Nemunas baseins ~   Latvijā mazliet

Kreuna (lietuviešuKriauna) ir upe SĒLIJĀ Ilūkstes novada austrumos un LietuvāPanevēžas apriņķī.                   PAPILDINĀTS - 05.01.2022.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
cautece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
m³/s

 KREUNA50 (6) Kriauna   zemledus
ielejā
119  358 (94) 2,79 vienīgā uz Nemunu

Iztek ziemeļaustrumos no Subates un kopā ar pietekām ir vienīgā Nemunas baseina upe Latvijā. Sākas Augšzemes augstienē dziļā ielejā (subglaciālajā iegultnē kopīgā ar Suseju), kur tek cauri diviem nelieliem ezeriņiem (Baltišku un Apsānu ezeriem). Ūdensšķirtne ar LIELUPES <Mēmeles, >Susējas <Dobi, un DAUGAVAS <Dvietes, >Ilzupīti. Baseins sastāv no divām daļām kuras apvienojas Kriaunelī Lietuvas teritorijā. Uzņem pa >Dzirnavupīti Lielā Subates ezera ūdeņus, kurā Ietek arī Čulgene. Līdz Prodes ietekai 570 m garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Lietuvas teritorijā šķērso Kriauneļa ezeru; kā arī uzņem Naša un Obeļu ezera ūdeņus. Āzišķu un Mazo Subates ezeriem. Ietek Sartu ezera ziemeļrietumu galā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Obeļi, Pakrauņi un Kraunas Lietuvā. 

Lielākās pietekas -  <Pļentauku upe; <Līčupe; >Dzirnavupīte; <Prode //Kreunas strauts5; <Kraunēnu upele (Lit); >Bačupe (Lit); sīkdatne ar saiti uz Balticmaps


 dabas liegumu nav;
Dendroloģisklais liegums Subates aleja
- saite DA pārvaldes vietnē.

 SPIEŽAM - KARTEkarte ar saiti uz balticmaps karti VĒRTUMI krastos -

 NAV pamatojuma kādu vietu > Līčupes krastā uzskatīt par Prodes pilskalnu!

SALĪDZINĀJUMAM -

Kriauna teka Lietuvoje (Rokiškio rajone) ir Latvijoje, Šventosios dešinysis intakas. Ilgis 45 km (Lietuvoje 35 km), baseino plotas 354 km² (Lietuvoje 288 km²). Prasideda Latvijoje. Lietuvoje teka per Kriaunelio ežerą. Įteka į Sartų ežerą prie Kriaunų. Vidutinis nuolydis Lietuvoje 33 cm/km. Vidutinis debitas žiotyse 2,62 m³/s. Vandens kelionė šia upe tinka pradedantiesiems vandens turistams. Rekomenduojamos plaukimo priemonės - baidarės, kajakai, pripučiami laiveliai. Maršrutas įdomus, nors ir nelabai lengvas. 

Savukārt Lietuviu enciklopedija (2007) piedāvā citus ciparus -

Upė Lietuvoje (Rokiškio raj.) ir Latvijoje (Daugpilio r.) Šventosio baseine; Sartų ežerą intakas. Ilgis 50 km (Lietuvoje 37 km), baseino plotas 368 km² (Lietuvoje 299 km²). Prasideda Latvijoje, į š.r nuo Subates. Teka į pietvakarius per Kriaunelio ežerą, pro Obelius. Įteka į Sartų ežerą ties Stravais. Intakai: Kriaunėnų upelė, Stulpys (kair.). Vaga vingiuota, aukštupyje iki 4m, vidurupyje ir žemupyje 8 - 12 m plačio, gylis 1 - 1,3 m. Vidutinis nuolydis žiotyse 0,72 m/km. Srovės greitis 0,1 - 0,2 m/s. Vidutinis debitas žiotyse 2,76 m³/s. kerta Radviliškio - Daugpilio gelženikelis.


Kreunas sateces baseins Latvijas-Lietuvas pierobežā no iztekām - Baltišku ez. - Apsānu ez. 

<Līčupe; >Dzirnavupīte (Pazarišu ez.; Bebru ez.; Āzišku ez.; Lielais Subates ezers (Čulgene); Mazais Subates ezers); <Prode //Kreunas strauts1,3; <Pļentauku upe; <Kraunēnu upele (>Ugra (Jermulišku upe (Cabišku ez.; <Dziļais ez.; Līkuma ez.; Kaminčas ez. Lunas ez.); >Biķernieku upe)); >Bačupe (Lit); 

Ugra nosaukums ir lielisks somugrisma paraugs - cits zināmais ir Juldruga, Rūjas augšgala < pusē. 

Vēl viena pārrobežu upe Plentauka ira Lielupes lielbaseina Mūsas >Vīžonas >pieteka Lietuvā, starp šo grīvām attālums 30 kilometri. Iztek tā otra no Aizdumbles purva ūdensšķirtnē ar Susejas baseinu aiz Aknīstes.
JS logo ar saiti uz kartes produktu


KARTES - Jāņa Sēta Daugavpils novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);


Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

IZZIŅAI -

Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe. Tās kopgarums ir 937 km, Lietuvas teritorijā - 359 km. Upes lejtece veido Lietuvas robežu ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, augštece ir Baltkrievijā

Nemunas baseina platība ir 98 200 km², no tiem 46 600 km² ir Lietuvā (aizņem 72% Lietuvas teritorijas). Nemūna sākas Baltkrievijā 45 km uz dienvidiem no Minskas un ieplūst Kuršu jomā. Nemunas dziļums ir līdz 5 m, gultnes platums līdz 500 m. Straumes ātrums 1-2 m/s. Vislielākā vidēja caurtece ir pie Pagēģiem - 630 m3/s. Gada laikā Baltijas jūrā no Nemūnas ietek vidēji 21,6 km3 ūdens. 

Nemunai ir ap 180 pieteku, vislielākās pietekas ir Nēre (510 km), Ščara (325 km), Šešupe (298 km). 

Kauņā Nemunu šķērso Kauņas HES aizsprosts. Aiz aizsprosta izveidojusies ūdenstilpne, kas ir Lietuvas vislielākā mākslīgā ūdenskrātuve, ko sauc arī par Kauņas jūru. 

Nemunas svīta - ĢEOLOĢIJĀ - apakštriasa stratigrafiskā vienība Latvijas DR malā. Biezums līdz 74 m (Rucavas apkaimē). Nogulumus veido sarkanīgi vai zaļganpelēki karbonatiski māli ar smilšakmens un aleirolīta starpkārtām. Atsegumi sastopami Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos. Nemunas svītu sedz kvartāra, vietumis arī augšjuras nogulumi. (Vija Hodireva, 1997) 


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE SAZIŅAI / UZ AUGŠU


pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš