Svēte ~ ar pietekām ~                       LĪMENIS ŠODIEN

sateces avoti - Auce; Reņģe; Govainis; Krievaine; Rīgava; Svēpaine; Rutuize; Svētaine; Versme; Igate; Ķīve; Vilce; Trumpe; Jodupis; Kānupe; Abaviņa; Rūšu gr.; 

Lielupes < kreisā pieteka sākas aiz Linkuvas galēnmorēnas vaļna (Šauļu rajonā), tek Viduslietuvas zemienē un Zemgales līdzenumā. Svēte teka Latvijā un Lietuvā (lietuviešu: Švėtė), apmēram 2 km garumā Latvijas un Lietuvas robežupe,          PAPILDINĀTS -13.05.2019.

Pie Žagares 2 km garā posmā Svēte ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Lielākā baseina daļa Latvijā atrodas Zemgales līdzenumā, kreisā krasta pieteku baseins - Austrumkursas augstienē. No Lietuvas ienāk pa 15 m dziļu ieleju, līdz Vilces ietekai kritums 20,5 km garumā 44,2 m, ieleja kļūst seklāka. Kritums starp Vilci un Ūziņu muižu 7,4 km garumā ir 2,2 m; līdz Tērvetes ietekai 27,5 km. ir 7,7 m; atlikušajos 11,1 km līdz Lielupei tikai 1,2 m, (LKV1938). Aiz Augstkalnes, kur (bijušo dzirnavu vietā) uz upes uzstādināts Augstkalnes dzirnavu ezers, ieleja kļūst šaurāka un seklāka, tās labo malu pavada Žagares-Ruļļukalnu oss; tālāk uz leju līdz Lielupei gultne ir plata un sekla.

Daudzi upes posmi drenēti (?wiki), vēsturiski darbojušās vairākas ūdensdzirnavas, divas no tām vēl 1965.g. Lejtecē palienes norobežotas ar dambjiem. Augšpus Jelgavas labajā krastā māla karjeri.

Pēc-padomju LV birokrātiem Svēte skaitās kā "neregulēta"?! Svētes pagsta augstākā vieta Ruļļkalns gandrīz pilnībā norakts, tomēr no turienes notiek pilsētas ūdens apgāde. 1915.g kauju piemineklis. Augstkalnē dzimis Georgs Mancelis (1593-1654). Bukaišos rakstnieks Roberts Sēlis.

Lielākās pietekas >labā > krasta ( A - Z ) - >Buķišķe; >Galiņu grāvis; >Jodupe; >Katmilže; >Liekna; >Vilce; >Žurele;

DZIRNAS - Mežmuižas (Augstkalnes) p., Lielberķenes dz., U, Ip. S. Jesifers; Mežmuižas dz., U, vv, v, T, īp. iepr.; Zaļenieku p., Zaļā muiža (Grūnhof), 2U,V, T, z (A.T.85)

Lielās upes ir tādas kā tās mazās kuras to pieplda ~ JAUNUMS ~ Ar 2020.g. uzsākts Life projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GoodWater IP Nr. LIFE18 IPE/LV/000014. kurā < Auce ir viena no sešām vietām. Projekta vadošais partneris ir Latvijas Vides ģeoloģijas un metereoloģijas centrs (LVĢMC) un pieteikums tapis sadarbībā ar 18 partneriem. Projekta LIFE GoodWater IP vispārīgais mērķis ir uzlabot riska ūdens objektu stāvokli Latvijā, īstenojot pasākumus, kas noteikti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos. `Risks` nozīmē pašreizēju neatbilstību bioloģiskām labas ūdens vides pazīmēm, un tiekšanos uz visaugstāko iespējamo ūdens ķīmisko un ekoloģisko kvalitāti;

BĒRZE, saukta arī Bērzupe, ir Svētes < kreisā pieteka Dobeles un Jelgavas novados. Ievadot ar kanālu Bērzes lielāko daļu Svētē, ir radusies Vec-Bērze, palikusi baseina piederība Lielupei.                                                     /vairāk atsevišķā upes.lv sadaļā/ 

Sākas Lielauces paugurainē R no Lielauces ezera, Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, ūdensšķirtnē ar Ventas >Vadakstes >Ezeri. Jeb - "starp Auces ezeru un Cieceres..."; satek no regulētiem strautiem un grāvjiem ūdensšķirtnē ar Ventas >Cieceres Mazupi. Augštecē līkumo pa paugurainu apvidu, krasti stāvi, apauguši. Augšpus Bikstiem ietek Zušupīte, kas novada Zebrus ezera ūdeņus. Pie Anneniekiem bijušās hes ūdenskrātuve. Līdz 19. gadsimtam Bērze ietecēja tieši Lielupē pie Kalnciema (tagadējā Vecbērze). 19. gadsimta sākumā izraka kanālu - Melnupe //Jaunupe uz Svēti. Šķibes p., Piepju muiža (Obrokstūck Pleppen hof), U, dz. krogs;

Lielākās pietekas >labā krasta  - >Ālave; >Balžiņa; >Gardene; >Sesava; >Zušupīte; kreisā < krasta -  <Bikstupe; <Bitšķēpu strauts; <Blīdene; <Līčupe; <Smukupīte; <Snierājs;

Vilce (lietuviski - Vilkija) ir Svētes > labā pieteka Viduslietuvas zemienē un Zemgales līdzenumā, Jelgavas novadā Latvijā.

Sākas Šauļu apriņķī pie Jodeiķu ciema Linkuvas galēnmorēnu vaļņa ziemeļu malā. Tek gar Žagares-Ruļļukalnu vaļni kurš līdz Mūrmuižai to nelaiž Svētē. Lietuvā upes gultne regulēta, Latvijā lielākoties dabīga. Vairākas ūdenskrātuves (lielākā - Ķemsu ūdenskrātuve pie Skaistģires). Lejtecē Vilces dabas parks. Ietek Svētē pie Mūrmuižas.

Upes ielejā izveidoti ūdenskrātuvju kaskādi nopostīja 1983.g. pavasara lietus pali; pēc tam atjaunota tikai daļēji (A.Zīverts1998).

Ap 31 km gara (Latvijā ap 15), izceļas Lietuvā 68 m vjl. Tekot uz ZA pa auglīgu līdzenumu pēc 15 km sasniedz (42 m vjl.) Augstkanes (Mežmuižas) pagastu kur pagriežas uz ZA. Tās uzstādinātie ūdeņi grieza dzirnavas. Lejgalā tai padziļa ieleja, lielākās pietekas Ķīve (Kīve) un Rutuize (LKV1940). 

Lielākās pietekas >labā krasta - Kānupe (12 km [regulēts - 2,85]), Ķīve (23 km [7,53]), Vilkīte I, Vilkīte II. 

Kreisā < krasta - Rukūze (25 km [10,96]), Igate (9 km [4,44-1963]), Vingre, Versme; 

Zirņu grāvis10,36 [7,45-1962], Puškinu grāvis5,8 [1,73-1963],

Vilces p.. Mūra dz., U, T, w, īp. S. Jesifers; Vilces dz., U, T, vv, v, Ip. V. Ekmanis ();

Ķīve (lietuviešu: Kivė) ir Vilces > labā pieteka. Sākas kā novadgrāvis Didmišķa (Didmiškis) mežā dienvidos no Skaistģires. Tek pa Zemgales līdzenumu ziemeļaustrumu virzienā. Upes gultne regulēta, pie pašās ietekas izbūvēta ūdenskrātuve (Upmaļu dīķis). Ietek Vilcē dienvidos no Vilces ciema. Lielākās pietekas ir >Lanka; <Žirnupe, Trumpe (visas Lietuvā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Lankaiči (Lietuvā) un Kalnrozes (Latvijā), (wiki).

Plāns no grāmatas Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni, 1999 Juris Urtāns, Jānis Asaris, fonds "Mantojums", zīmējums Anda Bērziņa

Rutuize, Rukūze (Lietuvā Švētele) ir Vilcei < kreisā pieteka cieši gar Žagares-Ruļļukalnu valņa A malu, augšgals Lietuvā.

Sākas meža masīvā D no Žagares. Garums 25 km (Latvijā 11), kritums 60m (2,4 m/km), baseins 70 km² (15), gada notece 0,013 km³. Ietek Vilcē 1 km pirms tās ietekas Svētē (A.Zīverts1998).

Sigurds Rusmanis, Zeme starp Rundāli un Tērveti, 2006. - Otrpus ceļam ir Mārtiņa Zīverta dzimtas mājas Vaitenēs, kur viņš dzīvojis līdz aizbraukšanai uz Zviedriju 1944. gadā. Kad viņa tēvs 1910. gadā pameta veikala būšanu, viņš no Mūrmuižas barona izrentēja šīs mājas, kas, dramaturģijas vecmeistara vārdiem sakot, "nebija ienesīga vieta" — pusi no platības aizņēma smiltāji, kurus nebija vērts pat apstrādāt. Pavisam ne, kā Zemgalē pierasts, — mālainas augsnes. Vēlāk mājas pārgāja viņa īpašumā. Toties apkārtnē bija daudz jaukuma: pļavu vidū upe Rutuizīte (īstenībā — Rukūze) ar dzelmēm un duburiņiem. No mājas aiz asfaltētā ceļa redzama priede, zem kuras viņš bieži sēdējis.

Vārdam `rukuzis` ir sava noteikta nozīme, un tā ir zivju žāvēšanas būda jūrmalē. Kapēc tik tālu leišmalē?! Man gribas domāt, ka atkal kāds pārgudrītis paņēmis tuvāko pazīstamāko vārdu ar skaidru nozīmi, un uzspiedis to kā pamatnosaukumu. pameklēsim, atradīsim. Pagaidām M. Zīverta teiktais man ir nozīmīgāks. 

Vilces un Rukūzes satekā pilskalns atzīts par pilnvērtīgu senču dzīvesvietu 1966.g.

Tērvete ir Svētes < kreisā pieteka Viduslietuvas zemienē un Zemgales līdzenumā Auces, Tērvetes un Jelgavas novados.

Sākas Lietuvas pierobežā, ūdenšķirtnē ar Ventas >Dabikinė, kā grāvis Patērvetē Ukru pagastā. Visā garumā regulēti posmi mijas ar dabiskākiem, tāpat lauksaimnieciskas platības ar mežiem, <Stērķu mežs un >Iršu dārzs (liegums Ukru gārša) kā robeža Ukriem ar Bukaišiem. Pie Tērvetes upe tek pa dziļu ieleju mežainā apvidū, kur pastāv Tērvetes dabas parks. Bijusī aptekas gultne Glūdas pagastā, ar nosaukumu Sode, rakājoties tikusi par pamatgultni. Pirms tam sezonāli pastāvēja paliela apdzīvota sala (2x4 km). Ieteka pie >Būriņu meža. Lejtecē plūdu laikā Tērvetes ūdenslīmeni ietekmē Svētes un Lielupes uzplūdumi. No Zelmeņiem upe nav regulēta un tek pa paugurainu apvidu. No Skujaines ietekas līdz Zaļeniekiem gultne atkal regulēta, upes ieleja pakāpeniski padziļinās. No Zaļeniekiem līdz Zemgales ciemam upes gultne atkal dabīga. Tālāk līdz ietekai Svētē upe tek pa ļoti līdzenu apvidu, upes gultne regulēta. Uz upes ierīkoti vairāki dīķi un ūdenskrātuves (lielākā ir Gulbju ūdenskrātuve). Valsts robeža 0,6 km. Upi šķērso Jelgavas — Mažeiķu dzelzceļš. Kanalizēta 1962., 1988. Daudz rakstījusi Anna Brigadere (1861-1933).

Lielākās pietekas - > labās, < kreisās - >Reņģe13; >Ailes strauts18; >Bramberģes`strauts28; <Cērpaine17; <Svēpaine26; <Skujaine32; <Eglone12;

Tērvetes dabas parks - saite D aizsardzības pārvaldes vietnē; Kā kuriozs no vecām kartēm klīst Terpentine...

Visas pietekas - (<Cērpaine17; >Reņģe13; <Svēpaine26; <Skujaine32 (>Jaunzemju str.; >Svētaine18); >Ailes strauts18 (<Plepju gr.); >Ellītes grāvis; /Sode //Sodīte (<Eglone12; (>Skolas gr.)); >Bramberģes strauts28 (<Kupču gr.; >Tekušu gr.);

DZIRNAVAS - Bukaišu p., Medene (Medden), U, V; Kraujas dz., U, V, Ip. K. Vorps; Sniķeres dz., V, M, īp. V. Peltmanis; Zaļenieku p., Lipstu dz., U, M, vv, īp. K. Krieviņš; Viesturu dz., U, Ip. sab. ~Viesturs", n. D.Krūze (A.T.85)

Reņģe (lietuviešu: Rengė) ir 13 km gara Tērvetes > labā krasta pieteka Lietuvā un Tērvetes novadā. Izteka grāvjos pie Rangjai fermas uz rietumiem no Žagares. Ietek Tērvetē pie bijušās mācītājmuižas (autoceļš P95). Kanalizēta visā garumā (?11,4). Bijusi saimniecība Renģes pirms >Katrīnes meža Bukaišu pagasta Katriņas pusmuižas. Ūdensteci šķērso valsts autoceļi V1107 (Bukaiši–Ceļmalnieki) un V1106 (Augstkalne–Bēne), krastos atrodas mazas apdzīvotās vietas. Bukaišu muižas centrs tika piešķirts leģendārajam lidotājam Herbertam Cukuram (1900. — 1965).

Skujaine (arī Skujene) ir Tērvetes < kreisā pieteka Auces, Tērvetes un Dobeles novados. Sākas no Zapes ūdensšķirtnē ar Ventas >Vadaxi. Ietek Tērvetes ūdenskrātuvē dabas parkā. Lielākās pietekas - Jaunzemju strauts, Svētaine. Tās krastos atrodas Medne, Klūnas, Mežmalieši.

DZIRNAVAS - Tērvetes p., Kroņauces dz., U, vv, īp. E. un A. Mituļi; Skuju dz., U, T, w, īp. J. Pupa (A.T.85);

Svētaine (arī Sesigale) ir Skujaines >labā pieteka Auces un Tērvetes novados. Tek austrumu-ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Skujainē pie Klūnām. Ģeoloģisks objekts Klūnu atsegums pieņemts par Tērvetes svītas stratotipu. Bukaišu Mašmelēs dzimis rakstnieks Roberts Sēlis (1884.29.IX. — 1975). 

Cērpaine ir Tērvetes < kreisā pieteka Auces un Tērvetes novados. Iztece - Ukru pagasta centrālajā daļā. Tek ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Tērvetē pie Kalnaliķertu mājām. Cērpaini šķērso valsts autoceļi V1110 (Nesava–Sniķere–Lietuvas robeža) un V1122 (Apguldes stacija–Bukaiši), tās krastos neatrodas lielas apdzīvotās vietas. Cērpaines > krastā Lielstrikaišos dzimis Kristaps Morbergs (1844-1928). Saskaņā ar viņa testamentu šeit dibināja lauksaimniecības skolu.

Tērvetes p., Auce (Obrokstūck Autzhof), U, v; Kalnamuiža (Hofzumberge), U, T, z (A.T.85);

Auce ir Svētes < kreisā pieteka, kopš 1900? ietek kanālā (Melnupe) kurš savieno Bērzi ar Svēti;

Iztek no Lielauces ezera un tek caur Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadiem. Lielākais kritums Īles-Bēnes posmā līdz 2,0 m/km. Mazūdeņaina, tikai 300 metrus attālumā gan Z gan D plūst citas upītes. Pie Bēnes uz upes 19. gadsimtā izveidots dzirnavezers (platība 24,6 ha, dziļums ap 4,5 m). Penkules pagastā uz upes atrodas otra ūdenskrātuve — Dimzu ūdenskrātuve (11,4 ha). Kroņaucē atrodas vēl viena ūdenskrātuve - dzirnavezers (13,6 ha). Meliorācija skārusi augšgalu un lejteci 1956.g., 1965.g. un 1985/86 gadā. Sākotnēji kanāls savienojās ar Bērzi. Netālu no Jelgavas Auces polderī (1971) Auces ūdeņi pa kanālu ietek Svētē. Īsākas pietekas apmēram 50 (Arvīds Pastors). 

Lielākās pietekas - >Dorupīte10; >Govainis14; <Ružupe; >Rīgava13; <Sidrabene -Vīpēdis; <Strautiņauce5,23; <Vecā Auce //Puolene; 

Ārija Elksne - Aiz Penkules lielceļa malā / Stāv Purvīša pavasaris. / Tāds nobridies Zemgales mālā /Viņš stāv tur un braucējiem staro.

Auces upē pie Kroņauces ir izveidota ūdenskrātuve, kuras krastā Gunāra Upenieka veidotais parks ar Sapņu ieleju, dendroloģisko kolekciju, un jaunlaulāto stādījumiem — ozoliem. Uz vītola stumbra izliekuma aug pīlādzītis.

Auces upes ielokā aiz Bēnes pils, kur upei augsti, gleznaini krasti, bija sarīkojumu vieta. Orķestris vai dziedātāji izvietojās upes labajā krastā (pils pusē), klausītāji atradās otrpus upei. Upi joprojām var šķērsot pa 19. gs. beigās celto divlaidumu akmens mūra tiltu, pār to Īles ceļš līdz Cirolei 20. gs. sākumā apstādīts ar ozolu aleju. Pirms tilta Auces upes labajā krastā divas muižas kalpu mājas. Blakus smēdei, kas ir pildrežģa ēka, atrodas Bēnes ūdensdzirnavas. (LA - 2004.g).

Aizsargājama aleja 240 metru garumā uz Bēnes muižu.

DZIRNAVAS - Vecauces p., Sudmaļi, U, īp. G. Bungšs; Vītiņu dz., U, M, vv, īp. Helēne Thonigs; Bēnes p., Bēnes dz., U, T, w, v, īp. A. Handraks; Šķibes p., Parūku dz., U, T, w, c, īp. Dobeles- Bērzes paju sab. (A.T.85);

Devona laikmeta ieži atsegušies - Tālāk W virzienā no Briežu muižas, ap 9—12 km platā joslā nav pazīstami devona nogulumu atsegumi, un tie atkal parādās tikai pie Mūru un Vilces muižām, Svētes un Vilces upes krastos, kur redzam līdz šim vēl nekur aprakstāmā rajonā nesastaptu devona nogulumu svītu.

Vilhelms Purvītis. Pavasaris. 19. gadsimta 30. gadu,

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Dobeles rajons, Jelgavas novada karte 2011 mērogā 1 : 100 000 (KM centimetrā).

Pilns Svētes baseins virzienā no iztekām, >labās, < kreisās pietekas -

<SVĒTE123 - >Buķišķe; >Žurele; <Šakyna; <Žare; >Jodups; >Katmilže; >Vilce48 (>Vingris; <Versme; <Vilkīte II; <Vilkīte II; >Kāņupe12 (Šaltinis); >Ķīve23 (<Žirnupe; <Trumpe11; >Lanka, >Pūškinu gr.1,71)); <Rutuize25 (>Švetele); <Igate9 (>Zirņu gr.)); <Kaņņu strauts; >Galiņu grāvis; <Vilpeiku strauts; 

<Tērvete68 (<Cērpaine17; >Reņģe13; <Svēpaine26; <Skujaine32; (>Svētaine15,78; >Krievaine6,21; >Jaunzemju str.); >Ailes strauts18 (<Plepju`str.); >Ellītes grāvis; /Sode (<Eglone12 (>Skolas gr.)); >Bramberģes strauts28 (<Kupču gr.; >Tekušu gr.)); ?>Liekna;

<Auce86 - Lielauces ez.; <Ružupe; <Sidrabene; >Rīgava13 (>Vecmiķeļu grāvis); >Govainis; <Strautiņauce5,23; >Dorupīte (<Pogu gr.); <Lakāju strauts; <Vecā Auce //Polene;

17. gs. Jelgavas plānā (kas glabājas Zviedrijas Karaliskajā kara archīvā) atzīmētas ūdensdzirnavas (F) pie kanāla, tuvu Lielupei. Turpat ari dzelzs- un varaāmura apzīmējums (G) ārpus pilsētas mūra, ziemeļos pie Lielupes attekas Driksas.209 (Sk. 126. att.) /../ cauri tek t.s. Jēkaba kanāls, kas darbina pilsētas ūdensdzirnavas.208 (A.T/1998).

LITERATŪRA: Sigurds Rusmanis, Zeme starp Rundāli un Tērveti, 2006.

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš