Rīgas līcī ietekošās ~               ŪDENSLĪMENIS

SALACA Svētupe Vitrupe  GAUJA  DAUGAVA  LIELUPE  Engure  Ruoja

Kurzemes piekrastes mazās upes ~ 

Kurzemes pussalas rīta puse īpatnība, jeb ūdeņu loģika, piekrastes straumes un priekškāpu dēļ tekošie ūdeņi netiek dabiski ietecēt, un velkas garumā līdz Ruojas Velkumupei. Kamēr kāds nenāk ar lāpstu...

(A _Z)  Aizklāņupe ~ Baznīcvalks ~ Daudzīšu strauts ~ Engures upe ~ Grīva ~  Jaunais grāvis ~ Krustceļgrāvis ~ Ķilmiņupe ~ Ķīšupīte ~  Lāčupe ~ Lielā Vilkaste ~ LIELUPE ~ Mazupīte ~ Mellsilupe2,2 ~ Mērsraga kanāls ~ Otrvalks ~ Pilsupe ~ Plieņupe ~  ROJA ~  Sedumvalks ~ Siliņupe ~ Starpiņupīte ~ Teitupīte ~ Trešvalks ~ Ušvalks ~ Vagarvalks ~ Vecistabvalks ~ Zēņvalks ~ Žulniekvalks;

Rīgas līča piekrastes upes virzienā no Kuolkas uz Enguri ar (kilometriem) no Raga -

Rokstvalks (2,3); Trešvalks (3,0); Zēņvalks(4,1); Ušvalks (6,8); Sedumgrāvis (8,5); Aizklāņgrāvis (10,5); Ķilmiņupe (12,5); Melnsilupe (13,6); Pilsupe (20,8); RuOJA (34,1); Mazupīte (34,3); Žulniekvalks (41,3); Grīva (53,8); Jaunais grāvis (56,1); Daudzīšu strauts (62,0); Mērsraga kanāls (64,6); Engures Vecupe (86,7); Ķīšupīte (87,3); Teitupīte (88,4); Plieņupe (97,5); Zīvārtiņš (107,9); Lāčupe (112,1);

Pirmie desmit valki līdztekus cits citam iekļaujas kangaru - vigu ainavā, škērsām izraktie grāvji piesavinās arī nosaukumus. Tā jaunākajos karšu pārlūkos radusies Aizklāņu upe.

Vidzemes piekrastes mazās upes virzienā no Z uz D -

Blusupīte ~ Ķiķupīte -V (ē) āverurga? ~ Krišupe ~ Kickiņurga ~ SALACA ~ Reisagrāvis ~ SVĒTUPE ~ Pašupe ~ Unģenurga //Manurga ~ VITRUPE ~ Muižuļurga ~ Lielurga ~ Mazurga ~ Ežurga ~ Kurliņupe ~ Zaķupīte ~ Liepupe ~ Duntes strauts ~ Vidurga ~ Laučurga ~ Laudurga ~ Dūčurga ~ Aģe ~ Pupaļurga ~ Grēvurga //Kuņurdziņa ~ Ķīšupe ~ Inčupe ~ Pēterupe ~ Līlaste ~ Bazinurga ~ GAUJA ~ Eimura kanāls;        

foto - Pēterupe - Gita Memmēna - "...kad upe tiecas uz jūru, tās ceļā nav neapejamu mūru..."

MELLSILSUPp` //Melnsilupe (2,6 km) ir koptekupe Lorumupei12 un Milzgrāvim17; Radīta kā 1838. gadā nolaistā Dieviņu ezera noteka. Reizēm tā sauc arī augšējo novadgrāvi līdz Vīdales kraujai.                                                                                                   ATJAUnoTS - 07.09.2019.

Sākas pietekot no >labās puses Lorumupei. Piekrastes kāpu grēdu šķērso ap 10 metrus augstos krastos. Augšgals - Milzgrāvis šķērso bijušā ezera gultni - Ezerpļavas. Teiksmainais Dieviņezers bijis viens no lielākajiem Kurezemē, nolaists 1838.g. Motīvs - barona vēlme iegūt derīgas zemes ezera vietā. Baseins mežains, pietekas - >Krustupīte; <Timatejupe; Visas dabiskās upītes līdz pārvērtībām bijušas Ruojas pietekas...

Lorumupe 12 km garo tecējumu sāk pie Lateves Dundagas pagastā, Vīdalē šķērso Baltijas ledus ezera (Bgl) krasta krauju kā Lašupīte, vidusteces nosaukums /Briežupīte, /Jaunbriežu valks. Pietekas - sīki meža strauti un grāvji. 

Milzgrāvis17 sākas grāvjos pie Vīdales skolas, šķērso Bgl krauju pie Cirstiem. Iespējams augšgals saucams citādāk.

Satek no - <Kusperlankgrāvis; >Bažuvalks; >Ragavsvalks; >Krauķvalks; >Zvejniekvalks; <Ellsupe; /?<Ellsgrāvis; ?Ūderupe (I.E.);

Melnsilupes satekupes no iztekas - >Lorumupe12; <Milzgrāvis17 (<Kusprlankgrāvis; >Bažuvalks; <Ellsupe; /?<Ellsgrāvis; >Ragavsvalks; >Krauķvalks; >Zvejniekvalks) >Krustupīte; <Timatejupe;

Milzgrāvja klintis, foto: Gatis - Wondermondo;

Ūdens ķērpji  - Tipiski amfībiskie ķērpji ir Dermatocarpon weberi, kas aug bieži vien grūti sasniedzamās vietās upju ielejās uz akmeņiem. Tiem ir lielas un biezas lapveida daivas. Samirkušas tas ir spilgti zaļas. Šie ķērpji aug uz vertikālam akmens virsmām pie paša ūdens. Latvijā šo ķērpi pirmo reizi 1870.g. atradis A. Brutāns kādā Slīteres upītē uz akmeņiem. Vēlākajos gados to ievācis raksta autors pie Vīdāles Melnsilupītē uz akmeņiem. Šīs ir savdabīgas ķērpju sugas, kuras ir piemērojušās noteiktiem dzīves apstākļiem. Jāatzīmē arī tas, ka šie ķērpji aug tikai tīras, nepiesārņotās vietās. Piesārņotībai palielinoties, tie pakāpeniski atmirst. (Alfons Piterāns DVK1978)

Baķupīte, kuras tuvumā teiksmaina vieta - jūras laupītāja Trommeļa pils.

Pilsupe, augštecē Kaļķupe, tek no Tinģeres uz Pūrciemu. 

Kaļķupe Dundagas pacēlumā līdz Zilo kalnu kraujai. Piejūras zemienē ietek smilšakmeņos izskalotā dziļā gravā, šeit kraujā zemesragā, satekā ar Mazupi senču pilsvieta - un tālāk tek Pilsupe.

Dabiskā ceļā piekrastē pagriezās pa labi un 10 km līdz Ruojas līkumam, kurš tagad Velkumupe. Ap 1895.g. izdomāja izrakt taisnu ceļu caur kāpām. No tā lejteces nosaukuma forma `Jaunā upe`. Agrākā Rojas pieteka, Kr. Baronam - Maz Ruoja.

Rezultātā 1933.g. ģeoloģiskas pastaigas laikā atrodas senlietas. Pirmo izrakumu secinājumi - tās pārvietojusi - saskalojusi jūras darbība. "Ja līdzšinējās neolīta apmetnes rādīja statistiku, tad šeit redzam dinamiku." E.Šturms 1937.

Nosaukumu ieguvusi no senvietas - pilskalna  Kaļķupes un > pietekas Mazupītes satekā. Tajā, pēc tautas teikas liecinātā, reiz atradies akmens tēls puiša (cilvēka) skatā. Kaut kad akmens pārvests uz Dundagas pili kur nomētājies. Kādi liecinieki apgalvo to vēl mūsdienās manījuši... 

Dabas liegums Ķaļķupes ieleja kopš 1977. gada, ar aizsargājamo ģeoloģisko atsegumu,

Puiškalna pilskalna uzmērījums no Ernesta Brastiņa 1923.g.

Lielākā pieteka < Lieksnsupe ir 5,5 km garš kanāls ar < kreiso 7 km garu pieteku Dārksvalks, kuram arī nosaukums Spārnvalks; - LĢIA Vietvārdu DB Skatīt; Dārksvalka augšgalā dabas liegums Daiķu īves. meliorācijas biedrība Puriņi - Siliņi 1929.g. , šodien dabas liegums Ģipkas lankas,

Latvijas arheoloģijā nepārvērtējami nozīmīga vieta -  Pūrciema Baltās kāpas akmens laikmeta apmetne, kur atklājās 1934.g., laiku pēc tam, kad tika izrakts tiešais Pilsupes novads jūrā. attēls no grāmatas - raksta `arheoloģija`; bultiņa norāda uz ziemeļiem, melnie - izrakumu laukumi - Kaļķu pilskalns jaunatklāts 2018.g. no Rutas Abajas! LVM mammadaba iekārtota Izziņas taka - Rojas Tic.

VĒRTUMI KRASTOS - <`> smilšu kraujas, klintis; >pilskalns Puiškalns; > Ģipkas jūrskola (2 km); >Pūrciema Baltā kāpa; Jaunvilku ūdenskritums;                - kartē Jaunvilku ūdenskritums.

Pieteku pietekas - /Kaļķupe - >Mazupe5; <Emarkalnvalks6; <Lieknsupe13 //Leķupe (>Dārksvalks5 /Spārnvalks (<Pursilupīte));

Viduslaiku dokumentos sekojoši fiksējumi - `Roge`1456, ?`Semme`1496, ezers `Angere1253` ar ietekām `Spilwe`1387 un `Dursuppe`1357;

Kuģinieku kanāls ir tautas nosaukums Engures ezera mākslīgajai notekai  (1843) - Mērsraga kanālam. Plašāk pie /Engures ezers/

Engures vecupe, kazi` var izrādīties bijusi BALTUPE. Piekrastē mums tāda nosaukuma vēl nav! Tās grīvā bija rosīga osta. Vēl interesantāk, ka bieži vien rakstos min Engure = Melnupe. Lai gan turpat netālu tekošā Melnupe dodas uz Ezeru, tātad pastāvēja pārplūde..?!

Blusupīte patālāk no Ainažiem ir robežupe 1,5 km. 

Pēc Ziemeļu kara vietā, kur tagad pie Ainažiem izveidojušās jūrmalas pļavas, pašā jūras krastā bija apmeties kāds zviedru karavīrs. Viņš cerēja tikt pie savējiem dzimtenē, tomēr cerības nepiepildījās. Kārtējā revīzija viņu ieskaitīja Salacas muižas dzimtcilvēkos. Laika gaitā viņa apmetnes vieta mazās Ķiķupītes (lībiešu valodā - vāveru upīte) apskautajā jūras kāpā kļuva par tādu dzimtas šūpuli, kur nu jau trīssimt gadu nepārtraukti dzīvo kāds no dzimtas dibinātāja pēcnācējiem. (DVK2004).

Krišupīte un Kuivižu ostiņa;

Lielurga, reizēm šovinistiski rakstīta kā Lielupe, Lielupīte. Tāpat arī nākamā urga. Visas LĪVU piemiņas liecības;

Mazurga; Kurliņupe; ietek dabas liegumā Vidzemes akmeņainā jūrmala - saite DA pārvaldes vietnē.

 Zaķupe vai Zaķupīte Liepupes pagastā 12 km gara, regulēta līdz Vecmuižai, lejasgals dabisks 6,7 km. Augšgals VISĀS mūsdienu kartēs nepareizs! Pietek vairāki novadgrāvji.

VĒRTUMI krastos - > Dižpriede (3,8m), 630 m D no Vecmuižas skolas, Zaķupes > krasta mežā, 20 m no upītes, 107.kv. 2017.g. puskaltusi; > Zaķupes dižakmens; 

Iespējams paglābās no posta lejtecē, jo 1933.g. atklājot augstvērtīgu mālu slāni - Ar ļoti labiem panākumiem Tūjā ražo arī drenu caurules. Ķieģeļu transportu ievērojami atvieglinās jaunā osta, uz kuru ražojumus būs iespējams nogādāt laivās pa padziļināto Zaķupīti. (Tā būtu konkurence ar Skultes ostu Aģes grīvā.) 

1937.05.23 Rīts /../piektdien bija izbraukuši valsts prezidents K. Ulmanis kopā ar zemkopības ministru J. Birznieku. Ceļā viņi apskatīja arī /../ un Tūjas pagastā jauno ķieģejnīcu uz jūras krasta. /../ tāpat arī liellaivu piestātnes steķu celšana pie Zaķupes grīvas Tūjas pagasta jūrmalā.

2014.g. iznests tilts (saite); 2015.g. tīrīta no kokiem un kritalām vidustece;

Ežurgas ūdenskritumiņš pirms gadiem... foto: Gatis wondermondo.com. 

kanalizētāji - Lauturgrāvis 4,4 km[], 6,21 km/ 5,61 km - 1980 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Liepupe FOTO - dziedava.lv

Liepupe ir Vidzemes piekrastes upe Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienē, Salacgrīvas un Limbažu novados.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
LIEPUPE	19	Pernijogi	43	2,05	Velēnciems		10,38 km	55,8

Sākas meža novadgrāvjos R no Riebezera. Pēdējos 3 km upe sasniedz relatīvo kritumu 4,3 m/km (A.Pastors). Ietek Rīgas līcī pie Lembužiem. Pirms Prinkām no < pievienojas Liepupes-Reiņupes kanāls, kas savieno Liepupi ar Nabes - Vitrupes ieleju. Lejtecē pie vēsturiskās Meķes muižas dzirnavu dīķis. Krastos apdzīvotās vietas Liepupe, Jelgavkrasti. Upi šķērso autoceļš A1.

VĒRTUMI KRASTOS - Elku liepa pie Rūjām 15. km; savdabīgs akmens Prinkās; Liepupes muiža; <baznīca un vecā ceļa posms; Liepupes pilskalns - 2015.g. pirmoreiz notiek arheoloģiskie pētījumi. 

Pietekas dažāda rakstura novadgrāvji un kanāls no Vitrupes /Nabes augšgala, Reiņupe (nosaukums pēc Reiņu mājvietas). Lejtecē uorgas. Regulēta 1951 gadā 10,38 km (no 20,98 km). L-R kanāls izveidots 1968.g., 6,76 km garš. Ilgstoši kļūdainais nosaukums `Reiņupe` ietecēja Mazezerā, lai arī viņa (viņš-kanāls) rakta UZ Liepupi? Uz rietumiem... Lģia vietvārdu DB saite - Skatīt.

NOSAUKUMS - līvu - igauņu -somugru - `pern` nozīmē liepa, koks.

