Lietišķi upju aprakstu piemēri
Lielās juglas > sānupe KRIEVUPE tika tīrīta, pētīta un vēl tīrīta 1987.-89. gados
No Usmas ezera līdz jūrai pa Enguri - Rindu - Irvi;
Liepājas ezerā ietekošā, Baltijas jūras mazo upju baseina BĀRTA laivojamajā posmā no Luobas ietekas;
Lielupes > labās satekupes MĒMELES pilna garuma kilometrāža;
Vikingu arheoloģiskās rekonstrukcijas Aifur ekspedīcija 2001. gadā laika režīms Augšdaugavā un Vidusdaugavā līdz >Dubnai;
Fragments no ceļveža Lejup pa ABAVU (I.Lukss, V.Avotiņš, 2004), Rendas posms - vērtumi upē un abpus krastos;
Grāmatiņa kā klasika un retums -
Ogre, Brāžu krāces
Aivars Ragovskis - Published on May 18, 2015
You Tube - Pirmie īsie krāču posmiņi sākas pie 3km atzīmes (kartē) 11:40
(Var redzēt ka ūdens līmenis ir zems, upes.lv)
Salu pie 3 km atzīmes 12:40 ieteicams apbraukt pa labo pusi (sakrituši koki) . Pie 6km atzīmes 25:00 , sākas vienlaidus krāču posms. Līkumu pa labi pēc 7km atzīmes 30:30 , grūti izbraukt neuzsēžoties uz akmeņiem.(Smaiļotāji šeit izpeldas :)). 32:30 slaids līkums uz kreiso pusi , kur labajā pusē sakrituši koki. Pie maza ūdens jāuzmanās lai straume neuznes tiem virsū https://www.youtube.com/watch?v=V1qzb... (12.minūte). Pie 9.km 38:50 min video Akmeņupītes ieteka (labais krasts) NOTEIKTI JĀAPSKATA !!! https://www.youtube.com/watch?v=3wzF7... (video kļūda, mānīgi šī ieteka izskatās straujajā taisnajā posmā 35:00. Īsto ieteku 38:50 grūti pamanīt ).Pēc Kalna Dalbu brasla (elektrības vadi pār upi) 41:30 , krāce vēl turpinās ,bet ir arī mierīgie posmi. Pie 12.km 43:00 atzīmes, 16.g augustā , attēlā redzamā egle nokritusi šķērsām pāri upei (labāk apnest laivu pa krastu).Pēdējā informācija-var apbraukt.(02.04.17)
Pēc 14km atzīmes sākas dīķis (elektrostacijas aizsprosts) . Vidējais šī posma (15km) izbraukšanas laiks ar pūsli 3-4h (atkarībā no ūdens līmeņa).
15.07.17. daudz sakrituši koki (laikam pēc vētras) . Ja vasara būs tik slapja, ik pa brīdim posms būs braucams. http://www.meteo.lv/hidrologijas-oper... (jāskatās Lielpēču stacija) rādījums ir aptuveni proporcionāls. Puslīdz braucama upe, ja līmenis +0,5m (protams atkarīgs ko tajā brīdī dara Ērgļu HES).
Krievupe kā mežonības pārsteigums
Pievilcīgs ceļojums jo ved uz Rīgas pusi. Triju dienu laivojumu plānojām no Cepīšu mežniecības kur upi šķērso Ropažu-Vangažu ceļš. Vienas dienas izklaidi var sākt no Pleskavas lielceļa un līdz juglai. Tie arī divi būtiski atšķirīgi posmi - pilnīga neapdzīvotība un klātesoša civilizācija. Laivošanā kilometri ir mazsvarīgi, tamdēļ šajā aprakstā vadamies pēc stundām : minūtēm` - laika attāluma. 1987.gadā.
