Tūristu kartes
Upes un ceļojumi - tas nebūt nav tikai laivošana. Kājāmgājējiem vai riteņbraucējiem jo vairāk ir svarīgi zināt kur tikt pāri ūdens šķērslim un cik tuvu atlicis līdz avota veldzei. Slēpošana pa aizsalušu upi vispār ir lieliskākais dabas tūrisma paveids, slidot jau būtu vairāk sportiski.
Vadakste - Venta - ceļvedis (1992.g.)
Brošūriņas autori pazīstami - I. Lukss un V. Avotiņš.
(Abavas un Salacas pērles ceļveža autori, iepriekš arī dažām brošūrām).
Divkrāsainās kartītes interesantas kā mēģinājums veidot patstāvīgu upes attēlojumu. Tajās atzīmētas visas straujākās vietas.
Vēlies papētīt, izdrukāt ? - lūdzu spiest uz attēla!
Vecāķi - Carnikava 1995.g.
Žurnāla Sveiks un Vesels pielikums,
orientieristu kluba "Kāpa" biedru veidota karte tautas sporta sacensībām "Magnēts", ar pilnīgāko apvidus aprakstu Tautas tūrisma pārgājienu cienītājiem.
Ceļojošo kāpu apvidus saglabājis agrākās (līdz 16.gs.) upes - Langas, jeb Ķīšezera notekas uz Gauju, gultnes posmus. Carnikavas gala lineārais izskats liek domāt par mākslīgu izcelsmi, vai ievērojamiem pārveidošanas darbiem, ko arī daļēji apstiprina vienīgais saglabājies plāns Vēstures arhīvā. Otra ūdenstece kopš 1923. gada ir Eimura kanāls ko izraka uz jūru Eimura purva nosusināšanai. Mūsdienās tamdēļ pastāv divas nesaistāmas ūdensteces Langa Rīgas pusē, un Veclanga Garupē.
Iesaku sameklēt un lietot JAUNĀS orientieristu kartes.
Teksts novelkams pdf formātā 1,3 Mb - ŠEIT.
Daugavas ielejas tūrisma karte
Izdeva Daugavas fonds 1992.g. Pamatnei izmantota Latvijas satelītkarte ar visiem tai raksturīgiem labumiem un trūkumiem. Mērogs 1 : 50 000.
Karšu koplekts sastāv no četrām daļām, katrai abās pusēs ir viena posma karte ar svarīgāko objektu aprakstiem.
Bibliogrāfisks retums.
Daugavas baltās krāces
Krustpils novada 2013. gadā izveidotais ceļvedis
Buklets pieejams Krustpils pašvaldībā un Krustpils pils muzejā, (kas arī Jēkabpils muzejs) un Jēkbpils TIC.
Tajā uzzīmēts un aprakstīts 30 kilometru Daugavas posms no Trepes līdz Zeļķu tiltam cauri lielākajām krācēm Latvijas upēs. Ar simboliem attēlots svarīgākais Upē un krastos, tajā skaitā telšu vietas.
Lielāku karti ? - lūdzu spiest uz attēla.
TEKSTS /Jaunumos - Daugavas lielākās krāces Krustpils novadā.
Rendas Zelta rudens ceļvedis -
Pielikums žurnāla Vides Vēstis 2001.g. septembra numuram.
Kartes pamatne SIA Datorkarte kultūrvēsturiskajam ceļvedim Lejup pa Abavu.
Vēlies papētīt ? - lūdzu spiest uz attēla!
Melnbaltpelēkais fragments sagatavots žurnāla publikācijai. Papildināts ar simboliem plānotajam EuroVelo maršrutam.
Atbilstošais teksta fragments - pie GRĀMATAS.
Shēmas no Gundara Patmalnieka ūdenstūristu ceļveža Ogre
Krāsains protams ir lasāmāks...
Viss OGRES tecējums no Līderes sadalīts sešās karšu lapās.
Ateram pdf 1,3Mb, pētam, drukājam un dodamies ceļā!
//site-1273.mozfiles.com/files/1273/p_Ogre_G_P_.pdf
Svētupe pilnā garumā -
Limbažnieku 2007.g. izdota ceļveža pdf datne - visērtāk atveras JAUNAJĀ Salacgrīvas TIC vietnē www.visitsalacgriva.lv; SVĒTUPE aprakstīta visā garumā, minēti daudzi neparasti interesantumi krastos. Pārskata karte un divas detalākas ar vērtumiem kartēs.
Droši vien sadaļā naktsmītnes kaut kas būs novecojis. Centīgi darbojies arī drukas velniņš!
Rīgas mežu ceļvedis, Piejūra II
Aivars Jakovičs, izdevniecība Jumava, 2016.g. 
Daugavas
grīva nozīmē vairākas upes - Sarkandaugavu, Vecdaugavu un Langu ar tās
dramatisko likteni kopš 13.gs. Arī nosaukumiem Auda, Lielā Daugava un
Mazā Daugava ir bijusi katram sava vieta 30 kvadrātkilometros. Šo
detektīvu Rīgas mežu fonā risina tūrisma ceļvedis, kurš vilina katru
minēto faktu un vietu var iepazīt vispusīgi. Un iepzīstamā ir tik daudz,
ka jāizlīdzas ar frazi - "katrai gaumei un noskaņojumam"... Tā ir gan
daba līdz sugu un pasugu līmenim, gan vēsturiskumi līdz verandas
rotājumiem!
Teksta apjoms 360
lpp. sadalīts sešās daļās kuras pārstāv vēsturiskos apvidus (līdzinās
mūsdienu apkaimēm). Šajās sešās daļās nosaukti un aprakstīti 335
objekti, ar vēsturiskām variācijām, īpašnieku maiņām un mūsdienu
stāvokli. Bagātīgi ilustrēts, tostarp ar vēsturiskiem skatiem un plānu
fragmentiem. Tekstā neuzkrītoši ievietotas atsauces uz avotiem un
literatūru, to ir 800 (!), kas stiprina neparastāko aprakstu ticamību.
Kabatas
formāta brošētais izdevums ar laminētiem vākiem ir pasmags, tomēr viss
ievērības cienīgais sasniedzams vienas dienas pastaigā. Pilnīga brīvība -
izkāpjot no pilsētas autobusa vai elektriskā vilciena, varat jebkurā
virzienā līdz dienas beigām nokļūt savā mājvietā. Tas arī ir tuvākais
ekoturismam pārvietošanās veids, ja vēl būtu plašāks vietējo pakalpojumu
piedāvājums... Pielikumā iekļauts ievērojamāko koku saraksts tabulas
formā, ieteicamie maršruti katrā apvidū, un objektu numerācijas saraksts
kartēs. Protams, 9 atvērumi ar pašām oriģinālā izpildījuma kartēm un
vēl mežaudžu plāni.
Izdevīgākā iegāde izdevniecības grāmatveikalos Cēsīs, Lielvārdē, Cesvainē, Rīgā un Liepājā.
Ja šādā veidā būtu iespējams aprakstīt katru Latvijas vietu tad izveidotos Novadpētniecības biblioteka, atsevišķa iestāde, atsevišķās telpās! Jo līdzvērtīgi aprakstot izveidotos daži tūkstoši ceļvežu...
Shēmas no Gundara ūdenstūristu ceļveža Mergupe. Suda. Lielā Jugla...
Oriģinālās Aijas Brikmanes zīmētās melnbaltās shēmas. Var palielināt un izdrukāt.
Rindkopa no grāmatas -
"Bet kāpēc tikai ūdenstūrisms? Sevišķi augšējie maršruti ir ļoti interesanti arī vienkāršām pastaigām. Ar divriteni vizināties tur būs gan interesanti, gan ekstrēmi. Kādu ceļu izvēlēsimies, tādus iespaidus arī gūsim. Neticēsiet! Pat promenāde pa Daugavmalu sniegs daudz patīkamu brīžu un atklājumu. Vajag tika sajust savu Dzimteni. Izrādās tā atrodas ne tikai pļavās un mežos, bet arī pilsētas centrā".
G.Patmalnieks
Pa ūdeņiem bagāto Latviju
IRVES baseina upes Engure un Rinda -
No USMAS līdz jūrai,
I. Lukss, A.Brūders, Latvijas Enciklopediju redakcija & Jauno tūristu stacija; 1990. gads, 31 lpp
Pārskata karte un sešas karšu lapas līdz irves ietekai jūrā.
Mēogs aptuveni kilometrs centimetrā;
Usmas ezera karte ievērojama kā pirmā 20. gadsimta otrās daļas publikācija iekļaujot daudzos vēsturiskos vietvārdus. iepriekš tie bija un vēlāk līdzīgi enciklopedijā Latvijas Daba.
Autortiesības Latvijas encilopēdiju redakcijai vairs nevar izprasīt.
Šeit iespējams iegūt PDF datni 1 500 Kb - Engure no Usmas.
Ūdenstūrisma ceļvedīši -
Vidzemes attīstības aģentūra 2006, un "Jāņa Sēta" bukleti ūdens tūristiem par dažādām vidēja lieluma upēm VIDZEMĒ. Kopā deviņi -
(Tirza, Brasla, Amata, Gauja; Rūja, Salaca, Pededze Vaidava, Aiviekste )
Kartes 1 : 100 000 mērogā;
Trijās valodās - latviešu/ krievu/ angļu;
Bija iegūstami tūrisma informacijas punktos.
" UPES O G A "
Līdzīga formāta lapiņas, ... jeb 21. gs. projekts Riwervay - sausais atlikums 46 upju ceļvedīši ar rupjām JS karšu "sliekām". Plašā lietošanā kopš aizvakardienas.
2016. gada JAUNUMS!
Vairumam LR novadu iespiestas kartes sērijā "Tikai karte" mērogā 1 : 75 000. tas manuprāt lieliski ļauj jauno situāciju salīdzināt izmantojot pirmskara Latvijas armijas štāba karti tādā pat mērogā.
Karšu sērija “Ar karti dabā” 2016., turpina iepriekšējo sērijas burtnīcu kam katra lapaspuse ir laminēta, tādējādi tās ir padarīas izturīgākas pret mitrumu un dažādiem aktīvas lietošanas radītiem bojājumiem, savukārt spirāles iesējums ļauj tās ērti lietot pāršķirot. PAPILDINĀTA ar zināmāko dabas taku anotācijām un numurētajiem velomaršrutiem.
No Kurzemes Vārds 1936. Daži padomi ekskursantiem.
1. Pirms došanās ceļā sastādi maršrutu. Apsver, cik noiesi, cik nobrauksi, kā tiksi atpakaļ. Sameklē ziņas (Konverzācijas vārdnīca, ceļojumu apraksti, ģeogrāfiski raksti).
2. Ņem karti līdzi. — Var būt arī vienkāršas kartes dažādos izdevumos. Armijas ekonom. veikalā var dabūt vissīkākās kartes.
3. Neposti dabu un vēstures pieminekļus. Nelauz kokus, krūmus, negriez savu vārdu solos un kokos. Nepiemētā to vietu, kur tu ēdi un dzēri.
4. Nesteidzies, vasaras diena gara, steidzoties nekā neredzam, pārpūlam sevi.
5. N e ā l ē j i e s, nezobojies par īpatnējiem lauku apstākļiem un cilvēkiem.
6. Esi pieklājīgs un pateicīgs, lai nesabojātu ceļu citiem ekskursantiem, kas nāks pēc tevis.
7. Nelieto alkoholiskus dzērienus. Iereibis redz maz. Alkohols ļoti nogurdina ceļotāju un kavē viņam redzēt dabas daiļumu.8. Ja trūkst ziņas, tad uz vietas tās var dot veci ļaudis, — lauku tēvi un mammas. Viņi daudzkārt ir dzīvas vēstures.
9. Necenties pēc daudziem līdzbraucējiem, sevišķi, ja nav labas saprašanās. Tad ceļā iznāks strīdi.
10. Ceļot nozīmē mācīties, baudīt skaistumu, izklaidēties, nokratīt ikdienu, atjaunoties garā, saaugt ar to zemi, kur tavi senči dzīvojuši, cīnījušies, miruši un kur paies tava dzīve.
SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU
Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš