Gudrības avoti

Teikas, pasakas un pat tautas dziesmas, ar kurām sāk pasaules apguvi ikviens, kādreiz tiek dēvēts par īstāko Tautas zinātni, ģeografiju. PA-SA-KA - ieklausies, un viņa jau ir pasacījusi, pateikusi! To ātri aizmirstam un nenovērtējam. Kad jau noliktas malā mācību grāmatas, un pēc romāniem, ceļvežiem sākam kavēties pie encikopedijām, ir noiets aplis, spirāles loks - var atkal palasīties pasakas, lai atminētu. Kopā ar kartēm un dažādiem attēliem novēlu izveidot patiesu pasaules ainu, atceroties ka viss lasītais arī redzams garās pastaigās Dabā.

Galvenie upes.lv Ziņu Pūram izmantotie uzziņu avoti

Latviešu Konversācijas vārdnīca. 1.-21. sēj. - R.: A. Gulbja apgāds, 1927-1940. Emigrācijā izdots 22. sējums U-Z.

Enciklopedija Latvijas daba, I - VI sējums, 1994-1998 - anotēts vairāk kā par 1100 Latvijas upēm, dažāda ranga. Šķirkļus rakstījuši daudzi autori, tas radījis pieejas dažādību faktu izklāstā un saturā.

Avoti -

Kartes sākot ar 18. gadsimtu uzrāda puslīdz atbilstošu topogrāfisko ainu. Tādas papildina piemēram Stendera "enciklopediju". Latviešu klasiķiem, jaunlatviešu darbībām izsekoju cara laika ceļu un topo kartēs. Daudzos Latvijas 20 gadsimta izdevumus lasu blakus turot Armijas štāba kartes 75 000 mērogā. 

Reti kura grāmata tiek papildināta ar tās saturam veltītu shēmu, pat ne karti. Īpaši pieminams izņēmums ir Krišjāņa Barona Mūsu Tēvzemes aprakstīšana (1859.), kurā tika pielīmēta arī toreizējās Kurzemmes un Widzemmes guberņu karte. Melš, ka paša Barona studenta zīmēta. 

Un no daiļliteratūras Alfreda Dziļuma Pēdas rīta rasā, kuru atverot satiekam apvidus shēmu ar visām pirmskara mājām, un ne tikai. 

Folkloras krātuve, un daudzi par tēmu drukas darbi kopš Latviešu Zinību komisijas, pee Latvieschu Bieedrības, teiku apkopojumi, krājumi un izlases - īpaši izcelšanās Teikas un Vēsturiskās Teikas - arvien ir neizsīkstošs avots no kura smelt un smelt. Kopš kāda brīža šādus vietvārdus iekļauju {figūriekavās}.

Tāpat arī tos retos {nosaukumus} kurus izdodas pierādīt ar zviedru kadastra kartēm - 1680-1710.g. Arī savā ziņā folk-lore - `tautas stāsti`.

22. Slaucītājs, <L. — a) Par Apukalna-Alūksnes augstumu apgabala mor-fometriju un hidrogrāfiju. «Ģeogr. r.» 111/ IV. 1934.
b) Morfometriskie elementi dažiem Latvijas ezeriem. «Ģeogr. r.»

V. 1935.
c) Latvijas ezeri. «Latv. zeme, daba, tauta» I. 1936.

Vēres -

( J.Krūmiņš, 92.). Jānis Krūmiņš Viešura ezera teikas, vēsture, Latvijas Kultūras fonds 1992;

( JZ,1989.) - žurnāls Zvaigzne, 20.08.1989.g., Juris Zaķis, KUR DAUGAVAS ŠŪPULIS?  Jautājumā par Daugavas izteku autors iesaka - "Par Daugavas izteku ir pieņemts aptuveni vienu kilometru garš strauts, kas iztek no purva pie bijušās Korjakinas sādžas, un ietek Dviņecas ezerā."

(Avotiņš,2004); - Valdis Avotiņš, Ints Lukss, Lejup pa Abavu, Kultūrvēsturisks tūrisma ceļvedis, Izdevniecība AGB, 2004;

( J.J. 1933) - Vēsturiskajā monografijā Kurzemes hercogu laikmets, Jānis Juškevičs1933.g., Rādītājā minēti 79 upju nosaukumi.

( G.S.2014.). Gints Skutāns, dr. hist., Gaujas vēsturiskās sākotnes idejas uzturētājs.

(A.T.85) - Latvijas dzirnavas, Arno Teivens, 1985.g. Stokholma;

(L.B.1991.) - Daugavas Raksti 1991., Daugavas pietekas, Laimute Balode.

(KL.57) - Kur plūst Lielupe, Rīga 1957; sast. E.Žīgurs 

( LU, 86.); - Latvijas upes, sastādītājas R.Avotiņa, Z.Goba; Rīga LU 1986.

(S.R.2012); - Pa vecajiem Latvijas ceļiem, jumava 2012.

(Anteins76) - Aleksis Anteins Melnie metāli Latvijā 1976.

(1000) - Latvijas zemju robežas 100 gados,

Izmantotais un ieteicamais lasāmais par ūdeņiem.

Galvenie upes.lv Ziņu Pūram izmantotie literatūras un uzziņu avoti

Latvijas zeme, daba un tauta, Rīga; 1.sējums 1936. 

K. Vanags, Ceļvedis pa dzimto zemi, Rīga; 1937.

Latvijas PSR Mazā enciklopēdija. I-III sēj. - R.: Zinātne, 1967.-1970.

LPSR ģeogrāfija, Rīga; LVI, 1975.

LPE - Galvenā enciklopediju redakcija, 1981.

Enciklopēdija Latvijas Daba I - IV, Preses nams, 1994-1998.

Latvijas Enciklopēdija, Belokoņa izdevniecība 2007-2009, Rīga

P.Cimdiņš, R.Liepa Mazās upes, Zinātne, 1983.

I. Lukss, Ar laivu Latvijas ūdeņos, Rīga; RJTS, 1991.

A.Priedītis, Ar makšķeri Lpsr upēs, LVI 1960.

R.Cukurs, Burtnieku ezers un tā upes, 1930

K. Vētra, Vidzemes augstiene, Rīga; LVI, 1960

G.Sakss, Apceļosim Kurzemi, Rīga; LVI, 1960

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

*vairums saitēto nosaukumu aizvedīs uz Wikipediju, kura atvērsies šajā pat lapā, kur visbiežāk būs - "raksts pagaidām nav izveidots".