0:00` Cepīšu mežniecība, pirmo kilometru upe līkumo pa krūmainu ieleju; 1:40` Līkumi kļūst mazāki, pārmaiņus krastos plavas; 2:05` Tiltiņš, aiz tā vēl divas laipiņas, visiem laivas apnesamas. Pirmie meža koki parādās <kreisajā krastā; 4.40` Tilts apnesams pa > labā krasta pļavu, drīz upe pilnībā ietek mežā. Sākas upes dabīgā līkumotā gultne starp kāpām. 7:20` < krastā divas piemērotas vietas nakšņošanai, > krastā ceļš kurš iziet uz Pleskava šoseju šķērsojot dzelzceļu.; 8:40` Krievupe šķērso maģistrālo augstspiediena gāzes vada stigu, baļķu tilts.; 9:50` > stāva kāpa, upe pagriežas uz rietumiem; 11:30` Vairāki lieli bebru aizsprosti, pirms apnešanas jāatrod ērtākā taciņa brikšņos; 13:00` Brasls, pāri upei stieple. Pagrieziens pa labi - sākas taisnots posms. Gultnē akmeņi, straumītes.; 14:00` Baļķu tilts, brīvi izbraucams. < krastā sākas pļava.; 14:30` >krastā pie grāvja ietekas pļavas stūris, pēdējā vieta normālai nakšņ ošanai. 15:00` > pieteka Mude. No šejienes taciņa un stiga izved tieši Krievupes dzelzceļa pieturā; 15:10` Dzelzbetona tilts, straumes izskalots krasts, straujāka vieta. 17:00` Upe pelīkumo pie meža un pazūd zem dzeloņdrātīm. Apnešana pa >krastu 1,2 km. 17:20` Parādās apdzīvotība, līdz Pleskavenei trīs tiltiņi.Garkalnē starp caurtekām astoņi tilt un laipas; 18:00` lejpus šosejas >krastā sākas OS sporta karte. Vairākas laipas, platums ap 8 metri, lieli koki. Plaši līkumi zemās pļavās, kuras augstā līmenī applūst.; 20:00` Tuvojoties ciematam upe . pietuvojas mežam kur arī ceļš uz autobusu.; 20:20` Tilts, Baltezera mežniecība, upē straume un lūžņi.; 21:00` pagrieziens pa >, straume pazūd, krasti niedraini. sākas Upesciema zivju dīķi; 21:40` Dambis dīķa galā, līdz autobusa galapunktam 0,5 km. Turpinot braucienu pa Lielo Juglu un Juglas ezeru var sasniegt 6. tramvaja galapunktu.
Pirmpublicējums ūdenstūristu biļetena "Straume" 1989.gada 4/5 numurā.
Engure - Rinda - Irve - 86 kilometri
Konspekts pēc ceļveža "No Usmas līdz jūrai", 1991.g..
KM | līdz ietekai jūrā | posma KM | metri | |
| Izteka no USMAS ezera | 00,0 | kritums | |
| Gaiļu tilts | 3,0 | | |
| Ugāles dzirnavas | 3,0 | | |
| Ventspils lielceļš | 2,0 | | |
| Ventspils dzelzceļš | 2,0 | | |
| tilts Ugāle - Ance | 4,0 | | |
| ieteka Puzes ezerā | 7,0 | 8,8 | |
| Puzes ezers | 4,4 | | |
| RINDAS izteka | | | |
| Sīrupju tilts | 7,0 | | |
| tilts Pope - Virpe | 7,0 | | |
| | | | |
| | | | |
| | | | |
BĀRTA laivotājiem -
Bārtas upe (arī Nīca, lietuvjiem Bartuva), pieteka
Apše - robežupe. garums 98 km, Latvijā 44 km , kritums Latvijas
daļā 9,3 metri jeb 0,2 m/km. Regulēta kopš 1923.g., lejtecē pirms Liepājas
ezera iedambēta.
Attālums līdz ietekai Orientieri Apskatāmais
46 labā krasta> pieteka Luoba (sic!) Lobes ezers un
Lobe Ogres pieteka
4 4 > pieteka Apše, robeža ozols 5,4 Sedviņu kapos
2km augšup gar
Apši Kalētu pilsk.; bij.muita Plūdoņos
40 bij.
Celminieku tilts; > piet. Pūce
32 >
piet. Vārtāja satekā
Bārtas (Kalētu,
Krūtes) pilskalns {APRAKSTS}
Zveju
līkums >
pie Dižzveju mājām GOBA 5,4 m
26 TILTS
ceļam Bārta-Rucava < Bārtas
baznīcas drupas; upe-jaukākās vietas pagastā
>
Plostnieku (tautā pilskalns) un Franču 1812.g.kapi, piemineklis J.Birzniekam (1895-1955)
zemkopības min.
> pieteka Elkupe < Rātu kapi, piemiņas akmens
skolotājiem Bergmaņiem
> pieteka
Kārklupe upei D 2km
Austras Pumpures dzimtās mājas ANIĶI
> pieteka Vilkupe
20 Vīles
tilts bij.šaurā dz.ceļa; aizsprosts
pie “ODA” (?)
>
atpūtas vieta “pie Neptūna”
17 piekaru
trosu tilts >
hidroloģiskais postenis Dūkupji
9 kreisā
krasta< pieteka Jēčupe
7 TILTS
ceļam Grobiņa-Nīca `nīca` nozīmējot
– zema vieta
0 Liepājas
ezers / IZKĀPŠANA pa < laivu bāzē pie Reiņu meža
Tavām piezīmēm:
MĒMELE
Kilometri no
grīvas/ augstums metros vjl./ posma kritums (m/km)/ orientieri/ piezīmes
142
138 78,0 0,3 labā
(>) pieteka Vižuonis
134 koka
tilts;
121 72,7 0,5 Kvetkai
tilts;
114 69,3 0,4 >
pieteka Nereta, Latvijas
robeža;
98 63,3 0,4 >
krastā Mēmele;
91 60,6 1,1 Lielmēmeles
krāces;
81 49,7 0,7 >
pieteka Suseja;
76 46,2 1,0 >
pieteka Viesīte;
65 34,9 0,6 >
krastā Kurmene;
58 30,5 0,3 <
pieteka Apašča;
47 27,5 0,6 Skaistkalnes
tilts; aizsprosts;
37 21,8 0,4 >
krastā Ānsmēmele, pretējā pusē robeža ar Lietuvu beidzas;
32 19,6 0,3 >
krastā Jaunsaule;
26 18,0 0,5 <
krastā Ērgļu ciems;
22 15,8 0,1 <
krastā Brunava;
12 14,8 0,2 >
krastā Vecsaule;
10 14,5 0,1 <
krastā Lejnieki – Viļa Plūdoņa muzejs;
2 13,7 1,3 Bauska,
tilts pilsētas centrā; veco
dzirnavu aizsprosta balsti;
<
krastā Bauskas viduslaiku pils, Ķirbaku salas;
0 11,0 sateka ar Mūsu, Lielupe;
laivas.lv ©
Mēmele ir viena no
retajām braucamajām Zemgales - Augšzemes - Sēlijas upēm. Pateicoties savam
robežupes statusam, tā ir paglābusies no kaimiņos esošās Dienvidsusējas likteņa
un nav mazo HESu izspēkota. Vienīgais zināmais mēģinājums uzbūvēt HESu pie
Skaistkalnes bij. Graša dzirnavu vietā ir cietis neveiksmi pateicoties Leišu
pretestībai un, cerams, tā tas arī paliks.
Upē ir tīrs ūdens un tā
tek! Šī upe tiešām tek. Visu laiku! Apskatiet upes garenprofilu un krituma
diagrammu pa labi - tāda krituma nav nevienai vasaras periodā braucamai
Latvijas upei, varbūt vienīgi Salacas lejtecei. Bet šeit upe 100km garumā
tek... :) Intersanti, ka augšteces posmā upes kritums ir vienmērīgs un tajā
nevar izdalīt izteikti krāčainus posmus, savukārt lejpus Susejas ietekas
mierīgi posmi mijas ar lokālām burbuļojošām krācītēm, tādejādi izdabājot visām
gaumēm.
Robežupes statuss rada
arī dažu labu problēmu. Kopš Latvijas pievienošanas Šengenas līguma valstu
saimei nometnes varat būvēt abos upes krastos, bet robežsargi tagad slēpjās
visos ceļmalas krūmos... pases līdzi jāņem obligāti - upes otrajā pusē ir
naidīgā kaimiņvalsts Lietuva. Atrašanās šeit bez pases var izmaksāt vairāk kā
laivu brauciens.
Mēmeles maršrutus apkalpo Campo atbalsta punkts "Krastmalās" pie Skaistkalnes. Šeit arī vieta
jūsu auto, telšu un ugunskura vietas un pirts. No upes meklējiet robežstabiņu
ar km atzīmi "1085".
AIFUR expedition 2001.g.
Vikingu kuģa vēsturiska rekonstrukcija jau daudzus gadus vago Eiropas vēsturiskos ūdensceļus. Pienāca kārta Dveinai-Daugavai. Vasaras Saulgriežos sagaidījām zviedru kuģi Piedrujā un nomainījām baltkrievu airētājus.
Kopējais ceļš līdz Līvāniem tīrā laikā prasīja 24 stundas. Zemā ūdenī un ar garām atpūtām deviņu diennakšu laikā.
GAUJAS LEĢENDA
Pēc grāmatas Latvijas ūdeņos kurā apkopoti autora Inta Luksa mērījumi uz padomju topokartēm kilometriniecē.
RENDAS ZELTA RUDENS CEĻŠ
Kurzemes vidienē, krustcelēs starp Usmu un Ventu,
mazs ciemats Renda snauž Abavas senielejā. Zaļumos iegrimušam tam var
patraukties garām ātrumu nesamazinot. Rendas tilts ir pēdējā Abavas šķērsojuma
vieta tās teces pēdējos 50 km pirms Ventas. Tūristiem līdz šim vispazīstamākais
ir laivu nobrauciens, vēsturiskais Kursas hercogu ceļš, izejvielu un ražojumu
pārvadājumi – zelta ceļš.
Uz Rendu var doties ziemā, kad daba dāvā zaļo oāžu
vērojumus ap avotiem un čiekuri birdina sēklas, vai pavasarī uzplaukstot
leduskritumiem senielejas sāngravās un ievziediem rotājot bruģi, bet visu gadu
saņemsiet biodinamisko saimniecību viesmīlību un veselīgos produktus
Tikai gar Abavas krastu pa taciņu atnākt vairs
nevar, tās izzudušas pārmainoties makšķerniekiem. Aizraujošākie atklājumi Rendā
vienmēr saistīsies ar hercoglaika rūpalu pēdām. Tos izložņāt jārēķinās ar
vislielākajiem brikšņiem, nezālēm, tāpat arī meklējot avoksnājus,
vispirmatnīgāko dabā.
Laivotājiem plūdena pastaiga vai putojošs leciens; Velobraucējiem iejušanās sendienu ceļā; Kājiniekiem mežezera taka un hercoglaika brikšņi; VISIEM dabas veltes un bodinamiskie produkti!
APDZEJOTĀ RENDA
Ceļojumu uz Rendu var iesākt caur literatūru. Jā,
tieši ar daiļdarbiem, un nevis daudzajiem Abavas krastiem veltītajiem
ceļvežiem. Tas daudziem varētu būt atklājums, ka Rendas vārds saistīts ar Jāni
Jaunsudrabiņu un Imantu Ziedoni, bet Valdis mērojis simtiem kilometrus kājām
lai ieraugot Ivandes ūdenskritumiņus salīdzinātu tos ar Pērses gravas ainām. Gar
Rendu traucies vajātais Sakšu Morics Jāņa Grīna romānā un arī bēguļojošs
dzimtļaužu zēns Aleksandra Grīna stāstā patvērumu rod še. Mūsdienu pilnīgi
reālas vietas ir Ārsta māja, kur ilgus strādādams Rendas atmiņā ierakstās Jānis
Liepiņš, bet jo īpaši Dzelzāmuri – kopš 1926.g. rakstnieku Deļļu patstāvīgā
dzīvesvieta. Te Jaunsudrabiņš savu brīdi piemeties, te Ziedonis atspēries
Kurzemītei. Pašu Vilmas Delles un Jēkaba Delles rakstītajam vēl sagaidāma lielāka
pazīstamība.
VALDIS 1892.g.
vasaras ceļojuma iespaidi -
Bet par to ūdenskritumi te ir veseli divi – abi
vienāda augstuma un krāšņuma: pirmais platāks un lēzenāks, otrs, klinšu spraugā
iespiests, šaurāks, straujāks, varenāks, īpaši uzplūdu laikā.
Tikai piekļūšana abiem, kaut gan tie atrodas gravā
pavisam netālu viens otram, pa krastā iemīto taku visai neērta: kad esi
apskatījis vienu, jārāpjas krastā augšā un pēc neliela gabaliņa atkal pie otra
lejā; lietainā laikā, kad taciņi kļuvuši slideni, kāpaļāšana var iznākt diezgan
riskanta, pat bīstama, jo vienīgās atbalsta un pieturas vietas ejā tikai kokui
sasknes, atvasītes un trauslie zari.
Brauciens gar Abavu
Smiltis kā gar jūrmalu. Klusajā Kuldīga. Tad Kabile. Muiža ar dažiem veikaliem un baznīcu arī jauka vieta. Aizupe Zemgalē. Līdzība no iepriekšējās muižas ar plašu koppienotavu, siernicu, kur mēnesī pārstrādā ap 160 muciņu sviesta (pirmā šķira). Muižas centrs ar visām ēkām piešķirts baronam H., viņš pats ārstējās Vācijā, bet saimniecību vada kāds V. Pilī vēl atrodās greznas mēbeles un ļoti plaša bibliotēka. Viss, protams, neizmantots. Sabile. Ceļš ved lejup un tā it nemanot, kā gravā, ieslīdam jaunā pilsētiņā. Visskaistākais, saistošākais skats pār pilsētu ir no pilskalna, no kurienes var pārredzēt plašu tālumu, kur kā sērkociņu kastītes izskatās malkas grēdas gar Abavu. Valdzinošs skats. 3- 4 klm lejup gar Abavu, kur krāc Rumba, līdzīga Ventas krācei pie Kuldīgas, aug, top saucamā Jaun-Sabile. Skaistu dabas skatu bagātīgi apveltīts Sabiles Kandavas ceļš, kas vietām tuvu aizlokās gar Abavu. Sevišķi jauka vieta ir pie Plostniekiem (9 klm no Kandavas). Kandava. Tā līdzīga Sabilei. Kāds jaukums. Arī turienes sēruvannas jau top tāļāk pazīstamas. Viena vanna - Ls 0,50. Daži turp aizbraukuši klibi un nevarīgi, bet atgriezušies vingri. Pilsēta atrodās itkā bedrē, tāpēc plašais skats atvērās tikai no pilskalna. Netāļu ārpus pilsētas ir arī jauks senču pilskalns. Saldus. Tas atdzīvojas. Kāda pilsētiņu līdzība - visas viņas atrodās ielejās. Katram, kam izdevība, vajaga skatīt vispirms mūsmāju jaukumus un tad ārzemes.
Latvijas Tūrists 1930.08.01.
AMATAS TAKA
Amatas upes un tās krastu neskarto skaistumu vislabāk baudīt dodoties pastaigā pa Amatas taku, kas 12 km garumā vijas no Melturiem līdz Vec-Lauču titam. Taka piemērota īstiem dabas draugiem, augstas smilšakmens kraujas mijās ar mežiem apaugušām stāvām kraujām. Ģeoloģiskā taka sastāv no 3 saistītiem posmiem: Melturi – Kārļu zivjaudzētava, Kārļu zivjaudzētava – Zvārtes iezis, Zvārtes iezis – Veclauču tilts. GNP©
Velobraucieniem taka nav piemērota!
Amatas senieleja veidojusies vienlaikus ar Gaujas senieleju leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā, ledāja kušanas ūdeņiem plūstot uz Gaujas ieleju. Gaujas NP teritorijā Amatas senielejas dziļums sasniedz 50 metrus un platums palielinās līdz apmēram 1-1,5km.
Augstas kraujas (vairāk ne kā 40 metru), kurās redzami augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un augšdevona Amatas un Gaujas svītu smilšakmeņu atsegumi, mijas ar mežiem apaugušām, 3-46m augstām stāvām kraujām.
Amatas senieleja ir nozīmīga ne tikai ar savām dabas ainavām. Tās krastus grezno dolomīta un smilšakmens atsegumi, kas atklāj zemes vēstures lappuses 350-400 miljonu gadu tālā pagātnē, kad Latvijas teritoriju klāja jūra.
Amatas ielejas apmeklētājiem iespējams šeit 12 km garā (~6h ilgā) pārgājienā iepazīties ar devona perioda nogulumiežiem, kas veidojušies senajā devona jūrā.
Tālajā, simtiem miljonu gadu pagātnē no ziemeļiem uz dienvidiem plūstošo upju straumju nestie smilšu graudiņi nogulsnējās jūrā, sablīvējās un sacementējās. Senajā devona jūrā mērenā siltumā un neliela sāļuma apstākļos radās pirmās zivis – mūsu zivju senās priekšteces. Devona periodā bija raksturīgas bruņu zivis un bārkšspuru zivis. Jūras un lagūnu krastos auga arī senie augi, kuru pārakmeņojumi, tāpat kā zivju atlieku pārakmeņojumi vai fosilijas, atrodami devona iežu slāņos.
Amatas senieleja ir sevišķi bagāta ar ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem. Vispirms jāmin tas, ka ievērojamākie no tiem atrodas valsts aizsardzībā. Tiem ir liela zinātniska un izglītojoša nozīme. Nelielajā Amatas senielejas posmā no Rīgas-Veclaicenes lielceļa līdz ietekai Gaujā apskatāmi vairāk nekā 20 smilšakmens un dolomīta atsegumi, no kuriem 10 ir valsts nozīmes aizsargājami ģeoloģiski dabas pieminekļi.
Vislabāk Amatas krastu smilšakmens atsegumi ir saskatāmi vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī, jo tos neaizsedz koku zaļā lapotne. Ziema piedāvās vienreizēju iespēju redzēt ledus ūdenskritumus, kas radušies vietās, kur upē ietek nelielie avotiņi. Agrā pavasarī, kad ūdeņi satrakojušies, gar krastu rāmi staigājošos ik pa brīdim apdzīs straumes nestie, asas izjūtas meklējošie laivotāji.
Laiks: aptuveni 1,5 – 2h
Gājiens marķēts ar oranžas krāsas atzīmēm uz koku stumbriem, nav labiekārtota. Piemērots īsteniem dabas draugiem.
Atsevišķas vietas šajā posmā ir bīstamas – esiet piesardzīgi un uzmanīgi!
Gājienu var sākt gan pie Melturu tilta, gan no Kārļu tilta pie zivaudzētavas. Starta vietā var ierasties gan ar automašīnu, gan kājām.
SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU
Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. Aigars Liepiņš