Seda ~ ietek Burtniekā ~                                   ŠODIENAS LĪMENIS

no avotiem - Žukupe; Valdis; Andums; Vēršādiņa; Vīksnupīte; Stince; Dilupīte; 

Seda tek Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenuma ziemeļu daļā un Burtnieka līdzenumā Tālavas zemienē starp Ērģemes pauguraini un Vidusgaujas smiltājiem Ziemeļvidzemē. Sākas ūdenškirtnē starp Gauju un Narvas baseina Mētru.         PAPILDINĀTS - 20.08.2019.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		m vjl.	regulēta	km²	km³
SEDA	62		20	0,14		3	100 %	543,9 (1,2 Est)	0,15	viduslaiku šķērslis

Tek no Valkas pievārtes Sēļu pacēluma ūdensšķirtnē starp Gauju un Mētru (Emmajogi) Narvas lielbaseinā. Iztekas grāvji tikai 3 km no Gaujas līčiem. Tecēšanas virziens noteikts, uz vakariem. Garums 64,3 km, notekas apgabals 593 , kritums 6,3 m - tik mazs jo tek pa Ziemeļvidzemes smilšakmens platformu tās līdzenākajā virzienā. Augšgals Valkas dienvidu apkaimē ap 48 m vjl. purvainās ledus laikmeta ieplakās, starp morenu augstumiem. Būdama maza aptek pat mazus reljefa paaugstinajumus un met prāvus līkumus samērā līdzenā apvidū. tāpēc upmalas nav apdzīvotas. Turpmāk arī purvu, slapju pļavu un neapdzīvotu mežu upe. Līdz Ērģemes grīvai kritums vislielākais - 3,4 m uz 6,5 km. Pie Vārnas sasniedz un ieeet gala morēnu joslā, iegraužot dziļu un taisnu ieleju. Kritums viscaur niecīgs. Lai paātrinātu Sedas noteci, tika tīrīta Salacas izteka un pazemināts līmenis Burtniekā (LKV1939). 

Burtnieku ezera pieteka V & V raj. Garums 58 km kritums 17 m, baseins 575 km². Gultne vairākos posmos iztaisnota. Pietekas ... ieplūst vairāki melior. novadgrāvji, kā arī strauti no nelieliem ezeriem (LME1970). 

Sākas dumbrainā mežā ap 4 km DA no Valkas.. Baseinā daudz mežu, pārpurvotu pļavu un purvu. Lielākais no tiem ir Sedas tīrelis, kura pretējā malā atrodas Sedas  pilsēta. Krasti apauguši ar krūmiem, daudzviet pārpurvoti un staigni. Lielākā daļa upes tecējuma regulēta 1924-28 vietām paplašinot gultni līdz 12 m un padziļinot līdz 4,5m. Ietek  Burtnieka ezerā. Lielākā apdzīvotā vieta upes krastos ir Daksti. Upi šķērso autoceļi A3, P17, P23, P24 un Rīgas - Valgas dzelzceļš (I.Eipurs98). 

Lielākās pietekas -

>Rikanda24; >Dīļupīte; >Vīķupe6,2; >Ērgļupīte; <Purgaile13; <Šūnupe14 ;<Ošupīte12; <Baložupe14; <Buļļupe18; <Gaspaža; 

Dabas liegums Burgas pļavas; Sedas purvs; - saite DA pārvaldes vietnē; - Sedas purva LDf projekts (bijušie kūdras raktuvju lauki);  viss sateces baseins ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts;

VĒRTUMI KRASTOS -  > Planču kalns; Ērģemes pilskalns; > Spiģu avots //Rūceklis

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		m vjl.		km²	km³
RIKANDA	24	Mazā Seda	35	1,46				100	0,025

Sākas kā novadgrāvis pie Omuļiem, tek dienvidaustrumu virzienā. Upes baseins atrodas Ērģemes paugurainē, tajā daudz mežu. 

"Tāds pats raksturs Ērģemes upes lejas daļai ...purvu, slapju pļavu un neapdzīvotu mežu upe" Ērģeme atūdeņo 98 kv. km lielu apgabalu (LKV1939) 

Gultne visā garumā regulēta, taisnota.

Nosaukums Rikanda Mellīna 1793.g. kartē pierakstīts citai upei, kādas tagad šķiet, vispār nav. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Ērģeme un Omuļi.

Upi šķērso autoceļš P22.

Lielākās pietekas - >Pudžurga 5 km; >Oļupe 5; <Žukupe 8 km; 

Dzirnavas zviedru dokumentos 1638.g. - Ērģemes pagastā., Ērģeme (Ermis), 2 D, O, tv Gen. Major W. de la Barre, pv R. Braedel; Brenti (Kokenberg), O, tv Livon. C. Ermiss, pv Ermiss (AT85). Blakām atradās divas muižas, no kurām mūsdienās zināma viena apdzīvotā vieta Ērģeme. Ermis dzirnavas uz sīka < strautiņa no Šķirmetu purva.

senā pilskalna zīmējums - Garais kalns Ērģemē, E.Brastiņš, 1927.g.

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Diļupe (arī Diļupīte, Dīļupīte) ir 11 km gara Sedas upes > labā pieteka Valkas novadā. Sākas pie Bozēniem. Līkumojot tek austrumu-dienvidaustrumu virzienā. Ietek Sedā pie Strenču novada robežas. Upi šķērso valsts autoceļš V237 (Ērģeme–Turna–Daksti). Upes krastos nav lielu apdzīvotu vietu.

Purgaile (arī Ķaka, Ķēķupīte) ir 13 km gara Sedas < kreisā pieteka Valkas novadā uz Strenču novada robežas. Iztece - uz rietumiem no Laiviņu purva. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Sedā lejpus Rikandas ietekas. Upi šķērso valsts autoceļš A3 (Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)) un dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži, tās krastos neatrodas lielākas apdzīvotās vietas.

Vīķupe ir 6,2 km gara Sedas upes > labā pieteka Valkas novadā. Iztece pie Ērģemes pagasta Rubeņu mājām. Līkumojot tek dienvidaustrumu virzienā. Ietek Sedā pie Sedas tīreļa. Upi šķērso valsts autoceļš V237 (Ērģeme–Turna–Daksti), tās krastos atrodas Turna.

Ērgļupīte ir 2,4 km gara Sedas upes labā krasta pieteka Valkas novadā. Iztek no Rūķa ezera. Tek dienvidrietumu virzienā. Ietek Sedā augšpus Dakstiem. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielu apdzīvotu vietu.

Baložupe ir Sedas kreisā pieteka Valmieras rajonā. 

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		m vjl.		km²	km³
Baložupe	14	Dzirnavupe

Tek pa Burtnieka līdzenumu. Lejpus vecā Rūjienas ceļa pārtraukta un iztaisnota. Baložupe (arī Rencēnupe vai Dzirnavupe) ir upe Vidzemē, Sedas kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Rencēnu pagastā. Sākas Ošupes mežā austrumos no Rencēniem, Upe visā garumā pārrakta un iztaisnota. Pie Muldēniem un Zeltiem uzstādināti dīķi. Šķērso autoceļu P17.

Buļļupe ir Sedas kreisā pieteka Valmieras rajonā. (arī Buļūpe, Buļupe?)

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		m vjl.		km²	km³
Buļļupe	18	Staizupe

Tek pa Burtnieka līdzenumu. Agrāk ietecēja Burtniekā, tagad upes lejtece pārrakta un ievadīta Sedā.
Lielākās labā krasta pietekas: Kančupe jeb Timba no Timbas ezera (12 km); Ostermaņu strauts.

Šūnupe (arī Sūnupe) ir 14 km gara Sedas < kreisā pieteka Burtnieku un Strenču novados. Izteka - uz ziemeļiem no Ēveles. Plūst austrumu virzienā. Ietek Sedā uz ziemeļaustrumiem no Sedas tīreļa. Lielākās pietekas - Ančupīte, Veites strauts. Upi šķērso autoceļi V231 (Rencēni–Burtnieki–Daksti–Veckārķi) un V232 (Daksti–Jērcēni–Rami). Upes krastos atrodas Ķempēni.

Līvena grāvis (arī Līvengrāvis) ir 3,1 km garš kanāls Valkas novada Karķu pagasta dienvidrietumos, kas savieno Rūjas < Ķires < Andrupīti un Sedas upi. Gultne izveidota ziemeļu-dienvidu virzienā. Grāvi nešķērso valsts autoceļi, tā krastos nav lielu apdzīvoto vietu (wiki). PILNĪGAS BLĒŅAS! 

Viss SEDAS baseins no iztekām-

SEDA62- >Rikanda24 (?>Pudžurga5; >Gaumērupe4,5; ?Stince; >Oļupe5; <Žukupe8; <Mauriņu strauts2,73); >Rūcošais avots - Spiģu strauts; <Purgaile13; <Tīrelis -Vīksnupes atteka; >Diļupīte; >Vīķupe6,2; >Vēršādiņa -Andums-Valdis; <Šūnupe14 (<Veites strauts; <Ančupīte); >Ērgļupīte -Rūķis-Sutainis-Kukuris-Vīrcēlis; >Trūdis; >Līvena grāvis NAV; <Ošupīte12; >Āžupīte (>Vecais kanāls); <Gaspaža; <Baložupe14; <Buļļupe18 (<Balcerupīte (>Ostermaņu strauts); >Kančupe12 /<Timbas upe);

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Valmieras, Valkas rajona karte mērogā 1 : 100 000 (kilometrs centimetrā);

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		m vjl.		km²	km³

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš