Bērze ~ ar pietekām           ŠODIENAS LĪMENIS

Melnupe /BĒRZE, saukta arī Bērzupe, ir Svētes < kreisā pieteka Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē un Zemgales līdzenumā  Dobeles un Jelgavas novados. Tek pret rītiem; lejtece pārrakta pievienojot Svētei.                   Nesajaukt ar Bērzēm Daugavas baseinā!                                                                                                                    PAPILDINĀTS-01.05.2020.

Sākums Lielauces paugurainē meliorētās platībās R no Lielauces ezera. Variācijas - "starp auces ezru un Cieceres..."; satek no regulētiem strautiem un grāvjiem ūdensšķirtnē ar Ventas >Cieceres Mazupi. Augštecē līkumo pa paugurainu apvidu, krasti stāvi, apauguši; iespējamais augšteces posma nosaukums Līčupe. Augšpus Bikstiem ietek > kanāls no Zebrus ezera - Zušupīte. Letecē kanāls Melnupe, arī Jaunupe (1800.g.) pievieno Svētei, samazinot garumu par 14 km. Līdz 19. gadsimtam Bērze ietecēja tieši Lielupē pie Kalnciema (tagadējā Vecbērze). Tad izraka 6,6 km garu kanālu - Melnupe //Jaunupe uz Svēti. Taču nosaukums `Melnupe` zināms jau iepriekš kādai Bērzes > labās puses pietekai. Lejtecē izbūvēts Vecbērzes polderis (1968), skaitās lielākais Latvijā (I.Rieksts). Ievadot ar kanālu Bērzes lielāko daļu Svētē, ir radusies Vec-Bērze ar pietekām no Ķemeru purva D daļas. Pie Anneniekiem bijušās hes (1956-1970) ūdenskrātuve.

Lielākās pietekas - >labā krasta - >Ālave24; >Balžiņa; >Gardene17; >Sesava24; >Zušupīte;

Kreisā < krasta - <Bikstupe32; <Bitšķēpu strauts; <Blīdene; <Līčupe14; <Smukupīte; <Snierājs;

Akmens tilts Blīdenē, foto; Gatis wondermondo.com

Dabas liegumi - Zvārde, Zebrus un Svētes ezers; -saite dabas pārvaldes vietnē.

VĒRTUMI KRASTOS - Blīdenes parks; mūra tilts; > Dobeles pilsdrupas un pilskalns; < pilskalns Kaķeniekos pie Pavāriem;

Līčupe (arī Līce?, Līču upīte, Līčupīte) ir 14 km gara Bērzes augšgala < kreisā pieteka Saldus, Auces, Brocenu un Dobeles novados. Iztece - no Zvārdes purva austrumiem. Vidustecē veido Auces un Brocenu novada robežu. Ietek Bērzē pie Zaļkāju mājām. Līčupi vidustecē šķērso valsts autoceļš V1120 (Lielauce–Bejas).

Balžiņa, Balžņa > labā Bērzes pieteka Anneniekos. Iztek no Balziena Īles pagastā (1940.g.), visā garumā regulēta.

Pirmais zināmais Slagūnes Cibēnu apkārtnes senvietu apraksts attiecināms jau uz 1868. gadu, kad 5. oktobrī vietas apmeklēja un pētīja J. Dērings (Doring), kas par to atstāja liecību rakstos, Slagūnes muižas īpašnieks Augusts F. Netelhorsts (Nettelhorst), mācītājs A. Rezons (Raison) un O. Herners (Homer). J. Dērings rakstīja, ka starp Slagūnes Jākšu (Jaksche - Gesinde, mūsdienu kartēs Jākšiņas) un Cibēnu (Zibbehne) mājām, kas viena no otras atrodas apmēram vienas versts attālumā, atrodas izsīkušais ezers Balsen - See (mūs dienu kartēs - Balziens; padomju laika militārajās kartēs ezers, šķiet, kļūdas dēļ nosaukts par Baložu ezeru), kuru ietver purvainas pļavas (te un turpmāk tekstā pieminēto Cibēnu senvietu izvietojumu skatiet 2. att.). No ezera virzienā uz ziemeļrietumiem iztek strauts Balsenbach (mūsdienu kartēs - Balžņa; arī Balžiņa. Strauts šķeļ seno ezera krastu starp diviem kalniem, no kuriem strauta labajā pusē esošo kalnu, kas apaudzis ozoliem, sauc par Ozolkalnu. Kalns, kas atrodas pretējā strauta pusē, ir 22 pēdas augsts un tiek saukts par Cepures kalnu (Zepmir - Kalns), pēc Jura Urtāna 2008.

Bikstupe ietek no Spārnenes viļņotā līdzenuma, Lielupes < kreisā sānupē Bērzē; Brocenu, Jaunpils un Dobeles novados.

Bikstupe kļuvusi piederīga Lielupes sateces rajonam ar jaunā purva grāvja izrakšanu 1928.g. Vēl arvien lielos palos ūdeņi noplūst pa Brandavu grāvi uz Abavu, Ventas rajonā. Atrodas arī nosaukums `Sparvu upe`, kas saistāms? ar mājvārdu tepat tuvumā Kartavkalniem.

Sākas no Tīreļpurva Remtes pagastā, plūst līkumojot austrumu—dienvidaustrumu virzienā pa Austrumkursas augstienes austrumu nogāzi. Augštecē upe regulēta un uzņem ūdeņus no meliorācijas sistēmām. Vidustecē Bikstupes baseins atrodas tuvu regulētajai Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas. Pie Jaunpils ierīkota Ķimšu ūdenskrātuve un Jaunpils dzirnavu ezers. Lejtece izveidota 1928.g. caur Dambjakroga un Apsauju ezeru, uz Bērzi. Pašā lejtecē pie Bērzupes ievadīta apaugušā iegrauzumā, iespējams pa agrāka strauta gravu. Upi šķērso autoceļi A9 un P104, kā arī dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Jaunpils un Jurģi. Lielākā pieteka Rūšu strauts (17 km).

Ernests Brastiņš, Zemgales pilskalni 1926.

"...dienvidos Jaunpils muižai upītes malā atrodas mežu apaugusi kalnu kaupre dēvēta par „Kartavu kalniem". Pret vidu Kartavu kalnus pārtrauc grava, pa kuru iet ceļš uz Sparvu un Pilsētu mājām. Starp šo gravu un upītes krastu esošais kalna rags apm. 100 m. no gala pārrakts ar dziļu grāvi. Grāvja zemes uzmestas 7 m. augstā uzbedumā, kas aizsargā plakuma dienvidgalu. Ap metru augsts uzbedums apjož visapkārt arī pārējās plakuma malas. Tā radies plakumam iedobts veids, kas pašā vidū izbeidzas ar bedri. Šādas bedres plakuma vidū ir redzamas arī dažiem citiem pilskalniem, piem. Tērvetei un Tukumam. leeja vērojama gar uzbeduma rietummalu." 

Zīmīgi, ka nav minēts upītes nosaukums, jo tas vēl ir jautājums... 

Pateicoties jaunpiliešu rūpēm, Kartavkalnu mežā upītes krastos izveidotas pastaigu izziņas takas. Pirmā publikācija žurnālā VidesVēstis 1999.g.

dabas liegums Līvbērzes liekņa - saite DAP mājaslapā.

(Vai tālākais būtu sacīts par veco dzirnavu vietu Anneniekos pie Liepājas lielceļa, kur nākamajā laikmetā tapa Iļjiča hes...?).

Rihards Rudzītis, Svētceļotāja piezīmes, 1924.

Dodamies tālāk. Pa gabalu rūc pretīm ūdens dzirnavas. Skaista vieta ir pie ūdens slūžām, kuras zem tilta Bērzē sašķīst baltās briljantainās putās. Un jauks ir oļainais krasts gravā, un lapu koki un krūmāji nakts dziļajā miglā. Un milzīgie ziedošie kastaņkoki slūžām katrā pusē. Ejam gar straujo un akmeņus skalojošo Bērzes upi līdz muižas parkam un tad nogriežamies uz lielceļa. Tālumā dzeguze iekūkojas.No laukiem skan vienmuļi griezās balss. Balta migla kāpj lejākās vietās, rītos jau manāma liega blāzma.

Zušupīte 2,9 km ir Zebrus ezera noteka > labajā pusē uz Bērzes upi. Iztek no ezera rietumu gala 86,5 m vjl.. Upes gultne visā garumā regulēta, uz tās atrodas neliels dambis ar brīvslūžām. Šķērso autoceļš P104. Krastos divas viensētas. Sateces rajons 27,8 km².

1660-os gados Dobelē darbojušās ūdensdzirnavas, jo baznīcu vizitācijā 1664. g. nolemts, ka Dobeles mācītāji var malt savām vajadzībām Dobeles ūdensdzirnavās par brīvu.216 (AT85)

Blīdene (vidustecē — Grabaliņa strauts, lejtecē — Mazā Bērzīte) ir Bērzes < kreisā pieteka Brocenu novadā. 16 km rajons 64,1 km². Sākas Zantes paugurgrēdā no grāvju sistēmas pārpurvotā apvidū rietumos no Remtes Tīreļpurva, plūst dienvidu virzienā pa Austrumkursas augstienes. Upes gultne gandrīz visā garumā, izņemot nelielu posmu vidustecē, pārrakta un regulēta. Pie Blīdenes ierīkots Blīdenes dzirnavezers. Lielākā pieteka ir > Biržu strauts. Upi šķērso autoceļš A9 un dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja.

Gardene ir Bērzes > labā pieteka tagadējos Anneniekos; grīvu dala ar Dobeles pag., posms robeža ar Auriem. Vēsturiski Naudītes pagasts. Rajona labajā pusē ilgstoši atradās padomju tanku karaspēks, no šī statusa patiesa topogrāfija ir izkropļota. Citādāk nevar izskaidrot "piemirstās" pietekas > Ausātupīti un > Grauzdupi, kuras reducētas uz vienu.

Sesava, saukta arī Apgulde, ir 24 km gara Bērzes >labā pieteka Auces un Dobeles novados. Iztek no Sesavas ezera 90,4 m vjl Lielauces paugurainē. Augštece līdz Naudītei regulēta. Pie Naudītes šķērso paugurainu apvidu 20—30 m dziļā ielejā. Kopējais kritums 62 m, ietek Bērzē dienvidos no Dobeles. Sateces platība 100 km². Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Naudīte. Upi šķērso autoceļš P103. < senču pilskalns pie Ogāniem, Pokaiņu meža malā.

Ālave ir upe Zemgalē, Bērzes > labā pieteka Dobeles, Jelgavas un Tērvetes novados. Sākas purvainā apvidū Lielauces paugurainē Naudītes pagasta dienvidrietumos. Tek pa Zemgales līdzenumu austrumu —ziemeļaustrumu virzienā. Kopējais garums ir 24 km (pēc citiem avotiem — 36 km). Lielākajā daļā upes tecējuma gultne regulēta, uzņem apkārtējo meliorācijas sistēmu ūdeņus. Lielākās pietekas ir < Jugliņa (13 km) un <Aurupīte (8 km). Upi šķērso Jelgavas—Liepājas un Glūdas—Reņģes dzelzceļa līnijas, kā arī autoceļi P97 un P103. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Šķibe, Krimūnas, Ķirpēni un Penkule.

Bērzes sateces rajons no avotiem - <Bērze107 - \sākums grāvju sateces žuburā starp Vilku kalnu (123) un Velna kalniem\, <Līčupe; >Būku`strauts; <Smukupīte (>Stūrupīte); <Blīdene (>Biržu strauts); >Zušupīte2,9 -Svētaiņu ezers-Zebrus ezers- Vāļupīte; >Balžiņa; <Bikstupe (>Ķīļu strauts; <Rūšu strauts16 (<Padurvju strauts (>Leveste)); <Brandavu grāvis-|savienojums ar Abavu|; >Jaunsēžu grāvis3; >Kaulaiņu grāvis; >Abaviņa); <Bitšķēpu strauts; >Gardene (>Ausātu upīte; >Grauzdupe); <Snierājs; >Sesava25 (>Spārņu ezera noteka); >Ālave (<Jugliņa; <Aurupīte; >Strautiņu gr); >Pikšu grāvis;

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

<Bērze107 /Jaunupe (>Ālave (<Jugliņa; <Aurupīte; >Strautiņu gr); >Balžiņa; <Bikstupe (>Ķīļu strauts; >Jaunsēžu grāvis3; <Rūšu strauts16 (<Padurvju strauts (>Leveste)); <Brandavu grāvis (|- savienojums ar Abavu|; >Kaulaiņu grāvis (<Abaviņa); <Bitšķēpu strauts; <Blīdene (>Biržu strauts); <Būku strauts; >Gardene (>Ausātu upīte; >Grauzdupe); <Līčupe; <Smukupīte (>Stūrupīte); <Snierājs); <Kaņņu strauts; (>Polene); >Pikšu`gr.; >Sesava25 (>Spārņu ezera noteka); <Smirda; <Šakīna; <Vilpleķu strauts; >Zušupīte2,9 -Svētaiņu ezers-Zebrus ezers- Vāļupīte; 

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Dobeles rajons, Jelgavas novada karte 2011 mērogā 1 : 100 000 (KM centimetrā). 

PIELIKUMI - 

Ernests Brastiņš par Bikstupes Kartavkalu pilskalnu (1926) - 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!