Rūja ~ ietek Burtniekā ~                         ŪDENSLĪMENIS

no avotiem Pestava; Raudava; Acupīte; Juldruga; Palmupīte; Virķīte; Zirgupīte; 

Rūja ar pietekām tek Ērģemes paugurainē un Burtnieka līdzenumā Ziemeļvidzemē, metot 3 lielus lokus ielejās starp drumliniem. Iztek Sakalas augstienē no Ryhijas ezera Igaunijā;                                                                                                 PAPILDINĀTS - 13.05.2023.

*garums pēc digitāliem mērījumiem (melioracija.lv) pat pāri 80 km?!

Garums 63,3 km; augštecē diezgan strauja - 8,7 km kritums 11,3 m; nākamos 8,9 km kritums 6,2 km, līdz Acs ietekai 11,9 km nokrīt 7,1m. Beidzamos 20 km kritums vien 1,7 metri (LKV1939). Latvijā šķērso Burtnieka drumlinu lauku (shēma pie Burtnieka) izmantojot paralēlās ielejas un izskalotus šaurumus starp tām, lejtece Rūjas pazeminājumā. Pie Naukšēniem uzņem Acupītes ūdeņus, kas kopā ar Ķiri un Gulbeni veido 1/3 Rūjas baseina. Lejpus Saprašas ietekas tek pa plašu pārpurvotu palieni. Pēc Rūjienas miesta tecējumu ieskauj purvi - >labajā  krastā Rūjas purvs 1580 ha, <kreisajā Brīvpurvs 300 ha (divi dažādi purvi). Kreisajā krastā bijušie Rūjas dīķi. Ietek Burtnieka ezera ziemeļu krastā, Rūjas sēklī (Lģia). Augšpus Naukšēniem upe lielākoties regulēta. Valstu robeža 2,6 km un robeža starp Rūjienas un Sēļu pagastu (1940.g.). Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Lode, Naukšēni, Rūjiena. Upi šķērso autoceļi P17 un P22.

Lielākās labās >pietekas - >Kolkupīte8; >Mellupīte15; >Palmute14; >Pestava24; >Raudava12; >Silupīte8; >Virķīte13; 

Kreisās < pietekas - <Acupīte22; <Juldruga12; <Kurkužupīte; <Sutra //Laņģupīte8; <Oļa14; <Supučupīte5; 

"jauna" pieteciņa! Vietā, kur Rūja atvadās no Igaunijas robežas metot loku uz ZR, no < kreisās puses ietek strautiņš, sākumā necils. Taču ejot arvien tālāk uz augšu pret straumīti, pieaug pārsteigums, jo strautiņā ir pat zivtiņas (06.05.2023.), un tāds tas saglabā tecējumu vairākus kilometrus, līdz pirms lielceļa, Annes magi (kalns) pakājē izsīkst. Kartēs šī tērce attēlota jau 1839.g.jau kā robežlīnija; nosaukuma pagaidām nav...

Viss baseins -  Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts;  dabas liegums Oleru purvs - saite DA pārvaldes vietnē; - Burtnieku pļavas;  - Kārķu purvs; (Ķires augšgalā); - Rūjas paliene; - Vidusburtnieks, Rūjas lejteces < pusē.   shema no grāmatas Burtnieku ezers un tā upes, Reinis Cukurs, 1930.g. Rolanda Lebussa raksts VidesVēstīs, Upju vizītkartes - Rūja; 2006.  Pirmās dzirnavas bijušas jau Igauņu daļā, pašā augšgalā.

VĒRTUMI KRASTOS ~ >Meļķu akmens; >Kalnalamiku upurakmens;  > Kriķu dižakmens; ~ Koņu dzirnavas; < Kābele, pilskalns; >Rūjienas pilskalns;

Juldruga pirmā lielākā < Rūjas pieteka 12 km gara, posmiem pārveidota novadgrāvī. Tek no Igaunijas pierobežas Bodnieku meža.

Kritums no robežvietas apmēram 40 metri. Pieteka no < kreisās, no Intes purva. Dīvainā veidā, vairāk par gadsimtu kartēs saukta "Juldruga", lai gan loģika saka - Juld-urga. Tomēr ir pamats Juld + ruga uzskatīt kā "mazā Rūja"..! Savukārt no Beigotu dzirnavām radies nosaukums Beigotupīte "aizceļojis" pie Gulbenes pietekām. Visu 20 g.s. Ķoņu un Naukšēnu pagasta robeža visā garumā. Bijis pamats veidot elektrostaciju 1929.g. Dzirnavas likvidētas 1940.g.

Lāčplēsis EDUARDS RITENBERGS,
iesaukts 1914. g. jūl, dienējis 67. artilērijas brigādē. Piedalījies kaujās Polijā un pie Daugavpils. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 27. febr. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, kā arī citās pulkā cīņās. 1919. g. 23. nov, kad vāciešu karaspēks Bauskas apkaimē mēģināja apiet mūsu vienības un ieņemt Bausku, R. spēcīgā ugunī ar savu lielgabalu sašāva Urbānu un Strautiņu mājas un piespieda bermontiešus bēgt, turklāt mūsējie ieguva 8 ložmetējus, 10 zirgus u. c. trofejas.
Atvaļināts 1920. g. 27. febr. Piešķirta jaunsaimniecība Ipiķu muižā, dzīvojis Ķoņu pag. Beigotes dzirnavās. Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā kolhozā. Miris 1953. g. 15. martā Rūjienā. (LKok 1995);

Acupīte ir Rūjas < kreisā pieteka no Omuļu pauguraines gar Piksāru paugurgrēdu, Valkas un Naukšēnu novados. 

Sākas Piliča ezerā netālu no Igaunijas robežas, 87 metrus virs jūras līmeņa. 4,6 km garumā ir Latvijas un Igaunijas robežupe (tek caur Pukšezeru). Acupīte kopā ar Ķiri un Gulbeni veido 1/3 Rūjas baseina. Ietek Rūjā Naukšēnos. Regulēta vairākos posmos. 

Pietekas - >Jōeveski; <Aise; <Kiviste (Igaunijā); Pupsi/Pukšezers-; >Tīrumgrāvis*; >Klurģupīte; >Maiļupīte (>Zirgupīte*); >Spriņģupīte; <Pētersona`grāvis; >Gulbene18 (>Beigotupīte?; <Maiļupīte; <Kārklupīte); <Baltupe; <Ķire; 

Ķire ir nosaukums Aces <kreisā krasta novadgrāvim, kurš sākas satekot Cepšu ezera notekai ar Akmeni; 

Visā 13, 79 km garumā "valsts nozīmes ūdensnoteka", tātad 100% regulēta. Garums 22 km, kritums 22 m, baseina platība 115 km². Tek pa purvainu apvidu ar plašu melioracijas novadgrāvju tīklu. Augšdaļā ar pieteku Akmeni uzņem Bezdibeņa un (?) Cepšu ezera ūdeņus (LME68). 

Krastos mūsdienu Kārķi, vecās kartēs Karkel; Veckārķu ūdensdzirnavas uz Akmenes, > labajā pusē iespaidīgas pilsdrupas. Dzirnavas zināmas dokumentos kopš 17.gs. beigām - (Kyries Hoff, Molnaren sampt Skytten) - pārvaldnieks zemnieks. Mellīna kartē 1793. parādās -Jaunkārķi (Neu Karkel), U. 20.gs. Jaunkārķu dz., U, z, īp. J. Leitass  Veckārķu dz., U, T, īp. Kārķu piensaimn. sab. 

Pietekas - (>Šēlupīte62/43 -Cepšu ez.; <Akmene (<Silene); <Linupīte; <Andrupīte (<Līvena gr.)) 

Sapraša (arī Pestava) Rūjas <labā pieteka Ķoņu -Ipiķu pacēlumā, Rūjienas un Naukšēnu novados. 

Sākas no grāvju sistēmas Igaunijā dienvidaustrumos no Meizakilas, tek dienvidu virzienā. Upes baseins atrodas Burtnieka līdzenuma ziemeļu daļā. Augštecē un vidustecē upes gultne regulēta, lejtecē no Vilpulkas — meandrēta (blēņas!-Latvjā meandri?!). Ietek Rūjā starp Virķēniem un Rūjienu. Upi šķērso autoceļš P21 un bijušais Rīgas—Tallinas dzelzceļš.

Lielākās pietekas - < Maratas upīte, < Kaučupīte, < Melderīšupīte;

E.Brastiņa mērītā Naukšēnu Kābele -

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Palmute tek Mazsalacas un Rūjienas novados VIDZEMĒ, Rūjas >labā krasta pieteka. 

Sākas kā novadgrāvis Ramatas pagasta austrumdaļā dienvidos no Vērša. Tek dienvidaustrumu virzienā pa līdzenu, purvainu apvidu, gultne visā garumā regulēta, taisnota. Ietek Rūjā augšpus Pantenes. Upi šķērso autoceļš P21. 

Lielākās pietekas ir <Krāņupīte un <Vidzemnieku grāvis (abas kreisās); mazāka bijusi > Zivupīte Idus pagastā. 

Oļa, arī Ole, < kreisā Rūjas sānupe Burtnieka līdzenumā, vēsturiskajā Jeru pagastā; 

Veidojas satekot purva grāvjiem 3-5 km uz ziemeļiem no Oleriem. Tek pa purviem un krūmājiem Tālavas zemienes centralā daļā (ELD97), augšgalā apliec Dzirnavu silu (bijušas vējenes?), pirms Oleru muižas < pieņem grāvi no iznīdētā Oleru ezera, tagad purvs, dabas liegums... 60. gados gandrīz visā garumā regulēta, taisnota. Mūsdienās tek pa.. kabinetos novilktiem mgrāvjiem. Pie ietekas ir Rūjas zivjaudzētavas dīķi kas atdalīti ar dambjiem. Ūdensteci šķērso valsts autoceļi P17 (Valmiera–Rūjiena–Igaunijas robeža (Unguriņi)), V206 (Krustiņi–Ārgaļi) un V171 (Krogzemji–Sēļi–Rūjiena). Upes krastos atrodas Oleri un Oleru muiža.

Lielākās pietekas - <Jungas grāvis, >Purupīte  51/25 (>Riemas grāvis); [Labās pietekas: Kucēnu grāvis, Kunkupīte, Purupīte. Kreisā pieteka Raukgrāvis. Ziema99]

 VĒRTUMS baseinā - akmens Andrecēnu Velna gulta; Oleru muiža;

Pirmā regulēšana piemeklē 1930.g. - "lejasgala padziļināšanas darbus 15412 tek. mtr. garumā ar 34710 kub. mtr. tilpuma, novērtētus par Ls 22049; izsoles drošības nauda Ls 1100." Kas arī pirms kara izpildīts izveidojot jaunu augšteci. Lielmeliorācijas rezultātā par augšgalu top Endzeles novadkanāls, pēc cita uzskata izvēlēts pagastu robežgrāvis... Atkārtoti bagarēta - 19xx.g., Karš turpinās... Visā 165/81 garumā "valsts nozīmes ūdensnoteka numurs -***".

[...novada dienvidos. Iztece no Stirnas purva. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Rūjā augšpus bijušajiem Rūjas dīķiem.]; /Rūjas kreisā pieteka Oļa (Ole) uzņem labā krasta pieteku Kucēnu grāvja, Kuņķupites, Purupites un kreisās pietekas Rauķgrāvja ūdeņus. -Lp2004/ Stirnas purvs kā šķiet ir tas pats Līvena purvs, pēc kura nosaukuma veidots meliorācijas biedrības nosaukums (1929).

Oleri, ciems Jeru pagastā pie Olas upes, kur to šķērso Valmieras lielceļš; 140 iedzīvotāji (1935). LKV15; Oleru ezers nolaists sauss...

J.C.Broces zīmējums 1800.g. Rūja pie Jeru dzirnavām. Kreisajā < pakalnā Rūjienas pilsdrupas.

Rūjas pilns sateces baseins  no avotiem (pietekas >labās; <kreisās) -

>Kolkupīte8; <Sutra8 //Laņģupīte; >Silupīte8 (<Krūmiņupīte; <Veserupīte); >Raudava12; >Ķoņu avots; <Supučupīte5 (<Lungas upīte); <Juldruga12; <Tiltgaļu grāvis;  <Acupīte22 (>Kluģupīte; >Maiļupīte; >Spriņģupīte; <Pētersona grāvis; 

>Gulbene18 (>Ringas upīte; >Beigotupīte; <Maiļupīte); <Baltupe; <Ķire14 (>Šēlupīte -Cepšu ez.; <Akmene (<Silene); <Linupīte; <Andrupīte (<Līvena gr.))); >Rauseļupīte; >Umuļu upīte*; <Kurkužupīte; 

>Sapraša //Pestava24 (<Melderīšupīte; <Kaučupīte, <Maratas upīte); >Virķīte13;  >Palmute14 (>ZivupīteX;  <Krāņupīte; <Vidzemnieku grāvis  (<Galzemnieku gr.)); 

<Oļa14 (<Jungas grāvis; >Purupīte (>Riemas grāvis); >Kucenu gr.*); >Dabru grāvis; >Tūtere //Mellupīte15 (<Pakundžu gr.); >Austrumu grāvis; <dīķi - Maiģupīte; <Spilve*; <Kiviste (Igaunijā);

* papildinātais no grāmatas Rūjienas novads, 1999.g.

Baseinā novērojumu stacija Oleri - Darbība uzsākta: 01.07.1978. Ūdenstilpe: Seda, baseins: Salaca,

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Valmieras novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā); 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU 

Ja tomēr meklētais par kādu ūdeni neatradās - RAKSTI - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš