Venta un Venta
Pārgājiens ar saliekamajām smailēm bija noformēts kā 2. grūtiību kategorija, ar virsmērķi pierādīt ka ir bez Ogres un Amadas (līdz Carnikavai) vēl viena tāda iespēja. Ūdens bija maz, knapi cauri akmeņiem. (Arī Karēlijā uz kuru pēcāk devāmies Šuja bija pussausa...). Tā arī šīs fotogrāfijas/ dipi/ radās lai parādītu Ventas tehnisko pusi. Nav vairs tūristu kluba, nav bibliotekas un atskaites, detaļas neatceros. Locijas ari tika zīmētas. DALĪBNIEKI: Inese, Monta, Arnis, Kristaps, Aigars. 1986.gads.
-
Viss pasākums varēja beigties ar vienu fotoaparāta klikšķi - slepenajā objektā... -
Pirms Kuršenai rāms, dabisks, aiz muguras dzelzceļa tilts, priekšā aizsprosta akmeņi -
Maija sākums., Ventas pirmā "krāce" - Kuršenai. Braucama tikai viena mēle -
Kāds ainavisks posms starp "krācēm" - bijušo dzirnavu paliekām. -
-
Divpakāpju krāce. Ekipāžas uzdevums ielekt atstraumē, kas priekšplānā -
Otrā pakāpe, šaurumi starp redzamiem akmeņiem -
Patīkami pārsteidza pilskalni, salīdzinot ar mūsu pierasti brikšņainajiem, neskatāmiem -
Viss dzirnavu būvmateriāls izkliedēts gultnē -
Arī leišiem sava Rumba, kartēs "bīstams kritums"! Tūlīt aiz tilta, ieeja pa labi. -
Labā straume iepinas palu sanestos kokus aiz saliņas -
Viekšņai aizsprosts, nebraucams. Skats no apakšas -
Pirms Mažeiķiem, spēcīgākais no visiem jau redzetajiem kritumiem; piepiede pa labi -
Te palikām vingināties vizināties. Drošina Kristaps Liepiņš -
Kadrs priekš atskaites - ķiveres un vestes... un skatītājas! -
Be tad piepeld leiši "Taimiņos", un visi pēc kārtas uzduras tai piespiedē!!! -
-
Mažeiķiem tuvākais kritums. Maija vidus -
Beidzamais kritums lejpus Mažeiķiem. Kā tur ir tagad?! -
Gobdziņu klintis. Arī Latvijā pašūpo un šļakstās!
