Kustīgas bildes, pārsvarā no tīmekļa
Dažādi video par mūsu upēm, par notikumiem pie upes, kur upe filmas galvenā "varone". Neparasti klipiņi atrodas klubiņā.
Dokumentālā filma “Ātrāk par straumi”
stāsta par Daugavas plostniekiem un viņu amata prasmēm. To ir veidojis Daugavas muzejs sadarbībā ar kultūras menedžmenta centru “Lauska”. Saite uz vietni Jēkabpils stāsti .
Dvietes palienei izveidota filma par ATBŪDU - piekto gadalaiku.
Lielākā un labāk saglabātā paliene Latvijā. Vieta kur dabiski palu laiks var ilgt pat trijus mēnešus,.pieturot 0,6 kub KM ūdeņu, un atdodot tos pakāpeniski. 1/30 no Daugavas gada noteces. Dabas parka izveidošana un attīstība, tajā skaitā vēsturiskās gultnes atjaunošana. saite - |
Kāda bija Daugava. Rāda un stāsta grāmatas Atmiņu Daugava varoņi un veidotāji.
| Par jaunāko un apjomīgāko, Daugavas zaudētam skaistumam veltīto grāmatu Atmiņu Daugava. |
Pirmā latviešu pilnmetrāžas filma - GAUJAI !
Vecs stāsts, un melnbalts protams, bet arī man tā tikai nesen nāca zināma. Jo jaunai mūs jaunie māXlinieki sataisījās, un arī radīja.
| Ne salīdzināšani ar jauno filmu, bet tiešām saprašanai ka šī pati zeme LATVIJA ir bijusi un varētu būt daudz skaistāka, ainaviskāka, patīkamāka, galu galā pazīstamāka bez šaubām. Tagad prasīt no jauniešiem lai mīl krūmus, latvāņus un bebrus... grūti gribēt neiespējamo. Var arī skatīties vietnē - | ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ |
Kā absolūtu klasiku jāpiemin ĀBOLS UPĒ pilnmetrāžas spēlfilmui kuru itin viegli atrast dažādās tīmekļa vietnēs. Ir vērts. Rīdzeniekiem.
Alokstes ūdenskrātuve iepatikusies Mosfilm
| 1971. gadā Mosfilm uzņemtās pilnmetrāžas mākslas filmas epizodes filmētas Sakas > labās satekupes Tebras > pietekas ALOKSTES upē pie Apriķu hes. \ dzēsts sakarā ar Krievijas agresiju / ... |
Latvijas kinostudija "Ābols upē" 1973.g.
Pilnmetrāžas spēlfilma kuru itin viegli atrast dažādās tīmekļa vietnēs. Zaķusala Daugavā dzīva un zaļa.
Krievijas televizijas filma par ūdeni - . Par ŪDENI!
Filma nav jauna, tā klīst tīmeklī dažādās versijās, pat ar dažādiem nosaukumiem. Pilns tulkojums latviski - pirmo reizi un tikai upes.lv. Jāskatās un jālasa līdzi teksts. Saskaņota hronometrāža. Līdz ceturtajai minūtei - ja novērtē ka tas Tev der, raksti vai zvani, un pēc vienošanās saņem pārējo tekstu.
Par to ŪDENI kurš arī LATVIJAS avotos un upēs. Tā dēļ tās, tek tamdēļ...Filmu veidojusi starptautiska komanda, tajā piedalās vai visu lielāko zinātnes valstu pārstāvji. Ir aptvertas visas lielākās ticības. Tas viss dara šo materiālu iespējami objektīvu, pārnacionālu. Jo galu galā - bez ŪDENS nekā nebūtu, visa dzīvība pastāv tikai pateicoties daudzveidīgajām ūdens norisēm. Tas tiešām ir lielais kopīgais, par kuru tomēr ir vēl daudz nezināšanas un skaidrojamā. 0`46``- Ūdens, vispierastākā viela uz Zemes. 0`57``- Tā pavada katru mūsu dzīves mirkli, bet vai mēs zinām kādu noslēpumu sevi glabā šī apbrīnojamā stihija, no kurienes tā radusies, kurš un kāpēc aplaimojis ar to mūsu planētu – vienīgo Visumā. Atbildes uz šiem jautājumiem iespējams zina tikai pats ūdens. Jo šodien tas uz Zemes ir tik pat cik bija pašā sakumā kad viss radās pasaulei iegūstot mums tagad pierastos apveidus un s a j u t a s. 1`46``- „Mēs veicam ļoti rūpīgu darbu ļoti šaurā nozarē – esam sev pateikuši – veltīsim visu uzmanību ūdenim, pavērtēsim to no dažādiem skatupunktiem. 2`01``- Ūdens Svētajos rakstos ir vairāk neka vienkārši fiziska viela – tas ir jēdziens, un šis jēdziens noteiktā veidā ir saistīts ar pašu dzīvības ideju.” 2`18``- Visā Pasaulē nav nekā mīkstāka un pakļāvīgāka par ūdeni. Ūdens slīpē cieto un stipro, neviens to nepārspēs, lai gan jebkurš var to uzveikt. Pakļāvīgs uzveic stingro, mīkstais uzvar cieto. Visi to zina un neviens neuzdrošinās rīkoties. 2`41``- Tā pirms vairāk ka 2000 gadiem rakstīja ķīniešu filosofs Laodzi. 2`48``- Ziniet, vispār jau ūdens ir pētīts diezgan sīki / ar to es domāju ka labi zināmas ūdens neparastās īpašības - fiziskas un ķīmiskas, salīdzinot ar citiem šķidrumiem. Taču neviens zinātnieks nevar izskaidrot kapēc ūdens blīvums palielinās zemās temperatūrās, bet samazinās temperatūrai pieaugot. 3`20``- Jebkura viela atdzesējot saraujas, bet ūdens gluži pretēji izplešas. Šo unikālo īpašību jau tālā senatnē izmantoja cilvēki. Ziemeļu tautas ieguva akmeņus celtniecībai lejot ūdeni pirms sala klinšu plaisās. Dienvidos sadzina koka ķīļus iezi un aplēja tos ar ūdeni, piebriestot ķīļi sašķēla akmeni. 3`49``- Daudz vēlāk zinātnieki noskaidroja, ka atrodoties kapilāros ūdens spēj radīt milzīgu spiedienu. Tā dīgstot graudam tas var sasniegt līdz 400 atmosfēru spiedienu, lūk, kapēc dīgsts viegli izspraucas caur asfaltu. | Pirmais fragments - nākamajā atskaņotājā pilns garums. Dažādās versijās hronometrāža var atšķirties par dažām sekundēm. Pilns tulkojums latviski - pirmo reizi un tikai upes.lv. Jāskatās un jālasa līdzi teksts. Saskaņota hronometrāža. Līdz piektajai minūtei - ja novērtē ka tas Tev der, raksti vai zvani un pēc vienošanās saņem pārējo tekstu. DIEMŽĒL YouTube ŠO DATNI krievu valodā IR DZĒSIS.. Var atrast ar slovāku titriem. Rustum ROI, Pensilvanijas universitates profesors, starptautiskās Zinātņu akadēmijas bierdrs, ASV; Smoļenskas un Kaļiņingradas metropolits KIRILS, Krievija; Kurts VUTRIKS Nobela prēmijas laurāts, Šveice-ASV; Aloizs GRUBERS pētnieks, Austrija; Martins ČAPLINS profesors, Londonas universitātes laboratorijas vadītājs, Anglija; Aleksandrs SOLODILOVS zinātņu doktors, Krievijas dabaszinātņu akademjas korespondētaj loceklis; Vladimirs VOEIKOVS, zinātņu doktors, Maskavas valsts universitātes biofaka profesors ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ |
SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU
Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš