Rauna, un Raunis ~ 

Rauna ar pietekām veidojas Vidzemes augstienes ziemeļmalā Mežoles paugurainē, un Trikātas pacēlumā pie Gaujas ielejas, tās kreisajā krastā Vidzemē, Vecpiebalgas, Raunas un Priekuļu novadā.                                                               PAPILDINĀTS - 10.10.2023.

Grāvi starp Slutausi un Raunaisi vairs neklājas pieskaitīt dabiskai upei. Gaujas senieleju sasniedz Sedas līdzenumā starp Liepas kalnu un Cēsu paliksni. Pēc 17,2 km gara gaitas pie Raunas ciema nokritusi par 98,3 m. Šai posmā uzņem arī dažas nelielas pietekas, kas savāc ūdeņus no augstienes nogāzēm. Pietekām, tāpat kā Raunai brāzmainu kalnu strautu raksturs. Kritums vidusdaļā līdz Vaives ietekai 22,8 km 68,2 metri; līdz Gaujai 7,2 km 15,7 m. (LKV)

...baseina platība 418 km², kritums 183 m. iztek no Raunas ez. (208 m vjl), kritums vietām sasniedz 10 m/km. Lejasdaļā upe tek krāšņā sen(ie)lejā. Uzņem ap 60 pieteku, lielākās no tām Līčupīte (16 km), Grīsla (16 km), Raunis (22 km) - (LME1970). Ieteka Gaujā 25,4  mvjl.

Vidējais caurplūdums grīvā: 3,8 m³/s. Iztek no Slutaiša un Raunaiša ezera Vidzemes augstienē. Upe jau sākumposmā visai strauja, ar stāviem krastiem. Augšpus Raunas labajā krastā šūnakmens veidojums Raunas Staburags. Tālāk upe tek pa līdzenumu, krasti ap 3 -5m augsti. Liepas pagasta dienvidu robeža.

Pirmā pieteka ir < kreisā Ķirkumupīte no bijušā Ķirkuma ezera ūdensšķirtnē ar Gaujas Juveri, (arī Ķirkumu upe, Ķirkumupe); tagad Dzērbenes pagastā no Ķirkumu dīķiem (wiki). Tek ~ Ietek Raunā. Kopš padomjā laika (1972) ezers tiek uzturēts paaugstinātā līmenī, un purvainā mežā izveidots dīķis. Ķirkumupīti nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.

DZIRNAVAS - Raunas nov. 1601.g. revīzija (Ronnenborgsche G.), D, pv Marsch. Penunski; Rauna (Ronneburg), D, 1638.g. tv Sch. Bannier atraitne, pv Marschal Penunski; 1938.g Baižkalna p., U, īp. P. Priedītis; Papīrfabrikas dz., U, īp. F. Zute-Als, n. J.Ziediņš; Jaunraunas p., Jaunraunas dz., U, īp. J. Baltiņa mantin.; Priekuļu p., Vaives dz., U, M, z, w, īp. ģen. K.Berķis; Raunas p., Cimzes dz., U, z, īp. E. Krutainis, J. un A. Grunduļi; Raunas dz., U, M, v, c, īp. Raunas lauksaimn. b-ba;

Lubūžupīte (arī Večupe?) ir 2,5 km gara Raunas > labā pieteka Dzērbenes pagastā (Vecpiebalgas) un Raunas novados. Iztece - no Lubūža. Tek ~ Ietek Raunā. Lubūžupi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.

Klampupe ir Raunas > labā pieteka Raunas pagastā. Divos posmos "valsts nozīmes ūdensnoteka" lielāko daļu no 9 km garuma regulēta

Līčupe ir Raunas augšteces < kreisā pieteka Vecpiebalgas, Raunas un Priekuļu novados. Iztece - no Spanderu ezera. Ievērojami līkumojot, tek ziemeļu virzienā. Ietek Raunas upē Raunas ciemā. Lielākās pietekas - Bieņupe, Līču grāvis. Līčupi šķērso valsts autoceļi V299 (Rauna–Taurene–Abrupe), V334 (Kleķeri–Spanderi), A2 (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)) un P24 (Smiltene—Valka), tās krastos atrodas Rauna.

Cimze, Cimziņa jeb Grīsle ir 18 km gara Raunas augšteces < labā pieteka, Iztek no Skrapča. Veco dzirnavu? aizsprosts radijis īpašu vietu laivotājiem, bet traucē dabisku zivju migrāciju. Barbariskā veidā augšdaļā pārveidota ar sānu grāvjiem un akmeņu aizbērumu 2023.g. rudenī. Viena no straujākajām Vidzemes upēm, pēc campo.lv vērtējuma kajakingam 1. pozīcijā. Uz Rauna—Smiltene ceļa tilta balsta 2009.g. tīrot upīti, uzvilktas ūdenslīmeņa svītras - vidējā būtu tā, kad var censties laivot. Platums šajā lejteces posmā 2 - 3 metri. Nosaukums saistāms ar izcilo latviešu pedagoģijas celmlauzi, mūiziķi Jāni Cimzi (1814-1881), dzimis Cimzes pusmuižā.

Mazā < BALTUPĪTE šobrīd ir Latvijā straujākā ūdenstece ko esmu atradis. Savos 3 ar pusi kilometros kritums pārsniedz 60 metrus, tātad reizes četras vairāk kā Līgatei. Mērogs protams cits, tomēr, tomēr - nopietni pievērsties tai rosina fakts ka nelielā tērce ir griezusi ūdensdzirnavas. Tātad kā nenopietna sīkaļa viņa nav uzskatāma. 

Ārupīte ap 8 kilometrus gara < kreisā Raunas pieteka ar ~110 m kritumu. Augštece cieši līdzās Līčupes < Badupītei pie Vidzemes šosejas 170 m vjl. Pieminēta ģeoloģiskos pētījumos par saldūdens kaļķu atradnēm. Kļūdaini, kā redzams - (Baižkalna Kurmji . . . SO no Kurmju Arupītes ielejas lēzenā NO nogāzē (Lpsr derīgie izr.., 1961)). Vai nu sajauktas debesspuses, jo Pāvulkalna karjers ir blakus. Kultūrvēsturiski nozīmīgie Lejas Pintuļi, kā Latviešu karoga autora Jāņa Lapiņa dzimtā vieta. Pie šosejas tādi kā tanku grāvji bijuši?! Lejtecē škērso Priekuļu un Raunas administratīvo robežu. Viensētas ar šo nosaukumu abos pagastos.

Nelielas pietekas - strauti no < Sērmūkšu; > Božupīte; un >Strīķeļu strauts.

Tālīte - nākamā kas jāapraksta tupot bibliotekā... (vai tomēr Talīte?!)

< kreisā Raunas pieteka. Sākas satekot < Dzintaru grāvis ar > Smurģu grāvis pie vecajām dzirnavām 90 m vjl., pie Kārļukalna. Līdz ietekai vairāk kā 4 km kritums 40 metri. Vecās topogrāfiskās kartēs kreisajam atzarojumam Tālītes nosaukums, tad vidējais kritums samazinās.

VISAS Raunas pietekas pievienošanās secībā - Slutaisis- Raunaisis; <Ķirkumu upīte -Ķirkums; >Lubūžupīte? >Večupe1,3? - Lubūzis; >Klampupe 9; <Līčupe14 (16); >Cimziņa18 /Grīsla (>Dzirnavupīte2,7); >Spīga; <Baltupīte //Dzirnupīte3,35; <Baižupīte; <Ārupīte 8; >Irbīšu grāvis; <Alkšņupīte; <Tālīte5; <Barīte; <Raunis22; <Vaive18; >Vagāļupīte1,3; >Dukuļupīte2,8; >Viestura strauts;

Raunas krasti - izšķiroša frontes līnija

I epizode - Pirmo pretestību strauji iebrūkošai sarkanai armijai izrādīja neliela karaspēka vienība 22. dcc. 1918. g. Raunas upes krastos, bet bija spiesta atkāpties uz Rīgu un atiet caur Jelgavu līdz pat Ventas upei. /../ Jaunā Cēsu rota ( ar 80 šautenēm) 22. decembrī pie Raunas upes mēģināja aizturēt Padomju karaspēku, bet tai nācās atkāpties uz Līgatni, Inčukalnu un beigās uz Rīgu.

II epizode - Arī 1919. g. jūnijā Raunas upes krastos, atkal atskanēja kaujas troksnis, tikai šoreiz uzbrucēji bija Baltijas Landesvērs, kas nāca no dienvidiem, bet aizstāvētāji - Ziemeļlatvijas armija. /../  Techniski un skaitliski pārākie vācieši pirmajās sadursmēs guva panākumus, un 2. Cēsu pulks atgāja, ieņemot jaunas aizstāvēšanās pozicijas Raunas labajā krastā no Gaujas līdz Zilkalniešu mājām. Nākošā dienā Cēsu pulku nomainīja 6. igauņu pulka II bataljons, bet cēsnieki atgāja rezervē uz Liepas muižu. (Ziemeļnieki, 1974, atmiņu kopojums).

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

 Raunis ir kreisā< Raunas pieteka, tek no Vidzemes augstienes ziemeļu nogāzes Cēsu un Priekuļu novados uz Gaujavu. 

Raunis ir viena no straujajām Latvijas upēm, tās videjais kritums ir 7,7 metri uz kilometru. Upe visā tās garumā ir ļoti sekla (dziļums no pusmetra līdz metram) un līkumaina, tajā ir daudz krāču un koku sanesumu (lejtecē koki daļēji izvākti). Gultne akmeņaina, augštecē un lejastecē vairāk smilšaina un oļaina. Lejas posmā upes ieleja (Rauņa leja) ir līdz 30 m dziļa. Krasti stāvi, tajos daudz smilšakmens atsegumu kuros atklātas fosilijas; krastos sastopami noslīdeņi un nelielas alas. Upes ūdens ir ļoti tīrs, satur ļoti maz organisko vielu, bet daudz dzelzs. Rauņa ieleja ir grūti pieejama un cilvēka darbības maz skarta. Vidustecē Veselavas, Priekuļu un Vaives pagasta robežupe. 

https://archive.ph/2012.07.28-103121/http://www.campo.laivas.lv/lv/marsruti/Vidzeme/?pg=Raunis

Lielākās pietekas  (A - Z) - >Dzelzupīte; >Gūžupe /Dzirnupe; >Mellužupīte; >Rauņupīte; < Varsēlitis //Mežmaļu grāvis; 

DZIRNAS - Veselavas p., Strautu dz., U, T, īp. A. Bērziņš; 

Viduslaikos pa Rauni ir gājusi robeža starp Livonijas ordeņa teritoriju un Rīgas arhibīskapijas zemēm. 

Pirmā > labās puses pieteka no DA Rauņupīte apmēram 4 km gara. Tās nosaukums varētu būt galvas jaukšanas iemesls, jo tiek lietots arī kā Rauņa augšgala sinonīms. Pats Raunis tek no DR.., satekā tie satiekas no pretējām debesspusēm. Te satek vairāki strauti. 

Raunim labajā pusē ir pieteka Dzelzupīte. Iespaidīga, pa to ir vērts paieties gabaliņu uz augšu. Katrs upes Raunis līkums atver jaunu, skaistu ainavu ar smilšakmens atsegumiem un parāda Latvijas dabas daudzveidību. Ideāls vienas dienas pārgājiena maršruts! Turklāt, ja atliek laiks, apkārtnē ir daudz dabas objektu, ko apskatīt. Lai izdevusies diena!  (Mārtiņš Plūme) 

foto: "Zirgupīte" - dziļākā vieta visā Rauņa garumā, kur zirga lopam varēja nomazgāt muguru (G.Kārkliņš 2003.)

Dabas piemineklis -  atsegums Rauņa slāņi; Rauņa lejteces ieži -  saites DA pārvaldes vietnē;

LIELISKI! - Rauņa ūdenslīmeņa atšifrējums, pie Jaunraunas TILTA; saite -

VĒRTUMI KRASTOS - Danku grava; starpmorēnu nogulumi;  > labā krasta atsegums "Rauņa Skaņaiskalns"

Vaive ir Raunas < kreisā pieteka Cēsu un Priekuļu novados.

Vaive sākas (kā Ķauķupīte līdz Rīdzenes ietekai) Vaives pagastā ziemeļos no Mazuma ezera. Literatūrā minēts satekas žuburs ar Rīdzeni, Kaķupīti un Pelnupi. Tek pa Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini pa dziļu ieleju ar daudzām gravām un smilšakmens atsegumiem. Uz Vaives bijušas vairākas dzirnavas. Pie Dāvida dzirnavām kreisajā krastā ir Dāvida dzirnavu avoti, kas senielejas nogāzē veido ~7 m augstu ūdenskritumu. Pretī Priekuļiem Vaives labajā krastā atrodas biatlona trase. Upi šķērso autoceļi A2, P28, P30. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Vaives dzirnavas. Tās pašas, kuru aizsprosta pārrāvums pilnībā sagrāva lielceļu uz Cēsīm pēc kādām lietavām 199x.g.

...kreisā pieteka Cēsu rajonā; ..baseina platība 80 km², kritums 102 m/km. Tek dziļā sen (ie) lejā, kuras krastos gleznaini iežu atsegumi un daudz gravu. Lielākā pieteka Rīdzene 10 km. Upē vairāki dzirnavu aizsprosti (LME1970).

straujā VAIVE < Gaujas < Raunas 18 / 5,66

Lielākās pietekas, >labās, <kreisās; -

>Rīdzeņupe3,32; >Daukšupīte; <Kaķupīte; <Krīvupīte; <Dzeņupīte {Negātne 1693}; <Purēnu grāvis;

DZIRNAS - Vaives p., 1638.g. Veismaņi (Hof Felitz), O, pv J. v. Plath, pv W. Fahrensbach; 1938.g. Vaives p., Lejas dz., U, M, vv, īp. J. Bērziņš; Lejas Kalaužu dz., U, z, Ip. A. Liberta man-tin. (Dāviddzirnavu grava);

attēls - Sārumkalns, zīmējis E.Brastiņš 1927.g.

VĒRTUMI KRASTOS - >Dāvida dzirnavu avoti;

senais latgaļu pilskalns Sārumkalns > krastā;

visi un JEBKURI smilšakmens atsegumi ir aizsargājami dabas objekti! 

Ādolfs Erss, 1935, Lielā kauja pie Raunas upes - saite periodika.lv; par Brīvības cīņām 1919.g.

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

KARTES - Gaujas upju baseinu apgabala interaktīvā karte.; Jāņa Sēta Cēsu novads 2010.g. 1 : 100 000;

Raunas sateces baseins no avotiem -

Slutaisis -Raunaisis- RAUNA; <Ķirkumu upīte; >Lubūžupe; >Večupe; >Klampupe7; >Līčupe14 (<Robežupīte; >Līču grāvis; >Olupīte; <Bienupe /<Badupe)); >Cimziņa18 (>Dzirnavupīte), -Skrapcis; >Spīga (<Abra; <Staiduļu gr.); <Baltupīte //Dzirnupīte; <Baižupīte; <Ārupīte8 (<Sērmūkšu strauts; >Božupīte; >Strīķeļu strauts); >Irbīšu grāvis; <Alkšņupīte; >Mazās Ellītes avotu strauti; <Tālīte5 (>Smurģu gr.; <Dzintaru gr.); <Barīte; >Raunis22 (>Rauņupīte; >Mellužupīte; >Gūžupe /Dzirnupe; <Varsēlītis /Mežmaļu grāvis); >Vaive18 (>Rīdzeņupe3,32 + <Ķauķupīte + >Pelnupīte; <Kaķupīte; <Krīvupīte (<Ruckas gr.; <Ziedu grāvis); <Dzeņupīte (>Ņamu grāvis); <Purēnu grāvis; >Daukšupīte); >Vagāļupīte1,3; >Dukuļupīte2,8; >Viestura strauts;

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš