Korkules gada gods

9. janvāris, 2014 pl. 20:34, Nav komentāru

Daugavas kreisajā krastā, pus kilometru platajā līdzenumā starp Lauces senieleju, līdzās ūdenskrātuves dambim, reizēm tek maza straumīte. Reizēm tā ir tik liela ka pārlēkt nevar. Kad 2001.g. tika veidots jaunais valsts ģeoloģisko pieminekļu saraksts, šo gravu ierosinājām iekļaut tajā dēļ ūdensrijējiem. Un nu, šogad Korkules sausgultnes liegums, kurš iekļuvis arī Natura2000 vietu saimē, nosaukts par 2014. gada ģeoloģisko pieminekli.

Attēlu virkne - spiest ŠEIT.

Korkules grāvis sākas kilometrus četrus tālāk uz austrumiem Talsiņu lielpaugura pakājē no vairākiem kontūrgrāvjiem. Tā viņš arī tek, teju kā gar lineālu, cauri Sērenes zivju dīķiem, uz savu ievērojamo galu gravā. Jo.. neietek nekur! Jau 19. gadsimta nogalē, pārmitrā meža apvidū veidotais purva novadgrāvis palika īsti nepievienots ne Daugavai ne tās pietekai Laucei. Vecu ļaužu atmiņas vēsta, ka reizēm pavasaros pārplūstot Liepjāņu lauki ilgi mirkuši ūdenī. Jādomā no tādiem gadiem izveidojusies tagad sausā grava aiz krustojuma uz Aizkraukli.

Arī ar nosaukumu īstas skaidrības nebija, jo sateces apvidū ir vairākas vecas mājas ar nosaukuma sakni `korkul-` vai `kurkul-`. Gadsimtiem ilgušais krievu/vācu topogrāfijai tas bija mazsvarīgs sīkums. Kad beidzot vajadzēja šo nosaukumu Likuma pielikumam par ģeoloģiskajiem objektiem, izšķīros par labu vecās, 20.gadsimta beigās izzudušās mežsargmājas nosaukumam. Vēlāk, papētot dziļāk, nākas secināt ka apdzīvotās vietas savam nosaukumam var pateikties Korkules purvam. Domājams ka tas ir vecāks par mājvietām, un patīkami apzināties ka hidronīmi pārmanto viens otra vārdu. Kā mūsdienu kartēs ieviesies Dešupes vārds, atliek vien minēt.

Kur tad paliek ūdens?! Tāpēc jau ir sausgultnes un ūdensrijēju liegums, ka ūdens riņķodams vien kā vecā vannā aiziet pa neskaitāmām plaisām Pļaviņu svītas drupenajos dolomītos. Un nav nekāda pamata bieži rakstītajam ka mūsu varone upīte izlaužas vienā milzu avotā vai pat kritenī. Līdz Lauces ielejai ir vien 500-600 metru, kur avoti izplūst virtenēm vien, un tāpat arī pretējā pusē aiz lielceļa krustojuma ZR virzienā.

Ievērības vērtais posms ir tikai 100-150 metrus no ūdenskrātuves dambja un zem tās līmeņa. Un pretējā pusē Lauces gultne ir vēl 15 metrus zemāk. Vidēji desmit metrus dziļajā gravā ūdens pazušanas izpausmes vērojamas gandrīz 400 metru garumā. Nevien ūdensteces gultne ir bedrēm un sliekšņiem šķēršļota, bet virsa grava izrakņāta. Pirms gadiem vēl bija ieraugāmas nelielas apsūnojušas kaudzītes kā celmi, bet akmeņi sakrauti. Vēl nojaušama lēzena ceļa vieta, tieši kā zirdziņam uzvilkt radžu vezumu. Un tā kā vienuviet ir nepārprotamas sena kaļķu dedzināmās bedres paliekas, tad nemaz nebūtu brīnums, ja arī no sausās gultnes dziļākajām vietām tikušas ņemtas radzes. Kāpēc gan tīru nomazgātu mantu atstāt!? Betonētā pagraba saistība ar šo rūpniecību nav pētīta, tas var būt arī 1915.-16. gadu frontes liecinieks.

Tamlīdzīgas dabas parādības ir bieži sastopamas dolomītu izplatības rajonos. Agrāk tika sauktas vienkārši - `rijējs`. Šo aizsargājamo teritoriju ieteica izveidot līdzās jau ilgi pastāvošajiem ūdensrijēju strautu dabas liegumiem, jo te ir daudz dabiskāka vide. Salīdzinot ar Rīteru karjeru vai Gaujienas mazdārziņiem, piemēram. Tai pat laikā, pamestas mājvietas paliekas, un no Jēkabpils lielceļa puses atkritumiem piedrazota gravas nogāze, kā arī zivjaudzētavas dīķu stipri ietekmētais ūdensrežīms vērtējami kā degradējoša ietekme. Arī masveidā izkaltušās gobas rada savdabīgu mežonīgumu.

Formālu nesaprašanos rezultātā tālākie, apakšējie un iespējami lielākie ūdensrijēji ir palikuši ārpus Ministru Kabineta lēmuma noteiktās robežas. Varētu cerēt ka tieši šā gada sabiedrisko aktivitāšu rezultāts varētu būt lieguma formālas daļas sakārtošana, pēc kam tikai varētu turpināties citi vides iekārtošanas darbi.

A.L.

Korkules grāvja ŪDENSRIJĒJOS 17.05. veikta pazemes ūdensceļa izsekošana iekrāsojot ūdeni (LU zina). Rezultāti publicēti staburags.lv.

Korkules gada gods

Nav komentāru

Komentēt