I Č A  ~ ar pietekām

 IČA ir pirmā no Aiviekstes augšgala labā krasta pietekām un ietilpst Daugavas lielbaseinā. Iztek no dažādiem nelieliem ezeriņiem, Mazā Čakšu (Pirtnieku) ezera Burzavas paugurainē, netālu no llzeskalna, ziemeļos Rēzeknei, ūdensšķirtnē ar Mudavas pietekām.                                                                                                       PAPILDINĀTS-08.01.2019.

 Lielais Čakšu (Gaigalu) ezers cieta 1960.-1963.g. regulējot izteku - par izteku var pieņemt iztekošo grāvi. Sākotnēji Iča tek līkumojot Z virzienā 

starppauguru ieplakās, tad pie Meikaļiem strauji pagriežas uz R. Šajā 24 km posmā tai ievērojami liels kritums, līdz 1,5 m/km. Ieteka 8.2 km lejpus Aiviekstes iztekas no Lubāna. Pats augšgals savācas no grāvjiem un kanāliem. Pirms satekas ar Aivieksti savienojas ar dažādām vecupēm. Viena no tām arī Vēde, bēdīgi slavena kopš indīgā oktobra. (Tamdēļ arī tā tek še`, pie vidrūpes ne pie Aiviekstes...).

Daudzkārtīgi pārrakta, regulēta kopš 1937.g. Tā arī uzieta Ičas apmetne - neolīta dzīvesvieta. Apdzīvotības laiks (4500 - 1500 pr.Kr.) un bronzas laikmetā (1500 - 500 p mē.) Lubāna tuvumā atrodas Ičas upes lejtecē (upes < kreisajā krastā). Netālu atrodas pašvaldības labiekārtota atpūtas vieta. 

Administratīvās teritorijas - bijušā Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa dienvidu robeža; līdz 1940.g. arī Makašēnu un Bērzgales pagastu robeža augštecē. Tagad caur Balvu un Rēzeknes novadam un pa Kārsavas novada robežu. Meliorācija 1954., 1986; garumu pat vai 77,219... melioratori izvelk pa purviem un pīsiem, kur nekad upe nav bijuse!

foto: pie bijušajām Čodarānu dzirnavām, dziedava.lv 

I Č A S lielākās pietekas - (> labās, < kreisās); >Poukle, >Tilža, >Keiba, <Strūžāne-Moziča38, <Zušupe, <Starica, >Uguļauka10; 

Pirmā pieteka <Ūdzins apmēram 7,5 km no sākotnes (Mazā Čakšu ez.). https://www.ezeri.lv/database/820/ 

Iča (60 km gara ar 865 km²) ir 1. lielākā Aiviekstes augšgala pieteka, dažus km no iztekas. No iztekas Latgales augstienē (134 m vjl.) pēc 10—15 km tā ieplūst Malienas līdzenumā un nomaina lauksaimnieciski iekopto augstienes novadu pret līdzenuma mitrajām pļavām, mežiem un purviem. Uzņemot vairākas pietekas (Tilža, Ķeiba, Paukle, Dziļaune, Dricāne), tā īsi pirms ietekas atzaro Kalnupi, un abi sazarojumi ietek Aiviekstē. (Rutks60) 

Ūdzins iztek no Sološnīku ezera 160 m vjl, pieņem Pujātu ez. ūdeni, un pēc 9,2 km ietek Ičas 7,5. km no iztekas. 

Augšgals nogrāvjots jau 20.gs. sākumā. Mūsdienās kopš 1960.g. visā garumā (8,1?) regulēts kanāls. 

Červonkas upīte, pirmā no > labās puses pieteka. 

Uguļeva, Ūguļeva (Ogu - ljeva), > labā Ičas pieteka - "regulēta ūdensnoteka" 1968.g. Nez kādā ceļā pārsaukta par Salas-Ruskulovas upīti... 

Tilžas upe ir Ičas > labā pieteka, iztek no Vectilžas ezera dienvidu gala (Balvi.lv). Sākas Lutinānu purvā (LME1967). Sākas Ploskenas purva ZR malā, blakus arī citi lieli purvi. Tek cauri Vectilžas ezeram. Daži posmi regulēti (19xxg.). Starp Ruskulovu un Rugājiem upe līkumo seklā ielejā. Lejtecē bijušās Krišjāņu ūdensdzirnavas. (A. Zīverts)

Vēsture ~

 Pa Ičas ūdensceļu varēja risināties arī somugru cilšu migrācija gan vienā, gan otrā virzienā. Viņu kultūras pazīmes pamanījuši gan arheologi, gan valodnieki daudzajos hidronīmos (Iča, Kuhva, Purna, Nainiekste u. c). Baltu cilšu ienākšana Lubānā notika no Daugavas puses. Klānu Bērzpils pusē ir neliela upīte Osa (Piestiņas lejtece), pie kuras arheologa F. Zagorska vadībā atsegta viena no vecākajām mezolīta apmetnēm ar absolūto vecumu 7,6—7,2 tūkstoši gadu. (DVK2002) 

Līdzīgos apstākļos kā Riņņukalns, Kaulēnkalns un Zvejnieku apmetne sastopamas vairākas akmens laikmeta atradumu vietas Austrumlatvijā, sevišķi pie upēm, kas ietek Aiviekstē no ziemeļrietumiem un ziemeļaustrumiem. Aiviekstes un tās pieteku baseins, kā arī plašās zemienes ap lielo Lubānas ezeru, radīja neolita medniekiem un zvejniekiem ne mazāk labvēlīgus eksistences apstākļus kā Burtnieku ezera sistēma. Tāpēc nav nejaušība, ka šajā apvidū atrodams diezgan daudz neolita apmetņu. Ievērojamākā no tām ir apmetne, kas atrodas apmēram 5 km uz ziemeļaustrumiem no Lubānas ezera — Aiviekstes pietekas Ičas krastā. Šajā apmetnē izrakumos konstatēti vairāki slāņi ar dažādu keramiku. Tā kā apmetnes vieta ir aizaugusi ar kūdru, šeit bez akmens priekšmetiem un keramikas ir saglabājušies arī kaula izstrādājumi. Senākā slānī atrasta zobiņu un bedrīšu keramika (3. zīm.), kas atbilst Zvejnieku keramikai. Jaunākos slāņos konstatēti citi keramikas tipi, nelielā skaitā arī t. s. auklas keramika (sal. 11. zīm.). Visvēlākie ir trauki ar auduma nospiedumiem uz trauka virsmas (t. s. tekstilā keramika); tie attiecināmi uz pēdējā gadu tūkstoša sākumu vai pat vidu p. m. e. Tātad šī vieta bijusi apdzīvota apmēram divtūkstoš gadus (kaut arī varbūt ar zināmiem pārtraukumiem). Ičas apmetnes izrakumi pagaidām tikai uzsākti. Sagaidāms, ka šī ārkārtīgi interesantā pieminekļa tālāka izpētīšana ļaus mums skatīt jaunā gaismā saimniecisko un sabiedrisko dzīvi ne tikai neolitā, bet arī sekojošos periodos, kurus mēs pagaidām vēl ļoti maz pazīstam. (H.Moora1954) 

attēls no E.Brastiņš, Latgales pilskalni 1929.g. 

Šodien, pēc izrakumiem Ludzas ezera apkārtnē, var droši sacīt ka ne tikai "somugru cilšu migrācija", bet arī visu apkārtējo tautu satiksme notika starp Aiviekstes baseinu un Daugavas augšgalu pāri augstienei iekļaujot ezerus pie kuriem atradās lielākās apmetnes, kuras tad ašo tirdzniecisko sakaru rezultātā kļuva par nozīmīgiem centriem.

19. gadsimtā Iča tika izmantota baļķu pludināšanai. Ziemā sagatavotos kokmateriālus pieveda pie Ičas krastiem Grīstes un Izaudas pļavu teritorijā. Sākoties pavasara paliem, baļķus sasēja nelielos plostos un pludināja līdz Vīškaustiem. Tur upe bija platāka, tāpēc varēja izveidot lielākus plostus un virzīt tos uz Aivieksti. Tālāk tie pa Aivieksti un Daugavu tika pludināti uz Rīgu. Neapmierinātību ar Zaļmuižas muižnieka mazo samaksu par plostnieku darbu, strādnieki izteica kādā pavasarī, kad sasietos plostus sagrieza šķērsām upei. Tie iesprūda krastos, izjuka, sablīvējās un izveidoja aizsprostu. Palu ūdens straume izskaloja gultni jaunā vietā. Tā Iča pagājušā gadsimtā izveidoja „Jaunupi”. (Miglinieks, A. 2005. Nautrēnu novads. Latgales kultūras centra izdevniecība, Rēzekne). 

Antons Austriņš 1908.g. ceļo laivā - Un tā mēs laidāmies iekšā zaļajā, baltas saules pieplūdušā mūžībā. Pļavas, pļavas vienā laidā, cik tālu vien acis var redzēt. Vēl tālāk, visapkārt Lubānam, mazākais, savu 40.000 ha lielā platībā. Aiz muguras mums palika Bēržu baznīcas sarkanie torņi, kuri mūs ilgi vēl pavadīja.

Melnējošais kārkls (Salix nigricans) - Zied maijā, jūnijā; augļi nogatavojas jūnijā. Sūnu purvos un zāļu purvos, vietām arī mitros smiltājos. Izplatība Latvijas psr. Reti. Salaspils, Vecbrenguļi, Lazdona, klāņos pie IČAS upes (Birži), Balvu-Viļakas ceļā starp Viļaku un Liepnu. (Flora1955)

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS,  kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Nelaime IČĀ 

(pilns notikuma mans skats jaunumi/Čiks ar Iču/) 

Nedēļa sākās ar satraucošām ziņām par zivju bojāeju Aiviekstes labā krasta pietekā Ičā. Ķeza sākotnēji ievērota no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai, apmēram 10 km posmā. Izrādās, ka vietēji iedzīvotāji to novērojuši jau otro nedēļu! Vairāku pēdējo dienu laikā visi iesaistītie dienesti nav spējuši noteikt iemeslu un cēloni. Nenoskaidrotā ķīmija jau plūst pa Aivieksti, un protams, uz Daugavu. Neatkarīgi no cēloņiem, tā ir nelaime, un tā atkārtoti uzrāda valsts dienestu nespēju rīkoties neikdienišķās situācijās. Arī medijiem sniegtā informācija ir pretrunīga. Meklējot vainīgo par neizdarībām, piemirsts atrast pašu piesārņojuma avotu un tā pēdas. 

25. okt. 2013, Nav komentāru 

foto: Dāvis Rakstiņš, 2017. Lapainī 

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Izvērsts pieteku un citu vietu nosaukumu apkopojums Vietvārdu datu bāzē - 

piezīme - kopš rudens mainīti nosaukumi > pietekām, piemēram Strodu upīte, iepriekš `strauts` vietā, kas esot atbilstošāk vietējo ļaužu runas veidam. 

IČAS sateces baseins no iztekas - (>labā, <kreisā krasta) - 

<Ūdzins; >Červonkas strauts7 -Micānu ez. (<Vornaišu upīte); >Dasas strauts10; >Lakšinīku strauts; <Vozņankas str.?; >Strodu strauts15; >Uguļauka10 (<Solas-Ruskulovas gr. (>42684-Krampīšu gr*); <Jūzupeite5; <Zušupe14 (>Lazdupeite); <Starica12; >Tilža38 (<Akmeņrūcs; >Stompa strauts; <Raicene; <Dūkšupe (>Mežupe; <Nūvozine) >Vakša); <Moziča11 + Strūžāne27 -Tounaga pūrs /Krācīte -Lempu ez.,; >Keiba25 (<Siltene; >Skujatne; >Vecā Iča); <Melnais grāvis; >Paukle20 /Poukle (<Kanaviņa); >Dziļaune12; <Vejupeite; ?Jaunupe;

* melioracijas izgudrojums Krampiņu gr. - sakropļojot vecu mājvārdu. 

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš