Vitrupe ~
no sateces avotiem Stante; Sprukstupe; Lielupīte; Nabe; Bruņķītis; Mazezers; Skujas ez; Krancupīte; Cimeļupe; 
Vitrupe tek Viduslatvijas zemienē uz Piejūras zemieni Limbažu un Salacgrīvas novados. Sākas pacēlumā starp Rīgas līča piekrasti un Limbažiem no Jumpravmuižas subglaciālās iegultnes ezeru virknes. Ūdeņa pietiek vienmēr! LABOTS - 13.XII.2022.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | gada notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | kanāls | km² | km³ | ||||
| VITRUPE | 37 | Ķimšupe | 38 | 1,1 | Riebezers | 37,7 | 13,85 km | 197,2 | 0,054 | dziļākā apraktā ieleja |
Iztek no Riebezera Z gala, kur mēdz būt sekla 
un aiznesta drazām. Neietekmētajā augšteces daļā dziļas dzelmes mijas ar akmeņainiem sēkļiem, tālākais posms kanalizēts.
Līdz Ķirbižiem tek pa ~0,5 km platu un 15 m dziļas, daļēji apraktas senielejas augšējo stāvu.
Lejtecē kļūst straujāka, un krastos atsedzas sarkanie smilšakmeņi. Pēc Ķirbižiem ieleja sašaurinās un tuvojoties jūrai izzūd. Ģeoloģiskā senieleja smilšakmeņos turpinās līcī 123 metrus zem jūras līmeņa. Sateces rajona augšgalu veido Jumpravmuižas subglaciālās iegultnes ezeraines pietece. Gultne no Vitrupes ciema līdz Ķirbižiem regulēta 1964.g.
Detalizēti - ezeraines
posms uzņem lielākās pietekas >Krancupīti caur Bruņķīti un >Cimeļupi. Kopā ar noteku Lielupi //Nabi (Lielupīti) no Lādes ezera, caurtek Skujas ezeru, Auziņu ezeru un Mazezeriņu, kuru ar Riebu/Naudaļu ezera D galu savieno Baurupe. Kopīga nosaukuma cauri ezeriem nav bijis.
Nepareizi literatūrā iegājies nosaukums Reiņupe, attiecas tikai uz pārbaseinu kanālu (6,1km). Tā mērķis bija pievadīt augšgala ūdeni Liepupes kolchozu elektrostacijai. Upi šķērso autoceļi A1 un P11, kā arī bijušais Rīgas - Rūjienas dzelzceļš. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Jumpravmuiža, Vitrupe.
NOSAUKUMA izcelsme no Uttelen / Vttell dorf ~1540.g. pirmais ciems kad upe sākusi savu gaitu no Naudaļu//Riebezera. Dīvaini ir (tas lai paliek valodnieku ziņā) skaidrot kā ierodas `R` burts lai latviskotu acīmredzami neizrunāmo viduslaiku burtojumu. Kopš pirmā dokumentālā fiksējuma no 17 saimniecībām jau 1640.g. ciemā palikušas astoņas. (Muntis Auns 2017.g.). Mūsdienās... varat skaitīt paši!
Vēsturisks sākumposma nosaukums Ķimšupe pēc 19.gs. lielceļa tilta un kroga.
Lielākās pietekas - Lielupe (Nabe); Cimeļupe; Dzirnupīte; Lepsturga;
Vitrupes ielejas dabas liegums -DA pārvaldes saitē; Riebezera un Dziļezera liegums - DA pārvaldes saitē; Ķirbižos Dabas izziņas taka "Vālodzes", |  | VĒRTUMI KRASTOS - >Jumpravmuižas dzirnavas; >Ķirbižu meža muzejs; |
Attālumus pieņemts rakstīt līdz ietekai (skaitļi noapaļoti, pēc digitāliem mērījumiem 2017).
47,3. km Lielupe // Nabes upe iztek Lādes ezera 47,7 m.vjl, Nabes dzirnavas;
46,6. km Bijušā dzelzceļa tilts; 41,6. km < atzarojas sausais Reiņu kanāls uz Liepupi;
41,6. km ieteka Skujas ezerā (Mazupīte) p-ietek > Krančupīte 8,39 km no tiem regulēti 7,03 km., kļūdaini Kraunupe, Kraņupe, Krānupīte;
Auziņu ezers (>Rebaiņupīte) - Mazezers (/Bebrīšupe) -
Cimeļupe, Vitrupes lielākā pieteka sākas no Cimeļa ezera aiz Katriņas vaļņa. nejaukt ar Ciemeļupi Lilastes Dūņezerā ietekošu! Pēc oficiāliem datiem 14,35 km 
gara, no tās lielākā daļa 11,18 km regulēti, kanalizēti 1963. gadā. Tomēr atmiņas saglabāušas tāādus vēžus!
39,6. km dzelzsbetona tilts, Baurupe, blakus atlieka no agrākās dabiskās gultnes ko atmeta būvējot tiltu; sākas dabas liegums;
Riebezers (Naudaļu ez.) 37,7 m.vjl., ezerā Pumpju sēklis; pārrakums savieno ar Dziļezeru;
37. km izteka no Riebezera, < krastā Kazaku pļavas; 33,5. km Tūja - Limbaži tilts;
31,5. km bijušo Teiču dzirnavu aizsprosts (); Ķimšu tilts - pirmais lielceļs ar vēsturisko krogu.
25. km Blomes dzirnavas (28,5 m.vjl), tilts, senāk Kulsdorf (līvu), jeb latviski Ciema-muiža;
21,5. km dzelzsbetona tilts, < Vitrupes ciems; apmēram 5 kilometri izbagarēti par kanālu;
13,5. km dzelzsbetona tilts, bijušās Ķirbižu dzirnavas (18,3 m.vjl); sākas Vitrupes ielejas dabas liegums;
10,5. km Brīdagas tilts;
4,5 km > ceļu krusts pie Cinīšiem;
03. km dzelzsbetona lopu tilts,
0,5 km Tallinas šoseja;
Vitrupe tikai divu stundu gājumā no piekrastes, bet jau 37 metru
augstu un brangi sabarota... Taujāju - kāpēc Riebezers tik augstu - tas
nozīmē ūdenslīmenis akmeņus apsedzis arvien. Vietējie saka - ap 30
centimetri vairāk kā citvasar, un nekrītas. Aizpērn bija bebrs iekārtojies tieši
iztekā, eju plēsties. Nekā, citi ir izplēsuši, taču niedres pastarpām ar
mētrām saaugušas. Arī dzeltēnās ūdensrozes labu par tīrību neliecina. Apmēram 100 metri ūdens stāv (foto).
Temats plašāk vidrūpe/problēmas/aizaugums.
Ja ir liela vajadzība, te var arī pārbrist šķērsām, bet airējot uz priekšu iespējams apmaldīties. Aiz tilta paliekām saglabājušas attekas un vecupes veido kabatas un nelielus labirintus ar pietekošajiem grāvjiem.
Vakarpuses krastā kur tīrumi tiek migloti, šogad ir platāka mala līdz ūdenim atstāta bez arumiem.
Labā ziņa - kāds nesen ir tīrījis zarus, tie apzāģēti no upes puses, tad jau ziemā? Un parādās baltās ūdensrozes. Savukārt nākamajā attēlā redzamā Virbotnes tilta paliekas kļuvušas vēl divtik plānākas, gan jau Pavasaris ar Laika zobu cenšas. Turpat viens alksnēns savā nodabā izgāzies, tomēr šķērsām pāri visai straumei.
Mellīna atlanta 1791.g. Wolmarische Kreis lapas daļa.
