Ūdru upe ~ tas būtu latviski...

ŪdrājaIudrupe, saukta arī Utreja, (Rītupe kļūda!) ir Narvas sānupes Mudavas kreisā pieteka, augštece Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Zilupes līdzenumā. Latgaliski upe saucama - Iudrupe (Ūdru upe, `ūdrs` - dzīvnieks)                  PAPILDINĀTS - 23.07.2023.

pamatnosaukum garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašaIs

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 ŪDRUPE 176 (56) Ūdrāja 49 0,74Meirānu ezers
   3012 (1442,7)0,6A robežas simbols...

Izteka Rēzeknes rajonā pie Bērzgales, ūdenšķirtnē ar Aiviekste sateces rajona Rēzeknes upi, gals Abrenes nolaidenumā. Krievijā. Bijušajā Latvijas teritorijā Abrenē upe tek pa Mudavas zemieni uz ziemeļiem. Ietek Mudavā no kreisa krasta ~10 km lejpus Ostrovas. Upe ir stipri līkumaina, ar plašām palienēm un daudzām vecupēm, vietām regulēta. Rajona augšgalā lieli ezeri. Stipri aizaugusi, galvenokārt ar meldriem un glīvenēm. Daudz parasto upes zivju. Ūdens ?! kritumam (wiki) izmantojama no Stiglavas (Mērdzenes pagasts). Upei tuvumā ir Sanktpēterburgas — Varšavas dzelzceļa līnija un autoceļš, kas to vairākkārt šķērso. Kritums Latvijā 49 m (0,74 m/km). Upes īstenais nosaukums ir Ūdrāja, kas vēlāk krieviskots uz `utroja` un pārtulkots atkal latviski uz Rītupe...

Lielākās pietekas - < kreisā Ludza //Lža156, <Strauja24, > labā Ziblas strauts; Lejpus Abrenes upē ietek pa > Lada (Ledupe).

DZIRNAVAS - Mērdzenē, Mežernieku dz., U, īp. T. Sarkans; Mikalavas dz., U, īp. M. Pugovičs;  Pudinavas dz., U, M, īp. J. Dundurs; Baltinavas, U, T, z, c, Ip. P Kiaska; Pazlauga dz., U, īp. H. Vizulis; (A.T.85)

Vēsturiskie Bērzpils, Mērdzenes, Kārsavas pagasti, arī Kpfsr anektētie Gauru un Augšpils.

Jaunatklātie pilskalni pie Ludzas upes - Trukšānos divi, Kurjanovas ezeram R un Bierzenīkūs; Iudrejai Vierņos; Kūkovai Puncuļovā un Svātiunē. (JU22)

Cirma ezers; - Undupīte; Vasarānu upīte; Sv.Jāņa upīte;

Šņitka, 13,44 km garš kanāls kurš 2017.g. Rudzu laikā izveidoja "Kārsavas Rumbu" pār šoseju A13. Iepriekš bija jau norādes... saite old.Kārsava.

Strauja ir Ūdrupes kreisā < pieteka Ciblas un Kārsavas novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 STRAUJA24      144,1  121 0,024 

Iztek no dīķiem dienvidaustrumos no Pušmucovas. Upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Ūdrupē pie Mazās Zeļčovas. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Pušmucova un Mērdzene. Upi šķērso autoceļš P49. Dzirnavas - Miltukalna dz., U, M, īp. Lūcija Blažēvica; (A.T.85)

Lielākās pietekas - >Locupeite; >Kreiču strauts; >Baranovkas grāvis;

Ludza (arī Iļža; krievuЛжа) ir upe Latvijā un Krievijā. Iztek no Lielā Ludzas ezera, tek pa Zilupes līdzenumu uz Mudavas zemieni.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 LUDZA 156 (57) I ļ ž a
133 (40)
 L.Ludzas ezers 136  1570 (919)0,26 viduslaiku ūdensceļš

 Sākotne ezeros Rēzeknes pazeminājumā. Izteka no ezera bagarēta (foto), tecējuma sākums 8 km pats straujākais (ko apliecina bijušās trijas vēsturiskās ūdensdzirnas). Aiz Ciblas atstāj Latgales augstienes nomali un līkumo zemienē pa lēzenu ieleju veidojot attekas. Satece pirms Lielā ezera plaša, sazarota, turpretīm pēc ezera Iļžai tikai kanalizētas īsas pietekas, jo tuvu (līdz 6 km) pati Ūdrāja. Ietek Udrājā (Rītupē) pie Goļņevas. Latvijas un Krievijas robežupe apmēram 80 km (ieskaitot daļu anektētajā Abrenes apriņķī), patreizējā robeža 28 km garumā. Latvijas teritorijā un pa robežu upes gultne lielākoties regulēta (taisnota) 47,1 km garumā Valsts nozīmes ūdensnoteka (zmnī). Pie Felicianovas ierīkota ūdenskrātuve (bijušās dzirnavas), darbojas divi hes.  Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Felicianova, Cibla, Goliševa (Latvijā) un Borousi (Krievijā).

Lielākās pietekas - <Čodarānu upe26 /Rūbežneica; >Djatlovka19; <Kondrotu strauts; <Saltupīte; Iņņica25; Ulovica; un vairāk kā 25 sīkas ~ 1km. / rajonā 18 ezeri kopplatībā 16,3 km².

Bijusī Čodorānu upe taisnota un bagarēta jau kopš cara laikiem, tās < pieteka Silagaiļu strauts arī, un visas pārejās pietekas ir... kanāli.

Pirms gadsimtiem upei bija > pieteka Cibla, kura pie Gribniekiem savienojās ar lielu Ludzas atteku, tā, līdz pat Vecie Dvori (Ctapy Dbop) veidojot lielu salu. Meliorācija radīja Kondratu strautu un kanalizēja dabisko pieteku; attekas lejasgals tagad saucas Djatlovka. Vēsturiskā loģika pamato uzskatu, ka caur Latgales ezeriem pa upēm gājuši satiksmes un tirgotāju ceļi. Iespējams arī lai apietu Dinaburgas cietoksni (1227 Naujenē). Tieši atrasto senlietu plašā dažādība apliecina daudzpusīgus kultūras sakarus. Kopš 2015. gada notiek arheoloģiskie izrakumi, pētījumi, publicēšana. 2023.g. izrakumi beigsies 28. Liepu mēneša dienā.

DZIRNAVAS Ciblas pagastā - Eversmuižas dz., U, T, w, īp. M. Plēns; Felicianovas dz., U, M, w, v, z, īp. M. un V.Plēns; Fronopoles dz., U, īp. Izglītības ministrija; Kubulovas dz., U, M, w, v, īp. A. Liņavskis; (A.T.85)

Vēsturiskie pagasti - Ciblas un Mērdzenes, arī Kpfsr anektētie Gauru un Augšpils.

VĒRTUMI KRASTOS - 

pie ezera (2km no iztekas) Ķīšu pilskalns - varbūtīgi lielākā latgaļu blīvi apdzīvotā vieta 12.-13. gadsimtā (154 m vjl); Ciblas kapu kalns - pilskalns; Felicianovas muiža, Eversmuižas baznīca, Goliševas pareizticīgo baznīca; Seimaņu dižakmens - varbūtīgi lielākais Austrumlatgolā. Jaunatklātie pilskalni pie Trukšāniem divi, Kurjanovas ezera R un Bierzenīkūs, Rūbežneicai D.

VIDRŪPE - gultnes tīrīšana Ciblas posmā 2019. paliek iecerē; rezultāts pienāca aši - pārplūšana ar lieliem zaudējumiem piemeklē 2021. gadā pēc lietavām un hesistu neieklausīšanās.

Shēma no grāmatas Ludza pirms Ludzas, Juris Urtāns, izdevniecība Nordik 2015.g.

Pilda (latgaliešuPylda) ir upe Rāznavas paugurainē, Ludzas novadā, Pildas pagastā un tek galvenokārt ziemeļu virzienā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 PILDA36 Ilža ?46,6  ezerā 180,4  324,6 0,065 

Pirms Brodaižas ezera ietek Kazeņa ūdenšķirtnē ar Daugavas > Sariju. No iztekas līdz labā krasta pietekai Aunejai saucas Rūbežneica (Robežniece; 9 km gara). Tālāk posmā līdz Pildas ezeram kartēs saukta Iļža (Ilža; 10 km gara) un dienvidos no Pildas ciema tek cauri Ostrovas un Šķirpānu ezeriem. Pēc Pildas ezera upe dažkārt tiek saukta par Isnaudu. Ietek Lielajā Ludzas ezerā pie Kreičiem. Upi šķērso autoceļi A12 un P49, kā arī Rēzeknes—Zilupes dzelzceļš. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Ņukši, Pilda un Isnauda. rajonā 42 ezeri 18,2 km² platībā.

Lielākās pietekas - > Auneja 10 km; < Kiudolica 22 km; >Leidukšņa; < Porkaļu upīte12;

Par daudzajiem ezeriem atrodams EZERI.lv

Leidukšņa būtu > pieteka, Nierzas ezera noteka, 14km gara.

...vai 209/39. Nierzas ezrā ietek Raipoles strauts, iztek Diukšupeite uz Leidukšņa ezeru, ar < pieteku Kuharenku upīte; < kreisā pieteka Kurma cauri Kurmas ezeriem, 70/80; Pirms ietekas starp Zurzu ezeriem Buļļupe un Sovānu upīte.

Tautas TEIKA -

Kur tagad ir Nērzas azars, agrōk beja nalela upeite. Vīnu reizi div sīvas atgōja mozgōtu drŗbu. Pec nailga laika sacēlēs leli mōkūņi. Vīna sīva teica: «Paskot, redz, kur Nērzas azars atīt!» Bet ūtrei sīva tam nimoz napīgrīze vēreibas. Tad sōka līt lels leits un upeites vītā izcēlēs Nērzas azars. Tei sīva, kas teica, ka atīt Nērzas azars, pretī Zaharim izgōja ōrā, bet tei, kas naticēja, nūsleika. Tōpēc arī tagad pretī Zaharu sōdžai vēl ir atlykuse sola.(1767, 509. Ludzas Nirza 1947)

Seni ļaudis stōsta par Nirzas azaru, ka azara vītā daudzus godus atpakaļ bejuse upeite. Sīvīte tur velējuse drēbis. Izcēlēs lels mōkūns.Sīvīte sōk breinōtīsun soka, ka nōk Nirzas azars ar spōrnīm. Un upes vītā palīk azars. Tagad aiz Nirzas ir Spōrna azars. Tī ir nūkrituši Nirzas azara spōrni. (1767, 827, Ludzas Nirzā 1947)

Kiudolica (arī Kivdolica, Kiudaleica) ir Pildas < kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novados.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 KIUDOLICA 22 37,8     91,7  

Sākas no dīķiem pie Mukoniem Kaunatas pagastā. Tek galvenokārt ziemeļu virzienā pa Rāznavas pauguraini, uzņemot apkārtējo ezeru ūdeņus. Līdz pietekai no Šostu ezera saucas par Kozupi. Vidustecē tek cauri Kiudalovas un Tribuku ezeriem, lejtecē — Rauzu ezeram. Ietek Pildā pie Rauziem. Upi šķērso autoceļš P49, lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Kivdolova. 23 nelielas pietekas, lielākā — Gaveiku upīte.

Dabas liegumi sateces apvidū - Rāznas NP (ZA stūrī Kiudolicas avoti); Zvirgzdenes ezera salas; Pildas ez.; Gulbinkas purvs, Kreiču purvs.

PILSKALNI - > Pentjušu; > Divkšu; <Porkaļu Gorodoks; < Solomenku; < Gorku; > Silovu;

Lielā Ludzas ezera rajons - (DA) >Istalsna20 /Ļadina (<Rudzeišu strauts); (D) >Pilda36 /Iļža (>Auneja; <Rūbežnīca - Brodaižu ez. (>Kazeņa); <Porkaļu upīte (>Poganka); >Leidiukšņa17 -Leidiukšņa ez. (>Kalaša str.; >Diukša -Nierzas ez., Buļļupe /Sovānu upīte, (<Raipoles str.) <Kuharenku str.); <Kiudolica -Aprūbs; (<Kara upe -Šosta ezers; >Dziļūts); (R) <Plītnīca -M.Ludzas ezers - Zvirgzdenes ezers (<Stauka- Cirma ezers  (>Undupīte; <Vasarānu upīte (>Sv.Jāņa upīte))); (>Garbara -Runtorta ez. (>Runtorta (<(Bataru strauts -Dukanu ez.- <Zeiļu strauts); <Paborga -Zeiļu ez. Soidu ez.)); Kreiču poldera kanāls; apvadkanāls, Pilsētas kanāls?

 Dabas liegums Kreiču purvs saite - `pazuda`
DA pārvaldes vietnē
 Lielisks piedāvājums 12`km laivā līdz Ludzai - B I J A 2018.g.
http://turisms.ludza.lv/?cat=177&lang=lv
VĒRTUMI KRASTOS - Lielā Ludzas ezera krastā - 
akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta iedzīvotāju Kreiču apmetne (3. g.tk. vidus p.m.ē. - 2. g.tk. vidus p.m.ē.) un Ķīšu pilskalns. 10- 12. gs.

Lada (krievuЛада) ir Rītupes > labā pieteka Latvijā un Krievijā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 LADA40 (2,9)        262 (30,1)  

Sākas no grāvju sistēmas Kapačovas mežā rietumos no Morozovkas ciema Malnavas pagastā. Tek pa Mudavas zemienes Utrojas nolaidenumu. Augštecē upes gultne regulēta. 1,4 km garumā Latvijas un Krievijas robežupe. Ietek Rītupē pie Vasjkinas ciema lejpus Pitalovas.

MUDAVAS < kreisās pietekas RĪTUPES sateces rajons -

<Ūdrāja //RīTUPE //Utroja -Meirānu ez. -Micānu ez. (>Vornaišu upīte; Červonkas?); (>Leidaceite -Leidaceits; >Baltānu str.; <Janiku str.; <Lendzeišu str.; Steporu str.; <Avženka //Mižovka; >Strauja24 (>Locupeite; >Baranovkas grāvis); >Zeļčavas str.; <Moseju str.; <Ijevkas str.; <Šņitka; >Ziblas strauts14 (>Žibas strauts); >IĻŽA //Ludza156 (>Robeža; >Djatlova19; <Saltupes str.; >Kondrātu str.; >Iņņica25; >Ulovka; <Čodarānu upe26 (<Rūbežnīca; <Silgaiļu str. (<Viļceņupe); <Kreicu str.)); >Lada //Ledupe; <Kūkova//Kuhva107 (Pazlauga10; Supenka21; Rika31 (Stiglava); Lodumka25); <Vēda83 (>Kira; <Opočna; <Voroža; <Liepna);

Brīvības cīņu epizode 1920.gada janvāra vidū -

(..) mēs bez zaudējumiem sasniedzām Malnavas muižu, bet atjēdzies ienaidnieks atklāja pa muižu stipru ložmetēju uguni. Lodes svilpdamas kapāja koku zarus un atsitās ēku sienās. Ģen. Balodis, kā īsts karavīrs, neizrādīja ne mazāko uztraukuma pazīmju, lai gan stāvoklis, ienaidniekam atjaunojot pretuzbrukumu, varēja būt mums liktenīgs. Ienaidniekam bija viegli nogriezt mums atiešanas ceļus un mums atliktos vienīgais doties zem ienaidnieka labi mērķētās uguns dziļā sniegā pa Ūdrupes līdzenām pļavām Kārsavas stacijas virzienā. Bet lielinieki nezināja, ka tepat viņu tiešā tuvumā atrodas bagāts kara laupījums — Latvijas armijas virspavēlnieks līdz ar sabiedroto militāriem priekšstāvjiem.  1931.02.20 Latvijas Kareivis


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš