Tirza ar pietekām ~                                   ŪDENS LĪMENIS

sateces avoti - Alkšņupīte, Kangarupīte, Kazu tērce, Sudaliņa, Caunupīte, Dadzulīte, Doņupīte, Džergzdaune; Alaune; Krijupe; Gosupe, Laskate, Tēcupīte, Tocupīte, Vaskupīte, Pālupīte; Negārde; Alsupe; 

Tirza ir Gaujas > labā pieteka Vidzemes augstienes ZA Piebalgas paugurainē un Tirzas pazeminājumā Vidzemes vidienē, strap Rankas paugurmasīvu Z un Gulbenes paugurvalni D.                                                                                                                          PAPILDINĀTS-13.07.2019.

Tirza iztek dienvidos no Tirzniekiem Piebalgas pauguraines centrālajā daļā (Wiki). Reizēm par izteku uzskata Ezernieku ezeru kuram caurtek Tirzas < pieteka Vaskupīte. Tā vai šā, bet Tirzu dēvē par upi ar augstāko izteku (virs jūras līmeņa), un tas tā ir, starp vidēja garuma upēm. 875/85 mel.lv - norauts... + augšgals, rodas 100 km!..

Garums 80 km, kritums 154 m, sateces rajons 803 km², pavisam 22 ezeri 5,4 km² kopplatībā (LME 70). Vietām ļoti līkumaina. 

Viena no lielākajām Gaujas pietekām, garums 78,4 km., notekas apgabala platība 803 km², līmeņa kritums visā garumā 155,7 m. Sākas Vidzemes augstienes A nomalē Jaunpiebalgas pag. ap 238 m vjl. Pēc 26,7km apvienojas ar Vilauni, nokritusi šai posmā par 112.4 m. Turpmāk upes kritums un straujums samazinās (LKV1940) 

Lejpus Aišas ietekas dažos posmos ielejas dziļums līdz 10 m, vietām ļoti līkumaina ar nelielām saliņām. Devona iežu atsegumi sastopami pirms un pēc Tirzas. "Meandrēšanas" procesi arī spilgti izteikti lejtecē pie Lāčupītes ietekas... (ELD98). 

 Pie Galgauskas bijušas ūdensdzirnavas (Tirzas hes). Tirza ietek Gaujā pie Lejasciema 82,2 m vjl. Tirzai ir ļoti izteikti līkloči ar daudzām vecupēm (ļoti spilgti izteikti arī pie > Lāčupītes ietekas) un vietumis ar nelielām saliņām. Tuvojoties Tirzas ciemam, kur upes krastos sastopami devona ieži, upes ieleja sašaurinās un līkumi kļūst slaidāki (wiki). 

Tirza ar skatu uz Druvienas Ķempiem, foto Juris Urtāns, 2008.g. 

Upi šķērso Ieriķu—Gulbenes dzelzceļa līnija, un autoceļi P27 (Smiltene—Gulbene) un P34 (Sinole—Alūksne). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Tirza un Lejasciems.

Lielākās pietekas - labās >  - >Aiša; >Lācupīte; >Sudaliņa8,4; >Vieta //Vijata18; >Virāne9; kreisās < - <Azanda19; <Gosupe; <Tēcupīte, <Vaskupīte; <Vilaune18; ?Dzesnupe10; 

Šo dzirnavu romantiski jaukā apkārtne pee līču loču tekošās Tirzas upes ar otrā pusē tālu steepdamos Adleenas mežu ir savā ziņā kā paraugs ņemta Needras Līduma dūmos Strautmaļu fabrikas ceļamai veetai; bet no Līduma dūmu personām neveena nav kopēta pēc dzīves — tās visas mākslineeka fantāzijas produkti. /../ Bet ģeografiskā ziņā šeit domāta Strautmaļu  fabrikas veeta. Dzirnavas no Dauškaneem (Needras tēva mājam) tikai verstis trīs.

- Jānis Missiņš, 1923.g.

Kas attiecas uz pērlenes atrodnēm, tad dažas no tām minētas J. Chr. Brotze's manuskriptā (Rīgas pilsētas bibliotēkā). „Cēsu apriņķis: Tirzas upe. Agrāk galvenā atrodne ļoti vērtīgām pērlēm. Tagad pērlene tur reta."; Valkas apriņķis: Tirzas upe. Pērļu krogs, tā saukts tāpēc, ka Hedenbergam tur bija uzturēšanās vieta." Herberts Eke, 1925.g. 

Atceries - A.Austriņa Puiškans (Tauns/Ogre) brauc ciemā pie vectēva?! Par Skanuļu izcelšanos pierakstīts šāds nostāsts: "Skanuļu ciems bijis vēl pirms Ziemeļu kara, tuvāk pie Aišas, Egļupītes un Tirzas satekas. Karā pāri gājis krievu karaspēks un nodedzinājuši visas mājas. Cilvēki sabēguši mežā un tā izglābušies. Tikai vienai mātei palikusi maza meitiņa, kas sadegusi. No tā laika sieviete sajukusi - bēgusi no cilvēkiem, staigājusi pa nelaimes vietu un saukusi mirušo meitiņu: "Everde! Everde! No tā cēlies Everdes kalna nosaukums. Sieviete vēlāk atrasta mežā mirusi. Šajā vietā tad arī sākti būvēt tagadājie Skanuļi. (Madonas muzeja raksti 2006.g.) 

Vietējs skats uz pašu upēm Gulbenes novada bibliotekas vietnē; 

Vietvārds Tirza (Tirsen) pirmo reizi dokumentos minēts 1461. gadā (wiki). Nosaukuma nozīme iespējams, kā rakstīts ME: I tirza RKr. IX, 94, (mit ir) Salis, tirze L, U, die Lachsforelle (salmo trutta). Etwa zu an. fiorskr „Dorsch" ? 

Lejasciemā - Cēsaka, Dzelzupīte, Iežupe, Ilgupīte, Irbupīte, Koruļupīte, Ķiurga, Lācupīte, Linupīte, Mudaža, Niedrupe, Pilupe, Svārbe, Tirziņa, Sudaliņa, Vidaga, Zellene; 

dzejoļa fragments no 1877.g. Mahjas Weesis, par Tirzas Svētavota likteni-slikteni... 

Tirzas kauja (vācu: Schlacht bei Tirsen, krievu: Битва при Тирзене) bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas ... (wiki) 

Pirmā pieteka < Vaskupīte, <Laskate; nākamā no pretējās > puses - Kangarupīte. Šeit 87. kilometrs līdz tikties ar Gauju... 

Aiša - augšteces > labā pieteka 85. kilometrā; Valsts nozīmes ūdensnoteka (15 km, ticamāk īsāka) no kuriem 6,6 km regulēti 1970.g.

Nagārde ir 10 km gara > pieteka kuras nosaukums atrodams 16.gs. dokumentos, un tagad arī še` - upes.lv. Izteka bijusi no maza ezeriņa, (20.g.s. Buča), kritums 60 metri, posmos regulēta, citur bebraines. Ar nosaukumu `Lejasreiņu grāvis` iekļauta vn ūdensnotekās 3,8 km garumā. 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Azanda ir Tirzas < kreisā pieteka, Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada rietumu daļā. 

Azanda pusi tecējuma tek pa mežiem. Notekas apgabals 110 km² (LKV40). Augštecē gandrīz līdz Druvienas - Rankas ceļam un lejtecē no Druvienas robežas upe ir pārrakta un iztaisnota. Rajona vienīgā lielākā apdzīvotā vieta ir Druviena; no upes labā krasta to šķir ~ 0,5 km plata kultivēto pļavu josla. (ELD R.Avotiņa,1994). 

Lielākās pietekas -  Valsts nozīmes ūdensnoteka 17,2 km no kuriem 5,8 regulēti 1961.g., un 1985.g. 

 Kur tagad atrodas «Krāces», senāk bijis mežs un purvs, kam cauri tecējusi Krācītes upīte, kas minēta zviedru laika kadastros. Tā sākusies no Jauntirzas purviem un pie Dārtiņas pusmuižas ietecējusi Azandas upē. Tagad Krācītes vairs nav, purvi nosusināti, tikai kraujas vietām liecina, ka te kādreiz bijusi upītes gultne. Vēl manā bērnībā Krācīte palu laikā tā pārplūda, ka visas apkārtējās pļavas bija viens ūdens klajums. Atceros, kā mēs, puikas, lieldienās ar plostiņiem cēlām baznīcēnus pāri Krācītei. No šās upītes tad manas dzimtmājas arī dabūjušas savu nosaukumu. 

                                                                                                   J.Misiņš, Atmiņas 1923.

Raksniece Aīda Niedre (1899.23.III Tirzas pag. Āžu krogā - 1972.23.XI ASV), romāns "Pie Azandas upes" (1933), stāstu krājums "Azandas ļaudis" (1943). 

Pieteka Sace - Valsts nozīmes ūdensnoteka 7,7 km no kuriem 3,7 regulēti 1965.g., un 1985.g. 

Kubulupītes labajā krastā senlatviešu pilskalns, kuru apmeklējis, mērījis un aprakstījis Ernests Brastiņš. 

Tas nosaukts kā pilskalns pie Silaješkām, mūsdienu kartē tuvākā saimniecība ir Silenieki. 

Vilaune ar pietekām no < krasta pievada Piebalgas pauguraines austrumu gala ūdeņus;

Sākas ūdenšķirtnē ar Gaujas > Virdi Jaunpiebalgā. Tecējums Augšgaujas pazeminājumā. Lejtecē ir Druvienas pagasta robeža, Pērļu ūdensdzirnavas. Lielākās pietekas > Labā Vilaune un >Tocupīte.

Virāne, - Valsts nozīmes ūdensnoteka 8,2 km no kuriem 8,2 regulēti 1956.g... Pieteka > Alsupe no bijuša purva ezeriņa. 

Alkšņupīte, kopā ar lejasgala Narātupīti sasniedz 8,4 km garumu (viss regulēts?), tai < pieteciņa Čikstes strauts, arī kanāls. Dabiski tecējusi uz Tirzu savā gultnē... Valsts nozīmes ūdensnoteka 18,4 km no kuriem 3,9 regulēti 1961.g., un 1997.g. 

Narātupīte ir 3,2 km gara > pieteka kura dabiski 900 metrus ietek Tirzā, bet pārējais gals ir meliorācijas kontūrgrāvis, kuram augšgalā vēl pievienota Alkšnupīte, cita >. 

Vieta, (arī Vijata, augšgalā Kanava) Tirzas lejteces > labā pieteka Gulbenes pugurvalnī un Trapenes līdzenumā; 

Ar pietekām sākas Gulbenes paugurvalnī, lejtece Trapenes līdzenumā. Apdzīvota vieta Veiši kur izveidots Centra dīķis. Upi šķērso ceļš Gulbene-Tirza un Gulbenes dzelzceļa līnija. Galgauskas pamatskolas izveidota mācību taka - saite 

- Valsts nozīmes ūdensnoteka 18,6 km no kuriem 14 km regulēti 1965.g., un 2002.g. 

Lielākās pietekas >Mālupe; >Džerzgaune; >Alaune; <Krijupīte; <Melnupīte; 

Guosupe ir 19 km gara Tirzas lejteces < kreisā pieteka, Augšgaujas pazeminājumā. Sākas no Lizuma (?), tek tam cauri un tālāk uz DA. Augštecē stipri pārrakta un iztaisnota. (ELD95).  Lielākās pietekas > Kauļupe, Isliņa; < Vaguļu ezera noteka; 

Sudaliņš ir Tirzas > labā lejteces pieteka Lejasciemā.

Iztek no Sudalezera, kuram plaša, sazarota pietece Trapenes līdzenumā sākoties no Gulbenes paugurvaļņa. Lejtecē Lejasdzirnavu ezers. Lielākā ? pieteka Mudaža 6,5 km gara, sākas ? no >Akmeņupīte + <Krusta upīte.  Sudalezers atrodas Trapenes līdzenuma malā, 106 m vjl., garenas formas ezeram divi izteikti līči kurā katrā ietek --- grāvji no citiem ezeriem --- Sprīvuļa kanāls ir tik liels un pa administratīvo robežu,  ka dažās kartēs pat pievācis  nosaukumu.

Valsts nozīmes ūdensnoteka 8,0 km no kuriem 2,7 regulēti 1960. 

Lācupīte, sākas satekot Kamaldiņai ar Melderupi - valsts nozīmes ūdensnoteka 12,2 km no kuriem 4,0 regulēti 1965.g., un 1970.g. 

KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Gulbenes novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā); 

Literatūra: Tirza vakar un šodien / [mater. apkopoja Dzintra Ceriņa], Gulbene : Vītola izd., 1995.; Lejasciems laiku un upju lokos, 2003;

Tirzas draudze senāk un tagad: par piemiņu tagadējās baznīcas 75 gadu pastāvēšanas svētkiem 25. jūlijā 1901. g. / sakārtojis J. Kalniņš, Rīga: 1901.

Pilns Tirzas sateces rajons no iztekām - > labās, < kreisās pietekas;

<Vaskupīte; <Laskate (<Kaķupīte); >Kangarupīte; >Aiša13 (<Gluppupe; >Egļupe10 (<Kaķupīte)); <Tocupīte; <Vilaune18 (<Robežupe; >Labā Vilaune (>Kapeņu upīte); <Ezerupe (2.upīte; 3.upīte)); >Alkšņupīte10; >Kazu tērce; <Azanda19 (<Kubuļupīte; >Sace11; >Saltupes grāvis //Soltupe; <Robežupīte /Krācīte; <Vēršupīte); >Virāne9 -Mazais Virānes ez.-Lielais Virānes ezers  (>Ķīvene5; >Rāvupīte; >Adulīte (>Rāva)); <Pāļupīte; <Caunupīte (<Rakupīte);  Dadzulīte; >Alkšņupīte10 (<Čikstes str.); >Narātupīte; <Gosupe19 (>Kauļupīte; >Isliņa; <Vagulica?); >Vieta18 //Vijata (>Mālupe; >Džergzdaune; >Alaune; <Krijupīte; <Melnupīte); <Doņupīte -Pakurlītis (Užgenīca), <Silamiķeļu ez.; >Lācupīte12 (<Kamaldiņa; >Melderupe); <Tēcupīte; >Sudaliņš9 -Sudalezers (<Cirstupe -Ķiploku ezers; -Opulitis <Sīļupīte); (>Sprīvuļu upīte -Sprīvuļu ez. (Letes upīte); <Olekšupīte (<Gribiņu gr.) -Pintelis (>Pinteļupe; <Vidusupīte// Jērupīte; <Dzēznupīte (?<Augulienas strauts -Augulienas ez.)); <Mudaža6,5 (>Akmeņupīte + <Krusta upīte)); >Egļupe; 

un ( A - Z ); > labās, < kreisās pietekas;

>TIRZA68 >Aiša13 (<{Gluppupe}; >Egļupe (<Kaķupīte)); >Alkšņupīte10 (<Čikstes str.); >Kangarupīte; >Kazu tērce; >Lācupīte12 (<Kamaldiņa; >Melderupe); >Narātupīte; >Sudaliņš9 -Sudalezers (<Cirstupe) -Ķiploku`ezers; <Olekšupīte (<Gribiņu gr.) -Pintelis (>Pinteļupe; <Jērupīte); <Mudaža); >Vieta //Vijata18 (>Mālupe; >Džergzdaune; >Alaune; <Krijupīte; <Melnupīte); >Virāne9 -Mazais Virānes ez.-Lielais Virānes ezers (>Ķīvene5; >Alsupīte; >Rāvupīte; >Adulīte (>Rāva)); <Azanda19 (<Kubuļupīte; >Sace11; >Saltupes grāvis //Soltupe; <Robežupīte /Krācīte; <Vēršupīte); <Caunupīte (<Rakupīte); <Dadzulīte; <Doņupīte -Pakurlītis; <Gosupe19 (>Kauļupīte; >Isliņa; <Vagulica?); <Laskate (<Kaķupīte); <Tēcupīte; ?<Tocupīte; <Vaskupīte; <Vilaune18 (<Robežupe; >Labā Vilaune (>Kapeņu upīte); <Ezerupe (<Otrā upīte; <Trešā upīte));

Citi nosaukumi, formas - Dzēsupīte; nepamatots Ķiplokupe; 

Latvijas zeme, daba, tauta, 1936.g. -

Pie Lejasciema Gaujā ieplūst Tirza. Tirza sākas paugurainā apgabalā austrumos no Alauksta ezera. Tās izteka noguldīta ap 238 m v. j. 1.; savā 78 km garumā Tirza nokrīt par 156 m, kas dod caurmēra kritumu 2 m uz 1 km. Garuma ziņā starp Gaujas pietekām to tikai drusku pārspēj Palsa, bet ar savu baseina lielumu (803 km2) Tirza iejem pirmo vietu starp Gaujas pietekām Latvijā. (Lielāks baseins tomēr ir Igaunijas pietekai Mustojai.) Tirza, dodamies uz austrumiem, savā augšgalā drīzi vien atstāj gala morēnas pauguraino apgabalu un tek pa samērā līdzenu virsu. Te tā uzjem kreisajā pusē pieteku V i l a u n i. Sākot no Pērļiem, ir Tirzai, ir Vilaunei starp smilšainām senām kraujām ir platas lejas. Vietām šīs lejas 1 km platas. Visgarām lejās plešas pļavas, kuras pavada Tirzu gandrīz līdz Tirzas muižai. lepretī Virānes ezeriem Tirza maina savu virzienu un pagriežas uz ziemeļaustrumiem. Lejpus šī pagrieziena no Tirzas pietekām ievērojamākās ir labajā pusē Virāne, bet kreisajā — Azanda un Gosupe. Virāne nāk no Virānes ezeriem un lejgalā apvienojas ar A d u l ī t i, kas nes Adulienes ezeru ūdeni. Pie Tirzas muižas leja sašaurinās, jo te krastos parādās cietie devona slāņi. Šis sašaurinājums nosprosto palu ūdeņus, un pavasara plūdos Tirzas un Vilaunes lejas pļavas tad līdzinās ezeram. Lejpus Tirzas muižas Tirzas gultne ieguldīta vēl dziļāk virsējos, bet vietām ari devona slāņos. Sevišķi skaistas kraujas ir upei lejpus Āžu dzirnavām. Nobrukumus un augstu krauju rašanos veicina krastu smilšainais materiāls. Skaisti nobrukumi un devona slāņu atsegumi ir upei arī lejpus Galgauskas dzirnavām.

Literatūra:

D.Zemzare, Valodas liecības par Lejasciema novadu, Rīga : VAPP Praktisko zinātņu apgādniecība, 1940;

Lejasciems upju un laiku lokos / [atb. par izd. Dace Milne], Lejasciema pagasta padome, 2003.

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš