ATKĀRTOT lai ATCERĒTOS - jēdziens MELIORACIJA ""latīņu - `uzlabošana`- radikāla zemes uzlabošana lauksaimniecības vajadzībām - purvu nosusināšana, plūstošu smilšu nostiprināšana, mākslīga apūdeņošana, koku stādīšana, dīķu un ūdensbaseinu ierīkošana...
Un KANALIZĀCIJA - 2} kanālu ierīkošana (avots - Svešvārdu vārdnīca).
Karsto punktu karte
piemēram arī gudrons kurš pa pazemi plūzdams, drīz kļūs par Gaujas sastāvdaļu..! Un TAVI priekšlikumi?!
2017.21.07. - priekšlikumi NAV saņemti..! Vis štokos?
Salacgrīvas semināra laikā parādījās informācija, ka ar "Lāču maizes" tehnoloģiskajiem atkritumiem un produkcijas pārpalikumiem tiek piesārņota apkārtne - Babītes ezera (Lielupes baseins) piekraste. Kurš precizēs?!
Tas kā iesākās 21. gadsimts ar aizsprostiem uz mazajām upem ar "mazajiem hes" ir pretējais mērkoka gals. Daugavas lielākās, garākās, pietekas, pirmās pakāpes pietekas, dēvēt par `MAZĀM`!? Bezkaunība pret valodu un morāli, pat naudas malšana paliek iepakaļ. Ko nu pietekas - PATI Gauja tiek aizsprostota un pārrakta lielāku kritumu gādājot / cūkojot... 
Andris Urtāns, Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes (LDAP) Dabas datu un plānojumu departamenta vecākais eksperts: „Projekts „Liec upē akmeni!” paredz stratēģisku akmeņu izvietošanu upēs, radot straujteces un palielinot upju pašattīrīšanās spējas. Tas ir arī mehānisms, kā cilvēks, uzlabojot upju dabiskās funkcijas, spēj palīdzēt upēm pašattīrīties, saglabāt to dzidrumu un nodrošināt lielāku bioloģisko daudzveidību tajās. Ūdensteces posms, kurā pēc „Liec upē akmeni!” principiem izveidota straujtece 10 m2 platībā ir līdzvērtīga attīrīšanas iekārtai, nodrošinot viena cilvēka radītā piesārņojuma pilnīgu pārstrādi.”
foto: 2017.g. Rudzu laika sākumā Salacgrīvā sabraukušā LifeProgramme saldūdeņu kopšanas semināra dalībniekiem A.Urtāns demonstrē iespējamību ar lieljaudas techniku izveidot dabiskam tuvinātu tecējuma garenisko profilu. Tālākais pašas straumes ziņā, kā izveidosies sēres vai kraujas...
Blusupīte - sākas Igaunijā, posms robežupele, lejtecē pārveidota par pludināsanas kanālu, regulēta pie Tallinas šosejas, pēc kilometra ietek Randu pļavās.
Ne tikai "vienā upē divreiz iekāpt...", bet arī upe no upes atšķiras tā, ka Laika gaitā pati sevi nepazīst. Upju tipi nosakāmi pēc to dabiski loģiskās (hidro-loģiskās) un dabiski apdzīvotās - ekoloģiskās - atšķirības. Dabiskā dažādība ir formalizēta pēc upju lieluma un straujuma, jo vieni un tie paši dzīvotāji dažādas vidēs nedzīvo. Svešvārdos tās ir ritrālas un potomālas upes, jeb "
lašu
" un "
karpu
" upes. Ar to nepietiek lai aptvertu dažādību pilnībā, tamdēļ nu ir priekšlikums no DAP ieviest arī purvu upes, jūras piekrastes mazās un smilšainās straujteces. Gribēt, lai visā garumā Upe ar vārdu atbilstu viena tipam..., gan ir šaubīgi.
Mazas upes - lielas problēmas,
Baltkrievijā izveidota vietne par
Dzisnas pieteku ekoloģisko stāvokli - http://reka-disna.org/#. (Apmēram
kā Latvijā pirms Atmodas...)
SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU
Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš
piemēram arī gudrons kurš pa pazemi plūzdams, drīz kļūs par Gaujas sastāvdaļu..! Un TAVI priekšlikumi?! 