Mudavas baseins -        VĀDA-Vjada ŪDRĀJA-Rītupe SĪNUPE-Zilupe

Latvijas Vēstnesis 1923.g. - Interesanti atzīmēt, ka robežas ziemeļdaļā pat krievu tautības iedzīvotāji par dabisko Latvijas un Krievijas robežu uzskata Veļikajas upi, jo līdz tai dzīvojot latvieši. ŠĪ upe tomēr palika Krievijas teritorijā līdz ar 25 —30 verstu platu apgabalu, kuram latvisks raksturs. 

Veļikaja (krievu: Великая), latviski MUDAVA, arī Muda tek dienvidu - ziemeļu virzienā uz Somu līča Narvu un ietek Pleskavas ezerā Krievijas federācijā.                                                                                                               PAPILDINĀTS - 29.03.2018.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	caurtece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	m³
MUDAVA	430	Veļikaja						25200	134	tulkojumā - diženā

Upe sākas Bežaņickas augstienē. Augštecē ir vairāki ezeri. Pēc tiem Mudava 15 kilometru garumā tek mežos, stipri līkumojot. Tālāk upes krasti ir ļoti ainaviski, tās krastos aug priežu meži. Visas < kreisā krasta pietekas sākas tagadējā Latvijas teritorijā Atzeles pacēlumā jeb ūdenšķirtnē ar Daugavas lielbaseina Aiviekstes pietekām. 

 Pēc Idricas ietekas (5 km augšpus ietekas pie Idricas upes atrodas Idricas ciems) Mudava strauji pagriežas uz ziemeļiem. Upes platums palielinās līdz 30 - 40 metriem, mežu tās krastos kļūst mazāk, krastu apdzīvojums paliek lielāks. Lejpus Opočkas, pēc Kudkas ietekas, mežu praktiski vairs nav, straumes ātrums palēninās. Pēc Siņajas (Zilupes) ietekas Mudavas platums sasniedz jau 60 - 70 metrus. Augšpus Ostrovas pilsētas upē ir daudz salu un pietekas atrodas starp tām. 

Lejpus Ostrovas, Mudavā piecu kilometru posmā ietek trīs lielas upes - Rītupe, Kūkova  un Vēda. Platums palielinās līdz 100 metriem, straumes ātrums stipri samazinās. Upes krastos šeit ir ļoti maz mežu, tie ir diezgan apdzīvoti. Pie Pleskavas upē ietek vēl arī Čereha un Pskova. Tad upes platums ir vairāk nekā 100 metri. 

Pavasaros pali sasniedz pusotra metra augstumu. Gada vidējā ūdens caurtece ir 134 m³/s. Ledus sega no novembra līdz aprīlim. Zemieni šķērsojošām upēm - Mudavas pietekām (Vēdai, Kirai, Ūdrajai, Ludzai un Sīnupei) - ir tranzīta raksturs. (Wiki); Upes krastos atrodas pilsētas Opočka, Ostrova un Pleskava. 

Veļikaja ietek Pleskavas ezerā 15 km lejpus Pleskavas, veidojot nelielu deltu. Upe lejtecē ir kuģojama. 

Lielākās pietekas (Wiki) - labā > krasta - >Aloļa, >Kudka, >Sorota, >Čerjoha, >Pskova. 

kreisā < krasta - <Idrica, <Issa, <SĪNUPE /Zilupe (Siņaja), <ŪDRĀJA /Rītupe (Utroja), <Kūkova (Kuhva), <VēDA //Vjada; 

Nosaukuma nozīme no darbības vārda `mudīgs`. Ar šo nosaukuma sakni zināma arī Mude > Krievupes pieteka Pierīgā. 

KARTES lejas galā pazīstamā Rušona un Ostrovas ezera kontūra.

Kūkova (saukta arī Kokava, Kuhva) tek Abrenes nolaidenumā Latvijā gar Dzērvīnes-Kacēnu paugurgrēdu, caur Kārsavas, Baltinavas  un Viļakas novadiem.                                                                                                                                                 PAPILDINATS-13.07.2019. 

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
KŪKOVA	104 (47)	Kuhva	107		Numernes ezers	104,2		825 (461,5)	0,156

Kopgarums Latvijas teritorijā 91,0 km, kritums 50,1 m, notekas apgabala platība 806 km. Viena no Veļikajas kreisām pietekām, kas lielākā daļā 

pieder Latvijas teritorijai; tek starp Ūdraju un Kiru. Iztek no Numernes ezera (98,1m vjl.) Tilžas pag. Jaunlatgales apriņķī, sākumā pa purvainu mežainu, tālāk pa klajumainu apvidu atstājot Baltinavu pa kreisi. Baseina augšadaļā apvidus līdzens; kritums no Numernes ez. līdz Punduru lielceļam uz 18,2 km 8,3 m; Vēl mazāks kritums upes vidusposmā, kur tā tek seklā ielejā pa līdzenu apvidu, kas sānis no upes lieliem gabaliem mežains un purvains. Prāvākā apmetne pie K. vidus posmā ir Purvmala jeb Nosova, kur upi šķērso Jaunlatgales dzelzceļš. Līdz baltā pagraba nometnei (kur ūdens līmeņa novērošanas postenis) 50,4 km kritums 16,8 m. Tomēr te dažas ūdensdzirnavas, divas ap Purvmalu. Lejas posmā Linavas pag. tek pa samērā auglīgu un bieži apdzīvotu (40 uz km²) lauku klajumu, līdz Krievijas robežai, pagriežas uz Z un ir par robežu 15 km. Tā tecēdama nonāk pavisam tuvu Vjadai, tomēr neapvienojas ar to, bet aiz robežas ietek patstāvīgi. Kritums Krievijas lejasdaļā ievērojami lielāks. No Baltā Pagraba līdz izejai no Latvijas 22,4 km nokrīt par 24,8 m. Tās spēcīgo plūsmu te izmanto kādas 5 ūdensdzirnavas, kas apkalpo. (LKV34).

Lāčplēša kara ordeņa G Mežulis 1920. gada 13. janvārī rotas priekšgalā pārrauj lielinieku fronti pie Kuhvas upes un piespiež pretinieku plašā frontē atkāpties, līdz ar to atvieglojot mūsu karaspēka stāvokli pie Kārsavas. 1920. gada 28. februārī paaugstināts par kapteini. Pēc atvaļināšanas bijis mežzinis Piebalgas virsmežniecībā. Piešķirta jaunsaimniecība Sērmūkšu pagastā. G. Mežulis aktīvi darbojies aizsargu organizācijā

Baseinā viļņots līdzenums, atsevišķi pauguri, mežu puduri mijas ar tīrumiem, lejtecē lielāk mežu masīvi. Vidustecē upe kļūst līkumaina; gar krastiem palieņu pļavas. 23 pietekas 136 km kopgarumā, 15 ezeri (2,7 km²), lielākas piet Puncuļova9, Moseika8, Krakupe7 (A.P.) 

 Krievijā tek pa Pleskavas apgabalu, tai skaitā bijušo Latvijas teritoriju Abrenes apriņķi. Upe savu tecējumu sāk Kārsavas novada Salnavas pagasta Numernes ezerā, ietek Krievijas teritorijā Mudavā. Krastos atsedzas dolomīti.  Lielākās apdzīvotās vietas tās krastos ir Nosova (agrākā Purvmala), Stupāni, Linava un Kacēni (Kahnova), kas šobrīd visas atrodas Krievijā. 

Lielākās pietekas - Pazlauga 10 km; Supenka 21 km; Rika 31 km; Lodumka 25 km, (Latvijā 14 km) / Aukupeite; 

Sateces baseins - Numernes ezers- <Aukupeite; <Pazlauga; <Puncuļeva (>Kupsa); <Smiltine; <Supenka (Griušļova; >Zvaiga); <Kaņepe; <Krakupe; <Rika31 -Orlovas ez. (>Stiglova); <Moseika8 |robeža|; Lodumka25 (14); <Līčupe; >Pelega; >Bezymjannyj; 

Lodumka (arī Ludumka; krievu: Лудонка, Ludonka) ir Kūkovas < kreisā krasta pieteka Latvijā un Krievijā. Sākas no grāvju sistēmas austromos no Dagunovas ciema uz Šķilbēnu un Medņevas pagastu robežas. Tek galvenokārt ziemeļaustrumu virzienā. 8 km garumā Latvijas un Krievijas robežupe. Ietek Kūkovā pie Hvorostovas ciema bijušā Purvmalas pagasta teritorijā Krievijā. Lodumkai ir 12 īsas pietekas ar kopgarumu 19 km.

Brīnišķīgā Kuchvas upe (Daugavas Vēstnesis Nr.27.1939), Raksts Iekopēts pilnībā. 
Kuchvas upē atrodams tā saucamais «Linavas dolomīts» — Latvijas marmors. Lielāka daudzumā šis dolomīts atrodams sākot jau no Purvmalas pagasta Bokovas, bet pie Purvmalas stacijas upe tek vienīgi pa akmens gultni. Upes krasti un dibens it kā būtu meistara rokas izveidoti un izklāti ar gludi apstrādātām lielām akmens plāksnēm daudz kilometru garumā. Arī visa turpmākā ceļā, Kuchvas upe tek pa kaļķakmens gultni, bet netālu no Latvijas Padomju Savienības robežas, pie Radovajes, upe jau tek dziļā kaļķakmens gravā un sadalās vairākos nozarojumos, no kuriem daži it kā pazūd zem lielām akmens plāksnēm, tad atkal parādās virs zemes.

no citiem rakstiem — Pie Purvmalas stacijas Kuchvas upe krusto dzelzceļa līniju leriķi — Rītupe un tālāk tek ziemeļ-austrumu virzienā ap l x km attālumā no Purvmalas stacijas. Tādā kārtā, akmens izmantošanas gadijumā, to varētu bez kādām grūtībām transportēt pēc vajadzības, un tā jūtami atdzīvotos Purvmalas stacija un klusais miests pie stacijas. Netālu no Kuchvas upes, tuvāku Krievijas robežai, tek neliela Opočkas upīte, kura ir bagāta ar vēžiem, pie kam daži ir ļoti lieli. Tikai labs vēžu cienītājs varētu tikt galā ar kādiem 5—6 vēžiem.

1938.g. Zemes bagātību pētīšanas komiteja Pētīs konstatēto dolomīta slāņu dziļumu un plašumu. Vēl šoruden komiteja stāsies pie sārtā dolomīta slāņu pētīšanas Linavā, Kuchvas krastā. /../ Šaj ziņā vislaimīgākais un vērtīgākais atradums ir tā saucamais Linavas dolomits. Šī dolomita daudzums vēl nav pilnīgi izpētīts, bet ir iegūti norādijumi, ka tas būs izmantojams bagātīgos apmēros. Linavas dolomits ir sarkanīgs un sastopams dažādos nokrāsu toņos. Nopulēts, tas dod skaisti fantastiskus — marmorīgus rakstus un to no īstā marmora var atšķirt tikai pazinēja acs.

Jau tagad no Linavas dolomita pulētām plāksnēm izzāģē un izkaļ krustus Rīgas Brāļu kapu kopiņām.

Tuvu pie krievu robežām tek neliela Kuhvas upe un šīs upes baseinā izveidojusies prāva dolomita kārta. Tā atrodas kā virsslānis uz samērā bieza kaļķakmens masīva. Kaļķakmeni no speciālām lauztuvēm ņem Cīruļa kaļķu ceplis, bet dolomītu saudzē. Interesanti atzīmēt, ka arī šis kaļķakmens pulējumā dod skaistu rakstu iedzeltenīgā krāsā, bet tā plāksnes nav tik izturīgas kā dolomita plāksnes.

 Linavas dolomitu jau tagad dēve par Latvijas marmoru un tā izmantošanai ir lieli un grandiozi nodomi. Runa iet pat par Uzvaras laukuma monumenta greznošanu ar pašu zemes marmoru. Vispār, pastāv nodoms Uzvaras laukumu izbūvēt tikai no pašu zemes būvmateriāla un Linavas dolomitam te piekritīs goda vieta! Tas paudīs Latgales skaistumu un Latgales zemes bagātību tautas olimpā. A. Z .

Visbeidzot arī Anšlavs Eglītis raksta Atpūtā (1940.03.01.) — Dolomitu ķimiskais sastāvs līdzīgs marmoram, tie tikai drusku cietāki, jo sastāvā ietilpst magnijs. Slīpēti tie iegūst dziļus spožus toņus, un tos nesauc par marmoriem vienīgi tāpēc, ka tie atrasti tepat mūsu zemē. Latgalē, Linavā, Kuchvas upītes krastā atrasts dolomits trīs dažādās krāsās — trīs slāņos viens virs otra: sārts, dzeltenīgs un iezaļgans, lieliem dekorativiem raibumiem.

(1942.g. vēl nav aizmirsts) — Izdarīti plašāki rekognoscēšanas un šurfēšanas darbi Linavā (Ziemeļlatgalē) par būvniecībai nozīmīgo Linavas dolomitu, kuru tā īpatnējā izskata dēļ dažreiz sauc par Latvijas marmoritu un kuru atsevišķos gadījumos jau izlietoja kaminu izgreznošanai, rakstāmgalda piederumu izgatavošanai u. t. t.

Un ŠODIEN, apmeklējot mūsu Galvaspilsētu Kara mūzejā varat aptaustīt, ne vien apskatīt, kolonnas ar izslavēto Dzimtenes materiāla apšuvumu.

Linavas pagasta nosaukums vien liecina par nozīmīgumu, jo te izaudzēja valstī lielāko apjomu linu. Taču arvien pastāvēja grūtības ar apstrādi, mērcēšanu. Tamdēļ 1939.g. publicēts ierosinājums (1939.12.29 Mana Sēta, agr. J. Ancāns) izveidot mārkus, dīķus Ūdrājas un Kukovas upes krastos izmantojot "katru iespēju mēcēt linus". Un saindētais ūdens vienā mierā aizietu uz A, (kā mums leiši izdarījās Bārtas baseinā).

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Rika ir Mudavas (Veļikajas) pietekas Kūkavas pieteka Balvu un Viļakas novados.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
RIKA	32	Reika//Rīka	48	1,5	Orlovas ezers			124	0,032

Tecējums no Adzeles pacēluma uz Mudavas zemieni austrumu virzienā.

Augštecē upe tek pa līdzenu purvainu apvidu, upes gultne regulēta.

Vidustecē tek pa izteiktu ieleju. Ietek Kūkovā pie Bākarovas;

Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Šķilbani un Rekova. Upi šķērso autoceļi P45 un P46.

Lielākās pietekas - >Stiglova10; <Moseika8;

Mazāka Porskaleņa vai Petunova ? 3,2 km no Ploskines purva rīta gola, > labā pirms Čilipines (I.Logins2017).

Stiglovas gravā, foto: Gatis: wondermondo.com.

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Alūksnes novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā)

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Pilns sateces rajons (A - Z), apakšbaseinos no iztekām -

MUDAVA //Veļikaja; >Aloļa; >Čerjoha; <Idrica; <Issa; >Kudka; <KŪDUPE; <KŪKOVA; >Pskova; <SĪNUPE; >Sorota; <ŪDRĀJA; <VēDA;

<KŪDUPE; <Naumova; >Bērzupīte (<Dobusalas str.); <Isanka (<Fjuku str.); <Šepica); 

<KūKOVA //Kuhva107 -Numierņas ez.; (<Aukupeite; <Pazlauga10; <Puncuļeva (>Kupsa); <Smiltine; <Supenka21 (<Griušļova; >Zvaiga); <Kaņepe; <Krakupe; <Rika31 - Orlovas ez. (>Stiglova); <Moseika8 |valsts robeža|; <Lodumka25 (<Līčupe); >Pelega; >Bezymjannyj;

<IUDRUPE //Rītupe /Utroja -Meirānu ezers; >Leidaceite -Leidaceits; >Baltānu str.; <Janiku`str.; <Lendzeišu str.; >Steporu str.; (>Strauja24 (>Kreiču strauts; >Locupeite; >Baranovkas grāvis); >Zeļčavas str.; <Moseju str.; <Ijevkas str.; <Šņitka14; >Ziblas strauts (>Žibas?); <Ludza//Lža156 -Lielais Ludzas ezers; (>Kondratu str.; <Soltupeite; >Djatlovka; >Iņņica25; <Čodarānu upe26); <Lada//Ledupe;

Lielā Ludzas ezera rajons - (DA) Istalsna20 /Ļadina (<Rudzeišu str.); Pilda36 /Ilža (>Auneja; <Rūbežnīca (>Kazeņa); <Porkaļu upīte (>Poganka); >Leidiukšņa17 -Leidiukšņa ez. (>Kalaša str.; >Diukša -Nirzas ez. (<Raipoles str.); <Kuharenku str.); <Kiudolica (<Aprūbs; >Kara upe -Šosta ezers; >Gaveiku upīte); Poldera kanāls; Pilsētas kanāls; (A) <Plītnīca -M.Ludzas ezers - Zvirgzdenes ezers (<Stauka- Cirma ezers  (>Undupīte; <Vasarānu upīte (>Sv.Jāņa upīte))); (>Garbara -Runtorta ez. (>Runtorta (<Bataru strauts -Dukanu ez.- <Zeiļu strauts; <Pabarga)); 

<VēDA /Vāda83 -Stompaku purvs; <Kulpenes ez. - Kulpenka; (>Egleva); -Lukašu ez.; -Nastovas ez.; <Virica7; >Koura23 (<Olutova avots; <Bušma; <Gurova; <Pušnica //<Vēžupīte ( -Viļakas ezers <Meirupīte); <Tutinova; >Nidrupīte); <Liepna47 (>Ķikšu gr.; <Duncu strauts; <Slimnīcas strauts; >Saidupe9; <Sloku strauts; <Medņusala9; >Vārubka //Vorubka8; <Siltenīte -Siltie poriņi; <Liepicas ez.; >Poseļnica; >Gruzdovka6; <Dobrovidka)); <Voroža (<Ačinka);<Opočna; 

<SĪNOJA//Zilupe /Siņaja (>Ņiavieryca (Bel); >Studenka; >Pernovka11; >Perļinka; >Ludinka; >Verša; <Plisunka27 (>Perekops -Plisūns-  >Patmalīšu`upe); <Verbovka7; <Istra39 (<Zeiļovas strauts (<Anapoles str.)); <Cegeļņa -Audzeļu ezers; <Gumineicas str.; Lauderu strauts11 (<Korņovkas str.); >Grīva6); <Podupe7 //Aglonka <Jučovas strauts12; <Kurjanka11; <Rūbeža upe11 -Peiteļa ezers; <Drujanka; <Molosojka; <Kļučevatka; <Voroga); 

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Latvijas - Krievijas miera līgums 1920.g. - Apraksts ir 125 dubultlappušu biezs un tā teksts sastādīts latvju un krievu valodās. Tāpat abās valodās sastādītas 25 robežkartes, no kurām 13 izgatavojuši mūsu, 12 krievu kartogrāfi, pie kam uzkrīt mūsu kartogrāfu priekšzīmīgi labais un glītais darbs. (Mērniecības un Kulturtehnikas Vēstnesis Nr.2.) 

(Valdības Vēstnesis Nr.74., 1923.g.) Jaunā Latvijas — Krievijas robeža ir 328, verstu gara un sadalas sekoši: 238 verstu garumā tā iet pa upēm, 6 verstis pār ezeriem un 84 verstis pa sauszemi. Robežupju un upīšu ir pavisam 20. Lielākās no tām sekošās: Kūdupe (ap 18 asu plata) kura sākas no Jgaunijas robežas; tālāk robeža iet par Vjadu, Kuchvu, Udraju (ap 20 asu plata), kura aiz pārpratuma dēvēta krieviski par Utroje un tādēļ pārlatviskota par Rītupi, tad pa Lžas upi, Zilupi (5 — 30 asu platumā), Saranku (28 asu plata), Tivšu (1 — 2 asu dziļa), Osuņicu un nobeidzas ar Rosicas upīti, kura ietek Daugavā. Zināmas grūtibas radija robežupju saliņas, kuru Lžas upei ir 47, Zilupei 53 un Opotšnai 3, bet pavisam 103. Parasti upju salas mēdz pārdalīt ar līniju, kas iet pa upju vidu, bet šoreiz bij jārēķinās ar to, kādi zemnieki līdz šim pļāvuši to sienu un ar veco administrativo robežu. Saliņas apzīmētas ar stabiņiem tās valsts krāsās, kurai saliņa piešķirta. Robežezeru ir pavisam 8, un proti, sākot no robežas ziemeļu gala: Piteļa ezers, Zilezers, kuram tek cauri Zilupe, Melnezers, Baltezers, otrais Melnezers, Maksimovas ezers, Garais ezers un bezvārda ezers. 

Tilts, 1960, Antons Rupainis -  Valodas intuīcija ir brīnišķīgs instruments senatnes noslēpumu atklāšanai. Kam šīs intuīcijas trūka, tas, Sīnupes (Siena upes) krastā stāvēdams, pārtulkoja tās slavisko vārdu — Siņjucha — par Zilupi. Ūdrāju (Ūdrupi) no kropļojuma — Utreja — pārtaisīja par Rītupi. Kūkovas (Kokavas) kropļojumu „Kuchva" nespēja pārtulkot, un tāda tā palika. Tāpat Drivsātu (Druvu sētu) ezers palika par Drisvjatu ezeru, un līdzīgu aplamību pielaists bez gala. Tādiem vien valodas pratējiem — kaut arī viņi prastu visas pasaules valodas — Sebeža un Drisa un Dzīsna, un visa Latgale šķiet esam slaviska. (1960)

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš