Iecava ar pietekām ~                      MISA

no sateces avotiem - Avotgrāvis, Ellīte; Kumas upīte, Ikstrums; Dole; Koķupe, Zvirgzde, Rūdupe, Smakupe, Ģirupe. Svētupīte, Ratastrauts; 

Iecava, Iecuve ir lielākā Lielupes > labā pieteka, sākas SĒLIJĀ, no Taurkalnes līdzenuma, vēsturiski mežainā un purvainā apvidū, caur Upmales līdzenumu gaisa līnijā līdz grīvai pie Jelgavas nepilni 100 kilometri. Bijusi ļoooti līkumaina, daudz viet` regulēta, iztaisnota.                                                                                                                                                                                                                                                     PAPILDINĀTS-18.05.2022.

Regulētais augšgals atrodas ļoti tuvu Daugavai un Jaunjelgavai. Galvenā izteka grūti nosakāma, tas drīzāk ir sākotnes avotu strautu žuburs. Viens no tiem arī saucas Avotgrāvis. Un teika par sākumu sēravotā pie P. mājām. Ir nosaukums `Kuma` kā augšgals (LKV), savukārt mūslaiku karšu pārlūkos tā pati saucas Jorģelēnupīte. Pirmais tilts pār Iecavu ir tikai caurteka ? uzpludinātajiem Iecavas dīķiem; turpat arī pirmā pieteka > labā Stampupīte. Tuvumā saimniecība Iecavnieki. Vidustecē ir ļoti līkumota, tā iemesla dēļ patiesu garumu noteikt ir šaubīgi. Taču var apgalvot, ka lielākā gultnes daļa pārrakta. Šķērsojusi Taurkalnes valni apliec Valles gēdu no dienvidiem. Te ieleja sekla, visai lēzeniem krastiem un manāma mazāk pēc reljefa, vairāk pēc slapjām pļavām, kas pavada upi abās pusēs un stiepjas kā dabisks koridors caur neapdzīvotiem vienlaidus mežiem. Ieleja Skaistkalnes apvidū diezgan labi veidota, 8 — 10 m. dziļa un labi drenē apvidu /../ Ap Liel-iecavu škērso līdzenu, auglīgu, bieži apdzīvotu un labi iekoptu māla līdzenumu, kurā iegrauzusi vairāk m. dziļu ieleju pastāviem krastiem (LKV36). Upes dabiskā ieteka Lielupē atrodas 4 km lejpus Jelgavas, taču liela daļa ūdeņu notek pa 19. gadsimtā izrakto Velna grāvi un Garozi uz Lielupi augšpus Jelgavas. Lejteci aiz Velna grāvja sauc arī par Veciecavu. Sausā Iecava, Veciecava. Tajā neilgi pirms grīvas, Lielupē ietek Misa. Lielā daļā tecējuma Iecavas gultne ir regulēta. Ievērojamākās apdzīvotās vietas krastos: Iecava, Ozolnieki, Brankas, Mežmuiža. Tek caur Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas, Ozolnieku un Jelgavas novadam. ūdensšķirtnē ar Lielās < pieteku Laucesi un Viesīti pretejā pusē.

* augšminēto rakāšanās pārvērtību dēļ literatūrā sastopami visdažādākie upes garumi no 123 - 182,7 km.

Lielākas pietekas, (> labā, < kreisā krasta),

>Sudmalupīte6 km; >Svētupe6; >Dzērvīte11; >Briede10; >Vērģupe15; >Podzīte /Smakupe19; >BIRZIŅA//Biržiņa15; >MISA108  >Straujupīte;

<KUMA //Jorģelēnupīte; <Ģirupe 12; <Rūdupīte; <Smārde 12; <Ģedule 11; <Ikstrums 28;

Dabas liegums - - Ellītes purvs; < Gasparsona purvs;  - DAP vietnē; < Seržu tīrelis; Dieva dārzs Iecavā, 1812.g. kapi -  vietnē ancentsites.eu; > Ausekļu dzirnavas, tūrisma objekts;

Pirmā rakšana, bet vai beidzamā!?

VĒRTUMI KRASTOS - >Bārbeles sēravots; <Bruknas senču pilskalns; Paegļu pēdakmens; >Garozas svētozols; Grienvaldes ūdensdzirnavas;  >Mušķu-Silgraužu skansts; Garozas Lukstenieku pilskalns saite uz žurnāla Labietis rakstu; ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ Stelpe - Raiņa vecāku dzimtene.

Kad Iecava iztek no mežaines uz laukiem, jeb āra zemēm, tai ir divas pietekas Svētupe un Svētupīte, katra savā pusē. Pēc arheologa Jura Urtāna domām tā ir zīme, ka arī mežs un lauks senajiem iedzīvotājiem ir bijusi sakrāla robeža. Publicēts - Letonika2017.

Ģirupe (arī Dirupe, Girčupe, Girupe, Gīrupe, Ģirčupe) ir Iecavas < kreisā pieteka Jaunjelgavas un Vecumnieku novados. Iztece — no Jūgu purva. Senāk Ģirupi kļūdaini pieņēma par Iecavas augšgalu. Nosaukums lietuviski nozīmē - `meža upe`, vienkārši.  Ietek Iecavā augšpus Tenteniem. Dabas liegums Aklais purvs;

Rūdupīte ir 4,0 Iecavas < kreisā pieteka Vecumnieku novadā. Tek pa mežainiem, maz apdzīvotiem apvidiem, iesākumā uz austrumiem, tad pagriežas pretējā virzienā. Ietek Iecavā gandrīz iepretim Svētupes ietekai. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.

Svētupe ir Iecavas >labā pieteka Vecumnieku novadā. Iztece - no Vāveres ezera. Iesākumā tek dienvidu-dienvidrietumu virzienā, vēlāk pagriežas uz dienvidiem - 

dienvidaustrumiem. Ietek Iecavā mazapdzīvotā apvidū. Upi šķērso valsts autoceļš P87 (Bauska—Aizkraukle), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas. Dabas liegums Vāveres ezers;

Smārde, arī Smārdupīte ir 12 km gara Iecavas < kreisā pieteka Vecumnieku novadā. Izteka — mežu masīvā uz ziemeļiem no Krastiem. Tek rietumu-ziemeļrietumu virzienā. Ietek Iecavā augšpus Penderiem. Lielākā pieteka — Vedzerīte. Upi šķērso valsts autoceļš V935 (Taurkalne—Dobelnieki), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.

Svētupīte ir Iecavas < kreisā pieteka 4,0 Vecumnieku novadā. Izteka - Kurmenes pagasta  ziemeļaustrumos. Ietek Iecavā. Upi šķērso valsts autoceļš P73 (Vecumnieki—Nereta—Subate), tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.

Iecavīte ir 3,7 km gara Iecavas < kreisā pieteka Vecumnieku novada Kurmenes pagastā. Iztece — Kurmenes pagasta centrālajā daļā, pie Gobiņu mājām. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Iecavā pie Sietiņu kapiem, augšpus Krieviņiem un Mežmuižas. Upi šķērso valsts autoceļš V940 (Sietiņi—Ozoliņi), pie upes neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.

Taurupe ir 4 km Iecavas >labā krasta pieteka Vecumnieku novadā. Iztece - uz ziemeļrietumiem no Mežmuižas. Iesākumā tek uz rietumiem-dienvidrietumiem, vidustecē krasi pagriežoties uz dienvidiem-dienvidrietumiem. Ietek Iecavā lejpus Mežmuižas. Upi šķērso valsts autoceļš V937 (Mežmuiža–Krīči).

Rukšupīte ir 5 km gara Iecavas < kreisā pieteka Vecumnieku novadā. Iztece - Skaistkalnes pagasta ziemeļos, pie Pinku mājām. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Caurtek Rukšu ezeram, (arī Zāļezers). Ietek Iecavā uz dienvidiem no Bārbeles. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.

Dzērvīte ir Iecavas >labā pieteka Vecumnieku novadā. Iztece - Bārbeles pagasta  austrumos, pie Ēzīšu kapiem. Ietek Iecavā uz dienvidiem no Bārbeles, pēc Bārbeles sērūdeņraža avota. Upi šķērso valsts autoceļš P89 (Ķekava—Skaistkalne), tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu. Regulēta visā tecējumā līdz autoceļam P89. Lielākās pietekas - Mūrnieku grāvis, Plasa.

Attālumus pieņemts rakstīt līdz ietekai (pēc I.Luksa mērījumiem kiiometra topokartē - "Ar laivu Latvijas ūdeņos"). 

137. km > Ģirupe; 120. km >Svētupe; 106. km >Smārde; 107. km bijušās Mežmuižas dzirnavas; 82. km regulētais posms;

Ģedule (arī Ģedulis) ir 11 km gara Iecavas < kreisā pieteka Iecavas novadā. Sākas kā novadgrāvis Dreimaņu purva rietumu malā dienvidos no Tāmām. Tek pa   Zemgales līdzenumu galvenokārt ziemeļu virzienā, savācot apkārtējo purvu ūdeņus. Upe lielākajā daļā tecējuma regulēta, izņemot nelielu posmu pirms ietekas. Ietek Iecavas upē Iecavā pie Dartijas. 30,5 km²; 

Vērģupe (arī Vērģupis) ir Iecavas > labā pieteka Iecavas novadā. Sākas kā novadgrāvis Kangaru kalnu meža masīvā netālu no Dzelzāmura medību pils. Tek dienvidrietumu—rietumu virzienā, upes gultne visā garumā, izņemot 0,4 km garu posmu lejtecē, regulēta. Upes rajona augšdaļa atrodas Upmales paugurlīdzenumā, lejasdaļa — Zemgales līdzenumā. Ietek Iecavā iepretī Raņķiem. Upi šķērso  Jelgavas—Krustpils dzelzceļš un autoceļš A7. Vidustecē tās krastos izvietojusies Iecavas putnufabrika. 15/24/34,6 km² /0.006

Podzīte /augštecē Smakupe bija Iecavas > labā pieteka Iecavas un Ozolnieku novados, tagad kanāls. Sākas kā novadgrāvis mežā ziemeļaustrumos no Iecavas dzelzceļa stacijas. Augštecē tek ZR virzienā, pēc lielākās pietekas Jāņupes uzņemšanas pagriežas dienvidrietumu virzienā. Augšteces rajons atrodas Zemgales līdzenumā, lejteces —Tīreļu līdzenumā. Upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Iecavā uz austrumiem no Garozas stacijas. Upi šķērso autoceļš A7 un lejtecē Jelgavas—Krustpils dzelzceļš.

Lielākās pietekas ir >Jāņupe un >Baložu kanāls; samudžināts rakņājot.

Mudžeklis palēnām vairākos gados atmudžinās - vēsturiskās kartes uzrāda tādu Maza Missa uppe. Augšminētais Jāņupes Smakupes kopējais rajons kļuva pazīstams kā Kambarlejas nosusināšanas projekts. Toreiz gan bija citi traktori un citi nosaukumi (arī darītājiem...), taču ģeo-grafiskā loģika ir tāda ka - lēzenā līdzenā apvidū starp Misu un Iecavu pavasara palu un plūdu ūdeņi plūda pāri kur pagadās. Izveidojās daudzas seklas gultnes, kurās sausajā sezonā varēja arī nekas netecēt, vairumā gadījumu. Lai pieliktu galu tādai pašdarbībai, izraka šķērsām kanālu kurš to visu pārtvēra. Līdzīgi blakām ziemeļpusē ar Medaini, Misas < pieteku. Kā kanāls ieguva savu tagadejo vārdu - neviens neatceras. Tā Podzenes nosaukums gandrīz iekrīt nebūtībā. Savukārt kārtējā Ežupe ir tikai pateicoties kaut kādai cariskā laika administrācijas robežai, par ko šodien liecina "Robežnieki" viena īpašuma nosaukumā.

32. km < pieteka Ikstrums ar kreiso < Ikstruma kanālu; 14,8 km gara< pieteka Bauskas rajonā, vēsturiskajā Zālītes pagastā. Ikstruma upe tiek izrakta 1936.gada lielmelioracijā pagarinot dabisko Ikstruma strautu, kura garums bija apmēram 1/2 no tagadejā. Un šis jaunais augšgals ir tagadejā grāvju līnija ar nosaukumu Dobīte //Pļavnieku grāvis 62/52. Savukārt, Lielupes > labajai sānupei Garozei atdalītais augšgals, ar bijušā Doles strauta nosaukumu veido jaunās Īkstruma upes < kreiso pieteku - kanālu. Dabiskā ceļā ūdeņi citādāk tecēt nespēja, jo Jurģi /Zorģi atrodas uz pamatiežu pacēluma - dolomītu kupola. Tas arī noteica Ikstruma strauta īsumu un apracēju pūles. Ģeologiem zināms Ikstruma oss lejtecē (1927).

Tagad par sākumu pieņem kādreizējo Garozes augšteci (Codes pag.) kas pievienots ar G-Iecavas kanālu; tās sākumu veido novadgrāvji R no Lakstīgalu (Galenieku) purva 26 mvjl., lielākais no kuriem iesaukts par Dolīte. Jaunveidotais augšgals pirmos 7 km tek R virzienā uzņemot Doli, tad 1930.g. izraktais kanāls strauji uz Z. Pēdējie km līkumo kā 7-8 m plats novadgrāvis, tikai pārrakuma posmā 15m; ietek pie Zālītes. Baseinu veido galvenokārt novadgrāvji... (A.Zīverts95). 1926.g. izveidota melioracijas sabiedība ar šo nosaukumu; 1938.g. darbi pabeigti un rodas apzīmējums "Ikstruma purvs". 1971.g. izbūvē regulējošu aizsprostu pie Lieljāņiem. 

Ikstruma kanāls 20 km, ar > pieteku Dolīte, savukārt ir agrākais Garozas augšgals. Absurdi (vai tikai nesaskaņoti) kā šajā situācijā rīkojušies regulētāji. Applūstošo Garozu novirza uz Iecavu, kura tāpat applūst, līdz jāveido Velna grāvis... 13. gadsimtā pieminama kauja pie Garozas. Savukārt Dole gan bijis neliels strauts kā Garozas < pieteka. (jābrauc uz Codi, jānoskaidro, ka šis upes nosaukums tiem nepienākas...)

"...vien Īkstrums spīguļodams saules staros, man pretīm rūc kā senos pavasaros." /Ed.Virza/ ... Un varbūt jums šinī gadā Tomēr garlaicīgi kļūs miglainajā Petrogradā, Un tad atceļosit jūs Šurp, kad Izbeidzoties salai Ikstrums atkal jautrāk skries, Un līdz pašai debess malai Zeme zaļa līgosies.

... un tam BIJA pieteka Sodzieris !?

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

22. km pa < kreisi atzarojas Velna grāvis; 19. km Krustpils dzelzceļa tilts; 07. km Rīgas dzelzceļa tilts;

Biržiņa (lejtecē arī Birzīte) ir 15 km /6 m/ 43 km/ upe Zemgalē, Iecavas > labā pieteka Ozolnieku novadā. Sākas no grāvju sistēmas Lāču purva rietumu malā, plūst rietumu—dienvidrietumu virzienā pa Tīreļu līdzenumu. Upes gultne visā garumā regulēta, uzņem ūdeņus no mežu meliorācijas sistēmām. Ieplūst Iecavā pie Brankām

augšgals pie dabas lieguma "Lāču purvs" - saite DA pārvaldes vietnē.

Velna grāvis, arī Velnagrāvis, ir apmēram pusotru kilometru garš kanāls Ozolnieku novadā Zemgalē, kas savieno Iecavas upi ar Garozes upi un tālāk ar Lielupi. Lai samazinātu postošos pavasara plūdus Iecavas lejtecē, 19. gadsimta beigās izraka kanālu, kas savienoja Iecavas un Garozes upes. Kanāla sākums ir netālu no Garozas pagasta skolas, bet ieteka Garozes upē pie agrākā Garozes kroga. 20. gadsimtā Iecavas upe tika iztaisnota un uzbērti dambji. Uz Garozes upes augšpus kanāla ietekas uzbūvēja slūžas. Iecavas upes lejteci aiz Velna grāvja bifurkācijas reizēm sauc arī par Veciecavu. 

05. km Iecavai pietek Misa no >labā krasta, Zemgalē. Un tai ir izveidota sava atsevišķa upes.lv lapa - MISA.

Tā kā lielu daļu Iecavas ūdeņu novada Velna grāvis tieši Lielupē, Iecavas lejtecē lielāko daļu sastāda Misas ūdeņi. Misas ūdeņus intensīvi izmanto Olaines pilsētas un rūpnīcu vajadzībām, tādēļ papildus ūdens tiek pievadīts pa Daugavas—Misas kanālu no Ķekavas.

Lielākās pietekas ( A - Z ) - >Apiņupīte; >Cena; >Daugavas—Misas kanāls; >Gailīšu strauts; >Mīlupīte; >Olaine; >Pupla; >Taļķe; >Vārniņa; >Zvirgzde; <Medaine; <Skujupīte; <Tēces strauts; <Vāverupīte;

Daļa pazaudētu nosaukumu no 1939.g. Iecavas pagasta - upe: īecavas upe, misas upe. 12.) strauti: dūobežas straūts, ežupe, grīvas str., ģedule, irbes str. ikstrums, jāņupe, liskupe, medaīne, mellaīs str., putrupe, puodzīene, räjumstr., skujupite, smakupe, üozüolstr. jeb vāverupe, vērģupe 13.) grāvi: krieva gravis, marīenes gr., melltekas gr., mellupe, žīdpura gr.

Bārbales - 9a. strauti: cepļa str., gaiļa str.].; Bruknas - īecavas upe (brk.), [avots (divi kilometri garš)]. [9a. strauti: ģīvuļu str., likvērtenu str., rukšu str., tēču str.]. /S. ezeri: drukas ezers, silezers [brk.], sdaltezers]. //. purvi: jaunais pūrvis, [melnais p., pellajs, tīrelkājaj. 12. tīreļi: briģu tīrelis, caūnentīrelis [bruknas t., plikais t.]. Grienvaldes - strauti: ikstrums, jāņupe, mellais straūts, smakupe, suodzeris, vērģupis; [bābu str., garoža upīte, pārupe, punču str., rājums, zilais str.]. ļģedule, renģelis (grant.)]. 10. grāvi: mejlā strauta gravis, punča gr. -f skujaīnes gr.//. dīķi: vella dikis, [pīļu ezers, lejiņas dīkisj; smaddes esars ar isteku „wella wahrri" (grant.). MISAS - briedē, īecava, misa (1., m.). 9. strauti: bēra pura straūts, limmaņu jeb kūlas str., mālu str., žužas str. (1.); sdundur str. jeb gaiļu str. jeb dobeļu str., juglas str. strautneeku str., welna str. (m.)]. /S. dīķi: lambärtes dīķis, velēnu d. (1.); [pīļu d., ozolu d., sila dīķi //. puri: kaira purs, lamziene, skūolas p., vidus p. (I.); beībezis (m.) [garais p., kroga p., lapāja p., skujāta tīrelis]; sgriķu p., leelais p. rabatmač p., skujajs, zinates p. (m.)j. 12. tīreļi: bīlavtīrelis, galnieku t., lambärtes t. (1.); sdarwmas t., kah jiņu t., lazenu kakta t., lihba t., nawes t., saleneeku t., staldatu t. wederu f. (m.)]. Stelpes - īecava (n.); misa (st.), [steņģupe]. S. purvi: kazu pufvis, kuņķu p. (st.); sgrīšja p., sveķa tīrels]. >9a dūkstis: pietilte]. Šimbarkas - īecaviņa, mēmele (š.).10. sträutl: ānmēmeles strauts; kāpūostu str., priedulāja str. (kr.) kušķu str., (s.). [ērmaņu str., juškevičstr., kukuļstr., veļeķenes str. //. grāvi: baltais gravis (s.). [11a. avuoti: kulšenu avots].

Dolomits Latvijas marmors - Zemes bagātību pētīšanas institūts rūpēsies par izrakteņu pareizu izmantošanu lai pēc iespējas augstāk un pilnīgāk izvērtētu mūsu zemes bagātības. Bez tam pēdējā laikā daudz pētīti ir lecavas un Linavas dolomiti. lecavas dolomits atzīts par ļoti vērtīgu būvmateriālu. Tas ir skaists, iesarkanā krāsā un viņu var lietot zāģētu, apkaltu, pulētu un citādu. Šis dolomīts arī līdzšim izlietots neracionāli, jo ilgus gadus gājis ceļu šosēšanai. Kad noskaidrojusies tā vērtība, tad izmantošana pārtraukta un tagad tas tiek saudzēts, lai varētu izmantot celtniecībā. (Mūsu Mājas Viesis, Nr.21.1939.g.)

Pagaidām zināms, ka šis slānis sākas Iecavas upes malā Upmalu māju robežās un turpinājās augšup cauri vairāku Zemītes pagasta saimniecību robežām. Lielāki dolomita krājumi atrodami arī Balku-Sietiņu rajonā un citās vietās Iecavas apkārtnē, bet tur slāni sedz smilšaina virskārta un tas celtniecībai nav noderīgs. (Brīvā Zeme, Nr.221.1938)

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Bauskas novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā). 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

IECAVA viss sateces rajons ( A - Z ) -

>Avotgrāvis; <Avotu grāvis; <Būriņu grāvis; >Bābu strauts; >Bicāju grāvis; >Birziņa15; >Briede10 (>Gaiļu`str.); <Dzeņupīte; >Dzērvīte11 (>Mūrnieku gr.; <Plasa); >Ģērķu grāvis; <Garbaru strauts; <Ģedule11; <Ģirupe12; >Glīdzstrauts; <Iecavīte; <Ikstrums+ Ikstruma kanāls28 (>Dole (<Dolīte); >Dorīte?); >Jesku grāvis; <Kuma //Jorģelēnupīte (<Jūgupīte); >Koķupe; <Kūmupe; <Lambārtes kanāls; <Meiru grāvis; <Mentes upīte;

>MISA108 (>Vārnupe; >Taļķe31 (Vīksniņa22); >Zvirgzde30 (Augstupe10; Rūsiņupīte7; (Staņķu ezers; Aklais strauts5,2 (Plošu grāvis5,4))); >Apiņupīte6; >Mīlupīte11; >Daugavas—Misas kanāls; >Olaine; >Cena18 (<Spulle); >Gailīšu strauts; >Pupla; >Stiebrāju grāvis; >Upmalnieku grāvis; >Vārniņa; <Medaine; <Milupīte; <Skujupīte; <Tēces strauts; <Vāverupīte6);

>Reizenupīte; <Rudupīte; <Rukšupīte -Rukša ez.; >Skujaine; >Slastupīte; >Slepkavupīte (<Pogupīte); >Podzīte /Smakupe19; (>Jāņupe20; (?Ratastrauts; >Putrupe11; >Vecā Jāņupe5); >Baložu kanāls (<Ežupīte /Stīpnieku gr.)); <Smārde12 (>Vedzerīte); >Stampupīte; >Straujupīte; >Sudmaļupīte; >Sveķu strauts-Sveķu purvs; >Svētupe; <Svētupīte; >Taurupe; >Vabuļupīte; >Vērģupe15 (>Rajuma str.); <Velna grāvis;

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

 Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš