Salacas baseins, bez Burtnieka                                                                                                ŠODIENAS LĪMENIS

SALACA - patstāvīga upe Ziemeļvidzemes zemienes Burtnieka līdzenumā, Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu rajonā. Saletsa 1214.g. Indriķa hronikā. Dažādi nosaukumu skaidro tautas teikas, tomēr nopienāk ņemama ir indoeiropiešu sakne `sal` - upīte, tumšs ūdens; lietuvju `salti` – lēni plūst.

    Rūja        Seda   Briede  Ī Ģ E            PAPILDINĀTS - 26.04.2023.

Salaca ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ass. Tā ir īsākā no mūsu lielajām, sākas Burtnieku ezerā un ietek Rīgas līcī. Arī jaunākā pēc-ledus laikmeta māsa. Izteka no ezera un augšgals regulēti 9 km garumā padziļinot gultni. Salacas krastos daudzviet ir skaisti sārta smilšakmens  atsegumi, piemēram Skaņaiskalns un Sarkanās klintis. Upē vairākās vietās krāces, ievērojamākās — pie Mērniekiem. Vidējais caurplūdums grīvā: 31,3 m³/s, maks. 184 m³/s, min. 4,4 m³/s. Vasaras beigās ūdens līmenim krītoties, dziļums dažās platākajās vietās ir tikai ap 15 cm. Upei ir arī dziļi, lēni posmi. Vasarā ūdens Salacā dzidrs, silts, zied ūdensrozes. No Mazsalacas sākas Salacas ielejas dabas parks, Viss Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts izveidots Salacas sateces baseina saglabāšanai.
Vērā ņemamu versiju par Salacas sākotni piedāvā A.Melnalksnis (19) - patiesībā viņa sākas satekot Rūjas un Sedas straumēm. Jo lūk ezerā to var novērot.

Lielākās pietekas (Wki) labā krasta - >Ramata25; >Līvupe 18; >Glāžupe 10; >Mālupe 12; <Jaunupe ar Svētupes ūdeni; 

Kreisā krasta  - <Ķirele (14 km); <Nātrene 13; <Īģe 49; <Jogla28; <Noriņa 11; <Korģe 14;

Pilns pieteku satecējums lapas apkšdaļā.

Upē mīt vairākas zivju sugas: augšdaļā — sapali, līdakas, ālanti, asari, lejasdaļā arī plauži, raudas. Pavasaros daudz vimbu, rudeņos lašveidīgo. Salacas krastos pie Staiceles regulāri pavasarī tiek rīkotas makšķerēšanas sacensības "Staiceles vimba". Salacas ielejas dabas parks viens no pirmajiem Latvijā, arī šodien.

96. KM sāk tecējumu gari stieptais Burtnieka līcis un dzimst Salaca...; 

90. km > pieteka Pēkšēnupīte 

Visa Salacas lielbaseina teritorija ir vienīgais Latvijā Biosfēras rezervāts; Salacas ielejas Dabas parks - DA pārvaldes saitē. //site-1273.mozfiles.com/files/1273/kb_Salaca.png

Baseina shēma no A.Priedītis, Ar makšķeri Latvijas.., 1960.

VĒRTUMI KRASTOS - >Mazsalacas vēsturiskais centrs; <Līvu pilskalns; >Skaņākalna parks; <Skaņaiskalns; <Ķāvu dižakmens; >Ozoliņu akmens; <Ķenču pilskalns; >Pietraga klintis;  Annasmuižas tilts; >Salacas pilskalns;

95 km Mikola tacis,

85,6. km ietek Ķirele - pirmā lielākā < kreisās puses pieteka, no Burtnieka līdzenuma Rebeles ezera gar Žērbeles ezeru tekoša. 

Sākas purvainā mežā pirms Rebeles. Visā garumā plaša lēzena ieleja kurai pievienojas novadgrāvji, bijušie strauti. Caurtek KREŅA (Kākuļu, Dūmu vai Ķiruma) ezeram. Vietējie lieto tikai vārdu `Krenis`. Pirms ietekas Mazsalacas Lapu lejā, grava ar smilšakmens atsegumiem un > labās puses pieteka Bubulgrāvis. 2013. gada vasarā atjaunotas ezera izteces slūžas. Regulēta iztekošā Ķirele (20.gs. 30.gados un 1960.-1967.g.). Nosaukums `Laukupīte`parādās vienīgi kā meliorācijas biedrība 1935.g. Agrāk darbinājusi Cielēna ūdensdzirnavas,  Cēlēnu dz., U, M, w, z, īp. V.Ģīmis (AT85), iepriekš vēl vienas. Ūdens ņemšanai zivsaimniecības vajadzībām, uz upes netālu no iztekas (?) ir uzbūvēts regulators. Ezera ūdeni lauku laistīšanai izmantoja "Rimeikas" (ezeri.lv) - pirmā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta, lopkopības zinātnieka Paula Lejiņa saimniecība. Šodien te skaitās "gruntsūdens līmeņu, augsnes mitruma un drenu noteces mērījumu rezultātus eksperimentālās drenāžas hidrometriskajos postenis" (likumi.lv). Sastopami bebri un latvāņi..., divi ievēroti akmeņi.

 Krūmiem aizaugusi, rūsganu paparžu ceru un zaļu. nosūnojušu akmeņu pilna, tāda ir Ķireles grava pie Mazsalacas, un pati upīte, Salacas pieteka, liekas būtu Pērse miniatūrā. Valmieras lielceļa malā vareni vītoli šūpo savos zarus. Kā apmeklēšanas vērtu vietu to raksturoja 1930.gados - "īsts mazsalaciešu kūrorts ir Ķireles, Salacas pietekas, krasti : augsti un lieliem lapu kokiem noauguši, varenām papardēm, ozoliem un ošiem." (E. Amoliņš, žurnāls Turists). 

PAR TO, KAS BIJ, Edvarts Tūters, (1893-1984) 

Vēl aiz vienam domas iet, Sapņi iet un ilgas; / Kur reiz bij pie Ķireles zelta skarām smilgas. / Krastā baltas ievas bij, ķīvītes bij pļavā; / Grieze pāri pusnaktij druvas briedināja... / Laiks nu cits un vieta ar' - trimda nemīlīga; / Nav ne manas Ķireles, nav ne...

1969.02.15. Dadzis. Vainīgie klusē, bet Valmieras rajona galvenais sanitārais ārsts V. Blednijs mūs informē, ka par Ķireles upītes piesārņošanu un atkritumu izgāšanu Salacas upes krastā runāts iestāžu vadītāju sanāksmē, kur nekārtību radītājiem nācies sarkt. Minētās nebūšanas esot novērstas. 

Nosaukuma skaidojums - Uz Braslavas un Vecates robežas ir Ķiruma ezers, ko daži pēc apkārtējām mājām sauc arī par Kurpnieka vai Kreņa ezeru. Ķiruma ezers ir viens no vecākajiem rakstos minētajiem šā novada vietvārdiem. XIII gadsimtā ir sastopams rakstījums (cum stagno) Kyriama, 1638.g. revīzijā Kirenneszer; 1638.g. revīzijā Kirum Sioo; Mittheilungen, Riga, 1886 Kirelsee. Ezera vārds laikam nav šķirams no tā iztekas Ķireles (Salacas sānupes) nosaukuma, ko J. Endzelīns nedroši saista ar somu valodu aizguvumu kiris. Iepriekš minētie piemēri ļauj domāt, ka par saistību ar (putna) vārdu ķīris ‘Larus ridibundus ridibundus, L.`, hidronīmam tas arī vairāk piemērots, jo ezerā kādreiz varēja būt minētās kaiju pasugas kolonijas. Ķiruma vārds tātad varējis sākotnēji apzīmēt vietu, kur mājo ķīri. 

Pēc M. RUDZĪTE DAŽI SALACAS BASEINA HIDRONĪMI; Baltistica, 1966.               Precizējums - Ķirele ir apskatāmā ezera caurteka, (upes.lv).

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Labā pieteka AURUPĪTE, gar Mazsalacas kapiem; 

84. km Mazsalacas tilts; 83. km gājēju tiltiņš; <Līvu pilskalns; > Skaņākalna parks; 

81,3 < Laņģupīte; dzirnavas bijušas - Grauzēju dz., U, T, z, īp. A. Rīsberga mantin. Grūbes dz., U, īp. A. Daugens; (AT85) 

79. km < Skaņākalna klints; 74. km > Nikuce;

72,5. km ietek Nātrene <kreisā Salacas pieteka lejpus Mazsalacai. 

Mazā meža upīte kļuvusi bagātāka ar pieteku <Vāčupīti kura radusies kā Kiļļu purva novadgrāvis. Vāči bijušās mežsargmājas pirms kurām tad arī mūsdienās satek divi līdzīga garuma zari. un pati Nātrene kartēs saraujas līdz 8.5 km. Augšgala jaun-nosaukums >Demokrātupele (!?) 6,5 km. Lejteces 5,5 km līku loču teces pa mežu lēzenā gravā. Pirms ietekas bijušas dzirnavas, saglabājies neliels uzpludinājums, drupas. 

Lielākās pietekas no augšgala - >Demokrātupīte(!) 6,5*; <Vāčupe4,25*; >Ēkava; 

(* - garuma mērījums pēc jaunākās LR topokartes, precizitātes klase vidēja, kļūda +/- 100 metri). 

71,3. km > labā pieteka Ramata sākas Igaunijā, tek Ķoņu-Ipiķu pacēlumā gar Dīriķu valni, mežainu, mūsdienās mazapdzīvotu apvidu;

 Lielākās pietekas - > Zariņupīte 8km; > Ķīšupe7; < Krūkļupe10; bijusi >pieteciņa Jēlupīte (Sanna, Santup?) no Ķeseles/Stakles purva, pie Stakles mežsarga; un caur Ezergrāvi jeb Leišu grāvi uzņem Lielezera ūdeni. Gar šejienes saimniecībām "ar Valsts prezidenta gādību" izbūvēja lielceļu - vēsta 1939.g. 

 VĒRTUMI baseinā - Pārrobežu akmens; Raudīšu liepa;  Kolu akmens; Lielakmens; 

Salacas gultnē Jaunutēnu dižamens; 

69 km > Līču skola, >Līčupīte; 66. km > Piģele; 

62. km < kreisā pieteka Īģe, garākā Salacai ar 49 km no Idumejas augstienes, Ziemeļvidzemē, Alojas un Mazsalacas novados. /skatīt atsevišķā lapā/ 

Kabju tacis; 59. km < Strenču stāvkrasts; > Limšēnu stāvkrasts; 

54. km Vīķu tilts; > Pūču stāvkrasts, avotiņš; gājēju tiltiņš, aizsprosta atliekas; 49,5. km < pietek Karogupīte, izziņas taka; 

Pusceļš,  izkāpšana kājas izlocīt! Staiceles līvu muzejs, "Pivālind" glabā Salacas līvu vēstures liecības - atmiņas, vietu vārdus,.. 

45. km <Karogupīte ar Dzelzāmura piemiņu; > Staiceles miests; 42. km > Ozoliņu dižakmens, smilšakmens atsegumi ar avotu; jaunizveidots ĪADT "dzelzsavoti", divās graviņās <kreisajā krastā aiz Staiceles kapsētas (Lielā iela 43) nepilnu 2 ha platībā. To popularizēja 2015.g. kā Ziemeļvidzemes ģeoparka ierosināto gada ģeovietu.

40. km < Jogla, 28 km gara ar citiem nosaukumiem (Runga, Porza, Jogle). Porzas upīte ar kritumu 44 m, baseinu 77 km². Tek pa mežainu apvidu. Vietām iztaisnota. Pie Ungurpils izveidots lielāks dzirnavu dīķis (A.P.65). Sateces baseins 49 km² Metsepoles līdzenumā. Sākas (grāvjos) Z no Puikules (R.Avotiņa95). Lielākās pietekas - < Megra; <Zonape. Gultne regulēta vairākkārt, dabisks tecējums saglabājies vidusdaļā 6 km un 3 km pirms ietekas . Ungurpils dzirnavu dīķis pastāv kopš viduslaikiem, tā ziemeļu krastā senvietas un Perkeles pilsdrupas. ar peldošām salām pazīstams ilgstoši; dabas aizsardzībā kopš xx.g. 1966.g. biologs Galeiviuss piemin 20 salas, un beidzamā no tām uznirusi pirms 20 gadiem; šovasar jau tiek novērotas trīs salas. Viss vēja ziņā! 

Dzirnavas dokumentos kopš 17.gs. beigām - (Purkeln, Wytzeem, Otto Moller), Z ; un darbojušās līdz 1960-tiem gadiem, kad tajās ierīkoja sovhoza pirti. Beidzamais īpašnieks J.Liepiņš. 

38. km < Puršēnu upīte; 34.km Odiņu salas; 34. km Rozēnu tilts;

33. km Glāžupe - (arī Dzirnupe, augštecē — Līvupe, Munca) > labā krasta pieteka Mazsalacas un Alojas novados. 

Sākas Lielā purva rietumu malā pie Igaunijas robežas. Tek pa Metsepoles līdzenumu dienvidrietumu virzienā pa mežainu un purvainu apvidu. Upes augštece un vidustece regulēta, Ietek Salacā lejpus Rozēniem. Pie Rozēniem uzstādināti divi dzirnavezeri. Upi šķērso autoceļš P15.

Lielākās pietekas  - >Gaņģupe 7 km; >Maldupīte 6 km; <Medājtērce; 

Rolanda Lebusa apraksts VidesVēstīs - Upju vizītkartes - Glāžupe; 2006. 

32. km >Pužupe; 29. km gultnē salas; 21,5. km >Melnupe, dzirnavu drupas, krāce; 20.km bijušā dzelzceļa tilts; 19.km < Sarkanās klintis - Pietrags; > Upeskalnu klintis; 18. km <Noriņa; 16. km; Rostu klintis; 14. km Mūņu tacis; 

07. km < Korģe23 (33) km, kritums 45 m, sateces baseins 53,2 km² (112) mežains un purvains, sākas Pavārlejā DR no Ungurpils, sateces grāvji stiepjas virs 55 m vjl. Tek pa Viduslatvija zemienes Metsepoles līdzenumu līdz Piejūras zemienē. Pietekas - >Korģīte; <Skrāpupīte; <Melnupīte; - Rolands Lebuss, upes vizītkarte, saite uz žurnālu VidesVēstis;

Korģenes nosaukums, iespējams, radies no igauņu vārdiem körge 'augsts'; körgend 'paaugstināta vieta, paaugstinājums'. Grāfa Mellina kartē tagadējās Korģenes tuvumā ir ciems Korje kūli. (LZA Vēstis 2003)

Korģe ir 14 km gara upe Salacgrīvas pagastā, Latvijā, Salacas kreisā krasta pieteka, viena no tās lielākajām pietekām. Pateicoties pētījumiem (upes labajam ekoloģiskajam stāvoklim), tika atklāts, ka šajā upē iespējams iekārot pērleņu reintrodukcijas vietas. Upes ziemeļu daļā ir veikta vidēji intensīva meliorācija, kas ir mainījusi Korģes hidroloģisko režīmu. Korģes ūdeņu kvalitāte nedaudz pārsniedz standartus pērleņu audzēšanai uz slāpekļa daudzumu. (Salacas upes baseina apsaimniekošanas plāns 115., 116. lpp.)

< Vecates muiža, parks; 04. km Vecates betona tilts, pievienojas < Jaunupe;

Jaunupe ir 17.gs. sākumā veidots kanāls, kas savieno SVĒTUPi no Avotkalniem ar Salacu iepretī Vecsalacai. Mūsdienās kanāla garums 4,9 km.  Svētupē gultne ir augstāk, tādēļ notece ir uz Salacu (wiki). Nozīmīgakais mākslīgas ūdensteces veidojums Latvijas viduslaikos. Tek pa Piejūras zemieni. Netālu no ietekas Salacā Jaunupi šķērso autoceļš P12.

01. km Salacgrīvas tilts, osta.

Salacas pieteku pietekas no iztekas- >labā, <kreisā; 

<Mugurupe; <Vecupīte; >Pēkšenupīte; >Promulta; <Ķirele14 /Laukupīte -Rēbeles ezers; -Krenis; (>Bubulgrāvis); >Aurupīte; <Dambjupīte; <Laņģupīte (>Neķe); >Nikuce; <Nātrene13 (>Demokrātupīte6,5*; <Vāčupe4,25*; >Ēkava); >Ramata25 (>Stakļupīte; <Svērdele?; >Zariņupīte8; >Ķīšupe7 (>Ezergrāvis //Leišupe -Ramatas Lielezers); <Krūkļupe10; >Ārņupīte); >Līčupīte; >Peida; >Piģele -Melnezers; <Īģe49; (<Paužezers- <Struņķupīte6,0 -Svētezers; >Mažurka6,8; <Ūpšupīte7; <Soģupe9; Kristiņupīte); <Spaļupe7,0 (<Mellurga); >Pūču avots; <Karogupīte; <Jogla (<Zonape; <Megra); <Puršēnupe9 (>Kanale); <Avotiņu avots; >Glāžupe18 /Līvupe (>Maldupīte6; >Gaņģupe7; <Medājtērce); >Pužupe; >Melnupe; <Noriņa11; <Korģe14 (>Korģītes strauts); 

<Jaunupe4,82*//Zviedru kanāls; (Svētupe ( Lūdiņupe22; Šķirstiņa; Pērļupe21; Sausupe11 >Vedamurga8; <Ārupīte;16; Kulaurga5));

Rostu klintis; foto: Gatis - wondermondo.com. 

Endzelīna vietvārdu apkopojums 1921.g. piedāvā vēl ko cita starpā nezināmu - 1. salaca ar sānupēm: ķirele (vec-atē), ramata (ipiķuos), īģe - (ar sānupēm: urga k., renīte k., ežas u. k.), kancele l., spaļu tēce k., nāves tēce k., ciematas u. k., runga jeb jogla k. (aluojā), jaunupe (sveiciemā).

Vēl sīkas pieteciņas - >Upīšu upīte; >Mežsargupīte; > Liepiņupīte; > Siliņupīte; > Viņķeļa dzirnavu upīte; >Planču // Rīgaļu upīte; > Purvupīte; < Strenčupīte; < Ežupīte; < Menču-Eglīšu robežupīte; < Ciematupīte; < Ķekarupīte; (Avotiņš, Lukss 2006)

Literatūra: Valdis Avotiņš, Ints Lukss, Salacas pērles,

Kultūrvēsturisks tūrisma  ceļvedis pa Salacu un apkārtni; Izdevniecība AGB, 2002; 64 lpp. izdevniecība laipni piedāvā iepazīties ar grāmatas fragmentu - pdf 195 Kb. Atjaunots izdevums 2006.g. ar kartēm 1 : 45 000

J.C.Broces zīmējums 1780.g. Vecsalacas muiža un upē TACIS pie tilta. 

TAUTAS TEIKA - Pēc kādas lībiešu teikas Salaca un Gauja mantojušas savus vārdus šādā kārtā. „Kā visiem labi zināms, lībieši no veciem laikiem ūdeņu apdzīvotāji un labi jūras braucēji. Kādam lībiešu kuģim uzbrucis jūrā svešs ienaidnieku kuģis. Uz lībiešu kuģa atradušies tēvs ar 2 dēliem. Kautiņā ar ienaidnieka kuģi abi dēli tapuši ievainoti. Vecākā dēla vārds bijis Goive, bet jau nāko tēvs nosaucis par Salatsod, t. i. sašautais. Vietu, kur lībiešu kuģis piestājies pie malas un kur viņi uz dzīvi nometušies, tēvs nosaucis jaunākā dēla vārdā par Salatsod, no tā cēlies vārds Salatse, vai „Salace". Vecākais dēls nogājis tālāk savrūp dzīvot kādas citas upes malā. šo upi tēvs nosaucis viņa vārdā Goive, no kura vārda ar laiku izcēlies vārds „Gauja".