1467. g. bruņinieks J. Ikskuls pārdod H. Kuskulam Liepupes muižu (Pernigel, Valmieras apr.), zemi, dzirnavas un krogu par 9000 Rīgas mārkām. (A.T.85)

Laučurga ar > labo pieteku Josturga; 

Aģe ir Vidzemes piekrastes upe ar sākumu Idumejeas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, un tek caur Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu uz Piejūras zemieni, Krimuldas, Limbažu un Saulkrastu novados.                                                                              Aģe FOTO - dziedava.lv

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	caurtece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	vn ūdensnoteka	km²	m³/s	notece
AĢE	43 (39)		51,4	1,2 ?	Aģes ezes	51,4	15,06 km	214,9	1,9	0,055 m³s

Iztek no Aģes ezera caur slūžām, uzņem arī Aijažu ezera ūdeņus. Baseinā daudz purvu, lielākais no tiem — Druļļu-Melnezera purvs. Augšteces virzienu nosaka Aģes ielejveida pazeminājums. Pie Aģes iztekas Rīgas līcī 1937.g. izbūvēti moli un Skultes osta. Regulēta 1961. Aizsprostota 10,6. km. Senatnē Aģe kalpojusi par iekšējo satiksmes un tirdzniecības ceļu.

Lielākās pietekas > Tora14; > Mazupīte //Aģis15, <Sudurga;

42.km no grīvas, pirmais tilts ceļā uz Lienītes pusmuižu, tagad Vanagi; > krastā Mudurgas dižakmens Lēdurgas dendroparkā;

Igate jeb Mazā Aģe, jeb Dzirnupīte > pusē Aijažu ezera noteka; regulēta jau 19.gs., ar dzirnavām "apgādāta" jau kopš 15.g.s. Mūsdienās 6,2 km garš novadgrāvis ar 16 m kritumu un diviem aizsprostiem. Hipotētiski Aijažu ezeram ir bijusi cita noteka uz pretējo pusi (Juglu pie Gaujas), tamdēļ šī ir viduslaikos dzirnavu barotāja. Īsteni vēsturiskais nosaukums būtu meklējams līvos (Vitteselle). ! interesanti - otra Igate leišmalē..., (Polderas <Svētes vidustecē).

19,5. km ar nosaukumu Tora > pusē novadkanāls jeb 15,4 km gara valsts nozīmes ūdensnoteka; kritums 20 m, visā garumā neviena dabiska metra; divos posmos gultnes novietojums mainīts. Kopš 2021.g. uzņēmums Valsts meži īsteno `Labūdens` projekta ietvaros domu par "egļu nomaiņa pret lapukokiem..".

5,5. km Mazupīte jeb Aģis, > pieteka sākas D no Stienes, kritums 21 metrs, baseins 31 km². Tek plašā lēzenā ielejā. Visā garumā regulēta [16,57] 1967.gadā. 

13.gs. Livonijas hronikā Indriķis lieto vārdu `Adya` (lībiski - "mala") tikai kā vietas apzīmējumu Aģes līvu cīņām pret vācu iebrucējiem. Aģes lejtece ietilpa līvu Metsepoles (Mežu zemes) valstī.

 Augštecē uz pietekas, 1466. g. Rīgas archibīskaps Stodevešers (Silvester Stodewescher) izlēņo savam svainim, Turaidas fogtam Igates (Ydezel) muižu (Vidrižu pag., Rīgas apr.) un dzirnavas uz mūžīgiem laikiem (iepriekšējie lēņu turētāji: B. von Ydzel, P. Ambundv, D. Vitingk, P. von der Borch). 1488. g. brāļi fon Ikskuli (Clawes un Christoffer von Uxkull) ar mātes piekrišanu sadala tēva mantojumu, pie kam Kristofers Ikskuls saņem Igates muižu ar dzirnavām, muižas zemi un zemniekiem u.t.t. 1512. g. J. Lode (Jurgen Lode) ar mātes padomu un piekrišanu pārdod K. Rosenam (Karsten vann Roszen) un viņa īstiem mantiniekiem savu Igates muižu (Idszell) ar tai pie-derošām dzirnavām, ar zemi un ļaudīm, laukiem, pļavām, biezokņiem, krūmiem, birzēm, branken (?), szupen (?), ezeriem, dīķiem, zvejas tiesībām, putnu medību vietām (vogelie), "meduspļavām"; ar tiesu un taisnību, visām ērtībām un visu piederošo ūdenī un uz zemes vecajās robežās u.t.t. Dzirnavas  zviedru 1688. g. arklu revīzijas dokumenti. Skultes p., Skulte (Adiamundz Hoff), Dzirnavas Vidzemē, iezīmētas L. A Mellīna 1791- 1793. g. kartēs - Vidrižu p., Vidriži (Widdrisch), U, z, V. (A.T.85)

Vidzemē, manā pagastā siena laiks bija sevišķs notikums, lgates muižas melderim bija noliegts divas nedēļas pēc Jāņiem malt, lai neappludinātu pļavas. (Roberts Legzdiņš, no Latvija Nr.31.1982.g.)

Aģes > krasta pakalnā, iespējams pie aizmirstas Lēd-urgas, mācītāja ģimenē dzimis Garlībs Merķelis (1769.-1850.) - apgaismotājs un rakstnieks; Igates skolā Melngaiļu dzimta un komponists Emils Melngailis (1874-1954).

Vidrižos viena no bijušās muižas ēkām ir Mednieku namiņš, krievu arhitektūras stila paraugs.

Jūrnieks 1910.g. raksta - sewischķi leelà mehrà pehdejos gados mazinajuschàs upju ziwis. Tà Ages upe senāk bijusi ļoti bagāta dazchadàm ziwim, bet kamehr netahl no wiņas eetekas juhrâ (ap 2 werst.) ir uzbuhwetas dzirnawas, ziwis wairs augşchà neteek /. / Pirms uzbūvēja dzelzceļu (1935) jau zemkopji konfliktē ar atpūtniekiem - rīdziniekeem.

1937.05.23 Rīts /../piektdien bija izbraukuši valsts prezidents K. Ulmanis kopā ar zemkopības ministru J. Birznieku. Ceļā viņi apskatīja arī jaunbūvējamās Skultes zvejnieku ostas vietu /../ Ostas izbūves darbi pie Aģes upes grīvas varēs sākties drīzumā, /../

Sateces rajons no avotiem - Aģes ezers; >Mudurga; <Sudurga3,8; >Igate5,2 -Aijažu ezers -Sīkuļu gr.; >Tora13; >Mazupīte //Aģis;

Ar mērķi sasniegt labu ūdens kvalitāti, 2020.g. `Labūdens` projektā (goodWater) veikta Aģes izpēte visā garumā, ieskaitot mazliet pietekas. Vai izdosies likvidēt kādu lielu aizsprostu nezinu, bet Toras novadgrāvī jau notiek Valsts meža dienesta (VMD) krasta apauguma veidošana.

Grēvurga bijusi vēsturiska muižu robeža strap tagadejo Zvejniekciemu un Saulkrastiem. Nosaukumu atceras vecākie pamatiedzīvotāji. Ilgstoši lietots lokāls `Kuņurdziņa`. Četras sudrabotas strīpas (pāļi) Saulkrastu ģērbonī apzīmē mazās upītes starp apvienotajiem ciemiem.

Par Saulkrastu sākotni uzskatāms 1823.gads, kad uz Bīriņu muižas zemes dienvidos no Ķīšupes grīvas grāfa Melina znoti uzcēla pirmo vasarnīcu. (A.L.2007).

Pilskalns Aģes > krastā 4 km no piekrastes. Zīmējis E.Brastiņš 1927.g.

~ JAUNUMS ~ Ar 2020.g. uzsākts Life projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GoodWater IP Nr. LIFE18 IPE/LV/000014., kurā Aģe ir viena no sešām upēm. Projekta vadošais partneris ir Latvijas Vides ģeoloģijas un metereoloģijas centrs (LVĢMC) un pieteikums tapis sadarbībā ar 18 partneriem. Projekta LIFE GoodWater IP vispārīgais mērķis ir uzlabot riska ūdens objektu stāvokli Latvijā, īstenojot pasākumus, kas noteikti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos. `Risks` nozīmē pašreizēju neatbilstību bioloģiskām labas ūdens vides pazīmēm, un tiekšanos uz visaugstāko iespējamo ūdens ķīmisko un ekoloģisko kvalitāti; iepētīti bez tam vēl daži ezeri un piekraste Engurē.

Ķīšupe — Viršupe, upe Vidzemē, Krimuldas, Limbažu, Sējas un Saulkrastu novados.                                                                  FOTO - dziedava.lv -

Sākas Vidrižu purvā Lēdurgas pagastā, augšgals Viršupe no Višezera. Tek pa Metsepoles līdzenumu un Piejūras zemieni. Saulkrastos ietek Rīgas līcī. Pieder pie upēm, kurās aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus. Upes vārdā nosaukta dzelzceļa pietura starp Saulkrastiem un Zvejniekciemu un vairākas dārzkopju kooperatīvās sabiedrības. Pirmais tilts Limbažu lielceļā (P9) Vidrižos; >Vidrižu kapi; dzirnavas;

Lielākās pietekas — <Ķidurga, >Ķivurga, >Pupaļurga;

(Latvijas zeme, daba un tauta 1936) Te arī atklājas vēlāko enciklopediju kļūdas avots - pie Saulkrastiem, jūrā ietek Kīšupe. Sākumā tā saucas par Virsupi un iztek no Langas (LAUGAS) purva ziemeļu turpinājuma. Iztekas augstums drusku pārsniedz 50 m.

Pēterupe sākas pie Lēdurgas Lodes, ūdenškirtnē ar Aģi, ietek Rīgas līcī Saulkrastos.                                                                         FOTO dziedava.lv -

Baseinā sīki purvi un ezeri, lielākais Pabažu ezers. Augštece regulēta 18,6 km 1958. - 1960. gados. Bīriņu ezers darbina ūdensdzirnavas, vai tikai?! Tas kā ezers ir mākslīgs uzpludinājums..., jo dziļums nepilni 3 metri.

Augšgalā Tarupe (kļūda), garums 40 km, notekas apgabals 163 km², iztekas augstums 55,5m vjl, vietām iegrauž padziļu gravu (Bīriņos), grīvā Pēterupes ciems (LKV1937)

Lielākās pietekas - >Tarupe (<Melnupīte; <Dabru grāvis); >Vācurga; <Žagaturga; <Ežurga (>Muižnieku grāvis; >Augštilta grāvis); iespējams < Mazellīte.

Pirmais tilts pie Lodes muižas Tintuļa; Brankšu dzirnavas 1890.g. sāka būvēt veikli izmantojot gadījumu ka barons Pistolkrors velk ceļu uz Grašu pusmuižu Vidrižos. Uzstādinājuma augstums bija 4 metri, caurplūde palos varēja sasniegt 20 kubm/s, dīķa laukums 6 ha.

Pēterupe izrādās stratēģiska vieta dažādu laiku karotājiem. 

Jūrnieks 1909.g. raksta par ostu vajadzību - Bez tam, Peterupê eerihkot kabotaschas ostu, iznahktu waldibai lehtaki ari tālab, ka Peterupe eetek juhrâ pee 12 pehdam upes dziļuma. Upes lejas galu waretu weegli paplaşchinat un padziļinat, jo tai ir smilts dibins. Attahlinotees no krasta, pee Peterupes juhra ahtri peeņemas dziļumâ un wiņas dibins nawa akmiņains un tālab dambi nemāz newajaga buhwet tahlu juhŗâ, kà tas wajadzigs Bihriņu juhrmala. Neraugotees uz wisu to, te daudz labāka enkureschanas weeta uz reida, kà jau to peedzihwojumi mahca. 

K.Krauzes zīmējums 1794.g. no Pehterupes kreisā krasta,

Sākas kā novadgrāvis Sējas novadā mežainā apvidū dienvidos no Dzelves purva. Augštecē tek pa Viduslatvijas zemieni, lejtecē — pa Piejūras zemieni.  Apvidus mežains, pārpurvots. Lejtece stipri līkumota, vietām regulēta. Ietek Rīgas līcī Saulkrastos pie Pabažiem. Kopš Skultes ostas izveides pastiprināti noliecas uz Z (20.gs. par 1/2 km) graužot Balto kāpu. Upi šķērso autoceļš A1 un dzelzceļš Rīga—Skulte. Piejūras Dabas parka robeža. 

Jānis Grīns (1890-1966) stāstot par skolas gadiem, atzīstot savu vienīgo kaislību vēžošanu (1969), piemin arī Inčupīti un Pēterupi.

Tikko Latvijā parādījās plaši jaunais vārds `ekoloģija`, tā Inčupīti skāra apbūvēšanas sērga. Nelīdzēja skaļas un atklātas balsis, ne lašu nārsta apdraudējums, ne palieņu pļavu skaistums. (1989.g.Cīņa, Lauku Avīze, padomju Jaunatne). Tomēr 200 vasarnīcu neuzcēla.

 Pār četrām upēm ar velo Saulkrastos - uz aprakstu saite Saulkrastu TIC lapā. 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Bazinurga ietek īpatnējā piekrastes posmā ar avotainu melnalkšņu mitrāju.

Līlaste, saukta arī Lilaste, ir Līlastes ezera un Dūņezera notece uz jūru.

1,67 km gara, cauri augstai piekrastes kāpu grēdai. Carnikavas un Saulkrastu  novadu robežupe. Krastos abos novados atrodas apdzīvotas vietas ar nosaukumu "Lilaste". Upi šķērso autoceļš A1 un Rīgas—Skultes dzelzceļš. 142,0 km² `Līlud` līviem nozīmē - niedres. Dūņezerā-Līlastes ezerā ietek nelielā - Ciemeļupe.

Ciemeļupe caurtek Uikas ezeru ar augšgala nosaukumu Rāpstpurva grāvis;                                 Nejaukt ar Cimeļupi Limbažos!

Puska vai Rapste? ietek Dūņezera austrumu krastā sākoties no Kurveģa purva; kopā ar augšējiem novadgrāvjiem 27,0 km; Tek rietumu— dienvidrietumu virzienā starp Metsepoles, Ropažu un Rīgavas  līdzenumiem. Lielākajā daļā upes tecējuma tā regulēta. Pieteka (15/xx.) < Kojurgas grāvis apmēram 3 km gara pārveidota ūdenstece... Lejtecē šķērso Ādažu poligonu. Upi šķērso autoceļšP6. 23km,40m,78,8/

J,K,Broces LĪLASTES zīmējums 1795. gada 6. jūlijā; Tālumā vīd jūŗa;

Melnupe neliela Dūņezera pieteka;

Eimura kanāls - ievada līcī caur sūkņu staciju Eimura poldera un Langas vecupes - VecLangas ūdeņus. Izveidots 1923.g. ar pilsētas bezdarbnieku spēkiem. Patstāvīgi mainīga ieteka; sūkņu stacija automatizēta, pāri tiltiņam netiek...

Vecdaugava - bijusī Daugavas ieteka Rīgas līcī. Tagad no Slīkonīša gala līdz liedagam apmēram 200 soļu.

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

SVĒTUPE  sateces baseins - Nabe, Limbažu Lielezers, Donaviņa, >Raudupīte, Dūņezers; <Spričupīte, >Āsteres ez., >Šķirstiņa;

VITRUPE viss sateces baseins - Stante; Sprukstupe;- Lādes ezers; - Lāde//Nabe; >Bruņķītis; >Kranupīte; Skuju ezers. >Cimeļupe; Dzirnupīte; <Lepsturga;

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš