma tikai nomināli, jo gultnē no Jaunpalsas līdz Rauzas  ietekai nav caurplūduma un lielāko daļu Vecpalsas noteces veido Rauzas un tās pietekas Šepkas ūdeņi. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Grundzāle. 

Pirms ietekas Gaujā pie Staldēm pilskalns, attēls. 

Upi šķērso autoceļš A2. Upes lejtece ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū.

21/266,7/60,1 ietekas mvjl. Pietekas - Rauza un Maiļupe; Liepu grāvis; Ceizelīte;

VECPALSA - <Maiļupe; <Rauza40 /Maisiņupīte \Skatīt -Lizdoles ezers  (<Ruņģupīte; >Šepka26 (>Ludze + <Lipsa; (<Vārnupīte; >Lapupe)); 

zīmējums no Ernesta Brastiņa 1930.g. 

Rauza (augštecē - Mūsiņupīte) ir lielākā 43 km gara Palsas (Vecpalsas) < kreisā pieteka Mežoles paugurainē Smiltenes novadā. 

Iztece - no Lizdoles ezera. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Vecpalsā augšpus Caunēm. Rauza caurtek Launkalnes ūdenskrātuvi, bijušo Rauziņas un Jeiskas dzirnavu ezeru (mazais hes). Kopā ar Vecpalsu garums 56 km. Var uzskatīt ka tā neietek, bet pāriet Vecpalsā, jo vecgultnē nav caurteces (A.Zīverts). Bija "plančiks" 20.gs. sākumā ar kanālu novadīt augšdaļu uz Abulu. Rauzu šķērso valsts autoceļi V235 (Lembis–Drusti–Vecpiebalga), V253 (Menskas–Medņi), P27 (Smiltene—Gulbene), V243 (Blome–Birzuļi–Palsmane) tā krastos atrodas Launkalne, Rauziņa un Rauza. 35 km; < krastā Zadiņi - cerīgs permakultūras asns. 

Lielākās pietekas - Maiļupe, Ruņģu strauts un Šepka. 

Ruņģu strauts (arī Ruņģupīte) ir 7,7 km Rauzas < kreisā pieteka Smiltenes novadā. Izteka - no Ruņģu ezera. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Rauzā pie Launkalnes. Ruņģu strauts augštecē caurtek Bācītes ezeru. Ruņģu strautu šķērso valsts autoceļi V267 (Ķieģeļceplis–Lizdole), V251 (Branti–Pieniņi–Launkalne) un V235 (Lembis–Drusti–Vecpiebalga), tā krastos atrodas Prāmnieki un Launkalne. 

Šepka ir 24 km gara Rauzas > labā pieteka Smiltenes un Raunas novados. Izveidojas, satekot > Ludzei un < Lipsai. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Rauzā augšpus Rauzas ciema. Caurtek Rauzas dzirnavu ezeram. Pazīstamas Šepkas pļavas... un Šepkas dabas liegums. Upi šķērso valsts autoceļš P27 (Smiltene—Gulbene), tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas. Lielākās pietekas <Vārnupīte; >Lapupe; 

Ludze (arī Ludzenieku upe) ir 12,4 km gara Šepkas > labā satekupe Smiltenes novadā. Iztece - no ?Ežu ?ezera, uz ziemeļaustrumiem no Mīlakšām. Tek ziemeļu- ziemeļaustrumu virzienā. Uz dienvidaustrumiem no Vārniņām, pie autoceļa P27 (Smiltene—Gulbene), satek ar Lipsu, izveidojot Šepkas upi. Ludzi šķērso valsts autoceļš V253 (Menskas–Medņi), tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas.