Dienvid Suseja ar pietekām ~ 

no avotiem - Piestele; Lāčupīte; Dobe; Lapene; Vilkupe; Elsīte; Gaujiņa; Orste; Sūpīte; Goba; Patrupe; Saltupīte; Salate; Skosupīte; Klauce; Raktupīte; Bruģupīte; Dešupīte; Gobāja; Iesnupe; Cēze; Krācējgrāvis; Krīgānu ezers; Saukas ezers;

Suseja, saukta arī Dienvidsusēja, Lielā Susēja vai Susēja, ir Mēmeles >labā pieteka SĒLIJĀ. Sākas no vairākām upītēm satekas žuburā Aknīstes nolaidenumā Lietuvas pierobežā pie Gārsenes. Lielākā SĒLIJAS (Augšzemes) upe.                                                 PAPILDINĀTS - 13.XII.2022.

Izveidojas satekot >Dobei jeb Susejiņai ar <Gārsenes upi (Lāčupīte), un >Vilkupi Aknīstes nolaidenuma  rietumos. Daudzus gadsimtus nešaubīgi Suseja tek no Subates pa Dobes dziļo ieleju, taču militāro, slepeno, karšu ietekmē, 20. gadsimta laikā nosaukums novirzās uz D caur Gārsenes centru ar dzirnavām. Ūdensšķirtne ar Nemunas sateces rajonu. Augšgals iegūlis apraktā Aknīstes periglaciālā ielejā - dziļākā Latvijā, ar 214 metriem. Šķērso Sēlijas paugurvalni, Taurkalnes līdzenumu. Pie Iesalniekiem ietek Mēmelē. 1939. - 1942. gados izbagarēta no Aknīstes 30 km garumā. Mūsdienās skaitās regulēti vien 28 kilometri. Gārsenē vecās dzirnavās (mazā hes), uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi Neretā izveidota mazā hes.

Vēsturiski kā galvenais zars bijis vidējais - kraujajā senielejā no Subates ezeriem nākošais ar Dobes (Susejiņas) vārdu, tamdēļ pareizi uzskatīt Suseju kā iztekošu no Patmalnieku ezera Subates ezeru grupā, par ko vēl 20 gadsimta vidū neviens nešaubijās. Tā arī uzskatīts `Sussay` Hercogvalsts laikmetā (teksta attēls). Lai saglabātu kopejo garumu virs 100 kilometriem, dažadu iemeslu dēļ, būtu lietderīgi formālo sākumu pieņemt no Gārsenes dzirnavdīķa, jeb 104,3 km.

Lielākās pietekas  - > Zalvīte (36 km), > Radžupe (21 km), > Arālīte (21 km), visas labā > krasta.

Senieleja pie Aknīstes 2022.XI.

Mūsdienās pārsteidzoši tiek popularizētas "..dabas takas senielejā pie Gārsenes", taču pai senā ieleja ir gluži citur!... Loģiska būtu arī sākuma iespēja (LME1967) no Baltmuižas purva (119 m vjl), tomēr ne tālāk par purva malu pirms robežas. Jaunākos avotos (20./21.gs.) ilgstoši kļūdaini pieņemts DA zars Gārsenē kā noteicošais, iespējams dēļ dzirnavām. Arī Lietuvas teritorijā vēsturisku datu par Susėja nera... Ievērojamā novadnieka J.Kulitāna atmiņās - "Lāčupīte ietecējusi Gārsenē maina nosaukumu..." (1988).

Dobe, arī Susējiņa, ir vēsturiskais Susejas augštecei, jeb vidējais zars, starp Gārsenupi //Lāčupi pa kreisi un Vilkupi pa labi. Tagadnē, pieņemta kā >labā pieteka galvenajai upei kur tek no Gārsenes centra. Tā iegūlusi dziļā senielejā, kura stiepjas no Subates līdzīgas izcelsmes ezeriem, un šī sistēma kopā uzskatāma par leduslaikmeta beigu posma Daugavas noteci; dabiska.

Sakarā ar zviedru Rīgas uztraukumu par kanālu kurš savienos Daugavu ar Zemgales lielo upi, un likvidēs tirdzniecības monopolu, 1667.g. tiek izsūtīti izlūki. Tie iet gar Sussay un Sussayschen See (Zuju ez.), nonāk līdz Subath.

Kr. Barons 1859.g. - ...pee Muhsas un Ņemmuma, un wiņņu peetekkahm Susfejas un Wehzites, /../

Lāčupīte ir Susejas satekas žubura <kreisais jeb dienvidu zars, Gārsenes upei posma nosaukums līdz dzirnavu dīķim. Latvijas  un Lietuvas  robežupe 4,2 km. {teika Lāčupe}; Regulēta 5,0 no 5,5 km 1960.g. IESPĒJAMS ka no valstu robežas tek tikai Lāčupe, un Gārsenes upe izveidojas īsā lejtecē. Krastā mazpētīts pilskalns. Pietekas - >Rūdupe?; >Paškānu upīte; <Pūstele//Pestala//Kāpuostu (Indānu) upe, kuras krastā ilgstoši zaļoja plašāk nepazītā, Latvijas dižākā liepa. No Indāniem cēlies aviācijas ģenerālis Jānis Indāns (1895-1941).

Piestele//Pestala//Kāpuostu upīte, šādā veidā reģistrēta ZA Valodas institūta vietvārdu kartotēkā 1969.g. Ar nepārprotamu piebildi par sākšanos no Lietuvas un tecēšanu pa Butkēnu un Indānu zemi. Kaut kad vēlāk parādās Indānu upīte, kas ir lielākās sādžas nosaukums.

Vilkupe ir neliela Dobes - Susejas pieteka no Moču purva, lejteces grava ar vēsturiskām ūdensdzirnām. Pēc upes nosaukuma ir cēlies ciema nosaukums Vilkupe. Te  Vilkupe ietek Dobē jeb Susejā, un pēc vairākiem simtiem metru Dobe ietek Dienvidsusējā (wiki). Hercoga Jēkaba kanāla "epicentrs". Regulēti 5,6 km no 8,8 (?!) 1966.g.

DZIRNAVAS - Susējas p., Vitenheima Susēja, arī Vilkupe (Wittenheim-Sus-sey), U; Gārsenes p., Gārsenes dz., U, T, īp. A. Dimpermaņa mantin.; Susējas p., Lungīnes dz., T, īp. T. Labsvīrs, Vilkupes dz., U, īp. J. Bruners (AT85) 

Elsīte, Elksnīte 15 km gara < kreisā pieteka Aknīstes nolaidenumā. Kritums no Augštaitijas augstienes 38 metri, rajona platība 27,2 (?38,9), teoretiskā notece 0,0006 km³. Sākas novadgrāvjos, augštecē posmi regulēti. (I.Rieksts95). Latvijā regulēti 9,1 no 11,5 km 1962.-74.g-os.  (Vecmuižas ezers - Viršupīte)

Dabas parks Sauka; dabas liegums Baltmuižas purvs - saites DA pārvaldes vietnē;  Apraksts vietnē 3w.ancentsites.eu Jaunzemju Velna nags pirms Ērberģes;  J.Urtāna raksts par Aknīstes senvēstures pieminekļiem mēnešrakstā Labietis, 2006.  VILKUPES kanāla hercoglaiks, raksts kanāli.lv, ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Plāns no grāmatas Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni, 1999. Juris Urtāns, Jānis Asaris, fonds "Mantojums", zīmējums Anda Bērziņa

VĒRTUMI KRASTOS -  >Kurmišku pilskalns; < Susejas pilskalns;  >Kņāvu kalns, pilskalns; < Saltupes svētavots;  < Pilskalns "franču skanstis"; < Aknīstes kultūrvēstures muzejs; Lielais Lūlu akmens - 35 m3; saite uz dziedava,lvRūdupes ozols un citi dižkoki vietnē Ceļteka.  ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Radžupe, jeb Aknīstes upe, vai Skirsa, bet droši ka augšdaļā pamatīgi sarakņāta. Pietekas maina pakārtotību un nosaukumus pēc jauniem kolchozu centriem. Topogrāfi tam seko! Varētu būt 17 km gara, lejasdaļas 8 km skaitās neregulēti? 

Radžupīte, Susējas pieteka, augšdaļā savāc ūdeņus no mežu purviem, tad, tecēdama taisni uz DR iegrauž diezgan dziļu gravu sevišķi lejdaļā pret Aknīsti. Ir par robežu starp Aknīstes un Susējas pagastiem (LKV1938). ...augštecē arī nosaukumu Skirsa; garums 25 km, kritums 30 m, rajons 129 km². Augšdaļā, mežainā un purvainā apvidū iztaisnota (A.Pastors1970). ..garums 21km, sākas purvainos mežos pie Zasas satekot grāvjiem. Vidustecē un lejtecē tek dziļā gravā pa lauksaimniecības zemēm, dzirnavezers 3ha (I.Eipurs97). *melioratoru, pret dienvidiem atliektā upes augšgala garums 22,6 km, tad regulētais gabals skaitās 13,3 km. 

 Pietekas - skatīt lapas apokšā, kopīgā sarakstā. 

Radžupe vienmēr pievērsusi uzmanību ar savu kraujo lejteci. Te lauztas būvēm radzes, dedzināti kaļķi un griezušās dzirnavas. Pēc Daugavas kanjona noslīcināšnas dabas zinātnieki izteica pieņēmumu, ka tieši te varētu būt paglābušies kādi floras retumi. Savukārt 2020. šķietami negaidīti <krastā parādās pilskalns, labi aizmirsts protams. Iespējams viduslaikos izmantots kā nocietinājums iepretīm Franču skanstij, ko liecina nosaukums Krievu skansts.

Ūdens ķērpji Alfons Piterāns DVK1978) - Tipiski amfībiskie ķērpji ir Dermatocarpon weberi, kas aug bieži vien grūti sasniedzamās vietās upju ielejās uz akmeņiem Tiem ir lielas un biezas lapveida daivas. Samirkušas tas ir spilgti zaļas. Šie ķērpji aug uz vertikālam akmens virsmām pie paša ūdens. Latvijā šo ķērpi pirmo reizi atradis A. Brutāns kādā Slīteres upītē uz akmeņiem. Vēlākajos gados N. Malta to ievācis Pampāļos Krodzeles upē, H. Skuja — Slīterē, E. Vimba to ievācis pie Aknīstes Radžupē un raksta autors pie Vīdāles Melnsilupītē uz akmeņiem. Šīs ir savdabīgas ķērpju sugas, kuras ir piemērojušās noteiktiem dzīves apstākļiem. Jāatzīmē arī tas, ka šie ķērpji aug tikai tīras, nepiesārņotās vietās. Piesārņotībai palielinoties, tie pakāpeniski atmirst. 

DZIRNAVAS - Aknīstes p., Aknīstes dz., M, w, v, īp. K. Dinga Straumes dz., U, M, w, īp. sab. ~Straume" Vecmelderu dz., U, īp. I. Nenišķis (AT85). Aknīstes dzirnavās 1886.g. dzimis J.Kalniņš, līdz 1939.g. Ļeņingradā guberņas prokurs. Dzirnavu līcī zaļumbaļļu vieta, bet 1939.g. elektro?

>Arālīte21 Susejas > pieteka Aknīstes nolaidenumā. Kritums 25,5 m, rajons 88,1 km², notece 0,02 km³. Izteka pārpurvotā, daļēji mežainā udenšķirtnē (I.Rieksts). Regulēti 13,9 (no 17,3 km) 1959. un 2000.g. Pietekas -(>Orste; >Sūpīte (Bērzu purva grāvis NAV Biržupes kanāls!); <Goba9; >Tameiku grāvis; Oisteres strauts);

 J.Urtāns, Labietis 2004, rakstā par zaudēto kulta akmeni - Aknīstes novadā ir bijis vēl viens sens kultakmens ar dobumu. Līdz mūsdienām tas nav saglabājies. Skumji, ka akmens gājis zudumā vēl salīdzinoši nesenos padomju meliorācijas darbos. Tas atradies Arālītes upītes kreisajā krastā pie Stūreļu mājām. M. Pūpols 1987.gadā atcerējās, ka akmens bijis ap 6 kubikmetri liels un tā plakanajā virsmā bija caurmērā ap 40 cm liels iedobums. Meliorācijas darbos akmens no savas sākotnējās vietas izcelts un, domājams, turpat Arālītes līcī aprakts. Akmens vietu mūsdienās iezīmē ozols. 1943.gada 11.jūlijā Pieminekļu valdes līdzstrādniece A. Auzāne no Oreļu māju saimnieka Pētera Pūpola un Minnas Pūpols pierakstīja nostāstu, ka senos laikos pie ozola un akmens turēti "pātari"; pie ozola esot bijušas piekārtas toreizējo dievu bildes un uz akmens likti ziedojumi dievam. Jau tolaik akmens virsma esot bijusi papostīta, jo uz akmens zaļumnieki dedzinājuši uguni. Varbūt vēl ir iespējams šo dobumakmeni atrast un atrakt? Tas būtu ļoti savdabīgs liecinājums Aknīstes novada ļaužu senajiem ticējumiem. Par mitoloģisko vietu uzskatāms Velna kalns Arālītes kreisā krasta pietekas malā pie Samsonu mājām. Pēc nostāstiem šajā kalniņā vecos laikos esot nogrimusi baznīca. Kādreiz pie kalna esot stāvējis krusts, kas tiešām varētu liecināt par kādām senām ar kristietību saistītām tradicijām. 

Salate, Solotes upeite, Solāte (Vdb), 12 km gara < kreisā pieteka no Krīgānu ezera ar kritumu 3,8 m, rajonu 60 km² un gada noteci 0,012 km³. Daudz sīku pieteku, lielākā Rites strauts 4 km no Viņaukas ezera. (I.Eipurs98) Lejtecē šķērso Neretas lielceļš. Regulēta 7,7 no 10,4 km 1960. un 1994.g. 

Dūņupe, arī Sauka -Dienvidsēlijas > labā pieteka Jēkabpils un Aizkraukles rajonā, iztek no Saukas ezera Sēlijas paugurvaļņa rietumu nogāzē. Upe, izņemot pašu lejteci, regulēta (1960.g.). Tek dienvidu virzienā pa pārpurvotām pļavām un mežiem. Uzņem apkārtējos meliorācijas sistēmas ūdeņus. Noteci regulē Saukas ezers; senāk pie iztekas bija slūžas (I.Rieksts95). Ezerā - Klauce ietek no - Sūpes purvs - Raktupe - Sūpes ezers, 

Zalvīte, arī Zalve ir > labās puses Susejas pieteka Jēkabpils rajonā;

Izceļas satekot meža grāvjiem Sēlijas paugurvalnī dažus kilometrus uz rietumiem no Viesītes. Rajona lielākā daļa atrodas Taurkalnes līdzenumā, pārsvarā mežainā un purvainā apvidū. Augštecē līdz Zalvei un arī vēl lejpus tās upes gultne regulēta. Lejtecē Zalvīte tek pa šauru, ~5m dziļu ieleju. Upi šķerso autoceļi P86 un P73.

Lielākās pietekas - <Dešupīte 10 km; <Vilkupe 8; >Zalvītes strauts 8; >Iesnupe 12 km; Latvīte?;

Dešupīte ir Zalvītes < kreisā pieteka, 10 km gara.

Iztek no Viesītes pagasta Ģerķēnu puriņa rietumu gala kā strauts, tālāk plūst uz rietumiem, īsu posmu tekot pa Elkšņu pagasta  teritoriju, tad šķērso atkal Viesītes pagastu, kur saplūst ar citu strautu, veidojot Dešupīti. Tālāk plūst ziemeļrietumu virzienā, īsu posmu šķērsojot Saukas pagastu un atkal nonākot Viesītes pagastā, kur ieplūst Zalvītē rajona platība 47,5 km².

Iesnupe (arī Ieskupe, Lieliesnupe, Lieliesupe) ir Zalvītes labā pieteka Viesītes novada ziemeļrietumos. Izteka no Salu purva. Tek cauri meža masīviem rietumu-ziemeļrietumu virzienā, pie Jaunzemu mājām pagriežoties uz dienvidiem. Ietek Zalvītē lejpus Gobājas. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.

Gobāja ir Zalvītes > labā pieteka Viesītes novada ziemeļrietumos, 8 km gara. Tek cauri meža masīviem rietumu virzienā. Ietek Zalvītē pie Neretas novada robežas. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.

Žīdu grāvis (arī Žeidu grāvs) ir Zalvītes kreisā pieteka Viesītes novadā. Iztece Saukas pagasta ziemeļaustrumos. Ietek Zalvītē. Šķērso valsts autoceļš P75 (Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta)). Ūdensteces krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.

Aleksandrs Pelēcis, Sarkanās ūdensrozes -
Zalve, Zalve — alkšņos upe sīka / Baltu ūdensrožu nav nemaz / Vēju dēļ aug dažas priedes līkās, / Drūmu dziesmu dveš pie kapsētas. 

Krācējgrāvis izveidots baronu laikos lai novadītu Viesītes < pietekas Cēzes ūdeņus Susejā. Izrakts šaurākajā vietā pie Ērberģes 1,7 km garumā no Čulkām, (mūsdienās tuvāk Druviņas). Garums maksimāli varētu būt 2,8 km, ar < pieteku Cēzīti, ja tādu nosaukumu atstājam bijušās Cēzes augšgalam. Sateces rajons 33 km², kritums ~4 metri, pie ietekas pa dolomīta gultni. Bagarēts vēl 1960.g. 

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Aizkraukles rajons 2007., Daugavpils novads, 2015., karte mērogā 1 : 75 000 (km cm). 

...varbūt tomēr Duoņupe...

Orientējoša locija ~

Citāts no romāna Sōla

Drīz Gaujas krastos ziedēs ievas. Mana sapņu upe Susēja rāmi plūdīs lēzenos krastos un tās tumšā dzelme atstaros debesis un kokus, un jauni ļaudis jūsmos tās krastos. Tikai manis tur nebūs. Gaiša matu cirta nedusēs uz mana pleca, manas rokas nesildīs desmit vārus no salušus pirkstus. Un ja arī pēc gadiem man izdotos tur atkal staigāt, tad Susējas krasts vairs manis nepazīs. Un pāri tilta margām no dzelmes manī pretī vērsies drūms, vecs un vientuļš trimdinieka vaigs. — GUNARS JANOVSKIS

Augšzemes kanālu projekti

Kas neizdevās hercoglaikos, to citā veidā turpināja krievu cara valdība. Ar 1913.g. iesāk pētīt un aši rakt, ar visām pieejamām rokām (atviļot muižām laukstrādniekus), projektēto savienojumu "no Lietuvas robežas uz Jēkabmiestu". Tā radās mūsdienu kartēs īpatnēji iezīmēts veidojums ar nosaukumu  Biržupes kanāls. Tā trase ved pāri pacēlumam, un lai ūdens vispār netecētu, bet vismaz stāvētu uz vietas, tika izveidota masīva slūžu sistēma. Galu galā daži baļķi nokļuva tā paša hercogistes rūpniecības centrā Biržos, tika nosvinēts, bet... sākās Pasaules karš. Trešo reizi mēģināja pirmās Republikas ziedu laikos izveidot ūdensceļu sākot ar Saukas ezeru.

~ Tecējums vēsturē

Leduslaikmeta beigās Aknīstes plašā ieleja novada Daugavas sprostezeru ūdeņus uz Rietumiem, vaļējo jūŗu. Augstienes pārrāvumā izveidojas Susejas senieleja, kurā mūsdienās līkumo nelielā upīte Dobe - Susejiņa. 

Senču dotais nosaukums ir vienreizīgs, un lieliska liecība tautas ģēnija novērošanas spējām. Milzīgā Duobes ieleja taču acīmredzot ir citu - izsusējušu ūdeņu veidota. Savukārt aknīšķānos nosaukums `lielupe` parādās (vietējam posmam), kā netiešs apliecinājums ka "šī upe sākas no divu mazāku satekas..." (K.Ancītis63). 

Nosaukuma nozīme pēc Mīlenbaha vārdnīcas skaidrojuma var nozīmēt tikai saistību ar `sauss`,  `sausums`; variācijas ar garo patskani skaidrojamas kā gara ūdensobjekta vienlaicīga atrašanās vairākos izlokšnu apvidos - pagastos.

Pat hercogistes ziedu laiki aizsniedz šo nomali vienīgi ar Vilkupes - Eglaines savienošanas mēģinājumu 1667.gadā.

SUSEJAS augšgali kartēs ir dažādi, vēl šobaltdien?!

 Ilukstes apriņķis dzelteni apvilkts.

KARTE - Livland-Kurland 1880.g.

Vairākas vēsturiskās dzirnavas darbojas uz sānupēm - Gārsenē,  Vilkupē, Skirsā (Radžupē) un Vecmelderos no avotiem. Vienas no tām ar nosaukumu `Suffen`, dziļajā duobē, izzūd 20.gs. sākumā.

Nospraužot jauno valstu robežas 1920. gadā, Latvijas pārstāvji tiek pārsteigti par Lietuvas delegācijas priekšlikumu robežu vilikt pa Suseju.

Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi uz Susejas Neretā ir izveidota mazā hes. Soltupes ieteka Susejā, foto: Gatis - wondermondo.com.  

Soltupe, jeb Saltavota strauts ir viena no īsākajām ūdenstecēm - ap 150 metrus.

Tuvojoties Latvijas padumjās republikas galam, LRTK velotūristi centīgi meklēja un atrada jaunus velomaršrutus pa bijušo šaursliežu dzelzceļu trasēm. Mūsdienās, pārbūvējot meža lielceļus vairums simtgadīgo liecību iznīcinātas. Meža materiālu pludināšanas sistēma sastāvēja no ūdeni pievadošajiem, un aizvadošajiem no maģistrālā kanāla, kā arī vairākpakāpju slūžām.

Savukārt kartogrāfu nespēja savilkt kopā pussausus grāvjus ar padumjo krievu karšu nosaukumiem, arī neatkarīgakā Latvijā turpina absurdu, netekošu ūdensobjektu veidošanu Lģi Aģentūras valstiskā paspārnē.

PIETEKU PIETEKAS ~

DIENVIDSUSEJA 104,3; viss sateces rajons no avotiem -

>Dobe13 -Dubiķis; -Patmalnieku ez. -Vārkavas ez. (>Sveikata; >Lapenes upīte); >Vilkupe)); <Gārsenes upīte (<Piestele//Indānu + Lāčupīte; >Rūdupe?); <Elsīte15 (Vecmuižas ezers - Viršupīte); >Radžupe17,5 (<Rīdzene  (<Upesgala upīte); >Šķērse (<Putraimiņu gr. (<Solu gr.2; >Vainagu gr.; <Mežgales gr.); >Audriņu gr. |Aknīstes robeža|); >Saltupīte; <Soltupe -Svētavots; >Gaujiņa; >Vecmelderu dzirnavu avoti; <Skārdupīte; >Arālīte21 (>Orste; >Sūpīte (Bērzu purva grāvis; <Goba9; >Tameiku grāvis; Oisteres strauts); <Dzirnavupīte; >Plotkes strauts (<Patrupe); >Saltupīte; <Salate12 -Krīgānu ezers (>Baložu upīte; <Rites strauts); >Dūņupe14 //Duoņupe -Saukas ezers (>Klauce16,2 (<Raktupīte0,7 -Sūpes ezers); Bruģupīte1,54); (<Skosupīte; <Vecupīte3); >Zalvīte36 (>Sutenāre; <Dešupīte10 (<Žīdu grāvis); >Gobāja; >Iesnupe12; >Zalvītes strauts8; <Vilkupe8; <Zušupīte ?Ārsupju gr.; Binatu gr.; Krieviņu gr.; Ošu`gr.); >Garvēderu grāvis; >Krācējgrāvis2,8 (<Cēzīte11); - ieteka MĒMELĒ. 

pag. Gārsenes Kurmišku pilskalns, dēvēts par Nogrimušo pili, atrodas netālu no Lietuvas robežas - Lāčupes jeb Dienvidsusejas (?!) labajā krastā, pretim Ozolkalnu māju vietai otrpus upei. Senvietas uzmērījums pagaidām nav veikts. Mežu apaugušā vieta, kas tiek uzskatīta par pilskalnu, ir gravas un purva...

Suseja nav Latvijas-Lietuvas robežupe, (un nav tāda bijusi nekad...) tātad īsāka un ne apkārt Baltmuižas purvam - http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0301017073|article:DIVL470|page:134|query:Pēteris Poļaks|issueType:B

Veci raksti -

Mēmeles pietekas Lielās Susejas garums ir 120, km; šī upe rodas no trim satekām: Vilkupes, Rūdupes un Dobes; tās kritums 0,67 m uz 1 km. Beigu posmā L. Suseja tek pa līdzenumu un uzņem no labās puses Sauku (15 km) un Zalvīti (34 km). Susejas baseins ir apmēram 1300 km² liels. Lielās Susejas ietekas vietā Mēmele atrodas 16,6 m virs jūras līmeņa.
Pēc apmēram pieciem km Mēmelē no labās puses ieplūst Viesīte (58 km gara), kas iztek no Viesītes ezera.
Pa Mēmeles labā krasta pietekām no Daudzeses un Taurkalnes mežiem uz Jelgavu un Rīgu pludina baļķus, malku u. c. kokmateriālus gan sasietus plostos, gan vaļēji.
Lūk, ko pastāsta Jūlijs Vanags par Viesītes upi, jauniešiem domātajā stāstā «No Neretas līdz jūrai», 1951, Rīga.

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai.Liepiņš