Ciecere ~ ar pietekām 

...Ceeceres uppi, kas no Ceeceres ezera ceļļahs un pee Skrundes ar Wentu saweenojahs.

Vēsturiskie pagasti - Cieceres, >Saldus, < Sātiņu (daļēji robežupe), > Lutriņu, Skrundas.

Saldū pilsētā izveidota Cieceres pastaigu taka - lasi vietnē turisms.saldus.lv;

ROZENTĀLA AKMENS

Cieceres gleznainie līkumi iedvesmojuši ne vienu vien Saldus apkaimes mākslinieku, bet savs akmens Cieceres krastā ir tikai Janim Rozentālam.
Dižais ainavists mēdzis iedvesmodamies bieži šeit sēdēt arī bez krāsu kastes. Tas atrodas Cieceres labajā krastā, ūdens malā pie tilta balstiem. Akmens tika bojāts un pārvietots 1960-os gados būvējot jauno tiltu Jelgavas ielā, daļa nošķelta. Uz akmens bieži sēdējis un gleznojis mākslinieks Janis Rozentāls. Akmens redzams viņa gleznās "Pie strauta" un "Ziemas ainava". pēc Saldus.lv; var pieņemt ka līdz akmenim stiepjas Kalnsētas parks.

Interesanti - par vēsturi dzejā - manssaldus WordPress.

foto: Rozentāla akmens

lepretī Skrundai, t. i. Ventas labajā pusē ietek Ciecere. Šī ir tik ārkārtīgi līkumota upe, ka 25 klm. garā gabalā, kas viņai būtu notekams no Saldus pilsētas līdz Skrundai, tā met neskaitāmu daudzumu mazāku un lielāku līkumu, tā savu ceļu gandrīz vai trīskāršodama.(J.D.1932) 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

*Gadījumā, ja Mazupi pieņem par Cieceres sākumu jāpārraksta "visa vēsture"... Oficiāls melioratoru garums 17,6 un rajons 74,7 km². Ieskatoties vecākās kartēs, rodas doma vai `mazupe` nevarētu būt tas pats `mežupe`. 

CIECERES ezers jeb Cieceris, pieminams īpaši. Izveidojies Cieceres-Kerkliņu iegultnē Z-D virzienā, vairāk atgādina platu upi. Ilgus gadus tas tiek minēts un apjūsmots kā "viens no dziļākajiem" Latvijas ezeriem. Lai gan jau pastāvēja zinātniski mērījumu dati, šī aplamība par daudzu 10 metru dziļumu iecirkulēja vēl mācību grāmatās un kartēs. Tamdēļ entuziastu kopa 2005.g. vēlā rudenī mērīja ezera gultni visā garumā, un kā bija paredzams atrada tikai 22-24 metrus dziļas bedres. Saite uz Dabas kalendārs 2002. rakstu. Tāpat kā Vilgāles, Engures, Usmas, Liepājas Durbes ezers, jau kopš 13. gadsimta pieder pie Kurzemes brīvezeriem, kuros atļauts zvejot katram kurzemniekam. Ezera salas kā dabas liegums atzītas jau kopš 20. gs. vidus. Saite Dabas pārvaldes lapā; 

Vēršāda un Kaļķupīte (kopā 16 km), pievada Brocenu ezera noteci. Kazenieku strautam (15,5) pieteka no Baltezera - dabas liegums, purvam.

Spaļupīte sākas Dienvidkurzemes drumlinu lauka un Austrumkurzemes augstienes sadurā.

Krimelde25 //Rūtupe ir > labā Cieceres vidusteces pieteka Austrumkursas augstienes vakarpusē; 

Sākas ūdensšķirtnē ar Abavas < Imulu un Ventas > Šķēdi. Tek pa augstienes malu lēzeni viļņotā pamatmorēnas līdzenumā. Rajons pārsvarā meliorēts, vidustecē mežu puduri. Lejasposms pirms ietekas stāvā gravā, straujš, līkumains ar kritumu 6 m/km. Te regulāra laivotāju sacensību vieta. Lejtecē izveidots Lašupes dzirnavezers. Regulēta 1966. un 1983.g, 

Lielākās pietekas - (?>Pormale; >?Vēdzele1,8; <Krieķupīte7; <Lašupīte8 (>Dēņu strauts3,5); >Meldzirupe); Burtnieku gr., Skolas gr. Nelielas 15 pietekas 18 km kopgarumā (1966.g.). 

Paksīte, lielākā un lejākā < kreisās puses pieteka Ventavas līdzenumā; 

Sākas uzpludinātos dīķos un no meža novadgrāvja D no Gāgu purva. Rajons atūdeņo Austrumkursas augstienes R nogāzi. Lejtecē izteikta ieleja no Ābariem - lielākās apdzīvotās vietas. Kur to šķērso Liepājas šoseja (A9) 

Kad 1640-ajos gados Cieceres upes krasta pie Pavāriem un pie Kliņģiem nodibinājās metālrūpniecība, pēdejā vietā pamazam izauga slabada, līdzīgi Edai, un tur pastāvēja līdz 18. gs. pirmajai pusei. ( J.Juškevics 1931.)

No ietekas Ciecerē sākas Meža izziņas taka - 2 km gara; (..upes labajā krastā, praktiski nav izmantojama, jo iekļaujas autoceļa Saldus...aizsargjoslā), tā dokuments!

Senie kuršu pilskalni Cieceres pietekās -

ūdensšķirtnē ar Abavas <Imulas, <Buļļupi Mizaiņu pilskalns; pretēji uz dienvidiem ūdensšķirtnē ar Vadakstes > Druvi Striķu pilskalns; starp Cieceri un tās > pieteku Kaļķupīti Saldus pilskalns; > krastā Airītes pilskalns un < krastā Bendēļu pilskalns. Pieteku shēmā `*` zvaigznītes. 

Tautas teikas par Saldus pilskalnu - klausies pasakas.net;

HERCOGLAIKA vēsture - 

 Lutriņu jeb Saldus dzelzceplis pastāvēja no apm. 1650. gada pie Lutriņu Cepļu mājām pie mazas upītes, kuras ūdens līmenis ar daudz dambjiem bija neparasti augsti sacelts. Tur bija ceplis un lielgabal-lietuve. Arī šeit izlietoja rāvas dzelzi, neskatoties uz to, ka Saldus mācītāju muižas laukos ir atrodama laba dzelzsklints. Preci no Lutri-ņiem izsūtīja pa Cieceri līdz Skrundai un pa Ventu uz Kuldīgu un Ventspili, 11. ziemeļu kara sākumā, zviedriem tuvojoties Skrundai, izbei-dzās arī Lutriņu ceplis (1702. g.). ( J.Juškevics 1931.). Lutriņos darbojās arī salpetra un kālija vārītavas. 

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Saldus novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);

Diskusija par augšdaļas nosaukumu - 19.-20. gadsimta ģeogrāfiskajos rakstos un administratīvā dalījuma pārskatos Ciecer bach sākas pie Tukuma apriņķa robežas. Tas būtu mūsdienu Blīdenes pagasta nomali ieskaitot. Vēl 1939.g. publicētajā J.Plāķa vietvārdu apkopojumā, no vietējiem ļaudīm savāktā, visur līdz Žvārdei figurē upe - Ciecer. Arī vienkāršas loģikas dēļ, būtu grūti pieņemt, ka Cieceres muiža un Cieceres pagasts pastāv bez savas upes, jeb tikai ar ezeru.

Cieceres upe sākas Cieceres ezerā 102 m augstumā v. j. l. un līdz Ventai noskrien 51 km ar vidējo kritumu 1,5 m uz km. Pie Saldus Kalnamuižas tai liela kanjonveidīga grava, kas liecina, ka reiz tā vadījusi lielākus ūdeņus. Šaurāks kanjons tai ir pie Sātiņu skolas, kur upe dziļi iegrauzusies devona cietājos iežos. Nolaižoties Ventas muldā, Cieceres krasti pazeminās, un tā kļūst par līdzenuma upi. (LZDT)

Pilns sateces rajons no augšgala -

(Mazupe //Ciecere (>Zaurupīte (>Purviņu strauts); <Valtu strauts; >Cūku strauts; <Mežupīte (>Timrēnu strauts; <Akmeņstrauts)); <Lomzere (<Elles strauts); <Timbru strauts; >Salas strauts; >Dūņupe (<Žeberkšu str.?)); -Cieceres ezers-; 

>Kaļķupīte - Saldus ezers - Vēršāda (<Kazenieku strauts; Brocenu ez.; >Nabagupe |šķirtne ar Abavas Imulu|); >Slimnīcas strauts; <Siltupīte; >Dīcmaņu strauts11; <Spaļu strauts; >Butnāru strauts; >Kumeļpurva grāvis4,23; <Bukupe14 (<Lanka); ?Gubu str.; ?Pišķupe; 

>Krimelde25 //Rūtupe (?>Pormale; >Vēdzele; <Krieķupīte; <Lašupīte8 (>Dēņu strauts3,5); >Meldzirupe); <Naša; <Tilgāļu valks; >Jāņupīte4,2; <Paksīte26 /Pinkupe (>Daku upe4,55; >Kūka); >Cieceres avotiņš; 

Pilns toponīmu apkopojums Aģentūras Vietvārdu datu bāzē, tai skaitā 2016.g. bija dažas dzelmes - LĢIA saite uz vietvārdiem. 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Kā rodas ģeogrāfiskie apraksti (kā izņēmuma piemērs). 

Sekojošie upju aprakstu piemēri ir modificēts wikipedijas teksts. Pēc būtības ir pateikts tas, ko var redzēt pamatskolas kartē. Vai minētais strauts, upīte vai grāvis, patiešām ir dabiska ūdenstece, vai pārveidots kanāls, no šī atskārst nevar. Lai izskatītos autoritatīvāk pievienota atsauce uz Lģia (kartogrāfijas Aģentūra). Atsauces datums un pašas šķirkļa lapas izveides datums sakrīt - tātad..?!

Bukupe (arī Spāriņu upe) ir 14 km gara Cieceres kreisā pieteka Saldus novadā. Iztece - uz ziemeļiem no Ēvaržiem. Tek ziemeļrietumu virzienā. Tecējumā caurtek Silzemju dīķim, Sātiņu zivju dīķiem. Ietek Ciecers upes Pakuļu ūdenskrātuvē pie Bukupes ciema. Upi šķērso valsts autoceļi V1162 (Saldus–Kūdras), V1180 (Saldus–Pampāļi), A9 (Rīga (Skulte)–Liepāja).

Butnāru strauts ir Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā pie Būtnāriem. Tek rietumu virzienā.

Dīcmaņu strauts ir 11,0 km Cieceres labā pieteka Saldus novadā, uz rietumiem no Saldus pilsētas. Izteka - uz austrumiem no Namiķiem. Tek dienvidu virzienā. Ietek Ciecerē pie Mežvidiem. Dīcmaņu strautu šķērso valsts autoceļi P108 (Ventspils–Kuldīga–Saldus), A9 (Rīga (Skulte)–Liepāja), P105 (Butnāri–Saldus–Ezere). Tā krastos atrodas Druva.

Gubu strauts ir 4,5 km gara Cieceres labā pieteka Saldus novadā. Iztece - uz ziemeļrietumiem no Cāļlauka. Tek rietumu virzienā. Ietek Ciecerē pēc valsts autoceļa A9 (Rīga (Skulte)–Liepāja) šķērsošanas.

Jāņupīte ir 4,2 km Cieceres labā pieteka Saldus novada ziemeļrietumos. Iztek no Dižā Veiķenieku purva dienvidiem. Tek rietumu-dienvidrietumu virzienā. Ietek Ciecerē pie Silu mājām. Lejtecē šķērso valsts autoceļš V1171 (Zirņi–Airītes) un dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja.

Kumeļpurva grāvis (arī Kumeļvalks) ir 4,2 km gara Cieceres labā pieteka Saldus novada ziemeļos. Tek dienvidu virzienā. Ietek Ciecerē augšpus Pakuļu ūdenskrātuves. grāvi šķērso valsts autoceļš V1172 (Lutriņi–Pumpuri).

Spaļu strauts (arī Spaļupīte) ir 5,3 km gara Cieceres pieteka Saldus novadā. Iztece uz ziemeļiem no Strazdiem. Tek ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā. Ietek Ciecerē starp Mežvidiem un Sātiņiem. Strautu šķērso valsts autoceļš P105 (Butnāri–Saldus–Ezere).

Siltupīte (arī Ejušu strauts) ir 6,4 km Cieceres pieteka Saldus novadā, uz dienvidiem no Saldus. Tek ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā. Ietek Ciecerē starp Mežvidiem un Saldu. Siltupīti šķērso valsts autoceļš V1180 (Saldus–Pampāļi) jeb Saldus pilsētas Lielā iela.

Slimnīcas strauts ir 6,3 km Cieceres labā pieteka Saldus novadā, tai skaitā Saldus pilsētā. Iztece pie Tiruļiem, Odzēnu dīķa. Augštecē tek ziemeļu virzienā, pie Unguru fermas pagriežas uz dienvidiem. Lielākā pieteka - Birēnu strauts. Lejtecē tek pa Saldus pilsētas teritoriju, tostarp gar Saldus slimnīcu. Ietek Ciecerē Saldus centrā pie tirgus. Noteku šķērso valsts autoceļi V1150 (Druva–Avotiņi), A9 (Rīga (Skulte)–Liepāja) un V1430 (Vāne–Saldus), kā arī dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja. Tās krastos atrodas Ziedonis.

Tilgāļu valks ir 2,5 km Cieceres kreisā pieteka Saldus novadā uz ziemeļaustrumiem no Zirņiem. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Ciecerē pie Lejas Tilgaļu mājām.

Pišķupe ir 1,4 km Cieceres kreisā pieteka Skrundas novadā un Saldus novadā. Tek ziemeļu - ziemeļrietumu virzienā. Ietek Ciecerē pie Upesstalmaņu mājām. Pie Stalmaņiem šķērso valsts autoceļu A9 (Rīga (Skulte)—Liepāja).

Naša (arī Našupīte) ir 8 km Cieceres pieteka Saldus novadā. Iztek no Gāgu purva. Tek ziemeļu virzienā. Ietek Ciecerē lejpus Lašupes. To šķērso valsts autoceļi A9 (Rīga (Skulte)–Liepāja) un V1146 (Lutriņi–Lašupe–Zirņi).

\aušminēto pieteku teksti pārkopēti no wikipedijas, ar minimālām korekcijām\

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš