Siena upe, jeb tā kas Zilupe... 

Sīnupe, Sienāja ir Latvijas robežupe, ar pietekām Latgales augstienes austrumos Dagdas un Rāznavas paugurainē, Mudavas zemienes Zilupes un Issas līdzenumā, Mudes - Veļikajas < kreisā pieteka.                                                          PAPILDINĀTS - 13.01.2019.

Plūst caur Baltkrievijas, Latvijas (Zilupes un Ludzas novadu) un Krievijas teritoriju. Sākas purvā Rietumos no Osvejas ezera Vitebskas apgabalā Baltkrievijā. 12 km garā posmā upe ir Latvijas un Baltkrievijas un Latvijas un Krievijas robežupe. Tālākos 59 km Zilupe tek pa Latvijas teritoriju līdz Zilezeram, kur, pēc tā noteces uzņemšanas, 9 km garumā atkal ir Latvijas un Krievijas robežupe līdz Rūbeža upei.

Latvijas teritorijā Zilupe tek pa Zilupes līdzenuma D daļu, lielākā daļa tās pieteku atrodas Dagdas un Rāznavas paugurainēs. Izņemot nelielu posmu lejpus  Plisunkas ietekas, kur upei ir izteikta ieleja, Zilupe tek pa līdzenu, purvainu apvidu Z virzienā. Baseins ezerains. Latvijas teritorijā upes platums ir 10-15 m, lejpus Krasnogorodskas - 30 m. Tālāk Zilupe tek pa Krievijas Pleskavas apgabala  teritoriju, kur pie Rešetiem ietek Mudavā. Kaut kur pastāv Jaunzilupe...

Regulēta no 65,89 km (VNĪ dati) - 55,5 km, 1964.g. un 1976.g.  Hidrometereoloģisko novērojumu stacija upes 161. km darbojas kopš 01.05.1970. Upi šķērso autoceļi A12 (Latvijā), M20, A117 (Krievijā). 

Zilupe = pilsēta, sākusies ar dzelzceļa staciju un kļūmīgi iegājies upei Zilupe. Arī Zilupes senā ieleja ar upi Grīva neattiecas uz lielo Sienupi. 

Zilupē Zilupes dz., U, T, w, v, z, c, īp. a/s "Grauds" (A.T.85). 

Noformējumam izmantots Zilupes TIC attēls - 

Labās > pietekas - >Ņiavieryca (Bel); >Studenka6,3; >Pernovka11; >Perļinka; >Ludinka; >Verša; 

Kreisās < pietekas - <Plisunka13; <Aglonka5; <Verbovka7; <Istra39; <Pūdupe7; <Jučovas //Jučevas strauts12; <Kurjanka11; <Rūbeža upe11; <Drujanka; <Molosojka; <Kļučevatka; <Voroga; <Pūdupe13; 

Izrādās Sienas upes nosaukuma pārvērtības meklējamas arī poļu materiālos. Veselīgi palasīties dažādās mēlēs..! 

Iztek no Plisūna/Plusona ezera Istras pagastā. Kļūdaini reizēm par Plisunkas augšteci tiek uzskatīts Zeiļovas strauts (sākas no Zeiļovas ezera, un rodas 27 kilometri!). Tek austrumu virzienā pa mežainu apvidu. Pa ceļam uzņem Ilza un Pintu ezeru ūdeņus. Ietek Sīnupē pie Kausas pilskalna, 0,2 km no ietekas. Regulēta 1961.g. Plisunku šķērso autoceļš P52, lielākā apdzīvotā vieta krastos — Šuškova. Dabas liegums Grebļu kalns;

Lielākā pieteka - Zeiļovas strauts; >Patmalīšu upe6;

Istra (arī Istrenka) ir Sīnupes <kreisā pieteka Latgales augstienes Dagdas un Rāznavas paugurainē, Ludzas un Zilupes novados.

Sākas iztekot no Dziļezera Ludzas novada Istras pagastā pie Vecslabadas, kur noteci ietekmē dzirnavu aizsprosts. Augšgalā uzņem vairāku lielu ezeru noteci. Upe tek uz ziemeļiem līkumojot met lielus lokus.

Augštece apugurainē, lejtece Zilupes līdzenumā. Kritums nevienmērīgs no 2,2 m/km līdz 0,2 m/km. Baseinā 23 ezeri. Ietek Sīnupē lejpus Zilupes pilsētas. Vēsturiskie Istras un Briģu pagasti. 

Tecējumā šķērso autoceļus V545 (divreiz, Lauderi—Vecslabada—Šķaune), V514 (Duboviki—Lauderi), V517 (Pakalni—Lauderi—Ploski), A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova), P136 (Ludza—Brigi—Zilupe), kā arī dzelzceļa līniju Rēzekne II—Zilupe. 

Lielākās pietekas - >Grīva6; <Gumineicas upīte; <Lauderu upīte10; 

DZIRNAVAS bijušas - Civcišu dz., U, īp. J. un V. Avseji; Meļniku dz., U, īp. Helene Kosolapova; Briģu , Sviļevas dz., U, M, īp. M. Jurevičs; (A.T.85) 

Istras pagasts (LKV-1932) - ezeri: Istras, Plisūnas, Ļauderu, Dzīlājs (Dzilzis), Ķīšezers, Kaušezers, Melaku, Gusaku, Audeļu, u.c., Pugača? Senatnē `Istras` vārdā sauca Donavu... 

Dabas liegums Istras ezers; DP Istras pauguraine,

VĒRTUMI - pie Meļņikiem Gorodišķe pilskalns ezera krastā;  Rudavā dzimis skolotājs un literatūrzinātnieks Vitolds Valeinis.  Pilskalna zīmējums no Ernesta Brastiņa Latgales pilskalni, 1935.

Gumineicas upīte (arī Gumenicas strauts, Gumeņicas strauts, Gumineicas strauts) ir Istras < kreisā pieteka Ludzas un Zilupes novados. Garums 15 km. Sākas Ludzas novada Rundānu pagastā, netālu no robežas ar Zilupes novada Lauderu pagastu. Plūst austrumu virzienā pie Koņovas šķērsojot autoceļu V517 (Pakalni—Lauderi—Ploski). Ietek Istras upē netālu no Pīteriem. Apdzīvotās vietas upes krastos: Vacumnīki, Koņova, Gumineica, Pīteri. 

Lauderu upīte (arī Lauderu strauts) ir upe Zilupes novadā, Istras < kreisā pieteka. Garums 10 km. Iztek no Lauderu ezera pie Lauderiem, šķērsojot autoceļu V517 (Pakalni–Lauderi–Ploski). Plūst dienvidu virzienā, ietekot Istrā. 

Pernovka (krievu: Перновка) ir Latvijas un Krievijas robežupe Zilupes un Ciblas novados. 

Kurjanka ir upe Ciblas novada Līdumnieku un Ciblas pagastos.

Sākas no grāvju sistēmas Akašu pūrā dienvidrietumos no Akašiem. Tek pa mežainu apvidu galvenokārt ziemeļu un austrumu virzienā. Ietek SĪNUPĒ -Zilupē lejpus Zilezera. Upe visā garumā regulēta, taisnota. Vairākas nelielas pietekas, galvenokārt meliorācijas novadkanāli. Regulēta 1968.g. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Krivandi.

Rūbeža upe (arī Robeža, Rubeža; krievu: Рубеж) ir Latvijas un Krievijas robežupe. 

Izvietojusies Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Ciblas novada Līdumnieku pagastā un Krievijas Pleskavas apgabala Krasno-gorodskas rajonā. Sākas no Peiteļa ezera, tek pa mežainu, purvainu apvidu galvenokārt austrumu—dienvidaustrumu virzienā. Upe visā garumā regulēta, taisnota; visā garumā robežupe. Ietek SĪNUPĒ -Zilupē augšpus Astaševas (Krievijā).

KARTE - Jāņa Sēta Daugavpils, Ludzas,Ciblas,Zilupes novads, 2016; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);

Sienupes sateces baseins -

<SĪNUPE //Siņaja /Zilupe (<Šķaune; <Koršupe; >Naverica (Bel); >Studenka; >Pernovka11 (< Šķaunes strauts -Šķaunes ezers); >Perļinka; >Ludinka; >Verša; <Plisunka13 (>Perekops -Plisūns- >Patmalīšu upe); <Aglonka //Podupe; <Verbovka7; <Istra39 (<Cegeļņa -Audzeļu ezers; <Gumineicas str.; <Zeiļovas strauts (<Anapoles str.); <Lauderu strauts11 (<Korņevkas str.); Grīva6); <Pūdupe7; <Jučovas strauts12; <Kurjanka11; <Rūbeža upe11 -Peiteļa ezers; Holodnijs strauts;

Literatūra: Ciblas novads / sast. Arturs Trukšāns ; [red. Janīna Tabūne], Rēzekne : Latgales Kultūras centrs, 1999-2004; 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš