Mūsas baseins ~           ŪDENSLĪMENIS             upese.lt

Sākas starp Jonišķiem un Šauļiem Lietuvā. Augšgalā  pietekas tikai no >labā krasta Linkuvas morēnas vaļņa dēļ. Tā pārrāvumā ainavai senielejas raksturs. Latvijas teritorijā ietilpst tikai 24 km un vēl 6,6 km tā ir robežupe. Salīdzinoši ar vairumu Lielupes pieteku izveidojusi samērā dziļu ieleju, līdz 15 m. Tuvāk Bauskai upes krasti kļūst stāvāki, atsedzas pamatieži - dolomītmerģeļi un dolomīts. Kritums Latvijā 5 m, vidējais 0,25 m/km. Tā pārsvarā plūst 15 - 30 km attālumā no Lietuvas - Latvijas robežas (wiki?!). 

Rajons lauksaimnieciski apgūts, maz mežu - mazūdeņaina straume, augsta piesārņotība. Caurplūdes starpība starp vasaras minimālo un palu apjomu var sasniegt 40 reizes. Hidroloģisko novērojumu postenis darbojas kopš 1921.g. Latvijā ietek pie Zluktenes 17,4 km. Pirmās saimniecības > krastā Mūsas un Lielvimbas. Aiz Bauskas pilsdrupām, Mūsai satekot ar Mēmeli, rodas Ķirbaksala un Lielupe. 

VĒRTUMS KRASTĀ - < pie pašas valstu robežas seno zemgaļu pilskalns; motoru tehnikas mūzejs "Miķelis"; no Ceraukstes labā krasta Muceniekiem pārvietotie vēsturiskie dobumakmeņi pagaidām Vēju pagalmā.

Lielākās pietekas - >labās, <kreisās, sateces rajons asimetrisks, 

>Ceraukste32; >Daugyvenė64; >Kruoja60; <Dubysas; >Jiešmuko; >Pyvesa95; <Patrakė; >Lėvuo //Lēvene148; >Mažupė42; >Ragupis; >Plautupis; >Salvis; >Kulpė41; >Tautinys; >Tatula66, >Voverkis; >Vilkvedis; Kūra; >Einautas; Noruta; >Viekšmuo (LT); <Žūku strauts; <Žydupis(LT);

Vecāki cipari LKV1936 - gaŗums 159,2 km (Lietuvā135,9); sateces rajons 5347 (5079); Augštecē tek gar gala morēnas grēdas D piekāji virzienā no R uz A, varbutīgi pa ledāja kušanas straumju veidotu ieleju. Pirmā nozīmīgā pieteka >Levuo. Pie Pasvales pagriežas uz Z cauri morēnas grēdai kraujā ielejā, turpinot tecēt senielejā un pieledāja Zemgales sprostezerā. Sasniedz valstu robežu labi veidotā ielejā kuŗa 2-3 reiz platāka par gultni. Te auglīgākās palieņu pļavas Latvijā. Gultne jau skar dolomīta pamatiezi, krastos atsedzas glūdas jau sākot ar <Brūklājiem. vasarās "arvien vairāk apsīkst, jo baseinā navlielāku dabisku ūdens krājumu". (Stabules strauts).

 Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Ceraukste (lietuviešu: Čeriaukštė) ir Mūsas > labā krasta pieteka Bauskas novadā Latvijā un Panevēžas apriņķī Lietuvā. 

Sākas Lietuvā ziemeļrietumos no Biržiem reljefa pacēlumā starp Mēmeli un Mūsu, satekot vairākiem novadgrāvjiem. Tek ziemeļrietumu virzienā pa līdzenu, meliorētu apvidu. Upes gultne augštecē un vidustecē regulēta, upes ieleja sāk veidoties tikai pie Grenctāles. Lejpus autoceļa A7 upes gultne dabīga ar izteiktu ieleju un stāvkrastiem. Sastopama bebru darbība, un divkājianās sugas cūcības izbērtu būvgružu veidā. Ietek Mūsā pretī Pīrāgiem. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Pačeraukšte (Lietuvā) un Grenctāle (Latvijā).

LKV - 27,5/23.3m/170/ Skarica, ienāk LV ap Tunkuniem Panemunes pagastā. Latvijas daļā tek pa atklātu lauku līdzenumu, 3 - 5 m dziļā līkumotā ielejā, noteiktos labi izveidotos krastos. Palienēs pļavas, stāvos krastos krūmi, līdzenos lauki. Sausās vasarās mazūdenī, tā gandrīz izsīkst; tad to uztur avoti un avoksnāji, kas atveras upes pakrastē.

Lielākās pietekas - >Spreņģu strauts4; >Jodavas strauts7; >Lopgales grāvis; <Skarīte; <Lakštupe;

(1939) - Blakus Rembates smilšakmens paraugiem izstādē redzama ļoti skaista liela zilgana Ceraukstes smilšakmens plāksne. Uz jautājumu — cik tad šī jaukā akmens krājumā, atbilde — arī šis rajons vēl nav pētīts.

Izsole 1940. g. 28. februārī, plkst. 12, Ceraukstes mežziņa pieņemšanas telpās Ceraukstes Stabulītēs (VV1940)

Vēl viena pārrobežu upe Plentauka ira Lielupes liel-rajona Mēmeles >Vīžonas >pieteka Lietuvā, starp šo grīvām attālums 30 kilometri. Iztek tā otra no Aizdumbles purva ūdensšķirtnē ar Susejas rajonu aiz Aknīstes. Un vēl mazmazliet izmet līkumu Prūdupe. 

Pietekas ~

sateces raksturs asimetrisks, Pietekas virzienā pret straumei -

>Ārces strauts; >Stabulīte5,3; >Ceraukste32 (<Lopgales str.; <Jodavas strauts; <Spreņģu strauts; <Skaryte; <Lakštupe);

<Ružu str.5,3; <Žūku strauts7,4 (>Kamardes gr. 5,7); <Žydupis(LT); <Šakarnis; >Bėrė; <Kamatis; >Tatula66; <Dubysas; >Jiešmuko; >Pyvesa95; <Patrakė; >Lėvuo //Lēvene148; <Ramojus; >Alksnupis; >Mažupė42; >Ragupis; >Plautupis; >Lašmuo; >Daugyvenė64; >Kruoja60; >Salvis; >Tilka (Pala); >Šiladis; >Kulpė41; >Tautinys;  >Voverkis; >Vilkvedis; Kūra; >Einautas; Noruta; >Viekšmuo (LT).

Vēsturiskā robežupe Lēvene -

Levuo //Lavena, augšgalā tek no A uz R līdzās Panevežas reljefa slieksnim, kas pacēlies leduslaikmetā un šķir to no Neveža, jeb Nemunas rajona. Iepretī Panevežai pagriežas uz Z apvienoties ar Mūsu. Šinī meridionālā virzienā tā seko kādai extraglaciālai ielejai, ko izskalojušui ledāja kušanas ūdeņi. Apvidus līdzens un diezgan auglīgs, lai gan ne tik kā Mūsas rajons ziemeļos, Zemgales līdzenumā.

Lėvuo teka Kupiškio, Pasvalio ir Panevėžio rajonuose, Mūšos dešinysis intakas. Ilgis 148 km, baseino plotas 1588 km². Prasideda Notigalės miške, 6 km į šiaurės rytus nuo Skapiškio. Teka Vidurio žemuma, nuo versmių iki Kupiškio-Pandėlio kelio į šiaurės vakarus., žemiau į pietvakarius, nuo Palėvenės į vakarus, Žaliosios girios pakraščiu, o nuo Sanžilės kanalo staigiai pasuka į šiaurę. Įteka į Mūšą 50 km nuo jos santakos su Nemunėliu, 2 km į šiaurės rytus nuo Pasvalio. Vaga nuo versmių iki Palėvenės kanalizuota, tiesi, likusi dalis vingiuota. Vyraujantis vagos plotis iki Karsakiškio apie 10 m, žemiau apie 30 m, didžiausias plotis 42 m. Gylis 0,6 - 1,2 m. Vaga užželianti. Pasitaiko riedulių. Vidutinis nuolydis 51 cm/km. Krantai 1 - 3 m aukščio. Slėnis daugiausia atviras, 400 - 600 m pločio, 10 - 15 m gylio. Srovės greitis mažesnis už 0,1 m/s. Debitas prie Kupiškio: maksimalus 92 m³/s, vidutinis 2,06 m³/s, minimalus vasarą 0,034 m³/s, minimalus žiemą 0,047 m³/s; prie Pasvalio:  maksimalus 274 m³/s, vidutinis 9,02 m³/s, minimalus vasarą 0,09 m³/s, minimalus žiemą 0,31 m³/s. Pavasario potvynis trunka 20 - 30 dienų. Vandens lygis pavasarį 2 - 3 m aukštesnis, negu vasarą. Vasarą - rudenį būna 1 - 4 lietaus potvyniai, trunkantys po 10 - 12 dienų. Jų metu upė pakyla 1 - 1,5 m. Per žiemos atlydžius vandens lygis aukštupyje ir žemupyje pakyla 0,7 - 1,2 m, vidurupyje 1 - 1.5 m. Lėvens baseino paviršius lygus, nuotėkio sąlygos blogos, todėl atsiranda pernelyg drėgnų plotų, ypač pavasario ir vasaros potvynių metu. Kad baseinas pasausėtų, Lėvuo prie Berčiūnų, netoli Panevėžio, 1931 Sanžilės kanalu sujungtas su Nevėžiu. Šiuo kanalu upės vandens perteklius (aukštų potvynių metu iki 40%) nuteka į Nevėžį. Vandens kelionė šia upe tinka pradedantiesiems vandens turistams. Rekomenduojamos plaukimo priemonės - baidarės, kajakai, pripučiami laiveliai, kanojos. Maršrutas vietomis įdomus.

Latvijas, zeme, daba, tauta 1936.g. -

 Mūsas (159 km). Mūsas apgabals aiziet vistālāk uz dienvidiem Lietuvā. Mūsa kopā ar savām pietekām izveido prāvu baseinu — 5347 km² . Tā lielāko daļu no sava tecējuma ieguldījusi Lietuvā. Augšgalā Mūsa tek austrumu virzienā ar nelielu izliekumu uz dienvidiem. Šo virzienu Mūsai uzspiež gala morēnas loks, kas pavada upi kreisajā pusē līdz līkumam pie Pasvaļu miesta, kur upe pagriežas uz ziemeļiem. Šis gala morēnas loks, ko varam nosaukt par Mūsas gala morēnu, sadala Lielupes-Mūsas līdzenumu divās daļās: ziemeļu un dienvidu. Gala morēnas valnis, kas paceļas pāri Mūsas lejai ap 15 m, strauji noplok uz šīs lejas pusi, bet lēzeni uz Zemgales pusi. Šis gala morēnas loks ir ūdensšķirtne starp daudzajām Lielupes pietekām, kas tek uz ziemeļiem, un starp Mūsu. Mūsa no gala morēnas loka pietekas nevar uzjemt, toties tā valda par apgabala ūdeņiem, kurš guļ dienvidos no šīs gala morēnas. No Šauļiem un Seduvas, no Žemaitijas augstienes pamales, Mūsai nāk pietekas, bet savas garās pietekas Lēveni un Pivesu Mūsa sūta uz dienvidaustrumiem, uz Augštaitijas rietumu nolaidi. Panevežas ūdensšķirtnes slieksnis norobežo Lēveni no Nevežas upes satekām, kas pieder Nemuna baseinam.

Bet 1892.g. apceļojot kājām Kurzemi, Valdemārs Zālītis (Valdis) apmetas Bauskā un  novēro -  Abi viņi darināti no koka; bet Mēmeles tilts peld ūdenī, kamēr otrais, Mūses tilts — augsti gaisā un dēļu seguma pēc, kas aizsargā tilta spraišļus un koka daļas no sāniem, izskatās attālumā kā milzīgi gara upes gravai pārlikta pūra lāde, kas atbalstās augstos varenos akmens pīlāros.

~ vēsturiskumi

Mūsas apvidus ir bijis sēļu apdzīvots no aizvēsturiska laika. Slavenā Saules kauja, par kuras precīzu vietu vēsturniekiem vienprātības nav, jebkurā variantā notikusi Mūsas krastos. Vecsaulē vai Tautinys ietekas vietā. 

zīmējums no E.Brastiņa Latvijas pilskalni (1926) 

 Vēsturiskie laiki sākas ar karaļa Mindauga 1253. gada robežlīgumu, pēc kura Livonijas robeža no Dinaburgas puses nāk pa > labo pieteku Lēveni un tālāk uz leju pa Mūsu.

Bauskas gleznotājs - Vilis LINGA izcilākais Purvīša skolas meistars šaipusē. Dzimis Īslīces krastos, mūžu pavada Bauskā kā skolotājs.

Pirmais pasaules karš Latvijai tuvojas ar kaujām Mūsas krastos. Arī vēlāk, Brīvības cīņas 1919.g. te 

..un turpinājums latviešu 319. bataljons 1944.g. - 

Bataljonu novirzīja uz Bausku, kuru arī izdevās sasniegt 29./30. jūlija naktī. Tur bataljons ieņēma aizstāvēšanās pozicijās Mūsas upes labajā krastā, no Bauskas tabakas fabrikas garām Pamušai. Jau 31. jūlijā krievu spēki parādījās pie Bauskas no Lietuvas puses. /../ Pēc vairākkārtīgiem nesekmīgiem mēģinājumiem ienaidniekam 19. augusta agrā rītā spēcīgas artilērijas un mīnmetēju uguns atbalstā izdevās bataljona stiprumā pāriet Mūsas upi pa Dirdas sēkli un ielauzties pilsētā. Sekoja prettrieciens, un sīvās tuvcīņās latviešu un vācu vienības iebrukumu likvidēja, iznīcinot krievu bataljonu. Tā 6 nedēļas ienaidnieks taustīja aizstāvju vājās vietas, lai tiktu pāri Mūsai un Lielupei, izmantojot Dirdas, Vimbu kroga, Bornsmindes un Mežotnes sēkļus. (Latviešu karavīrs Otra pasaules kara laikā 2.)