Zaņa ~ar pietekām, 

no avotiem - Podu purvs; Gaiļupe; Pērejas strauts; Kasparaste; Pīpāju strauts; Sūdupīte; Plocīte; Plaupis; 

Zaņa ir Ventas > labā krasta pieteka Saldus novadā. Vidusteces nosaukums Dāmnieku upīte;            PAPILDINĀTS-28.12.2016.

Sākas D no Saldus, grāvjos uz Kursīšu un Novadnieku pagastu robežas, ziemeļos no Grietēniem. Augštece līdz Pampāļiem regulēta 15 km garumā. Lejpus Pampāļiem upe tek pa izteiktu ieleju, kuras dziļums pie ietekas Ventā sasniedz 20 m un platums pat 1,3 km. Gandrīz visā tecējumā Zaņa ir Vadakstes līdzenuma un Vārmes nolaidenuma robeža (wiki). Sateces rajons izveidojies Vidusventas līdzenuma Z daļā Dienvidkurzemes drumlinu laukā (shēma). Vispārējais virsmas slīpums uz Ventas muldu, bet konfigurāciju nosaka drumlinu virziens. Augšdaļā ieleja neizveidojusies, un  tāds arī pieteku raksturs - vairs nevar zināt kurš bijis strauts, kurš rakts grāvis. Purvi ūdenšķirtnēs nosusināti, kūdras ieguve. Lejteces ielejas virziens līdztekus Ventas ielejai, kas reiz vedinājis uz iesauku `Sān upe`, bet drīzāk ir no vecās ortogrāfijas neprecīci atveidots Sanges upe. Izveidotas vairākas ūdenskrātuves (Pampāļu dzirnavu dīķis un Zaņas dzirnavu dīķis), vēsturisku ūdensdzirnavu vietas. Robeža starp Sātiņu un Kursīšu pagastiem (1940.g.). Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Pampāļi, Baltaiskrogs. Upi šķērso autoceļi P105, P106 un P107; Garums kaut kur citur bija 66 km.

Lielākās pietekas - >Puteņu grāvis 6km; >Plocīte 7; >Zirnāju strauts 13; <Kārklupe12; <Abrupe 7; <Meļļupīte 9; <Plaupis9; //?Šķēpu strauts 6; <Zaļēnu strauts 8; 

Kr. Barons 1859.g. -  Zanges u. pee Nihgrandes. 

Lejpus Baltākroga pie Zaņas dzirnavu dīķa atrodas dabas taka Zaņas līkloči. Diemžēl TAKA esot nelietojama (2016.) Zaņas lejteces dabas aizsardzības PLĀNS, 2006 Latvijas Dabas Fonds; Zaņas lejteces atsegumi - DA plāns - 2012-2025.g.

SPIEŽAM - KARTE

VĒRTUMI KRASTOS - > Trīs stumbru kastaņa; Zaņas ūdensdzirnavas;   Zaņas atsegumi, 10 ha, aizsardzībā;  ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

JAUNUMS ~ Ar 2020.g. uzsākts Life projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GoodWater IP Nr. LIFE18 IPE/LV/000014, kurā Zaņa ir viena no sešām upēm. Projekta vadošais partneris ir Latvijas Vides ģeoloģijas un metereoloģijas centrs (LVĢMC) un pieteikums tapis sadarbībā ar 18 partneriem. Projekta LIFE GoodWater IP vispārīgais mērķis ir uzlabot riska ūdens objektu stāvokli Latvijā īstenojot pasākumus kas noteikti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju rajonu apsaimniekošanas plānos. `Risks` nozīmē pašreizēju neatbilstību bioloģiskām labas ūdens vides pazīmēm, un tiekšanos uz visaugstāko iespējamo ūdens ķīmisko un ekoloģisko kvalitāti; Tostarp jau pastāv studentes pētījums LU 2013., kura mērķis ir izpētīt un novērtēt Zaņas upes ekoloģiskos cēloņus un to ietekmi uz upi.

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Saldus novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams  sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Strazdupīte - 5 - 6 km garš ūdens novads ar sānu grāvjiem, kuri tāpat iesaukti pēc mājvārdiem... Savukārt kā "valsts nozīmes ūdensnotekai" tās garums pieņemts 6,7 km. Bijušajos Strazdos padomjlaka zvēru ferma.

Brasla upīte no Āķu meža un Buļļu pļavām, varētu būt Zaņas pirmā pieteciņa pie Graudupju mājām.

Kārklupe, skaitās lielākā, garākā Zaņas pieteka.

Starp 5 - 6 Latvijas Kārklupēm, arī šķiet lielākā. Sākas no "Skolas purva"; jeb ? purvainā apvidū Zvārdes pierobežā, caurtek Mācītājmuižas mežu, Leišu purvu un gar <puses Leibu purvu un Gaiļu mežu ietek Zaņā. Kā "valsts nozīmes ūdensnotekai" tās garums saskaitīts 10,7 km no kuriem regulēti 6,3 (1962.,2010.).

Abrupe ir savdabīgākā no Zaņas pietekām, ar Tautas teiku (pielikumā). Acīmredzami ka senči pievērsuši uzmanību drumlinu ainavai.  Kā "valsts nozīmes ūdensnoteka" tās garums 8,6 km, regulēti 8,0.

Mellupīte savukārt pienesa Latvijas aizvēsturei vēl 2000 gadus, ar ziemeļbrieža kaula cirvja atradumu (lasi zemāk). Iztek no Āžu lejas un gar Griesta purvu pie Ratnieku meža sasniedz ieteku. Garums ap 10 km, no tiem regulēti skaitās 8,0 (1958.,1984.). Visā garumā "valsts nozīmes ūdensnoteka". Mūsdienīgākas atklāsmes tika dibinātas jaunākos laikos ar pilotprojektu agrotehnisku ievērojot rajona principu.

Zaļenis, Zaļēnu strauts saķas Griezes priediena vakarpusē un aptecējis Rumzas kalnu (84,4) gar Zaļēniem > labajā krastā, pievienojas Zaņai.

Pīpāļu ? strauts no Pīpāju purva gar Pīpājiem iesāk ielejas virzienu līdztekus Ventai.

Mazā Zaņa, Zirnāju strauts lejāk Pīses upīte, no Zirnāju lankas kura pārcieta meliorēšanu jau 1930-jos gados.

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Zaņas sateces rajons ~

Sateces  no iztekas  (ūdenšķirtnē ar Vadaksti) - 

>Brasla upīte; >Strazdupīte (>Bāliņu strauts; <Puteņu grāvis 6); <Kārklupe12 (Grietēnu strauts (>Sātu strauts; <Lībaišu strauts)); >Bāliņu gr. (>Maļļu str.); <Briežu strauts; >Plocīte7 (>Vēršupīte); Auniņu gr.6,4; >Pluoču gr./Kasparaste; <Abrupe7 (<Pusaru gr.); >Sūdupīte; >Ainu gr.5;/Biedrāliekna strauts; <Akmeņstrauts; <Meļļupīte9 (>Straumīte (>Pirtsgaru gr.)); >Desu strauts; <Varžu`strauts; <Plaupis9 //?Šķēpu strauts6; >Lībju gr.; <Celmu gr. -Celmu dīķis; <Zaļenis8 //Zaļēnstrauts; <Pīpāļu strauts; >Lībju`strauts; >Mazā Zaņa //Zaņas strauts13/Zirnāju strauts; >Dadzu strauts; 

> Auniņu grāvis (3678512) 6,44 km / 3,03 km no bijušās Auniņmuižas.

Lūķu liekna (3678122) 5,9 km?

Arī Latvijā tālā senatnē līdztekus daudzām seno dzīvnieku sugām dzīvojuši daži milzīgi dzīvnieki? Jautā un atbild Dabas un Vēstures KALENDĀRS 1967.g. /../ Kā otrais minams jūras plēsoņa pliozaurs no Peloneustes ģints. Pliozauru vairums bijuši milzīgi zvēri, pēc lieluma līdzīgi iepriekš minētajām bruņu zivīm, pēc formas — pleziozauriem un atšķīrušies no tiem ar lielāku galvu (garāka par 1 metru), stiprāk attīstītiem zobiem un īsāku kaklu. Vienu mazāku zobu atradis Liepājas acu ārsts G. Išreits Ventas pietekas Zaņas krastos juras perioda nogulumos, kuru vecums ir ap 150 000 000 gadu. So zobu izpētījis paleontologs F. Hīne, kas 1937. gadā publicējis secinājumu, ka šis atradums ir Peloneustes ģints zaura zobs.

Atklājumi turpinās ar senāko cilvēka lietoto priekšmetu - ziemeļbrieža kaula Lingbi cirvi. Raksts - LU Latvijas vēstures institūta vietnē. Atradums atnācis ļoti savdabīgā veidā jaucot bebru dambi. Pie kuras no Zaņas sāntekām it kā zināms, bet žurnalisti ir kļūmīgi uzrakstījuši mājas nosaukumu, tamdēļ atļaušos šaubīties arī par pārējo... Būtiskākais, kas redzams arī Valsts Vēstures mūzeja stedā, ka ziemeļbriežiem sekojošie ļaudis vilkās no Dienvidiem gar toreizējo jūras krastu un lielākām upēm. Tas liecina par cilvēka esamību tagadējā Kurzemē vēl 2000 gadus agrāk!

Austrumkursas rietumu nokalni atūdeņo Zaņa, Ciecere, Eda un Režupe. Zaņas lejgals ir pazīstams ar jura laikmeta slāņu atradnēm, tāpēc to bieži apciemo ģeoloģi. (LZDT) 

Zaņas atsegumi, ģeoloģija

Tipiski vidusjuras Kelovejas stāva nogulumu atsegumi Zaņas lejtecē, aizsardzībā kopš 1977.g. Līkumainās upes pamatkrastā vairākās vietās atsedzas pelēki un brūngani kaļkakmeņi, pelēki un melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi. Kopējais biezums apm. 3,5 m. karbonātu konkrēcijās mālos un kaļķakmeņos daudz fosilo organismu - amonīti, gliemenes, gliemeži, belemnīti, u.c., kas liecina par izcelsmi jūrā. 20.gs. 30. gados liepājas ārsts G.Ištreits šeit atrada vienīgo zaura pārakmeņojumu - pliozaura zobu. Tā ka te nav Kelovejas apakšstāva nogulumu, var domāt, ka lielu daļu juras nogulumu ledājs pārvietojis atrauteņu veidā. Ģ.Stinkulis (LD 1998) 

Pielikumi

Tautas TEIKA. Netālu no Pampāļiem stāvos krastos tek neliels līkumots strauts, kas ietek Zaņas upē. Par ABRUPES izcelšanos klīst šāda teika.

Kursīšu pagastā, netāl no Pampāļu pagasta robežas, kādās mājās dzīvojis kāds pavecāks vīrs - abru taisītājs pēc amata. Dzīvojis viņš ļoti nabadzīgi un bieži žēlojies Dievam, kāpēc gan viņam, kas uztaisījis tik daudz abru, kur ļaudīm maizi mīcīt, pašam bieži vien nav ne garozas, ko mutē bāzt. Dievs viņa žēlošanos tomēr nav uzklausījis - vīram dzīve kā bijusi, tā arī palikusi trūkuma pilna. Kādreiz šis dusmās iesaucies:

"Kaut tad jel Velns man palīdzētu!" Kā iesaucies, tā Velns klāt. Lai dodot savu dvēseli, tad palīdzēšot. Varēšot dzīvot cepuri kuldams. Vīrs bijis ar mieru, un no šā brīža viņam arī sācis iet arvien labāk un labāk. Ļaudis arvien vairāk pirkuši viņa abras. Tā pagājuši vairāki gadi. Vīrs jutis, ka mūža gals nav vairs aiz kalniem. Viņš sācis bažīties par savu dvēseli, ko pārdevis Velnam. Beidzot nolēmis Velnu piekrāpt un sācis iet Pampāļu baznīcā Dievu lūgt. Pēc kāda laika Velns klāt un ņemas vīru rāt, ka šis līgumu lauzis. Bet vīrs šim tikai uzsaucis: "Vācies uz elli!" Noskaities par šādu blēdību, Velns ķēris abras, ko vīrs bija sataisījis veselu lēveni, krāvis tās vienu otras galā un tad stūmis uz Zaņas pusi. Abru rinda ļodzīdamās braukusi uz priekšu, atstādama aiz sevis dziļu līkumotu vagu. Tā Velns abru rindu nostūmis līdz Zaņai un no turienes aizpludinājis tās uz Ventu.

Pa vagu, ko Velns, abras stumdams, izaris, sākusi tecēt upe, ko vēl šodien sauc par Abrupi. Mājas, kurās abru taisītājs dzīvojis, sākuši saukt par Abrupjiem, un tās vēl šodien (tagad) stāv uz Abrupes krastiem, netāl no strauta iztekas Kursīšu pagastā.

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš